11 - Ludis (Ludvigs Ernsts) Bērziņš 1870-1965
Pamatdati
Statuss - Publicēts| Vārds Uzvārds | Ludis (Ludvigs Ernsts) Bērziņš |
| Dzīves dati | 1870-1965 |
Apraksts
Izcilais pedagogs, profesors, folklorists, dzejnieks, luterāņu mācītājs, reliģisku dziesmu autors Ludis (Ludvigs Ernsts) Bērziņš dzimis 1870. gada 14. septembrī Džūkstes pagasta Rīpelēs. Mācījās Džūkstes skolā, Irlavas skolotāju seminārā (1886-1889), strādāja par mājskolotāju, pašmācības ceļā apguva svešvalodas. No 1891. līdz 1895. gadam studēja Tērbatas Universitātes Teoloģijas fakultātē. Bija luterāņu mācītāja palīgs Smiltenē (1893-1897), kur sadraudzējās ar J. Rozentālu, kas tolaik restaurēja Smiltenes baznīcas altāra gleznu. Pēc tam vācu valodas virsskolotājs un luterāņu draudzes mācītājs Kijevā (1889-1904). 1904. gadā atvēra Jēkabpils tirdzniecības skolu, bet 1909. gadā kopā ar vairākiem pedagogiem nodibināja ģimnāziju Dubultos. 1908. gadā apprecēja Minnu Šarloti, dz. Šmithenu no Talsiem. 1918. gadā bija Limbažu draudzes mācītājs un vidusskolas direktors. 1922. gadā izdeva jaunu baznīcas dziesmu grāmatu. No 1922. līdz 1934. gadam bija Rīgas skolotāju institūta direktors, bet 1934. gadā vadīja Latvijas skolu departamentu. Kopš 1935. gada bija literatūras vēstures profesors Latvijas Universitātē. Darbojās literatūrzinātnē, pētīja tautasdziesmas. Izdeva „Latvju dainas” 6 sējumos (1928-1932), bija „Latviešu literatūras vēstures” (1935-1937) virsredaktors, sarakstīja „Ievads latviešu tautas dzejā” (1940). Parakstīja 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memorandu. Līdz 1944. gadam vasarās dzīvoja Jaundubultos, Poruka prospektā 27, tad emigrēja uz Vāciju, kopš 1950. gada dzīvoja ASV. Miris 1965. gadā Denverā, 1997. gadā kopā ar kundzi pārabedīts Džūkstes kapos.
Teksts: Mg. hist. Ainārs Radovics
Izcilais pedagogs, profesors, folklorists, dzejnieks, luterāņu mācītājs, reliģisku dziesmu autors Ludis (Ludvigs Ernsts) Bērziņš dzimis 1870. gada 14. septembrī Džūkstes pagasta Rīpelēs. Mācījās Džūkstes skolā, Irlavas skolotāju seminārā (1886-1889), strādāja par mājskolotāju, pašmācības ceļā apguva svešvalodas. No 1891. līdz 1895. gadam studēja Tērbatas Universitātes Teoloģijas fakultātē. Bija luterāņu mācītāja palīgs Smiltenē (1893-1897), kur sadraudzējās ar J. Rozentālu, kas tolaik restaurēja Smiltenes baznīcas altāra gleznu. Pēc tam vācu valodas virsskolotājs un luterāņu draudzes mācītājs Kijevā (1889-1904). 1904. gadā atvēra Jēkabpils tirdzniecības skolu, bet 1909. gadā kopā ar vairākiem pedagogiem nodibināja ģimnāziju Dubultos. 1908. gadā apprecēja Minnu Šarloti, dz. Šmithenu no Talsiem. 1918. gadā bija Limbažu draudzes mācītājs un vidusskolas direktors. 1922. gadā izdeva jaunu baznīcas dziesmu grāmatu. No 1922. līdz 1934. gadam bija Rīgas skolotāju institūta direktors, bet 1934. gadā vadīja Latvijas skolu departamentu. Kopš 1935. gada bija literatūras vēstures profesors Latvijas Universitātē. Darbojās literatūrzinātnē, pētīja tautasdziesmas. Izdeva „Latvju dainas” 6 sējumos (1928-1932), bija „Latviešu literatūras vēstures” (1935-1937) virsredaktors, sarakstīja „Ievads latviešu tautas dzejā” (1940). Parakstīja 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memorandu. Līdz 1944. gadam vasarās dzīvoja Jaundubultos, Poruka prospektā 27, tad emigrēja uz Vāciju, kopš 1950. gada dzīvoja ASV. Miris 1965. gadā Denverā, 1997. gadā kopā ar kundzi pārabedīts Džūkstes kapos.
Teksts: Mg. hist. Ainārs Radovics
Atsauces
Papildinājumi
