Jūrmalas kultūrvēstures krātuve apkopo nozīmīgāko ēku un vietu pārskatu, kā arī ar tiem saistīto cilvēku vizītkartes.
Atjaunots Objekts Objekta tips Nosaukums Atrašanās vieta Īpašnieka veids Kadastrs
2022.02.11 Dubultu vācu elementārskola <p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">Kop&scaron; 1868. gada vēlākās vācu skolas telpās Baznīcas un Kungu ielu (tag. Slokas un Blaumaņa ielas) stūrī darbojās skolotāja <strong>I. Rozees vācu privāt-elementārskola.</strong></span></p> <p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">1906. gadā I. Meirona skolas telpās uz Kļavu un Dubultu prospekta stūra atvēra <strong>vācu elementārskolu</strong> ar 20 skolēniem, arī no Slokas. 1920.-gadu sākumā tā pārcelās uz Slokas ielu 6.</span></p> <p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">1944./45.g. ziemā vācu skolas telpās bija ierīkots <strong>kara hospitālis</strong> un vietējos pārsteidza ar lielo netīrību un nekārtību, apkalpojo&scaron;ā personāla zemo kultūras līmeni.</span></span></p> <p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">No 1951. līdz 1959. gadam (?) ēkā darbojās <strong>Rīgas 62. krievu septiņgadīgā skola</strong>, 1961. gadā - <strong>Jūrmalas 3. astoņgadīgā skola</strong>.</span></span></p> <p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">Pēc tam ēkā un palīgceltnēs bija izvietota <strong>Jūrmalas jauno tehniķu stacija</strong>.</span></span></p> <p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">Pa&scaron;laik ēka tiek pārdota.</span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV"><strong>Dubultu</strong> <strong>vācu elementārskolu</strong> atvēra 1906. gadā ar 20 skolēniem, arī no Slokas. Līdzekļus skolas atvēr&scaron;anai savāca ar dāvinājumiem, arī latvie&scaron;u.Latvie&scaron;u sabiedrībā tas izraisīja satraukumu, jo tie skolā saskatīja neko citu kā pārvāco&scaron;anas iestādi latvie&scaron;u bērniem. Vēlāk skolu pārcēla uz nopirktām agrākās Rozes skolas telpām Baznīcas ielā 3 (tag. Slokas iela). 1923. gada 31. janvārī Vācu vecāku savienība Rīgas Jūrmalā un Slokā griezās pie Dubultu policijas, lai dibinātu <em>&bdquo;Strandorte und Schlock&rdquo; </em>(Jūrmalas un Slokas) nodaļu. Uz 1924. gada 6. janvāri skolā darbojās četras klases, 1924. gadā skolas bibliotēkā bija 150 grāmatas.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">Vācu skolu 1928. gada 7. aprīlī pārdēvēja par &bdquo;Rīgas Jūrmalas pilsētas vācu vecāku savienības pamatskolu&rdquo; un tā darbojās līdz vācu iedzīvotāju repatriācijai 1939. gadā. Te tomēr jāatzīmē vietējās sabiedrības neiecietība pret visu vācisko. 1929. gada 14. septembrī pilsētas valde saņēma Dubultu iedzīvotāju kolektīvu lūgumu nepieļaut vācu bērnu koloniju Dubultos un dome iesniegumu ņēma vērā.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">1927./28. mācību gadā bija 57 skolēni 3 klasēs, 1928./29. mācību gadā 73 skolēni 3 klasēs, 1932./33. mācību gadā 63 skolēni 3 klasēs.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">Valsts Vēstures arhīvā saglabājies &scaron;īs vācu pamatskolas&nbsp; stundu saraksts 1933./1934. gadam. Mācības pasniedza skolotāji Vīze <em>(Wiese)</em>, Peltckan <em>(Pelzkan)</em> un Bernevics <em>(Bernewitz)</em> se&scaron;ām klasēm, se&scaron;as stundas dienā, se&scaron;as dienas nedēļā. 1935./36. mācību gadā skola Baznīcas ielā 3 piederēja Rīgas Jūrmalas pilsētas Vācu vecāku savienībai, pārzine bija Marta Vīze, mācības 48 skolēniem pasniedza 3 skolotāji.&nbsp;1936. gadā Latvijas Vācu-baltie&scaron;u skolotāju sabiedrība Baznīcas ielā 1 iesniedza pilsētas pa&scaron;valdībai kanalizācijas projektu kā pielikumu pie 1935. gada 18. jūlijā aptiprināta būvprojekta.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">Tā pa&scaron;a 1936. gada 12. novembrī skolu apmeklēja Rīgas-Tukuma tautskolu inspektors. Novērotie trūkumi bija nacionāla rakstura:</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">&bdquo;1) Telpās, kur skolēni mācās un uzturas starpbrīžos, nav nevienas Latvijas valstsvīra ģīmetnes. Valsts Prezidenta Dr. Kārļa Ulmaņa un kara ministra ģenerāļa Jāņa Baloža ģīmetnes novietotas kādā zālē, kas netiek kurināta un ko skolēni nelieto. (...)</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">2) Tikai nedaudzi 5. un 6. klases skolēni zināja pateikt, kāpēc iepriek&scaron;ējā dienā pilsēta bija karogota. Neviens skolēns nezināja pateikt, kāpēc taisni 11. novembris izraudzīts Lāčplē&scaron;a svētkiem, kad dibināta Latvijas valsts, vai kādu notikumu no Brīvības cīņām.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">4) (---) Vispārējās vēstures stundā V-VI kla&scaron;u mācītājs Helmuts Bernevics gandrīz visu stundu skaidroja skolēniem jēdzienus absolūtā un konstitucionālā monarhijā. No visa vērojams, ka mācītājam Bernevicam nav skolotājam nepiecie&scaron;amo metodisko zinā&scaron;anu un tāpēc viņ&scaron; savus mācību priek&scaron;metus pasniedz saraustīti un visai nepilnīgi.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">5) Skolā nav nevienas vēstures kartes vai kādu citu mācību līdzekļu.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">(---) Ievērojot sacīto, uzdodu Jums mācītāja Helmuta Bernevica vietā izraudzīt līdz 1937. gada 1. janvārim citu skolotāju &ndash; latvieti un latvie&scaron;u valodas, Latvijas vēstures un Latvijas ģeogrāfijas pasnieg&scaron;anai.&rdquo;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">1936. gada 30. janvārī skola nosūtīja atbildi.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">&bdquo;1) Valsts ģerboni un Latvijas valstsvīru ģimetnes kā pienākas novietotas zālē, ko lieto visiem skolas izrīkojumiem, svinīgajiem aktiem utt., bet, izņemot auksto laiku, arī rīta lūg&scaron;anai, vingro&scaron;anas stundām un atpūtai starpbrīžos. Saskaņā ar Jūsu aizrādījumu, esmu pārvietojusi minētās ģīmetnes lielākajā kalsē.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">2) &Scaron;ā gada 11. novembra svinīgais akts&nbsp; man uzticētajā pamatskolā gan noturēts. (---) Kad dibināta Latvijas valsts, skolēniem ir zināms. Par latvie&scaron;u atbrīvo&scaron;anas cīņām skolēni atbildēja nepilnīgi, jo &scaron;ī viela, saskaņā ar programu, vēl nav sistemātiski izņemta.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">5) (---) Vēstures mācībās līdz &scaron;im lietojām ģeogrāfijas kartes.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">8) Mācītājs Bernevics ne tikai beidzis Latvijas Universitātes teoloģijas fakultāti, bet arī pedagoģiskā institūta kursu un ieguvis pamatskolas skolotāja tiesības. 3 gadu laikā kamēr darbojas man padotā skolā, viņ&scaron; vienmēr sekmīgi izpildīja savus pienākumus kā skolotājs un klases audzinātājs.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">Beidzot atļaujos aizrādīt, ka skolotāju uzraudzība, saskaņā ar likumu par tautas izglītību 191. pantu neietilpst skolas pārziņa kompetencē.&rdquo;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">1937. gada 22. janvārī Pilsētas valde piekrita algot vienu skolotāju. Pēc 1938. gada gruntsgabalu plāna, Vecdubultu komūnas gruntsgabals IV-3-18 3232 m2 platībā, uz kura atradās arī skola, piederēja Vācu-baltie&scaron;u evanģeliskās palīdzības komitejai.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">Saskaņā ar 1939. gadā noslēgto Latvijas un Vācijas līgumu Otrā pasaules kara priek&scaron;vakarā notika vācbaltie&scaron;u izceļo&scaron;ana. 1939. gada 30. oktobrī skolas pārzine Marta Vīze nodeva Rīgas apriņķa skolu valdes loceklim Rīgas Jūrmalas pilsētas vecākajam Aleksandram Jansonam skolas inventāru:</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">29 stipri nolietotus solus, 3 mazus brūnus galdus, 3 tāfeles, 2 skapjus (viens ar mācību līdzekļiem, otrs ar bibliotekām), 50 dabas zinību bildes, 1 no&scaron;u tāfeli, 1 rēķinā&scaron;anas dēli, 5 ģeogrāfijas kartes, 1 cirķeli (cirkuli), 1 līneālu, 1 līdztekas, 1 lēk&scaron;anas dēli, 1 valsts ģerboni, 1 valsts karogu, 1 valsts prezidenta ģīmetni, 1 Kara ministra ģīmetni, 70 tintnīcas, 1 skatuvi, 1 skatuves priek&scaron;karu, 1 skārda dzeramo trauku, 4 spaiņus, 1 mazgājamo bļodu, 6 īsus logu priek&scaron;karus, 5 gleznas, 1 māla bļodu, 1 māla krūzi, 4 dak&scaron;iņas, 3 nažus, 46 tases un 49 apak&scaron;tases, 125 tējkarotes, 1 alumīnija katlu (10 litri), 1 globusus, 1 matraci, 1 trpeci, vingro&scaron;anas riņķus, tējma&scaron;īnu, kasti ar vālītēm, petrolejas lampu, 4 ģērbtuves stenderus, 2 kastes ar vecām grāmatām, 1 līmes trauciņu, 1 sniega rak&scaron;anas lāpstu, 7 rokdarbu dēļus, 1 saru slotu un 8 elektriskās spuldzes.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">9. novembrī Marta Vīze nodeva A. Jansonam dažādus skolas darbvedības rakstus, kuru starpā bija ziņojums par 1937. gada 18. jūlijā notiku&scaron;iem dārza svētkiem līdz ar kases aprēķinu, 82 liecību noraksti par pamatskolas pilna kursa beig&scaron;anu un pat grāmata &bdquo;Vēstures atziņas un tēlojumi&rdquo;, 1939. gads, sakārtojis Līgonis. Marta Vīze paskaidroja, ka skolēnu sekmju grāmatas un skolas hroniku nevarot nodot, jo laikrakstā <em>&bdquo;Rigasche Rundschau&rdquo;</em> oktobra mēnesī no Vācu tautas apvienības publicēts norādījums, ka sekmju grāmatas un skolas hronika izvedama uz Vāciju. Viņa to iepakojusi līdz ar savām mantām, kuras tagad atrodas Rīgas muitnīcā. Visi biju&scaron;ie Rīgas Jūrmalas Vācu vecāku pamatskolas skolēni izceļojot uz Vāciju. Skolas zīmogu nenododot, jo tas iepakots kopā ar pārējām mantām.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">Līdz ar to bija noslēgusies Rīgas Jūrmalas vācu minoritātes eksistence.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">1940. gadā skolas ēkā apmetās bēgļi no Vācijas okupētās Polijas.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span style="font-family: -apple-system, 'system-ui', 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif; font-size: medium; text-indent: 0px;">Teksts: Mg. hist. A. Radovics</span></p> <div> <div id="ftn13"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">&nbsp;</p> </div> </div> skolas Izglītības iestāde Dubultu vācu elementārskola Slokas iela 6, Dubulti Privātpersona 13000101403-001
2022.03.27 Dubultu vasaras sinagoga <div class="page" title="Page 145"> <div class="section"> <div class="layoutArea"> <div class="column"> <p><span style="font-size: 9.000000pt; font-family: 'FranklinGothic';">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Bijusī Lielā vasaras sinagoga Ceriņu ielā 12 celta 1904. gadā. Ēkas projektu pasūtīja kokzāģētavas līdzīpašnieks Šālita kungs 1903. gadā.</span><span style="font-size: 5.000000pt; font-family: 'FranklinGothic'; vertical-align: 3.000000pt;"> &nbsp;</span><span style="font-size: 9.000000pt; font-family: 'FranklinGothic';">Dubultos 20. gs. sākumā pastāvīgi dzīvoja 174 ebreji. </span><span style="font-family: FranklinGothic; font-size: 9pt;">1930. gadā draudzē bija ap 100 locekļu, bet vasaras laikā, kad pieplūda vasarnieki, atvēra lūgšanu namu arī Majoros un Bulduros.</span></p> <div class="page" title="Page 145"> <div class="section"> <div class="layoutArea"> <div class="column"> <p><span style="font-size: 9.000000pt; font-family: 'FranklinGothic';">&nbsp; &nbsp; &nbsp;1939. gadā sinagoga tika rekonstruēta. Pēc Otrā pasaules kara ebreji bija palikuši tik mazā skaitā, ka sinagoga stāvēja neizmantota. Padomju laikā ēkā bija ierīkots sanatorijas klubs, bet 2000. gadā neilgu laiku te darbojās tirgus (komercfirma &bdquo;Niedras&rdquo;).</span></p> <p><span style="font-size: 9.000000pt; font-family: 'FranklinGothic';">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Teksts: Mg. hist. A. Radovics</span></p> </div> </div> </div> </div> </div> </div> </div> </div> kulta ēkas Sabiedriskās ēkas Dubultu vasaras sinagoga Ceriņu iela 12 Juridiska persona
2022.03.22 Bij. robežsargu kordona mītne <p>&nbsp; &nbsp; Jaundubultos kāpu zonā saglabājies liels gruntsgabals, kur cara laikos atradās rozežsargu kordons. Kā liecina informācijas stends, 2018. gadā bija izsniegts atļauja SIA "CABOURG" celt Rubļovkas stila ēku kvartālu.&nbsp;</p> vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) Dzīvojamās ēkas Bij. robežsargu kordona mītne Amulas iela 2, Jaundubulti Privātpersona 13000111313-212
2022.01.29 Pumpuru vidusskola <p>Par Pumpuru skolas sākumu jāuzskata 1903. gadā Jaundubultos, Aleksandra prospektā 3 (tagad Poruka prospekts 89) atvērto pirmmācības skolu ar nosaukumu: &ldquo;Дубельнское правительственное начальное училище&rdquo;. Skola &scaron;inīs telpās atradās līdz 1911. gadam un tajā strādāja 3 skolotāji ar 5 nodaļām. Pirmais skolas pārzinis bijis Jānis Bebris, tad P. Nāburgs. 1911. gadā pēc Nāburga nāves viņa vietu izpildīja J. Mālīts. Tai pa&scaron;ā gadā skola pārcēlās uz jaunceltām telpām 13. &scaron;ķērsielā (tagad Kronvalda ielā 8) pie Mellužu 1 (tagad Pumpuru) stacijas, kur tagad atrodas Pumpuru vidusskola. Pie skolas atvēra arī bērnu dārzu, kuru vadīja &Scaron;urpes kundze. Skolā strādāja 4 skolotāji. Ar 1912./ 13. mācību gadu par skolas pārzini apstiprināja F. Jansonu. 1914. gadā skolas ēka nodega un 1915. gadā skolu evakuēja uz Maskavu.</p><p>1914. gada vasarā skolas ēka nodega. Pirmajam pasaules karam sākoties skolas pārzini F. Jansonu iesauca aktīvā karadienestā. Par viņa vietas izpildītāju iecēla R Baltiņu. Skolas telpas iekārtoja privātā ēkā Jaundubultos, Jaunā prospektā 12 (tagad Strēlnieku prospekts 78). Ar 1915. -16. mācību gadu skolas inventāru evakuēja uz Maskavas apvidu. Mācības skolā nenotika. 1916. gada 1. oktobrī mācības atjaunoja, pie kam skola zem vecā nosaukuma pārvietojās uz Asariem, kur biju&scaron;ajās Valdības Asaru pirmmācības skolas telpās (Matildes ielā 2) uzsāka darbu Rīgas jūrmalas komandētā skolas pārziņa vietas izpildītāja A. Zinģa vadībā. Strādāja 5 nodaļas. Kā skolotāja darbojās E. Zalstere. Tajās pa&scaron;ās telpās atvēra &laquo;Severo pomo&scaron;č&raquo; pirmmācības skolu bēgļu bērniem, kurai pārzinis arī skaitījās A Ziņģis, bet kā skolotājs darbojās L. Neiburgs un A. Vītiņ&scaron;. Pirmajā skolā skaitījās ap 90, otrā ap 200 bērniem.&nbsp;</p> <p>Vācu okupācijas karaspēkam ienākot 1917. gada augusta beigās mācības gadu nevarēja uzsākt. Līdz ar to Valdības Dubultu pirmmācības skola beidza pastāvēt. Vācu okupācijas vara tajās pa&scaron;ās telpās atvēra skolu zem cita nosaukuma ar vācu mācības valodu un citiem skolotājiem.&nbsp;</p> <p>Kad 1919. gada janvārī Rīgas jūrmalu ieņēma lieliniek, tie atvēra skolu Mellužos, Peldu ielā 4/6, kur kā pārzine strādāja E. Heimane (dz. Zalstere) un kā skolotāji: Ziņģis Banka un Gailis. &Scaron;ajās telpās Mellužu pamatskola darbojās līdz 1933./34. mācību gadam.&nbsp;</p> <p>Pēc lielinieku varas likvidācijas, rudenī, kad bija jāsāk skolas darbi, Rīgas Jūrmalā nodibinājās skolas vecāko padome. Tā Mellužu pamatskolai pieņēma par skolotājiem J Amolu, T. Skuju, M. Skuju, A Bergfeldi un par skolas pārzini iecēla A. Ziņģi. Mācības uzsāka 1919. gada 6. oktobrī, bet bermontie&scaron;u uzbrukuma dēļ tās jau 9 oktobrī pārtrauca. Darbus atjaunoja 25. novembrī J. Amols bija pārgājis uz Majoru pamatskolu un kā viņa vietas izpildītāju pieņēma A. Grēviņu. 1920 gadā arī&nbsp; A. Bergfelde pārgāja uz Majoru pamatskolu. 1920./21. mācību gadā aizgāja M. Skuja un A. Grēviņa. Viņu vietā pieņēma M. Zalcmani, E. Pinkuli un O. Veilandi un atvēra 5. klasi. Ar 1921./22 mācību gadu atvēra atsevi&scaron;ķu pirmskolas klasi. Aizgāja M. Zalcmane un pieņēma skolotājas M. Sīli un E. Leki.&nbsp;</p> <p>1922./23. g. kā pasniedzēja vēl darbojas Z. Prince. 1923./24. mācību gadā skolotāja M. Sīle aizgāja uz Rīgu, viņas vietā pieņēma M. Graudiņu. 1924./ 25 gadā atvēra VI. klasi, skolu pārveidojot par pilnu se&scaron;klasīgu pamatskolu. Pieņēma skolotājus A. Vīgantu un A. Rutki. O. Veilande aizgāja un tās vietā skolu valde atsūtīja praktikanti E. Biju. &Scaron;ajā mācību gadā skolu beidza pirmais izlaidums - 27 audzēkņi. 1925./26. mācību gadā par skolotāju pieņēma K. Zuti un A. Ramiņu. M. Graudiņa aizgāja uz Rīgu. 1927./28. mācību gadā skolotājs A. Rutkis aizgāja, viņa vietā atsūtīja rezerves skolotāju P. Kļaviņu. Bez tam kā skolotāji darboju&scaron;ies Fr. Goldbergs, J. Apsīts, V. &Scaron;iliņa, O. Zute, N. Pinkule, A. Bija un M. Millere.&nbsp;</p> <p>1928./29. mācību gadā par pastāvīgu skolotāju ievēlēja P. Kļaviņu. Ar &scaron;o mācības gadu skolā iekārtoja ēdinā&scaron;anu.&nbsp;</p> <p>1929./30. mācību gadā uz Rīgu aizgāja skolotājs J. Apsītis. Kādu laiku skolā strādāja arī Al. Bija. 1930. gada 26. decembrī no skolas padomes locekļu vidus uz mūžu &scaron;ķīrās P. Āmis kundze.&nbsp;</p> <p>1931./32. mācību gadā P. Kļaviņ&scaron; pārgāja uz Rīgu. Skolu valde viņa vietā atkomandēja skolotāju O. Zuti. Ar 1932. gada 1. aprīli par skolas priek&scaron;nieka vietas pagaidu izpildītāju skolu valde iecēla K. Zuti.&nbsp;</p> <p>1932./33. mācību gadā skolā sāka strādāt Valentīne Tropiņ&scaron; (vēlāk Possele). 1932. gada 17. augustā pensijā aizgāja A. Ziņģis. Ar 1932. gada 19. oktobri skola pārcēlās uz citām pagaidu telpām &mdash; Skolotāju ielā 1, jo higiēniskie apstākļi vecajā īres ēkā bija kļuvu&scaron;i pilnīgi neiespējami. Tomēr arī &scaron;īs pagaidu telpas bija samērā &scaron;auras. &Scaron;ajā mācību gadā skolas audzēkņi stipri cieta no slimībām (difterijas un influences). Mira trīs audzēkņi : H Strauss, M. Lēmane, B. Zalstere. Lai apkarotu difteriju, Rīgas Jūrmalas pilsētas ārsts Aleksandrs Kreislers izmantodams atvaļinājumu, aizbrauca uz Parīzes Pastēra institūtu pie sava drauga un studiju biedra pētīt aktīvo imunizāciju pret difteriju un citām lipīgām slimībām.</p> <p>Ar 1932. gada 8. oktobri iezīmējās skolu dzīvē svarīgs notikums &mdash; pilsētas valde organizēja izsoli jaunas skolas ēkas cel&scaron;anai. 1932. gada 11. oktobrī būvuzņēmējs A. Kažoks ar Ls 94 970.&mdash; uzvarēja izsludinātajā cel&scaron;anas konkursā un uzsāka darbu. 29. oktobrī notika svinīgs pamatakmeņa iemūrē&scaron;anas akts, kurā piedalījās izglītības ministrs A. Ķeniņ&scaron;, skolu departamenta direktors K. Ozoliņ&scaron;, tautskolu inspektors A. Breik&scaron;s, Rīgas prefekts Grīnvalds, Dubultu draudzes mācītājs Mārtiņ&scaron; Eihe u. d. c. prominentas personas. Ēkas projektu izstrādāja arhitekts Indriķis Blankeburgs un to cēla viņa uzraudzībā. 1933. gada 1. janvārī tā jau bija zem jumta.</p> <p>1932. gada 19. decembrī par skolas priek&scaron;nieku pilsētas valde ievēlēja K. Zuti. 1933. gada maija pēdējās dienās skola izvāca savu inventāru no pagaidu telpām un daļu novietoja jaunās skolas ēkas bēniņos, daļu Jūrmalas Kultūras biedrības telpās. Vasarā skola iegādājās klavieres.&nbsp;</p> <p>Ar 1933./34. mācību gada sākumu darbu skolā uzteica pagaidu darbvedim O. Zutim un V. Posselei, jo ar skolu valdes lēmumu pilsētas 5. pamatskolu likvidēja un 3. pamatskolos personālā ieskaitīja M. Veidi un M. Girgensoni. Ar ziedojumiem skolas inventāram savāca Ls 826.&mdash; naudā, kā arī vērtīgās mantās (piem. A. Kažoka ziedotais skatuves priek&scaron;kars).</p> <p>15. augustā jaunajā ēkā jau varēja ievākties un skola pārņēma arī 5. pamatskolas inventāru. 1. septembrī pilsētas galva Aleksandrs Jansons ēku nodeva skolai pagaidu lieto&scaron;anā un ar 1934./35. mācību gadu skola sāka darbu jaunā ēkā. 30. oktobrī notika svinīga ēkas iesvētī&scaron;ana, koncerts un goda mielasts. Stipri pieauga skolēnu skaits un pirmo reizi savā pastāvē&scaron;anas laikā skola pieredzēja parallēlklases, jo audzēkņu skaits jau pārsniedza 260.</p> <p>Kārlis Zutis par skolas pārzini strādāja līdz 1936. gadam, tad vienu gadu pārziņa uzdevumu veica A. Vīgants, bet no 1937. līdz 1944. gadam atkal K. Zutis.</p> <p>Trīsdesmitajos gados skola pieredzēja vairākas vēsturiskas vizītes: 1935. gada 6. februārī to apmeklēja viesis no Polijas &ndash; Viļņas apgabala pamatskolu daļas vadītājs Cistkovskis, 1935. gada 29. augustā &ndash; Ministru Prezidenta biedrs Marģers Skujenieks, 1936. gada 10. oktobrī Valsts prezidenta K. Ulmaņa uzticības persona pulkvežleitnants R. Bebris, vedot prezidenta novēlējumu pie skolas pastāvo&scaron;ajai 9. Jūras skautu vienībai.</p> <p>Otrā pasaules kara laikā 1944.-46. gadā skolu pārdēvēja par Rīgas Jūrmalas 3. nepilno vidusskolu, to vadīja T. Skuja.</p> <p>&nbsp;</p><p>No 1946. līdz 1950. gadam tā skaitījās Rīgas pilsētas 74. pamatskola. No 1946. līdz 1948. gadam to vadīja skolas pārzinis T. Skuja, 1948.-50. gadā &ndash; skolas pārzine A. Ramiņa. 1950.-53. gadā skolas direktors bija Jānis Strautiņ&scaron;, 1953.-54. &ndash; Ērika Vizina-Petrone, 1954.-57. &ndash; Ērika &Scaron;tengele, līdz no 1957. gada &ndash; Miķelis Arājs. Viņu vadībā skolā strādāja izcili pedagogi: ķīmijas pasniedzēja Tatjana Priedniece, latvie&scaron;u valodas &ndash; Dzidra Rinkule-Zemzare, Osvalds Pauliņ&scaron; un Dāvids Bu&scaron;s, bioloģijas pasniedzēja Dzidra Līvena-Indrāne, angļu valodas Vilma Vaļiniece, matemātikas Kārlis Siliņ&scaron;, Eduards Urpens, Alvīne Rēce, Olga Miltiņa, fiziskās audzinā&scaron;anas &ndash; Jēkabs Ķemers un Teodors Vilemsons, dziedā&scaron;anas &ndash; Jānis Holsts un Olga Grāvelsīna-Koha. Katru gadu kāds absolvēja skolu ar zelta medaļu. 1958. gadā skolu absolvēja Guntis Ulmanis, vēlākais Valsts prezidents.</p> <p>Kad 1959. gadā Jūrmala atkal ieguva pilsētas statusu, kop&scaron; 1960. gada skola saucās Jūrmalas 4. vidusskola. Skolu vadīja M. Arājs, V. Brūvelis un A. Garance. Skolas Aktu zāle tika pārveidota sporta vajadzībām, skolēni regulāri guva panākumus mācību olimpiādēs un sportā &ndash; volejbolā un basketbolā. Pumpuros mācīju&scaron;ās izcilās mākslas vingrotājas Edīte Vitmane un Līga Kalniņa. Se&scaron;desmito gadu beigās skolā mācījās tik daudz skolēnu, ka mācības&nbsp; nācās organizēt divās maiņās. Tika uzsākta jauna korpusa projektē&scaron;ana. 1969. gadā M. Arājs no skolas aizgāja.</p> <p>1970. gadā par direktori sāka strādāt Mirdza Straume, pārliecināta komuniste. 1970. gadā sākās skolas piebūves celtniecība, un kad 1972./73. mācību gadā tā bija gatava, skola atkal varēja strādāt vienā maiņā. Tika aizbērts skolas dīķis, tā vietā ierīkojot sporta laukumu. Skolai piebūvēja arī sporta zāli ar balkonu un pla&scaron;u ēdnīcu. Ar 1973./74. mācību gadu Pumpuros sāka mācīties skolēni no slēgtās Jūrmalas 2. astoņgadīgās skolas Asaros. 1974. gadā skolas komanda izcīnīja 1. vietu TV konkursā &bdquo;Vai tu mīli jūru?&ldquo;. &Scaron;ajos gados tapa ansamblis &bdquo;Menuets&ldquo;. Skolu apmeklēja Jūrmalas sadraudzības pilsētas Pori delegācija no Somijas. Tomēr kāds okupācijas slepeno dienestu īstenots varas akts &scaron;o gadu audzēkņiem un pedagogiem palika neizdzē&scaron;amā atmiņā. Mācību stundas laikā tika arestēts visu iemīļotais darbmācības skolotājs Pekuss. It kā par sadarbību ar vācu okupācijas varu kara laikā&hellip;</p> <p>1884. gadā autoritatīvā un skolēnu bieži vien izsmietā direktore M. Straume tika nomainīta ar jaunu direktori &ndash; Terēziju Mackari. Atmodas laikā skolā dibināja vienu no lielākajām pilsētā Tautas frontes atbalsta grupām, sāka darboties jauna demokrātiska institūcija Skolas padome, notika skolas konferences. Skolas kolektīvs 1989. gada janvārī par direktoru ievēlēja absolventu Edvīnu Vilku. Sākās lielas pārmaiņas: ieviesa 10 ballu vērtē&scaron;anas sistēmu, atteicās no militārās apmācības, atcēla skolēnu formas tērpus, atļāva brīvo stundu apmeklējumo, likvidēja kabinetu sistēmu, ieviesa Sestdienas skolu.</p> <p>1990. gada 18. novembrī Dubultu luterāņu baznīcā tika iesvētīts absolventu dāvāts skolas karogs, kura metu izstrādāja skolotājs Andris Ku&scaron;ķis. 1991. gadā skola ieguva Pumpuru vidusskolas nosaukumu. No 1992. gada skolu sāka vadīt Irēna Kausiniece, kas strādāja kā skolotāja jau kop&scaron; 1970. gada. 1993. gada oktobrī notika skolas 60 gadadienai veltīts absolventu salidojums. Izveidoja skolas muzeju. 1998. gadā skolas komanda uzvarēja TV konkursā &bdquo;Erudīts&ldquo;.</p> <p>2001. gadā uzsāka jaunā skolas korpusa renovācijas darbus. Tika iesvētīts jauns karogs, atbilsto&scaron;i jaunajam skolas nosaukumam. 2012. gadā svinīgi atklāja renovēto skolu, tomēr nekvalitatīva darba rezultātā 2014. gada rudenī skolas gaitenī nokrita iekārtie griesti.</p> <p>Kop&scaron; 2019. gada augusta skolu vada Ausma Bruņeniece.</p> <p>Izmantots:</p> <p>Materiāli par Valdības Dubultu pirmmācības un Rīgas Jūrmalas pilsētas 3. (Mellužu) pamatskolām//Jūrmalas Vārds, Nr. 42. 03.11.1934. un Nr. 43. 10.11.1934.</p> <p>R. Ku&scaron;ķe, D. Janisela. Pumpuru vidusskola. Skolas vēsture no 19. gs. līdz mūsdienām. [Pumpuros], 2015.</p> <p>www.pumpuri.lv</p> <p>Teksts: Mg. hist. A. Radovics</p> skolas Izglītības iestāde Pumpuru vidusskola Kronvalda iela 8, Pumpuri Valsts 13000121809-190
2022.03.14 Savrupmāja <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Celta 1912. gadā. Māja 1939. gadā piederēja Vilhelmam Pēterim Maurītim-Maricam. Pēc izceļo&scaron;anas uz Vāciju, īpa&scaron;umu pārņēma Hipotēku banka. Padomju laikā te bija iekārtota LPSR Sadzīves pakalpojumu vasarnīca. 1997. gada 27. martā īpa&scaron;ums tika <span style="background-color: #ffffff; color: #333333; font-family: 'PT Serif'; font-size: 16px;">&nbsp;</span><span style="background-color: #ffffff; color: #333333; font-family: 'PT Serif'; font-size: 16px;">reģistrēts zemesgrāmatā uz valsts vārda Valsts nekustamā īpa&scaron;uma aģentūras personā. Vēlāk&nbsp;</span><span style="background-color: #ffffff; color: #1e1e1e; font-family: Roboto, sans-serif; font-size: 16px;">Valsts nekustamā īpa&scaron;uma aģentūra to pārdeva izsolē.</span></p> <p><span style="font-family: -apple-system, BlinkMacSystemFont, 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif;">https://is.mantojums.lv/5728</span></p> divstāvu (arī ar jumta stāvu) Dzīvojamās ēkas Savrupmāja Vasaras iela 55, Melluži Privātpersona 13000145816-816
2022.01.30 Majoru vidusskola <p>1882.gadā dibināja Majoru - Dubultu labdarības biedrību ar nolūku uzturēt skolu un skolot mazturīgus bērnus. Tika vākta nauda, nopirkts gruntsgabals skolas ēkas celtniecībai. Pie būves arī brauca un strādāja jūrmalnieki par brīvu, citi dāvināja mēbeles. Par skolas priek&scaron;nieku ievēlēja Marienbādes īpa&scaron;nieku Dr.Nord&scaron;trēmu. Majoru muižas īpa&scaron;nieks fon Firkss ik gadus pabalstīja skolu ar tik daudz rubļiem, cik bērnu skolu apmeklēja. 1905.gadā izrīkojumu zālē uzstājās revolucionāri noskaņotā jaunatne un kultūras darbinieki, tostarp dzejnieks Rainis.</p> <p>Laika gaitā skolas nosaukums ir vairākkārt mainījies. 1990.gados tika veikta skolas pārbūve. Vēsturiskais apjoms zaudēja savu ārējo veidolu, bet tika saglabātas iek&scaron;telpu kāpnes uz sarīkojumu zāli un daļēji arī vēsturiskā sanāksmju zāle.&nbsp;</p><p>1883.gadā Majoru - Dubultu labdarības biedrība nopirka gruntsgabalu tā pa&scaron;a gada 14.augustā ēkai lika pamatakmeni.&nbsp;</p> <p>1884.gadā skolas jaunbūve bija gatava.</p> <p>1890.gadā skolas namu pagarināja un aug&scaron;stāvā izbūvēja 3 istabas un virtuvi.</p> <p>1899.gadā biedrība no jauna veica pārbūves, skolas namu papla&scaron;inot un aug&scaron;stāvā izbūvējot izrīkojumu zāli.</p> <p>1907.gadā pie skolas ierīkoja bērnudārzu</p> <p>1911.gadā Tirdzniecības skolu. Līdz ar to skolotājiem atņēma dzīvokļus un sa&scaron;aurināja pamatskolas telpas.</p> <p>1990.gadi līdz 1998.gadam - skolas pārbūve. Arhitekte Vera Tugaļeva. Vēsturiskās daļas pārbūve turpinājās pēc 1998.gada</p> <p>&nbsp;</p><p>Skolas ēkas kompleksā, kas sastāv no vairākiem savstarpēji saistītiem apjomiem dominē jaunbūves daļa, kuras vizuālais akcents ir konstruktīvi modernistisks tornis, it kā sasaucoties ar Jūrmalas vēsturisko koka arhitektūru. Arhitekte Vera Tugaļeva.</p> skolas Izglītības iestāde Majoru vidusskola Rīgas iela 3 Pašvaldība 13000096002-001
2022.08.07 Majoru krogs <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Senatnē Jūrmalas teritoriju &scaron;ķērsoja lielceļ&scaron; no Rīgas uz Prūsiju un vēlākās pilsētas teritorijā atradās vairāki zvejnieku ciemati, bet ceļa malā &ndash; krogi. Majoru teritorija kop&scaron; 1674. gada piederēja baronu Firksu dzimtai, kuri uzturējās Nurmuižā, bet par jūrmalas zemēm atbildēja pārvaldnieks.</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">&nbsp;</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">V</span><span style="font-family: Times;">iens&nbsp;</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">no&nbsp;</span><span style="font-family: Times;">Firks</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">iem</span><span style="font-family: Times;">&nbsp;bij</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">a</span><span style="font-family: Times;">&nbsp;majors,&nbsp;</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">t</span><span style="font-family: Times;">āpēc &scaron;is zemes gabals dabūj</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">a</span><span style="font-family: Times;">&nbsp;&bdquo;Majoru" nosaukumu</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">.</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">&nbsp;</span><span style="font-family: Times;">Pārnākot 1785. g. Slokas apgabalam pie Krievijas,&nbsp;</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">uzskaitīts&nbsp;</span><span style="font-family: Times;">Majoru krogs</span><span style="font-family: Times;">&nbsp;</span><em><span style="font-family: Times;">(Majoren Krug)</span></em><em><span style="font-family: Times;">&nbsp;</span></em><span lang="LV" style="font-family: Times;">un</span><span style="font-family: Times;">&nbsp;Vildenes un &Scaron;au&scaron;eciems ar 8 mājām</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Uz&nbsp;</span><span style="font-family: Times;">1691./93.&nbsp;</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">gada&nbsp;</span><span style="font-family: Times;">kartes&nbsp;</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">tagadējo Majoru vietā&nbsp;</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">redzams&nbsp;</span><em><span style="font-family: Times;">Marcus Rabakas</span></em><span lang="LV" style="font-family: Times;">. Dro&scaron;i vien tas deva vēlāko&nbsp;</span><span style="font-family: Times;">Kabakas raga</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">&nbsp;un</span><span style="font-family: Times;">&nbsp;Kabakas krog</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">a nosaukumu. A</span><span style="font-family: Times;">pmē</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ram līdz</span><span style="font-family: Times;">&nbsp;1860. g</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">adam tas</span><span style="font-family: Times;">&nbsp;atradās pretī V</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">a</span><span style="font-family: Times;">rkaļ</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">krogam Lielupes pretējā krastā</span><span style="font-family: Times;">, kāpēc to sauca par&nbsp;</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">-&nbsp;</span><em><span style="font-family: Times;">Marcus Rabakas</span></em><span style="font-family: Times;">. Kroga vajadzībām līdz apm. 1865. g</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">adam</span><span style="font-family: Times;">&nbsp;pie muižas bija alus brūzis. Pavasaru plūdi pastāvīgi</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">&nbsp;izskaloja</span><span style="font-family: Times;">&nbsp;krastmalu un drupināja Kabakas ragu, kamēr upe uzmācās krogam. Tad to noplēsa un pārcēla uz&nbsp;</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">gruntsgabalu&nbsp;</span><span style="font-family: Times;">Rīgas ielā 8, Ērgļu ielas stūrī.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span style="font-family: Times;">Teksts: Mg. hist. A. Radovics</span></p> izklaides objekti(restorāni, kazino, kafejnīcas, akvaparks) Sabiedriskās ēkas Majoru krogs nav saglabājusies Nezināms
2024.01.27 Bij. Mārtiņa Kauliņa māja <p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Calibri;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Mārtiņa Kauliņa divu verandu piebūves projekts pie koka mājas Jomas ielā 32, uz stūra ar Smil&scaron;u ielu. 1905. gada 21. augusts. Arhitekts Vladimirs Lunskis? Koka kolonnas. 1910. gadā tās vietā uzcelta tagad redzamā ēka (gads fasādē).</span></p> <p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Calibri;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p> vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) Dzīvojamās ēkas Bij. Mārtiņa Kauliņa māja Majoros, Jomas ielā 32 Privātpersona
2022.03.26 Bij. Evermaņa māja <p>Māja Rubeņu ielā 28 līdz izceļo&scaron;anai uz Vāciju 1939. gadā piederēja Heinriham Evermanim.</p> vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) Dzīvojamās ēkas Bij. Evermaņa māja Rubeņu iela 28 Privātpersona 13000151203-203
2024.04.04 Raiņa un Aspazijas vasarnīca divstāvu (arī ar jumta stāvu) Dzīvojamās ēkas Raiņa un Aspazijas vasarnīca Pliekšāna iela 5/7, Majori Valsts
2022.01.30 Bulduru (Bilderliņu) dārzkopības skolas ēka <p>Skola ierīkota bij. Bilderliņu valsts fermā, kuru pie&scaron;ķīra bezatlīdzības lieto&scaron;anā Ķeizariskās Dārzkopības biedrības Rīgas nodaļai. Ar biedrības priek&scaron;nieka Fr.Lasmaņa gādību A.&Scaron;ohas kundze mācību iestādēi dāvināja 20.000 rubļu, kas deva iespēju uzcelt skolas namu. Par skolas vadītāju uzaicināja Pēteri Dindoni.</p><p>1911.gada 4.septembrī iemūrēja ēkas pamatakmeni.</p> <p>1912.gada vasarā skolas ēka ir uzcelta.</p> <p>1973.gadā apstiprināts Bulduru tehnikuma mācību kompleksa ģenplāns, kurā ēku paredzēts nojaukt sakarā ar jaunā mācību korpusa projektē&scaron;anu.</p> <p>1980.gada 27.martā ar Jūrmalas pilsētas Izpildkomitejas lēmumu Nr. 94 skolas ēku apstiprināja par vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli.</p> <p>1980.gada 11.maijā Starpresoru komisijā nolemts, ka ēka ir saglabājama.</p> <p>1989.gadā uzcelts jaunais mācību korpuss un pirmā skolas ēka kop&scaron; 1990.gadiem netiek izmantota. Skolas ēkas vietā jaunā mācību korpusa būvprojekts paredzēja ierīkot auto stāvvietu.</p> <p>Kop&scaron; 1998.gada ēka ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis "Skola", valsts aizsardzības numurs 5745</p> <p>&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p><p>Skolas nams ir divstāvu koka ēka ar jumta stāvu. Celtnes vidusdaļa mūrēta no ķieģeļiem, kur atrodas kāpnes. Ēka celta nacionālā romantisma arhitektūras stilistikā, kas vislabāk izpaužas jumta daļā un ēkas fasāžu apdarē. Ēkas arhitekts ir Aleksandrs Vanags. Skolas ēkā atradu&scaron;ās nodarbību klases, ēdamtelpas un laboratorijas.</p> <p>Pie ēkas atradās piemiņas plāksne ar sekojo&scaron;u tekstu: "Latvee&scaron;u dārzneekeem un dārzkopjeem novēlē &scaron;o mācības eestādi ERNSTS un ALVINE SCHOCH. 1911."</p> skolas Izglītības iestāde Bulduru (Bilderliņu) dārzkopības skolas ēka Viestura iela 6 Valsts 13000077801-002
2022.03.30 Ķīniešu paviljons <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Ķīnie&scaron;u paviljons, celts ap 20. gs. sākumu.</p> mazās arhitektūras formas Kūltūrvides objekti, Pludmales būves Ķīniešu paviljons Zigfrīda Meierovica prospekts 23 Privātpersona
2022.12.02 J. Šverina betona rūpniecība <p>&nbsp; &nbsp; Jāņa &Scaron;verina Cementa izstrādājumu un jumta papes rūpniecība dibināta 1907. gadā. Būvmateriālu tirgotava dibināta 1876. gadā. Tirgotava atradās Majoros, Rīgas ielā 42 (no 1935. gada Rīgas iela 8).</p> <p>&nbsp; &nbsp; Jānis &Scaron;verins dzīvoja Dubultos, Mellužu ielā 16 (1932. gadā) un Blaumaņa ielā 9. Darbojās arī Jūrmalas pilsētas bankas valdē (1934. gads). Ģimene 1939. gadā izceļoja uz Vāciju.</p> <p>&nbsp; &nbsp; Teksts: Mg. hist. Ainārs Radovics</p> industriālas būves Saimniecības ēkas J. Šverina betona rūpniecība Majoros, Rīgas ielā 42 Privātpersona 13000097302-302
2022.07.24 Marijas Kurmes māja <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 16.35pt;"><span lang="LV">1934. gada visā valstī avīzes pieminēja spāru svētkus jaunbūvē Dubultos, kuru laikā svētku dalībnieki izkrita cauri griestiem.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 16.35pt;"><span lang="LV">Divstāvu jaunbūvē Dubultos, Mellužu prospekta 21, kas piederēja Marijai Kurmei, 2. septembrī tika svinēti spāru svētki. Svinību galds bija novietots jaunbūves otrā stāvā. Uz spāru svētkiem bija ielūgti nevien nama cēlāji, bet arī vairāki apkārtējo namu īpa&scaron;nieki un paziņas - 12 cilvēki, kuri pēc svētku mielasta sāka dejot. Svētku kulminācijas laikā ap plkst. pus 6 vakarā kāds uzkāpa uz sola un gribēja turēt runu. Solam nolūza kāja un viesi nogāzās uz grīdas. Pagaidu griesti neizturēja spiedienu, ielūza un visi viesi līdz ar mielasta galdu iekrita jaunbūves pirmajā stāvā. Nokritu&scaron;i nama apak&scaron;stāvā, viesi sākumā bija it kā apjuku&scaron;i. Tie, kuri nebija dabūju&scaron;i nekādus ievainojumus, bet tika cauri tikai ar belzieniem, lielās izbailēs mēģināja atstāt namu. Vairāki svētku dalībnieki tomēr palika guļam starp saplēstajiem traukiem un iz&scaron;ķaidītiem ēdieniem un sauca pēc palīdzības. Piesteidzās kaimiņi un izsauca ātrās ārstu palīdzības automobili no Rīgas. Drīz notikuma vietā ieradās arī policija, pie kam noskaidrojās, ka smagākus ievainojumus dabūjusi 9 g. v. Irēna Paplinska, kurai lauzta kāja un nodarīti citi ievainojumi. Cietu&scaron;o meiteni ar izsaukto ātrās palīdzības automobili nogādāja Rīgā un ievietoja pilsētas bērnu slimnīcā. Vieglāk ievainots bija meitenes tēvs Eduards Paplinskis, kāds Jēkabs Rūdolfs Hir&scaron;s un Udo Tizis,<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a> kam pirmo medicīnisko palīdzību sniedza Jūrmalas pilsētas ārsti.<a title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[2]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 16.35pt;"><span lang="LV">Vēlāk izsauktā komisija konstatēja, ka būvuzņēmējs M. Podiņ&scaron; nav ievērojis būvniecības noteikumus. Pēc gada &scaron;o atgadījumu izskatīja Rīgas apgabaltiesā un Miķeli Podiņu sodīja uz 2 nedēļām arestā.<a title="" href="#_ftn3" name="_ftnref3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[3]</span></span></span></a></span></p> <div>&nbsp;</div> <div>Teksts: Mg. hist. A. Radovics<br clear="all" /><hr align="left" size="1" width="33%" /> <div id="ftn1"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[1]</span></span></a><span lang="LV"> Grīdai ielūstot, cietu&scaron;i spāru svētku dalībnieki // Latvis, Nr. 3861. 1934. gada 3. septembris</span></p> </div> <div id="ftn2"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[2]</span></span></a><span lang="LV"> Jūrmalā iebruku&scaron;ajā jaunbūvē ievainoti 3 cilvēki // Latvijas Sargs, Nr. 36. 1934. gada 3. septembris; Svinot spāru svētkus izkritu&scaron;i cauri griestiem // Pēdējā Brīdī, Nr. 215. 1934. gada 3. septembris</span></p> </div> <div id="ftn3"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref3" name="_ftn3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[3]</span></span></a><span lang="LV"> Spāru banketa dalībnieki izkritu&scaron;i caur griestiem // Rīts Nr. 137. 1935. gada 19. maijs;&nbsp; &bdquo;Spāru svētku&rdquo; svinētāji izkritu&scaron;i cauri griestiem // Pēdējā Brīdī, Nr. 113. 1935. gada 21. maijs</span></p> </div> </div> vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) Dzīvojamās ēkas Marijas Kurmes māja Dubultu prospekts 49 Privātpersona 13000111504-504
2024.06.09 Majoru muiža divstāvu (arī ar jumta stāvu) Dzīvojamās ēkas Majoru muiža 66, Konkordijas iela, Majori, Jūrmala, Vidzeme, LV-2015, Latvija Pašvaldība
2022.04.27 Benjamiņu vasarnīca <p><span style="font-size: 12pt; font-family: Times;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Viena no iespaidīgākajām ēkām Jūrmalā ir </span><span style="font-family: Times; font-size: 12pt;">Latvijas pirmās brīvvalsts laika pazīstamās preses izdevējas un sabiedriskās darbinieces Emīlijas Benjamiņas vasarnīca.</span><span style="font-family: Times; font-size: 12pt;">Celta 1938.-1939. gadā, arhitekts Ļ. Vitlins. </span><span style="font-family: Times; font-size: 12pt;">Ēkas interjers ir labi saglabājies, jo pēc kara gandrīz 50 gadus Benjamiņu rezidence kalpoja kā Padomju Savienības varasvīru vasaras viesu māja.&nbsp;</span><span style="font-size: 12pt; font-family: Times;">20. gadsimta 50. gados tā tika pasludināta par valsts nozīmes arhitektūras pieminekli. Ēkā</span><span style="font-family: Times; font-size: 12pt;">&nbsp;</span><span style="font-family: Times; font-size: 12pt;">atrodas daudz 19.gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā darinātu mākslas priek&scaron;metu.</span></p> <p><span style="font-size: 12pt; font-family: Times;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Īpa&scaron;umu gar Jūras ielu ieskauj greznākais metāla žogs Jūrmalā, kas darināts pēc arhitekta Sergeja Antonova metiem.</span></p> <p><span style="font-size: 12pt; font-family: Times;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Dubultnieka Kaspara Irbes armiņās atrodams &scaron;āds ieraksts: "</span><strong style="font-family: -apple-system, BlinkMacSystemFont, 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif;"><span style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">Emīlijas Benjamiņas</span></strong><span style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> vasarnīcā vācu okupācijas laikā mita Austrumzemju pārvaldnieks <strong>Loze</strong>. Atceros pēcpusdienu, kad gar Jūrmalu devos pastaigā uz Majoriem. Lozem bija viesības jūras paviljonā uz terases un tur &scaron;audījās apkalpojo&scaron;ie balti tērptie sulaiņi." (16.8.72.)</span></p> <p><span style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">&nbsp; &nbsp; 1925. gada Majoru telefona abonentu sarakstā redzams, ka jau tad Benjamiņiem te bijusi vasarnīca.</span></p> <p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;">Ziņas internetā:</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;"><span style="font-family: Times;"><a style="color: #0563c1;" href="https://www.nkmp.gov.lv/lv/benjaminu-vasarnica-represiju-ena?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F">https://www.nkmp.gov.lv/lv/benjaminu-vasarnica-represiju-ena?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F</a></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;">&nbsp;</p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;"><span style="font-family: Times;"><a style="color: #0563c1;" href="https://www.delfi.lv/majadarzs/maja-ar-stastu/benjaminu-dzimtas-villa-pa-atslegas-caurumu-vesturiskaja-jurmalas-rezidence.d?id=49150193">https://www.delfi.lv/majadarzs/maja-ar-stastu/benjaminu-dzimtas-villa-pa-atslegas-caurumu-vesturiskaja-jurmalas-rezidence.d?id=49150193</a></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;">&nbsp;</p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;"><span style="font-family: Times;"><a style="color: #0563c1;" href="https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tema/foto-nams-ar-vesturi-14193427">https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tema/foto-nams-ar-vesturi-14193427</a></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;">&nbsp;</p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;"><span style="font-family: Times;">https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/pilsetvide/juras-iela-majoros-bagata-ar-baltvaciesu-benjaminas-un-baltic-beach-hotel-veidosanas-stastiem.a309586/</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;"><span style="font-family: Times;">&nbsp; &nbsp; Mg. hist. A. Radovics</span></p> divstāvu (arī ar jumta stāvu) Dzīvojamās ēkas Benjamiņu vasarnīca Jūras iela 13 Privātpersona 13000091404-404
2022.12.08 Lieknes krogs izklaides objekti(restorāni, kazino, kafejnīcas, akvaparks) Sabiedriskās ēkas Lieknes krogs Mārupes pagasts Nezināms 80480020009-009
2022.01.30 Ķemeru pamatskola <p>Ķemeru pamatskolas būvniecība bija aktuāla jau uzreiz pēc Pirmā pasaules kara, kad lielākā daļa Ķemeru apbūves bija sagrauta. 1928.gadā Ķemeri ieguva pilsētas tiesības un 1930.gadā tika likts skolas jaunbūves pamatakmens. lai aī būvniecību bija paredzēts pabeigt divos gados, taču līdzekļu trūkuma dēļ tā ievilkās uz četriem gadiem</p> <div id="simple-translate"> <div> <div class="simple-translate-button isShow" style="background-image: url('moz-extension://cd752a10-2fbe-4fc6-bc23-d0f61d283697/icons/512.png'); height: 22px; width: 22px; top: 138px; left: 26px;">&nbsp;</div> <div class="simple-translate-panel " style="width: 300px; height: 200px; top: 0px; left: 0px; font-size: 13px; background-color: #ffffff;"> <div class="simple-translate-result-wrapper" style="overflow: hidden;"> <div class="simple-translate-move" draggable="true">&nbsp;</div> <div class="simple-translate-result-contents"> <p class="simple-translate-result" dir="auto" style="color: #000000;">&nbsp;</p> <p class="simple-translate-candidate" dir="auto" style="color: #737373;">&nbsp;</p> </div> </div> </div> </div> </div><p>1930.gada 14.oktobrī svinīgos apstākļos tiek likts skolas pamatakmens</p> <p>1934.gada septembrī Ķemeru 6-klasīgā pamatskola sāk savu darbu</p> <p>2019.gadā skolas ēkā uzsāk un 2020.gadā pabeidz skolas pārbūves darbus, izpildītājs SIA "RERE MEISTARI"</p><p>Skolas ēka celta pēc arhitekta Kārļa Cināta projekta. Monumentāla divstāvu mūra ēka klasiskās arhitektūras tradīcijās, fasādes centrā dominējot lielā ordera kolonnu portikam. Ieejas kāpņu abās pusēs novietotas betona lodes. Fasādes otrā stāva līmenī, abpus koloonu portikam, iestrādāti divi figurāli ciļņi - liriskas kompozīcijas ar pedagoģisku (jaunie&scaron;u un skolotāju attiecību) tematiku. Skolas vestibila divās ni&scaron;ās ir dekoratīvas vāzes. I. stāva koridora griestos ir gleznojums ar zvaigžņota debesjuma motīvu un 12 zodiaka zīmēm. Gleznojumi ir arī otrajā stāvā un zālē mākslinieciski augstvērtīga 27 kupolu spirālveida formas lustra ART DECO stilistikā.</p> skolas Izglītības iestāde Ķemeru pamatskola Tukuma iela 10 Pašvaldība 13000264303-001
2022.04.28 Bij. Mauriņa dārzniecības īpašnieka māja <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Pēc vietējo iedzīvotāju atmiņām pie Mauriņa dārzniecības īpa&scaron;nieka vācu okupācijas laikā dzīvojusi latvie&scaron;u rakstniece, tulkotāja un domātāja Zenta Mauriņa (1897-1978).</p> <p>&nbsp; &nbsp; Mg. hist. A. Radovics</p> divstāvu (arī ar jumta stāvu) Dzīvojamās ēkas Bij. Mauriņa dārzniecības īpašnieka māja Juglas iela 7, Dubulti Privātpersona 13005101202-202
2022.07.30 Mellužu krogs <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Senākais pieminējums dokumentos -&nbsp;<span style="font-family: -apple-system, BlinkMacSystemFont, 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif;">krogu Mellužos </span><span style="font-family: -apple-system, BlinkMacSystemFont, 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif;">1516. gadā ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs izlēņoja Johanam Bulderingam. Vēlāk, 1760. gadā&nbsp;</span><span style="font-family: -apple-system, BlinkMacSystemFont, 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif;">Mellužu krodzinieks </span><span style="font-family: -apple-system, BlinkMacSystemFont, 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif;">minēts </span><span style="font-family: -apple-system, BlinkMacSystemFont, 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif;">Slokas baznīcas grāmatās. </span><span style="font-family: -apple-system, BlinkMacSystemFont, 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif;">19. gadsimtā Mellužu krogs bija pazīstama apstā&scaron;anās vieta tiem kurzemniekiem, kas gar jūras malu brauca uz Rīgu. Laikrakstā "Mājas Viesis" 1868. gadā lasāms, ka krogs nodedzis. Pēc tam tas tika uzcelts no jauna.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Kad Mellužu īpa&scaron;nieks Kārlis fon Firkss 1827. gadā Mellužu kroga tuvumā uzcelto kūrmāju nosauca par &bdquo;Karlsbad", visu peldu rajonu pārdēvēja par Karlsbādi.</p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;">&nbsp;</p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;">&nbsp; &nbsp; Teksts: Mg. hist. Ainārs Radovics</p> izklaides objekti(restorāni, kazino, kafejnīcas, akvaparks) Sabiedriskās ēkas Mellužu krogs 11, Dārzu iela, Melluži, Jūrmala, Vidzeme, LV-2008, Latvija Privātpersona
2023.04.14 Asaru kapi <p class="MsoNormalCxSpFirst"><span style="font-size: 11pt; font-family: Times; background: whitesmoke;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Asaru kapsētā ir atdusas vietas ķirurgam<strong> J. Bunem</strong> (1891-1973), Berlīnes olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējam cīkstonim <strong>E. Beitagam</strong> (1908-1983), aktierim <strong>A. Kronbergam</strong> (1887-1958) un pirmajam latvie&scaron;u tautības Slokas un Dubultu draudžu mācītājam <strong>E. J. Zeibotam</strong> (1864-1897), kura piemineklis celts par ziedotiem līdzekļiem. Pieminekļi un piemiņas zīmes ir arī Lāčplē&scaron;a kara ordeņa&nbsp; kavalieriem <strong>R. Pogam</strong>, <strong>E. Rikveilim</strong>,<strong> A. Neilandam</strong>, rakstniekam un skolotājam Triju zvaigžņu ordeņa kavalierim <strong>Bebru Jurim</strong>. </span><span style="font-size: 11pt; font-family: Times; background: white;">Kapos ir arī&nbsp; Mārtiņa &Scaron;malca 1939. gadā veidots piemineklis Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu laikā 1915.-1919. gadā Jūrmalas teritorijā un tās apkārtnē kritu&scaron;iem 247 latvie&scaron;u, vācu un krievu karavīriem.</span><span style="font-size: 11pt; font-family: Times; background: whitesmoke;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle"><span style="font-size: 11pt; font-family: Times; background: whitesmoke;">&nbsp; &nbsp;Pēc: https://timenote.info/lv/Jurmala-Selgas-iela-Jurmala-LV-2008-Latvia</span></p> kapsētas Kūltūrvides objekti, Pludmales būves Asaru kapi Asari, Kāpu iela 85 Juridiska persona 13000140101-101
2022.03.14 Dubultu kūrmājas Bellevue ēka <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Kad <span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;">1877. gadā pēc arhitektu&nbsp;</span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">Gustava Rūdolfa Vinklera un Johana Daniela Felsko projekta </span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;">tika uzcelta jaunā Dubultu kūrmāja, ap to </span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;">tika papla&scaron;ināts koncertdārzs un tam apkārt novietoja 4 ēkas: </span><em style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;">Bellevue, Elysium, Eremitage</em><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;"> un </span><em style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;">La Trappe</em><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;">, kurām bija jāpalīdz koncertu akustikai. </span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;">Līdz mūsdienām saglabājusies tikai viena ēka &ndash; </span><em style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;">Bellevue</em><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;">, Parka ielā 1.&nbsp;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">Uz koncertdārzu no Dubultu dzelzceļa stacijas veda gara liepu aleja. Kūrmāja atradās ielas malā, bet estrāde - dārza dziļumā pie kāpām ar skatu uz kūrmāju. Dārzā bija ļoti daudz ziedu, zaļumu, ļoti skaisti stīgojo&scaron;i augi ar violetiem ziediem un rožu grupējumi. Aculiecinieku atmiņās Dubultu kūrmāja un koncertdārzs palicis kā pasaka. Tur vienmēr notika ļoti skaisti koncerti, bet jo sevi&scaron;ķi skaisti bija sezonas noslēguma koncerti augusta beigās. Dārzs bija pārpildīts un vēl divreiz vairāk klausītāju pulcējās ārpusē. Toreiz uz koncertu bieži vien brauca ar ormaņiem, kuri dežūrēja pie stacijas. Braucēji bija ļoti labi ģērbti un dāmām bija pat briljanta rotas lietas. Pēc koncerta sākās uguņo&scaron;ana un pār Dubultiem lija raķe&scaron;u lietus.<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV" style="text-indent: 0px; font-size: 12pt;">&Scaron;ī skaistā kūrmājas ēka 35 gadus bija vietējās un peldviesu sabiedriskās dzīves centrs. Jāatzīmē, ka ēkas cel&scaron;anas laikā Dubulti bija aristokrātiskāko peldviesu uzturē&scaron;anās rajons un līdz ar to kūrmāja galvenā kārtā kalpoja viņu vajadzībām.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;">&nbsp;</p> <div> <div id="ftn1"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">1933. gada 13. martā valde nolēma tūristu mītnes vajadzībām izremontēt vienu no kūrmājas sapostītajām ēkām, veicot darbus ar bezdarbnieku palīdzību.<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[2]</span></span></span></a> Jau &scaron;ajā gadā kūrmājas dārza ēkā <em>&bdquo;Bellevue&rdquo;, </em>tā saucamajās &bdquo;ķeizara istabās&rdquo;<a title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[3]</span></span></span></a> atvēra tūristu mītni. Lai mītni apmēbelētu, 18. augustā pilsētas valde nolēma iegādāties no firmas J. Riekstiņ&scaron; Rīgā 15 metāla gultas ar &bdquo;stellējamiem tīkliem un 15 gultas ar vienkār&scaron;iem tīkliem&rdquo; kopsummā par Ls. 924.-.<a title="" href="#_ftn3" name="_ftnref3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[4]</span></span></span></a> Kopumā divstāvu ēkā 16 ērtās un saulainās istabās novietoja 50 gultas tūristiem. Pēc jauniem apstiprinātiem tarifiem, tūristam par pirmo nakti bija jāmaksā Ls 0,80, bet par katru nāko&scaron;o nakti Ls 0,50.<a title="" href="#_ftn4" name="_ftnref4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[5]</span></span></span></a> Noteikumi gan paredzēja, ka ilgāk par trim dienām mītnē nedrīkst uzturēties. Tad jāmaksā peldu nodoklis un jāpāriet dzīvot kādā istabiņā vai pansijā. Bet tūristi &scaron;os noteikumus prata apiet.<a title="" href="#_ftn5" name="_ftnref5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[6]</span></span></span></a></span></div> <div><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Padomju okupācijas laikā ēkā bija ierīkoti dzīvokļi un te dzīvoja skolotāju ģimenes. 21. gadsimtā ēkā darbojās pasaku nams Undīne, tad pēc kapitālremonta - Zaļās atmodas muzejs. Pa&scaron;laik te atrodas </span><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="color: #212635; font-family: Roboto, sans-serif;">Jūrmalas kultūrtelpas un vides dizaina centrs.</span></span></span></span></span></div> <div> <div> <div id="ftn1"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="38#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[1]</span></span></a><span lang="LV"> Elizabetes Knobles, dz. Priede (1882. g.) no Ceriņu ielas 42-12 stāstījums 1974. gadā Jūrmalas vēstures un mākslas muzeja darbiniecei E. Bremanei. (JrNM, Nr. 4343)</span></p> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[2]</span></span></a><span lang="LV"> LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 245. lieta</span></p> </div> <div id="ftn2"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[3]</span></span></a><span lang="LV"> 19. gs. vidū visā Eiropā kļuva populāras Itālijas balti krāsotās villas, turklāt tik lielā mērā, ka veidojās reģionālie būvvarianti. Tā bija laikmeta tendence, ko Berlīnē izdotais respektablais paraugkrājums &bdquo;Architektonische Skizzenbuch&rdquo; popularizēja no 1850. līdz 1888. gadam. Arī &scaron;īs ēkas autorību var piedēvēt arhitektam J. D. Felsko. Viņ&scaron; projektējis arī līdzīgu ēku pats sev Rīgā, Elizabetes ielā 49. (D. Lāce. Pirmais Rīgas pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko (1813-1902). R., 2012, 242.-243. lpp.</span></p> </div> <div id="ftn3"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref3" name="_ftn3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[4]</span></span></a><span lang="LV"> LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 245. lieta</span></p> </div> <div id="ftn4"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref4" name="_ftn4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[5]</span></span></a><span lang="LV"> Pēdējā Brīdī, Nr. 110. 1933. gada 18. maijs</span></p> </div> </div> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a style="font-size: 12pt;" title="" href="#_ftnref5" name="_ftn5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[6]</span></span></a><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"> Jaunais Zemgalietis, Nr. 170, 1933, 3. augusts</span></p> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">&nbsp;</p> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">Teksts un foto: Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p> </div> </div> administratīvas (pārvaldes) ēkas Sabiedriskās ēkas Dubultu kūrmājas Bellevue ēka Pils iela 1, Dubulti Pašvaldība 13000101601-601
2022.03.18 Helēnas Pampes māja <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Helēnas Pampes mājā Jomas ielā 73 1941. gadā dzīvoja gleznotājs Arnolds Spalviņ&scaron;. <span style="background-color: #ffffff; color: #212529; font-family: 'Open Sans', sans-serif; font-size: 16px;">Viņ&scaron; dzimis 1911. gada 14. jūnijā Smoļenskas apgabalā, Krievijā. 1936. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas V.Purvī&scaron;a Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu&nbsp; ar&nbsp; diplomdarbu &bdquo;Zvejnieks&rdquo;. Izstādēs piedalījās kop&scaron; 1936. gada. Piedalījies 1. daiļamatniecības izstādē Rīgā ar dekorāciju metiem (1937). Miris 1948. gadā.</span></p> <p style="box-sizing: border-box; margin-top: 0px; margin-bottom: 1rem; color: #212529; font-family: 'Open Sans', sans-serif; font-size: 16px; background-color: #ffffff;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Izmantotā literatūra: Māksla un Arhitektūra biografijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1996</p> <p style="box-sizing: border-box; margin-top: 0px; margin-bottom: 1rem; color: #212529; font-family: 'Open Sans', sans-serif; font-size: 16px; background-color: #ffffff;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Teksts: Mg. hist. A. Radovics</p> vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) Dzīvojamās ēkas Helēnas Pampes māja Jomas iela 73, Majori Privātpersona 13000093310-310
2022.04.02 Ernesta Līdekes vasarnīca <p>&nbsp; &nbsp;Rīgas maizniekam Ernestam Līdekam <em>(Ernst L&uuml;deck)</em> bija maiznīca Rīgā, Avotu ielā 32. 1928. gadā viņ&scaron; no Konstantina Kamkina nopirka zemes gabalu Rīgas Jūrmalā Nr. 836F, Piestātnes ielā 4. 1939. gadā ģimene izceļoja uz Vāciju, ēku pārņēma Hipotēku banka. Vasarnīca nav saglabājusies.</p> <p>&nbsp; &nbsp; Teksts: Mg. hist. Ainārs Radovics</p> vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) Dzīvojamās ēkas Ernesta Līdekes vasarnīca Piestātnes iela 8, Dzintari Privātpersona
2022.04.03 Bijušā viesnīca "Eiropa" <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;1910. gadā Juris Radovics par 4000 rubļiem nopirka no Ernesta Seberiņa 2. &scaron;ķiras traktieri un malkas &scaron;ķūni Karlsbādes ielā 3 (tagad Dubultu prospekts 7), kur ierīkoja viesnīcu "Eiropa". Viesnīcas aug&scaron;stāvā bija astoņas istabas, bet pirmajā stāvā restorāns jeb ēdamzāle un biljarda zāle. Restorānā atradās franču mūzikas skapis, kur&scaron; darbojās ar robotiem metāla diskiem. Ar laiku peļņa izsīka un 1931. gada 29. janvārī Juris Radovics viesnīcu ar gruntsgabalu pārdeva Aleksandram Rulim.&nbsp;</p> <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Viesnīcas ēka ir celta 1909. gadā ar 3,6 m augstiem stāviem. 1966. gadā Jūrmalas tirdzniecības pārvalde pasūtīja "Latkomunprojektam" ēkas kapitālremonta projektu. &Scaron;ajā laikā te atradās ēdnīca ar 50 vietām. Otrajā stāvā bija dzīvojamās telpas: koridora ziemeļu pusē 3 virtuves, dienvidu pusē - 4 istabas. Pēc remonta bija paredzēts iekārtot saimniecības preču veikalu.</p> <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Ēku vēlreiz remontēja 2003. gadā, arhitekte Anna Deičmane. Tagad privātīpa&scaron;ums.</p> <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Teksts: Mg. hist. A. Radovics</p> <p>&nbsp;</p> <div class="page" title="Page 267"> <div class="section"> <div class="layoutArea"> <div class="column"> <p>&nbsp;</p> </div> </div> </div> </div> izklaides objekti(restorāni, kazino, kafejnīcas, akvaparks) Sabiedriskās ēkas Bijušā viesnīca "Eiropa" Dubultu prospekts 7 Privātpersona 13000102028-028
2022.05.14 Mūra dzīvojamā ēka <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Trijstāvu mūra ēkas projekts Karlsbādes ielā 30. Ēka ir saglabājusies, tagad Dubultu prospekts 24. Arhitekts Vladimirs Deduniks<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a>, 1911. gads. Padomju laikā ēkai nemākulīgi divos līmeņos piebūvēts ceturtais stāvs.</span></p> <div><br clear="all" /><hr align="left" size="1" width="33%" /> <div id="ftn1"> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-family: Times;">[1]</span></span></a><span style="font-family: Times;"> Vladimirs Deduniks, inženieris-arhitekts un mērnieks Vidzemē. Dzimis 1865. gada 1. maijā garīdznieka ģimenē. 1896. gadā beidzis Kurskas mērnieku skolu un 1902. gadā &ndash; Pēterburgas būvinženieru institūtu. Miris 1914. gadā. Pla&scaron;āk Igaunijas Nacionālajā arhīvā Tartu: EAA.2076, EAA.298.1.456, EAA.298.2.289, EAA.298.2.212</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">&nbsp;</p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-family: Times;">&nbsp; &nbsp; Mg. hist. A. Radovics</span></p> </div> </div> trīsstāvu (arī ar jumta stāvu) Dzīvojamās ēkas Mūra dzīvojamā ēka Dubultu prospekts 24 Nezināms 13000102514-514
2023.06.30 Pētera un Marijas Federu māja <p>Māja piederēja Latvijas Mākslas akadēmijas profesoram, prorektoram Pēterim Aleksandram Federam (1868-1936) un viņa māsai, pirmajai latvie&scaron;u profesionālajai vijoļniecei, Marijai Federai (1862-1933). Līdz 1935. gadam adrese: Parka iela 2.</p> <p>Informācija: Mg. hist. A. Radovics</p> <p>&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p><a class="reference" href="../../people/view/46" data-id="46">Pēteris Aleksandrs Feders (1868-1936)</a></p> <p><a class="reference" href="../../people/view/47" data-id="47">Marija Federe (1863-1933)</a></p> <p>&nbsp;</p> vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) Dzīvojamās ēkas Pētera un Marijas Federu māja Induļa iela 4 Privātpersona 13000162808-808
2022.07.13 Fotogrāfa T. Lindberga māja vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) Dzīvojamās ēkas Fotogrāfa T. Lindberga māja Dubultu prospekts 87 Privātpersona 13000121511-511
2023.11.15 Bij. Arnolda Ozoliņa māja. <p>Pēc senā dubultnieka Kaspara Irbes (1906-1997) atmiņām Arnolda Ozoliņa mājā (celta 1898. gadā) ilgus gadus vasarās dzīvoja operas koriste Auguste Ģērmane (1890-1976) ar vīru, vienu no nacionālā teātra dibinātājiem aktieri Jāni Ģērmani (1889-1965) un dēlu rakstnieku, vēsturnieku Uldi Ģērmani (1915-1994). Te vasarās dzīvoja arī ievērojamā operdziedātāja Milda Brehmane-&Scaron;tengele (1993-1981). "1945. gadā Mildu apcietināja un notiesāja uz septiņiem gadiem izsūtījumā it kā par pretpadomju darbību. Ar A. Kirchen&scaron;teina gādību un Kaļiņina rīkojumu sodu tomēr atcēla. Bet pusgadu tā dabūja nosēdēt cietumā." - grām. "Zili stikli, zaļi ledi" (Grāmatu draugs, 1967, 54.-55. lpp.). 1941. un 1942. gada vasarā Ģērmaņu ģimene dzīvoja zvejnieka Riekstiņa mājā Baznīcas ielā 1.</p> <p>Mg. hist. A. Radovics</p> vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) Dzīvojamās ēkas Bij. Arnolda Ozoliņa māja. Liedaga iela 20, Dubulti Privātpersona 13000102004-004
2022.08.17 Dubultu krogs <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.25pt;"><span lang="LV">Dubultu krogs senatnē bija ciema kodols. Tā kā tas atradās sena ceļa malā, &scaron;eit gadsimtiem ilgi apmetās ceļotāji un tā tuvumā dzīvoja zvejnieki. Tomēr kroga nozīme bija daudz pla&scaron;āka un tas pildīja ne tikai ceļinieku apme&scaron;anās funkciju. Līdz pirmā lūg&scaron;anu nama uzcel&scaron;anai krogs iedzīvotājiem bija vienīgā sabiedriskā pulcē&scaron;anās vieta. Te varēja ne tikai atpūsties, iedzert, padziedāt un padejot, te tika paziņoti valdības lēmumi, slēgti darījumi un noturētas sapulces. Tomēr vēsturiskā ēka, kas atradās uz Blaumaņa un Baznīcas ielas stūra nav saglabājusies. Līdz mūsdienām nonākusi pēc 1868. gada celta ēka, kuru 1898. gadā pārbūvēja par policijas iecirkni. (Tagad Dubultu prospekts 1.)</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.25pt;"><span lang="LV">Pirmais Dubultu kroga pieminējums: &bdquo;1533. gadā ordeņa mestrs Pletenbergs atdeva lēņos Lambertam Starka zemes gabalu <em>(Haken)</em> otrā pusē Lielupei, kur mājo zemnieks <em>Dubelt</em>, kas tur var zvejot un kā līdz &scaron;im turēt brīvu krogu, pēc lēņu tiesībām uz mūžīgiem laikiem.&rdquo;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.25pt;"><span lang="LV">Ielūkojoties Bulduru muižas XVII un XVIII gs. inventarizācijas dokumentos, vienmēr ir pieminēts Dubultu krogs: 1698. gadā kā <em>&bdquo;Dubbult Kr&uuml;g&rdquo;, </em>1742. gadā kā<em> &bdquo;Dubber Kr&uuml;g&rdquo;, </em>1746. gadā kā <em>&bdquo;Dubben Krug&rdquo;, </em>1749. gadā kā <em>&bdquo;Duppels Krug&rdquo;</em> un <em>&bdquo;Duppel Krug&rdquo;</em>.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.25pt;"><span lang="LV">Slokas baznīcas grāmatās minēts, ka ap 1700. gadu miru&scaron;ie ciema iedzīvotāji glabāti Dubultu kroga tuvumā.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.25pt;"><span lang="LV">Kad 1783. gadā Slokas apgabalu no Kurzemes un Zemgales hercogistes pievienoja pie Krievijas, Dubultu krogs <em>(Dubbel Krug)</em> skaitījās par nelielu Bulduru muižas starpgabalu, kura viena puse robežojās ar Lielupi, bet no pārējām trim pusēm to apņēma Kauguru ciema zemes, ko pārzināja pārvaldnieks Lapmežā.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.25pt;"><span lang="LV">Dubultu krogs pieminēts Napoleona karu laikā - 1812. gada 19. septembrī prū&scaron;u leitnants fon Hartvihs rakstīja: &bdquo; 19. septembrī bataljons mar&scaron;ēja uz Sloku, kur palika 2 nodaļas, bet 2 devās tālāk uz Kaugurciemu.(---) No Kauguriem cītīgi sūtīja patruļas uz Dubultu un Valtera krogiem.&rdquo; Acīmredzot karaspēku vadība izmantoja krogu telpas ne tikai kā topogrāfisku punktu, bet arī kā virsnieku apme&scaron;anās un komandu centrus, ap kuriem bija koncentrētas karaspēka vienības.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.25pt;"><span lang="LV">Kop&scaron; Dubulti kļuva pazīstami kā kūrorts, jau 1824. gadā krogs bija Rīgas diližansu galapunkts un tie brauca turp sestdienās un atpakaļ pirmdienās. 1833. gadā uz kroga zemesgabala bija krogs ar 3 viesu un 1 kroga istabu, ledus pagrabs, klēts un stallis. Virtuve atradās stedelē un bija bez skursteņa. &nbsp;Kroga darbība vēl vairāk uzplauka, kad 1844. gadā atklāja tvaikoņa satiksmi starp Rīgu un Dubultiem. 1844. gada kartē tas iezīmēts kā gara tipiska būve un nosaukts par <em>&bdquo;Neuer Krug&rdquo;</em>, acīmredzot tas ticis uzcelts no jauna. 1860. gados krogā bija četras lielas istabas, ledus pagrabs un stadula zirgiem.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.25pt;"><span lang="LV">Tomēr lielajā ugunsgrēkā 1868. gada 28. maijā, kad nodega 24 mājas un ap 35 tirgus bodes, uguns aprija arī veco krogu. Atkal tika uzcelts jauns krogs, uz kartēm tas redzams jau kā mazāka būve.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.25pt;"><span lang="LV">1892. gada adresu grāmatā kā Dubultu kroga turētājs (vai pat īpa&scaron;nieks) minēts krodzinieks <em>Kaspar Ertak</em>. Tas ir manas vecmāmiņas Vilhelmīnes tēvs &ndash; dzimis 1842. gadā Džūkstes &bdquo;Kočās&rdquo;, miris 1898. gadā.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.25pt;"><span lang="LV">Kroga priek&scaron;pusē bija tirgus. 1899. gadā jūrmalas policijmeistars barons </span><span lang="LV">Alfrēds </span><span lang="LV">Mirbahs lika pārcelt krogus priek&scaron;ā eso&scaron;o Dubultu tirgu ar neglītajām būdām uz nomali pie dzelzceļa pārbrauktuves.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.25pt;"><span lang="LV">Sākot ar 1881. gadu Krievijā darbojās dažādas valdības un lietpratēju komisijas, kam bija uzdots ierobežot alkohola lieto&scaron;anu. Galvenais priek&scaron;likums &ndash; stipri samazināt dzērienu pārdotavu skaitu. Iespējams, arī Dubultu krogs tāpēc beidza savu eksistenci, jo 1900. gadā valstij ievie&scaron;ot degvīna monopolu, slēdza daudzus krogus. Piemēram, Vidzemes guberņas valde Vidzemē slēdza 81% krogu. 1898. gadā uz Vidzemes gubernatora priek&scaron;likuma Iek&scaron;lietu ministrija deva atļauju Vec-Dubultu kroga vietā būvēt&nbsp; policijas valdes ēku.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">1920. gada 25. septembrī pilsētas dome pieņēma Iek&scaron;lietu ministrijas priek&scaron;likumu par biju&scaron;ā Dubultu krogus ēku un zemes nodo&scaron;anu pilsētas rīcībā. 1921. gada 5. februārī dome atļāva ņemt 7000 rubļu lielu kredītu krogus ēkas pārbūvei, lai &bdquo;ieriktētu&rdquo; tajā policijas valdes un miertiesas kameras telpas, policijas priek&scaron;nieka, iecirkņa uzrauga un 3 kārtībnieku dzīvokļus. 5. aprīlī valde nolēma pārdot liellaivu un pagrabu, pagrabu un &scaron;ķūnīti, kuri atradās bij. krogus pagalmā. &Scaron;o liellaivu pilsēta ieguva no ceļu un būvju valdes. Acīmredzot krodzinieka blakus nodarbo&scaron;anās bija jūras zveja, ko Vidzemes jūrmalas krogos konstatējis vēsturnieks, etnogrāfs Uģis Niedre. 7. jūnijā valde nolēma pārdot no bij. kroga katlus un sabojātu būdu. 18. jūnijā valde atvēlēja plankas no kroga būves Dubultu kuģu piestātnes remontam. 1927. gada 3. septembra sēdē pilsēta ierosināja &nbsp;pie Dubultu vecā kroga pagraba mūra sienām ierīkot nespējnieku patversmes vajadzībām veļas mazgātuvi un malkas noliktavu, nojaucot veco, bojāto malkas &scaron;ķūni.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Teksts: Mg. hist. A. Radovics</span></p> izklaides objekti(restorāni, kazino, kafejnīcas, akvaparks) Sabiedriskās ēkas Dubultu krogs Dubultu prospekts 1 Pašvaldība 13000102303-203
2023.05.15 Marienbādes sanatorija <p class="MsoNormalCxSpFirst" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-indent: 19.85pt;">Marienbādes sanatorija Dubultos</p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-indent: 19.85pt;">Pirmo peldu iestādi, kas vēlāk izvērtās par slaveno Marienbādes sanatoriju, 1870. gadā dibināja Kron&scaron;tates jūras ārsts Dr. Nord&scaron;trēms. Pēc viņa nāves Marienbāde pārgāja Dr. G. fon Kitta-Kitteļa īpa&scaron;umā, kas 1887.-1889. gadā uzbūvēja ziemas kūrmāju un 1905. gadā mūra ieejas vārtus. Kad 1905. gadā peldu iestāde nodega, Dr. G. fon Kitta-Kittels uzcēla jaunu mūra ēku pēc arhitekta V. Bokslafa projekta.</p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-indent: 19.85pt;">1906. gadā Dr. G. fon Kitta-Kittels mira un 1908. gadā Marienbādi nopirka Dr. T. fon Betihers. Viņ&scaron; iestādi modernizēja: ierīkoja elektrisko apgaismojumu, iegādājās elektriskos medicīniskos aparātus un peldē&scaron;anās ierīces. 1913. gadā iestādi atkal pārbūvēja, uzceļot otro stāvu ar 23 pacientu istabām, ierīkoja centrālapkuri, atpūtas telpas utt.</p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-indent: 19.85pt;">Brīvvalsta laikā sanatorija Marienbāde kļuva ļoti populāra. Vasarās sanatorijā uzturējās vairāk kā simts peldviesu, galvenokārt no Vācijas, Polijas, Zviedrijas, Francijas, Ungārijas u. c. valstīm.</p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-indent: 19.85pt;">Tomēr pildot Ulmaņa nacionālo politiku, valsts iestādes meklēja iemeslus, lai sarežģītu baltvācu iestāžu pastāvēšanu un darbību. 1937. gadā Veselības departamenta direktors 5. jūlijā nosūtīja šī departamenta Administratīvi-tiesmedicīniskās nodaļas vadītāju A. Rancānu veikt sanatorijas &bdquo;Marienbāde&rdquo; sanitāro apskati. Viņš to apmeklēja 8. jūlijā un secināja, ka sanatorija pēc ārējām pazīmēm ne ar ko neatšķiras no parastām pansijām. Sanatorijas īpašniecei Frīdai-Amalijai fon Bētiherei lika iegādāties III kategorijas tirdzniecības zīmi un samaksāt Ls 100 sodu.</p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-indent: 19.85pt;">Šeit jāpaskaidro, ka sanatorijas pacientus pavadīja piederīgie, kas varēja apmesties sanatorijā, tomēr viņi netika reģistrēti kā slimnieki.</p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-indent: 19.85pt;">Īpašniece tiesājās, līdz lieta nonāca līdz Senātam. 1938. gada 16. maijā Senāts lēmumu atcēla. Tagad Veselības departaments sūtīja uz sanatoriju veselu komisiju: Rīgas Jūrmalas pilsētas galveno ārstu A. Kreisleru, pilsētas valdes locekli A. Platupu un Rīgas prefektūras 13. iecirkņa III rajona uzraugu A. Sveili. 26. septembrī sanatorijas vadītājs nebija uz vietas, tāpēc komisija ieradās vēlreiz 6. oktobrī. Rezultātā tapa garš ziņojums, kura noslēgumā secināts, ka sanatorija nedarbojas pēc Veselības departamenta apstiprinātajiem iekārtas un darbības principiem, bet savā darbībā atgādina iestādi, kas ietver sanatoriju, ūdensdziedinātavu un pansiju.</p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-indent: 19.85pt;">Sakarā ar vācu tautības iedzīvotāju izceļošana uz Vāciju, no 1939. gada 31. oktobra sanatorija vairs neuzņēma slimniekus. Marienbādes sanatorijā bija iekārtots īpa&scaron;s informācijas birojs Rīgas Jūrmalas vācu izceļotājiem. 9. novembrī Veselības departamenta vicedirektors Dr. med. J. Skuja neiebilda, ka sanatorijas mēbeles, veļu un ārstniecības instrumentus izved uz Vāciju.</p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-indent: 19.85pt;">Tomēr arī pēc vāciešu izceļošanas iestādes nelikās mierā. 1939. gada 6. decembrī Veselības departamenta direktors Oskars Alks ziņoja Finanšu ministrijas Nodokļu departamenta nodokļu nodaļai, ka lielais vairums sanatorijas apmeklētāju nemaz nav atzīmēti slimnieku sarakstā, un departaments to neuzskata par sanatoriju, bet par iestādi, kur dzīvo arī personas, kam ārstu palīdzība nav vajadzīga. Pievienotajā sarakstā redzami šādi skaitļi:</p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-indent: 19.85pt;">1936. g. &ndash; 81 slimnieks un 472 personas, kas nav slimnieki;<br />1937. g. &ndash; 144 slimnieki un 458 personas, kas nav slimnieki;<br />1938. g. &ndash; 208 slimnieki un 214 personas, kas nav slimnieki;<br />1939. g. (līdz 18. septembrim) &ndash; 172 slimnieki, bet personu, kas nav slimnieki, skaits nav zināms.</p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-indent: 19.85pt;">Visas attēlos redzamās ēkas iznīcinātas.</p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-indent: 19.85pt;">Teksts: Mg. hist. A. Radovics</p> kūrorta ēkas (arī viesu nami, viesnīcas, SPA) Sabiedriskās ēkas Marienbādes sanatorija Z. Meierovica prospekts 43 Privātpersona 13000101909-909
2024.08.03 Bij. Jēkaba Freidorfa mājas vieta vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) Dzīvojamās ēkas Bij. Jēkaba Freidorfa mājas vieta Jaundubulti, Strēlnieku prospekts 64 Nezināms
2022.02.18 Georga Rudzīša savrupmāja <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Jau kop&scaron; 19. gadsimta Jūrmala ir bijusi iemīļota apme&scaron;anās un atpūtas vieta gan inteliģencei, gan turīgiem cilvēkiem. Tomēr atmiņas par viņiem vairumā gadījumu ir izgaisu&scaron;as, atstājot vietu izplūdu&scaron;ām leģendām un neskaidriem minējumiem. Viens no tiem ir skaistais savrupnams netālu no Dzintaru koncertzāles. Līdz &scaron;im mums bija zināms tikai tas, ka to projektējis ievērojamais arhitekts Eižens Laube, bet nebija skaidrs, kam ēka piederēja.</span></p><p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Times;">&nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp;Stāsts par majestātisko namu ar kolonādi Dzintaru prospektā 18 jāsāk ar veiksmīgo kāpostu tirgotāju </span><strong><span style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">Miķeli Rudzīt</span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">i</span></strong><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">, kas 19. gs. vidū ienāca Rīgā no Skultes kā jauns puisis</span><span style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">. 1863. </span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">g</span><span style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">adā</span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> viņ&scaron; jau </span><span style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">dibināja kāpostu apstrādā&scaron;anas fabriku</span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">, kura savā</span><span style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> pastāvē&scaron;anas laikā izauga par slavenu un grandiozu uzņēmumu</span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">.</span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> </span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">Tā</span><span style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> ražojumi bija tālu pazīstami jau pirms 1. pasaules kara. </span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">Pēc Miķeļa nāves uzņēmumu pārņēma dēls <strong>Georgs </strong>(1870-1935). </span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">1934. gada 29. decembrī Rudzītis mira. Uzņēmumu mantoja viņa dēls <strong>Ernests </strong></span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">, bet</span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;"> 1940. gadā sarkanie okupanti uzņēmumu nacionalizēja.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Rudzītis bija divas reizes precējies. Pirmajā laulībā bērnu nebija, bet otrajā laulībā ar aktrisi <strong>Jūliju Zutleri</strong> viņ&scaron; kļuva par patēvu viņas meitai <strong>Mildai </strong>(1902-1961). Jūlija Zultere, </span>dzi<span lang="LV">m</span>. Lank (Lange)<span lang="LV">, bija kādreiz populārā Rīgas latvie&scaron;u teātra un Interimteātra aktrise</span> <span lang="LV">un uzstājās ar skatuves vārdu Jūlija Vītols-Lanka. Viņas nelaiķa vīrs <strong>Jānis Zulters</strong> arī bija aktieris, ar skatuves vārdu Jānis Vītols, viņam piederēja viesnīca un restorāns &ldquo;Rīga&rdquo;.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Jūlijas meita Milda jau skolas gados Maldoņa ģimnāzijā aizrāvās ar dziedā&scaron;anu un rokdarbiem. Kā viena no pirmajām iestājās Latvijas konservatorijā. 1921. gada 24. janvārī 17 gadu vecumā apprecējās ar 32 gadus veco Rīgas I. iecirkņa policijas priek&scaron;nieku <strong>Jāni Alfrēdu Langenfeldu</strong> (1888-194?). Tomēr 1925. gada 31. martā viņi noslēdza priek&scaron;laulības līgumu, atceļot laulāto mantas kopību.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Patēvam Georgam Rudzītim piederēja vairākas vasarnīcas Bulduros. 1924. gadā viņ&scaron; uz sievas Jūlijas vārda iegādājās īpa&scaron;umu Dzintaros,</span> 1927. <span lang="LV">g</span>adā<span lang="LV"> pasūtīja arhitektam Eiženam Laubem projektu un 1929. gadā ēka bija uzcelta. Izmaksāja ap 2 miljonus rubļu. Jūlija tā pa&scaron;a gada 9. jūlijā Dzintaros mira.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Kad 1934. gada beigās 29. decembrī nomira patēvs Rudzītis, Milda jau 1935. gada janvārī Dzintaru māju ierakstīja uz sava vārda zemesgrāmatā. Tātad, Rudzītis viņai to novēlēja vēl dzīvs būdams. Kāpēc? Atbildi, kaut ne visai precīzu, var atrast 2012. gada 18. augusta televīzijas raidījumā &ldquo;Ielas garumā. Dzintaru prospekts Jūrmalā&rdquo;: &ldquo;Rudzītis esot bijis liels mākslas cienītājs un ēkas aug&scaron;stāvā ierīkojis skatuvīti ar papjē-ma&scaron;ē dekorācijām. Pats sēdējis pa turku modei uz paklāja un uz skatuves uzstājusies operdziedātāja Elza Žebrsanska, kurai netālu bijusi vasarnīca. Viņa dziedāja viņam par prieku, par labu honorāru. Un dejojusi Edīte Pfeifere - tā laika baleta prīma. Vēlāk Pfeifere ieguva &scaron;o māju kā dāvinājumu.&rdquo; Precizējot &ndash; skaisto ēku viņ&scaron; uzdāvināja Mildai Langenfeldei.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Tajā laikā viņa jau bija slavas zenītā sniedzot koncertus un dziedot Nacionālajā operā, radiofonā, kā arī koncertējot ārzemēs &ndash; Var&scaron;avā, Vīnē, Budape&scaron;tā. Brīvajā laikā viņa iekārtoja Dzintaru māju &ndash; to rotāja sak&scaron;u, franču, ķīnie&scaron;u, japāņu un angļu porcelāna kolekcijas, kristāla un sudraba vāzes un trauki, milzīgi paklāji, bronzas lustras un spoguļsienas. Mājai viņa iz&scaron;uvuma tehnikā uz zila atlasa gatavoja lielu gobelēnu &ldquo;Zemūdens valstība&rdquo;. Ģimenē bija meita Renāte Melita (1923) un dēls Leonhards Alfrēds (1930). Mākslas dēļ laulāto starpā radās nesaskaņas un 1937. gada decembrī viņi &scaron;ķīrās. Milda bija mantojusi arī vecāku viesnīcu un 1938. gadā mainīja tirdzniecības reģistrā viesnīcas firmas nosaukumu uz &ldquo;Viesnīca &ldquo;Rīga&rdquo; M. Langenfelds&rdquo;.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;">&Scaron;ķ<span lang="LV">irtais vīrs 1941. gada martā izceļoja uz Vāciju, kur kara laikā mira nacistu koncentrācijas nometnē. Bet Milda kara beigās izceļoja uz Vāciju un pēc kara koncertēja gandrīz visās latvie&scaron;u nometnēs. Pēc tam kopā ar bērniem izceļoja uz Austrāliju, kur kādu laiku vadīja savu dziedā&scaron;anas studiju un koncertēja turienes latvie&scaron;iem. Melburnā viņai piederēja liels izīrējams viesību nams &ldquo;Esquire&rdquo;. Mira 1961. gada 13. oktobrī pēc smagas slimo&scaron;anas ar ļaundabīgo audzēju.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span style="font-family: Times;">Ē</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ku Dzintaros padomju okupācijas vara 1940. gadā nacionalizēja. Vācu okupācijas</span><span style="font-family: Times;"> laikā </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">1942.-1943. gadā tajā</span><span style="font-family: Times;"> dzīvoja reihskomisāra lauksaimniecības &scaron;efa M</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">a</span><span style="font-family: Times;">rti</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">n</span><span style="font-family: Times;">a Matīsena ģimene. Viņa meita atpazina māju no savām bērnības dienu fotogrāfijām, kad viesojās Latvijā pirms kādiem 20 gadiem.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;">Pēc kara skaistajā namā Dzintaru prospektā 18 iekārtoja dzemdību namu. Galvenais ārsts bija Raimonds Ozoliņ&scaron;, viens no četriem brāļiem ārstiem Ozoliņiem. <span lang="LV">Te ir piedzimu&scaron;as vairākas pēckara Jūrmalas paaudzes. Vēlāk ēkā darbojās </span><span class="d2edcug0">Jūrmalas pilsētas Centrālās slimnīcas ceturtā </span><span class="d2edcug0"><span lang="LV">- </span></span><span lang="LV">grūtniecības pataloģijas nodaļa, ko vadīja</span> <span class="d2edcug0">Anita Brūvele</span><span class="d2edcug0"><span lang="LV">.</span></span> <span class="d2edcug0">Ēk</span><span class="d2edcug0"><span lang="LV">u aprakstījis Zigmunds Skujiņ&scaron; romānā </span>&bdquo;Vīrietis labākajos gados&rdquo;</span><span class="d2edcug0"><span lang="LV"> (1975), bet tā</span>s greznā halle, pla&scaron;ās kāpnes</span><span class="d2edcug0"><span lang="LV"> un</span> krā&scaron;ņais interjers redzams arī Rīgas kinostudijas</span><span class="d2edcug0"><span lang="LV"> pēc tāda pa&scaron;a nosaukuma </span>1977.</span><span class="d2edcug0"><span lang="LV"> gadā veidotajā</span> filmā</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;">199<span lang="LV">4</span>. gadā māju atguva <span lang="LV">dziedones dēls Leonhards Alfrēds un </span>ātri to pārdeva. Nama īpa&scaron;nieki mainījās diezgan bieži, līdz to 2010. gadā to iegādājās <span lang="LV">&ldquo;</span>Jaunā Viļņa<span lang="LV">&rdquo;</span> producents Aleksandrs Senhmans, ar ieceri tur izveidot Jaunā Viļņa rezidenci. Ģeopolitistu iemeslu dēļ plāns nerealizējās, un tagad ēku rekonstruē jauni īpa&scaron;nieki no Latgales. Pie sienu un griestu zīmējumu autentisk<span lang="LV">as </span>atjauno&scaron;anas strādā profesionāli restauratori. Vienīgi žogs ir modernizēts un <span lang="LV">tagad būs </span>bez saimnieka iniciāļiem <span lang="LV">&ldquo;</span>GR<span lang="LV">&rdquo;.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Teksts:&nbsp;</span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><a class="reference" href="../../people/view/37" data-id="37">Georgs Rudzītis (1870-1935)</a></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;">&nbsp;</p> divstāvu (arī ar jumta stāvu) Dzīvojamās ēkas Georga Rudzīša savrupmāja Dzintaru prospekts 18, Dzintari Privātpersona 13000081503-134
2022.04.08 Bij. Mācītāja Eihes māja <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Ēka celta pēc 1. pasaules kara. Mācītājs Mārtiņ&scaron; Eihe (1880-1952) 1931. gadā kļuva par Dubultu draudzes mācītāju. 1936. gadā pilsētas valde viņam apstiprināja žoga būvprojektu, bet 1937. gadā - verandas piebūves būvprojektu.</p> <p><a class="reference" href="../../people/view/42" data-id="42">Mārtiņ&scaron; Eihe (1880-1952)</a></p> divstāvu (arī ar jumta stāvu) Dzīvojamās ēkas Bij. Mācītāja Eihes māja Parka iela 6, korpuss 2, Dubulti Privātpersona 13000102104-104
2024.03.03 Latvijas regbija līgas federācija, regbija klubs "Jūrmala/Livonija" administratīvas (pārvaldes) ēkas Sabiedriskās ēkas Latvijas regbija līgas federācija, regbija klubs "Jūrmala/Livonija" Mellužos, Skolotāju ielā 17 Juridiska persona
2023.11.30 A. Leitnera stallis <p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Calibri, sans-serif;">A. Leitnera divstāvu staļļa projekts Jūras ielā 41. Interesantas durvis logi. 1909. gada 10. aprīlis. Apbūve nojaukta, lai uzceltu &ldquo;7 LUX&rdquo; komunistu elitei.</span></p> garāžas Saimniecības ēkas A. Leitnera stallis Jūras iela 41, Majori Privātpersona 13000091602-602
2023.07.13 Anša Cīruļa dzimtās mājas <p><span style="font-family: tahoma, arial, verdana, sans-serif; font-size: 12px; background-color: #ffffff;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Mākslinieks dzimis 1883. gada 25. februārī Majoros. Viņa tēvs Ādams ir kurzemnieks no Aizputes, bet māte Lība, deviņu bērnu audzinātāja, nākusi no Slampes pagasta. Tēvs nomā Nurmuižas barona Firksa zemi Majoros, Konkordijas ielā 30 un 32, un strādā par namdari vasarnīcu celtniecībā. lenesīgo amatu viņ&scaron; novēl arī Ansim, cerībā, ka tas pat kādreiz varētu kļūt par būvuzņēmēju. Dienā strādājot par mūrnieka mācekli, vakaros zēns mācās Rīgas Vācu amatnieku biedrības amatniecības skolā (1889-1902), kur apgūst ne tikai rasē&scaron;anu, perspektīvu, tēlotāju ģeometriju, bet arī zīmē&scaron;anu pie baltvācu mākslinieka Bernharda Borhcrta. Tēva iecerētā būvuzņēmēja karjera diemžēl atkrīt, jo nopietnā interese par mākslu aizved Cīruli uz Benjamiņa Blūma vadīto</span><br class="ffs" style="font-family: tahoma, arial, verdana, sans-serif; font-size: 12px; background-color: #ffffff;" /><span style="font-family: tahoma, arial, verdana, sans-serif; font-size: 12px; background-color: #ffffff;">Zīmē&scaron;anas un glezno&scaron;anas skolu (1903/04). Tajā pat laikā Ansis "liktenīgi" iepazīstas ar izcilo ornamenta meistaru Jūliju Madernieku, kas allaž nācis ar jaunām mākslas atziņām. Cīrulis viņu uzskata par to personību, kurai ir vislielākie nopelni topo&scaron;ā mākslinieka būtības izveidē. Tāpēc likumsakarīgi 1904. gada sākumā Ansis Cīrulis reizē ar keramiķi Pēteri &Scaron;teinbergu kļūst par pirmajiem J. Madernieka jaundibinātās mākslas studijas audzēkņiem.&nbsp;</span></p> <p><span style="font-family: tahoma, arial, verdana, sans-serif; font-size: 12px; background-color: #ffffff;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;1906. gadā tas dažus mēne&scaron;us turpina izglītību Pēterburgā, barona &Scaron;tiglica Centrālajā techniskās zīmē&scaron;anas skolā, tomēr tās programma, virzīta uz ekliktisku vēsturisko stilu apguvi, viņu neapmierina. Cerēto nesniedz ari mācības J. Goldblata zīmē&scaron;anas studijā. Toties Pēterburgā grafiķis Richards Zariņ&scaron; Cīruli ieinteresē par vidzemnieka Jēkaba Drandas keramiku. Pats Zariņ&scaron; Drandu &bdquo;atklāj" 1905. gadā, dodot tam gan rado&scaron;us padomus, gan palīdzot darbus izplatīt.&nbsp;</span></p> <p><span style="font-family: tahoma, arial, verdana, sans-serif; font-size: 12px; background-color: #ffffff;">Pēc: Dace Lemberga. Ansis Cīruklis latviskā meklētājs. "Māksla", 1991, Nr. 1.</span></p> <p>&nbsp;</p> <div class="gwt-HTML" style="font-family: Roboto; font-size: 16px;">&nbsp;</div> vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) Dzīvojamās ēkas Anša Cīruļa dzimtās mājas Konkordijas iela 30 un 32 Privātpersona 13000095505-505
2022.07.25 Anša Ertaka vasarnīca <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp; Vasarnīcu 1901. gadā uzcēla Rīgas II. ģildes tirgonis un restorāna īpa&scaron;nieks Ansis Ertaks (1849-1924) ar sievu Annu Ertaks, dzim. Valdmanis (1950-1921). Ansis rosīgi darbojās Rīgas Jūrmalas ugunsdzēsēju biedrībā, bija tās goda biedrs. Dārzā bija uzcelts ķīnie&scaron;u paviljons uz kuru no 2. stāva verandas (tag. 5. dzīv.) veda gaisa tilts. Uz paviljona bija uzstādīta skārda saule ar diviem stārķiem abās pusēs. No paviljona līdz 1950. gadam bija saglabājies mūrēts pirmais stāvs, kurā glabāti darbarīki. Uz ielas pusi dārzā stāvēja otrs paviljons, uz kura bija uzstādīts lauvas tēls.&nbsp; Kāpņu telpā uz sienas bija uzgleznots mednieks, kur&scaron; &scaron;auj uz tīģeri.&nbsp;</p> <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp; Pēc viņa nāves vasarnīcu mantoja bērni: dēls Aleksandrs Ertaks (1884-1945) un meitas Olga Luik (1882-?) un Ella Rudovica (1878-1966). Olgai Luik piedero&scaron;o 1/3 daļu mājas 1939. gadā atņēma tiesu izpildītāji par neveiksmīgi Rīgā atvērtās kafejnīcas "Rokoko" parādiem. Vasarnīcā viņa mitinājās mazā, bēniņos izbūvētā dzīvoklītī. 1941. gadā visa ģimene izceļoja uz Vāciju un viņus nometināja Pozenē (tag. Poznaņa Polijā).</p> <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Nacionalizēto māju padomju iekārta pārbūvēja par 5 dzīvokļu namu, līdz nepazī&scaron;anai izkropļojot ēkas skaisto arhitektūru. Skaistais dārzs tika iznīcināts un uzbūvēti 5 &scaron;ķūņi un garāža. 1997. gadā Ellas dēli denacionalizētās mājas 2/3 daļas&nbsp; saņēma atpakaļ.</p> <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;No 2015. līdz 2021. gadam te darbojās viesu nams "Villa-Majori" ar 5 apartamentiem.&nbsp;</p> <p>&nbsp; &nbsp; Teksts: Mg. hist. A. Radovics</p> divstāvu (arī ar jumta stāvu) Dzīvojamās ēkas Anša Ertaka vasarnīca Jaunā iela 17, Majori Privātpersona 13000094503-503
2024.09.04 Viesnīca "Majori" <p><span style="color: #242528; font-family: 'Futura PT', Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 18px; text-align: justify;">Viesnīcu "Jūrmala" 1925. gadā uzcēla rūpnieks Jēkabs Paegle. </span><span style="color: #242528; font-family: 'Futura PT', Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 18px; text-align: justify;">Projektu izstrādāja arhitekts Artūrs Mēdlingers</span><span style="color: #242528; font-family: 'Futura PT', Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 18px; text-align: justify;"> historisma stilā, kurā redzami arī neoklasicisma un neobaroka motīvi.&nbsp; Ēkā bija 62 istabas viesiem, četras zāles, terases un skaists parks ar strūklakām. 20. gs. 30. gados te tika rīkoti tradicionāli džeza mūzikas koncerti &ldquo;Five o&rsquo;clock tee dancing&rdquo;, noturētas dažādas sēdes, rīkotas balles un sporta spēles.&nbsp;</span><span style="background-color: #f9f9f9; color: #444444; font-family: 'Open Sans', sans-serif; font-size: 20px;">Ekonomiskās krīzes laikā 1932. gadā viesnīcu izūtrupēja. Greznās mēbeles un mākslas priek&scaron;metus nopirka Latvijas Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība un aizveda uz Rakstnieku pili Siguldā.</span></p> <p><span style="color: #242528; font-family: 'Futura PT', Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 18px; text-align: justify;">Viesnīca "Majori" pa&scaron;laik tiek pārdota.</span></p> kūrorta ēkas (arī viesu nami, viesnīcas, SPA) Sabiedriskās ēkas Viesnīca "Majori" Jomas iela 29/31, Majori Privātpersona
2022.03.18 Dzīvojamā ēka <p>Teicami restaurēta 1914. gadā celta dzīvojamā ēka Pilsoņu ielā 7/9.</p> <p>https://is.mantojums.lv/5638</p> divstāvu (arī ar jumta stāvu) Dzīvojamās ēkas Dzīvojamā ēka Pilsoņu iela 7/9, Majori Privātpersona
2022.07.18 Dubultu luterāņu baznīca <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV">&nbsp; &nbsp; &nbsp; Dievnams celts 1905.-1909. gadā.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV">&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; 1919. gadā lielinieku laikā baznīcā dievkalpojumus nevarēja noturēt un tornī ierīkoja novēro&scaron;anas posteni.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Latvijas neatkarības laikā draudze saveda kārtībā baznīcas ēku un ērģeles, izlaboja baznīcas torņa pulksteni, iežogoja baznīcas dārzu, iegādājās 4 zvanus, baznīcā ievilka elektrisko instalāciju, ierīkoja trīs krāsnis un iegādājās līķu auto. Liels dievnama remonts tika veikts 1927. gadā. 1930. gadā draudzē bija vairāk kā 2000 locekļi, draudzes padomē 20 locekļi, valdē &ndash; 5, dāmu komitejā &ndash; 60.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Pēc valsts okupācijas, 1940. gadā draudzei tika atņemts apbedī&scaron;anas auto un 2000 lati, kas bija iekrāti jaunām ērģelēm.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">Padomju okupācijas laikā ar Jūrmalas izpildkomitejas lēmumu 1962. gada 1. janvārī draudzei atsavināja dievnamu, to pārvēr&scaron;ot par Jūrmalas novadpētniecības muzeju un koncertzāli. Tika nozāģēts krusts. Pēdējais dievkalpojums notika 28. aprīlī, pēc tam 28 gadus draudze bija spiesta noturēt dievkalpojumus Slokas luterāņu baznīcā.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">1986. gadā muzeja &ndash; bij. baznīcas ēkai veikti nozīmīgi remontdarbi: pabeidza torņa pulksteņa labo&scaron;anu, aizsāka ērģeļu atjauno&scaron;anu, veica telpu signalizācijas kapitālremontu, daļēji nomainīja izstāžu zāles grīdu un remontēja jumtu. 1989.-1990. gadā ēkā veica kapitālo remontu &ndash; restaurāciju. Ievērojamu daļu no izdevumiem 1989. gadā sedza Jūrmalas pilsēta.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV">&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; Pēc neatkarības atjauno&scaron;anas, 1990. gadā muzejs atstāja dievnamu, baznīca tika atdota atpakaļ draudzei un 18. novembrī notika pirmais dievkalpojums. Sākās ēkas atjauno&scaron;ana. Tika uzlikts baznīcas torņa krusts, no jauna uzmūrēts demontētais oriģinālais altāris, vietā atgriezās kancele, kroņlukturi, baznīcas soli utt.</span></p> <div>&nbsp;</div><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Tā kā pirmā Dubultu baznīcas koka ēka ar 350 sēdvietām izrādījās par mazu, mācītājs J. Opss rūpējās par 849&sup2; asis liela gruntsgabala iegū&scaron;anu jaunai baznīcai no Vecdubultu kopīpa&scaron;uma.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Līdzekļi jauna dievnama būvei tika vākti ar ziedojumiem, kolektēm, sarīkojumiem. Savāca 12 000 rubļu. Baznīcas pamatus lika 1905. gada septembrī, bet oficiāli pamatakmens lik&scaron;anas svētki notika 1907. gada 3. jūnijā (16. jūnijā &ndash; j.st.). Dievnamu iesvētīja 1909. gada 20. septembrī (3. oktobrī j.st.). To būvēja Rīgas būvuzņēmējs un rūpnieks, mūrnieku amata meistars Kri&scaron;jānis Ķergalvis (1856&ndash;1936) pēc arhitekta Vilhelma Ludviga Bokslafa (1858&ndash;1945) projekta. Bokslafs bija ne tikai arhitekts, bet arī arhitektūras teorētiķis, pedagogs un kultūras pieminekļu restaurācijas speciālists. Viņa arhitektūras darbos pārstāvēts gan eklektisms, gan dažādas jūgendstila ievirzes, tomēr Dubultu dievnama ēkā redzami arī daži viduslaikiem raksturīgi arhitektūras elementi. Tās būvapjomā un detaļās ir arī nacionālā romantisma tradīcijas, kas vērojamas dažādo būvapjomu izkārtojumā, ornamentālās plastikas dekoros un fasādes apdares daudzveidībā.</span></p> <p class="MsoBodyText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Dievnams celts kā divjomu halle ar sarežģītu būvapjomu &ndash; pēc plānojuma asimetriskā kompozīcijā. Plānā tam ir taisnstūra forma ar pusaploces noslēgumu altārdaļā un ar vairākām piebūvēm gan ieejas daļā, gan altārdaļā. Apejot baznīcu, katrā pusē atklājas citādāks celtnes vizuālais tēls. Mainās dekors, detaļu kompozicionālais ritms, apmetuma faktūra. Mūra apdarei izmantots gludais, viļņotais un rievainais apmetums. Zem dievnama jumta dzegas pa perimetru vijas ornamentāla, apmetumā veidota frīze ar stilizētu vīnogulāju (ogu ķekaru un lapu) motīvu. Figurālajā plastikā redzamas eņģeļu galviņas.<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a> Vērīgs skatītājs dievnama ziemeļu puses frīzē saskatīs Jūrmalas ģerboņa simbolu &ndash; stilizētu kaijas attēlu.</span></p> <p class="MsoBodyText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Baznīcas galvenais un iespaidīgākais akcents ir masīvais zvanu tornis, kura smagnējo mūra masu vainago četrslīpju jumts pildrežģa konstrukcijā ar no&scaron;ķeltām &scaron;ķautnēm, zvanu galerija un jumta kupols. Torņa aug&scaron;daļu virs pulksteņa grezno akmens kalumi - maskeroni un ziedu vītnes, ornamentāli rotātais dvīņulogs un četrarku aklā arkāde. Tā stūros - apmetumā veidots rustojums. &Scaron;aurā, torņa masīvās plaknes centrā novietotā logaila atgādina viduslaiku &scaron;aujamlūku un rada asociāciju ar nocietinājuma sienu. Tornim saglabājies oriģinālais jumta segums &ndash; melna akmens plāksnes, kas esot speciāli vestas no Anglijas. Kopiespaidu papildina četri ieejas portāli un divpakāpju kontrforsi torņa stūros un sānu fasādēs. Īpa&scaron;i izteiksmīgs ir ieejas portāls. Arī unikālajos kapiteļos redzama figurālā plastika.<a title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[2]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoBodyText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Draudzes telpas ziemeļ-rietumu daļai pieslēdzas vairākas telpas, kuras veido atsevi&scaron;ķu apjomu. Iesvētī&scaron;anas telpa, tagad dēvēta par kapelu, saistīta ar draudzes telpu ar stiklotām koka durvīm. Padomju laikā aila tika aizmūrēta, bet tagad ir atjaunots sākotnējais izskats.</span></p> <p class="MsoBodyText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Interjerā dominē koka konstrukcijas - kokā darināti griesti, ērģeļu un sānu joma balkoni. Būtībā tās ir atsegtas būvkonstrukcijas, kas dekorētas saistībā ar jūgendstila mākslinieciskajiem priek&scaron;statiem. Draudzes telpā saglabāju&scaron;ies K. fon &Scaron;trīka dāvinātie koka soli ar trejlapja ornamentu to galos.</span></p> <p class="MsoBodyText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Divstāvu sānu jomu labajā pusē atdala smailloka mūra arkāde. Logu stiklojums iestiprināts tie&scaron;i mūrī bez aplodas un logu rāmja. Tāds stiklojums var nozīmēt, ka nepietiekamu līdzekļu dēļ draudze pēc baznīcas uzcel&scaron;anas bija atlikusi vitrāžu iegādi. Logi pa vertikāli sadalīti ar metāla savilcēm, kas kalpo arī kā stiklojuma sastiprinājums.</span></p> <p class="MsoBodyText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Galvenā dominante -&nbsp; V. L. Bokslafa un Edgara Voldemāra Eduarda Frīzendorfa (1881-1945) projektētais altāris. Tas mūrēts no Rembates smil&scaron;akmens<a title="" href="#_ftn3" name="_ftnref3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[3]</span></span></span></a> blokiem, tā aug&scaron;daļā &ndash; masīvs akmens krusts. Altāra aizmugurē uzraksts ar ziedotāja vārdu: <em>Jakob Taube 1909</em>, kur&scaron; altāra būvei ziedoja 4200 rubļu. Kad padomju laikā baznīcu atņēma draudzei, altāris bija demontēts, nodots glabā&scaron;anā Slokas baznīcā un pēc tam atjaunots, 2009. gadā samazinot altāra galda akmens bloka augstumu,<a title="" href="#_ftn4" name="_ftnref4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[4]</span></span></span></a> jo tas bija pārāk augsts mācītāja rituālam.</span></p> <p class="MsoBodyText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Kancele padomju laikā tika nojaukta. Tagad tā atjaunota pēc draudzes priek&scaron;nieka arhitekta Ģirta Pētersona projekta.</span></p> <p class="MsoBodyText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Torni vainago krusts, torņa augstums bez krusta 41,48 metri. Tornī uzstādīti divi zvani &ndash; 4. un 7. stāvā. Interesentiem ir iespēja uzkāpt baznīcas tornī, no kura paveras neaizmirstams skats uz Dubultiem. Kāpņu telpā uzstādīta piemiņas plāksne Jurim Rubim, kur&scaron; pēc kara 10 gadus slēpās baznīcas bēniņos.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Būve izmaksāja 55 tūksto&scaron;us rubļu. Pēc iesvētī&scaron;anas vēl palika parāds 10 000 rubļu, kas tika nolīdzināts līdz 1914. gadam. Iekārta tika savākta ar dāvinājumiem. Rīgas firmas &bdquo;J. Jak&scaron;s &amp; Co&rdquo; darināto torņa pulksteni ar &bdquo;cīparplāksnēm melnā krāsā un zeltītiem cīpariem&rdquo; dāvināja Putniņa kundze Majoros uz nelaiķa kokrūpnieka un kuģu īpa&scaron;nieka Jēkaba Putniņa vēlē&scaron;anos,<a title="" href="#_ftn5" name="_ftnref5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[5]</span></span></span></a> divus zvanus un altāri barons Ernsts Johans fon Firkss, altāra lukturus Līza Ose, iesvētāmo telpas altāri ar gleznu &bdquo;Kristus Ģetzemanes dārzā&rdquo;, sakristejai Lutera portretu un 48 krēslus savu sudraba kāzu dienā uzdāvināja baltvācu tirgotājs un uzņēmējs Karls Kristofs fon Strickis (<em>Stritzky<span class="st">,</span></em><span class="st"> 1842-1920</span>).<a title="" href="#_ftn6" name="_ftnref6"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[6]</span></span></span></a> Altārim 4200 rubļus ziedoja Jakobs fon Taube. Baznīcā bija 750 sēdvietas.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;">&nbsp;</p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Teksts: Mg. hist. A. Radovics</span></p> <div><br clear="all" /><hr align="left" size="1" width="33%" /> <div id="ftn1"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[1]</span></span></a><span lang="LV"> R. Pētersons. Svēts mantojums // Jūrmala, 1988. gada 22. decembris</span></p> </div> <div id="ftn2"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[2]</span></span></a><span lang="LV"> V. Ma&scaron;novskis. Latvijas luterāņu baznīcas. Vēsture, arhitektūra, māksla un memoriālā kultūra. 1.sējums, 2005, 308.-313. lpp.; www.dubultudraudze.lv/?ct=arhitektura</span></p> </div> <div id="ftn3"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref3" name="_ftn3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[3]</span></span></a><span lang="LV"> Mūsu zemes bagātības // Darba Dzīve, Nr. 7. 1940. gada 10. februāris</span></p> </div> <div id="ftn4"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref4" name="_ftn4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[4]</span></span></a><span lang="LV"> VKPAI PDC</span></p> </div> <div id="ftn5"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref5" name="_ftn5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[5]</span></span></a><span lang="LV"> Dzimtenes Vēstnesis, Nr. 128. 1909. gada 8. jūnijs</span></p> </div> <div id="ftn6"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref6" name="_ftn6"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[6]</span></span></a><span lang="LV"> Stricku dzimtai Dubultos 19./20. gs. mijā piederēja īpa&scaron;umi Marienbādes ielā 16, 17, 18 (tagad Z. Meierovica prosp. 32 un 33).</span> <span lang="LV">Pla&scaron;āk par Stricki: http://www.rigacv.lv/trip/stritzky.lat</span></p> </div> </div> kulta ēkas Sabiedriskās ēkas Dubultu luterāņu baznīca Baznīcas iela 13 Juridiska persona 13000102301-301
2022.02.02 Dubultu ģimnāzija <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.05pt;"><span lang="LV">Jūrmalas ģimnāziju</span><span lang="LV"> dibināja mācītājs Ludis Bērziņ&scaron; un F. &Scaron;mithens kā privātu ģimnāziju. Tā atradās Jaundubultos Strēlnieku prospektā 32 un pa&scaron;laik ir pamesta. 1920. gadā skola atjaunoja darbību kā Rīgas Jūrmalas pilsētas ģimnāzija. 1933. gadā skola kā vidusskola pārcēlās uz Dubultu kūrmājas telpām Pils ielā 1. 1938. gadā ēkā darbojās Sievie&scaron;u palīdzības korpusa trūcīgo bērnu internāts. Vācu okupācijas laikā ģimnāziju pārņēma valsts un tās nosaukums bija Rīgas Jūrmalas Valsts ģimnāzija. Pēc kara 1948. gadā to pārveidoja par Rīgas 21. vidusskolu un tā tur darbojās līdz 1968. gadam. 1969. gadā tā turpināja darbu kā Jūrmalas 5. vidusskola jaunā skolas ēkā Jaundubultos Lielupes ielā 21. Kop&scaron; 1992. gada tā ir Jaundubultu vidusskola. Dubultu kūrmājas ēku 1971. gadā nojauca, tagad &scaron;ajā vietā ir neapbūvēts laukums.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.05pt;"><span lang="LV">Mācībspēki <a class="reference" href="../../people/view/32" data-id="32">Eduards Urpens (1879-?)</a></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.05pt;"><a class="reference" href="../../people/view/33" data-id="33">Jānis Rutkis (1907-1986)</a></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.05pt;"><a class="reference" href="../../people/view/34" data-id="34">Antons Avens (1884-1977)</a></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.05pt;"><a class="reference" href="../../people/view/35" data-id="35">Kārlis Princis (1893-1978)</a></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.05pt;">Absolventi: <a class="reference" href="../../people/view/38" data-id="38">Ilgars Grosvalds (1927&ndash;2019)</a></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.05pt;">&nbsp;</p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.05pt;">&nbsp;</p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">Jūrmalas ģimnāziju</span><span lang="LV"> dibināja mācītājs Ludis Bērziņ&scaron; un F. &Scaron;mithens kā privātu ģimnāziju. Skolas koka ēku 1909. gadā projektēja arhitekts Eižens Laube. Tā atrodas Jaundubultos Strēlnieku prospektā 32 un pa&scaron;laik ir pamesta.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">1920. gada rudenī skola atjaunoja darbību biju&scaron;ās Bērziņa un &Scaron;mithena ģināzijas telpās kā Rīgas Jūrmalas pilsētas ģimnāzija.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabājas gan Rīgas Jūrmalas 3. pamatskolas dokumenti no 1914. līdz 1944. gadam (fonds Nr. 2166), gan Rīgas Jūrmalas pilsētas ģimnāzijas dokumenti par &scaron;o pa&scaron;u laika periodu (fonds 2132). Tos nodevusi 1970. gadu otrajā pusē Jūrmalas 4. vidusskola (tagad Pumpuru vidusskola).</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">1927. gada 29. maijā skolas aulā atklāja baltu marmora piemiņas plāksni 1. pasaules karā un Latvijas Atbrīvo&scaron;anas cīņās kritu&scaron;ajiem skolniekiem un skolotājiem. Plāksnē (100x60 cm) bija uzraksts zelta burtiem:</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-align: center; text-indent: 14.25pt;" align="center"><strong><span lang="LV">No zobena saule lēca.</span></strong></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-align: center; text-indent: 14.25pt;" align="center"><strong><span lang="LV">Dubultu ģimnāzijas skolotāji un audzēkņi.</span></strong></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-align: center; text-indent: 14.25pt;" align="center"><strong><span lang="LV">1914-1920</span></strong></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-align: center; text-indent: 14.25pt;" align="center"><strong><span lang="LV">Nipkens Nikolajs, Pulpe Eduards, Malta Kārlis, Baumanis Alfreds, Krievs Pēteris, Jēgermanis Žanis, Kir&scaron;entāls Olģerts, Grīnbergs Hugo.</span></strong></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">Tika sakopots arī piemiņas albums, kur bez karā kritu&scaron;iem redzami bij. skolotāji un audzēkņi, kas miru&scaron;i, vai bez vēsts pazudu&scaron;i 1. pasaules karā un Latvijas atbrīvo&scaron;anas cīņās: Fricis &Scaron;mithens (mācītājs), Nikolajs Nipkens, Heinrihs Spēlmanis, Aleksandrs Ansons, Ceronis O&scaron;kalns, Jānis Cīcis, Jēkabs Rutkis, Jēkabs Poga, Jānis Ozols, Ludvigs Brūze, Augusts Treilībs, Valdis Virbulis, Andrejs Navenickijs, Aleksandrs &Scaron;alfejevs, Kārlis Tīlmanis, Valfrīds Stāmers, Rūdolfs Bērziņ&scaron;, Verners Ozols, Eduards Urbāns, Jānis Smilga un biju&scaron;ais pirmais Latvijas apsardzības ministrs Jānis Zālītis, kas bijis skolas goda kurators.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">1925. gada 26. janvārī Pedagoģiskā padome nolēma vakanto dziedā&scaron;anas skolotāja vietu pie&scaron;ķirt komponistam Artūram Salakam (1891-1984).</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">Rīgas Jūrmalas pilsētas ģimnāzijas uzturē&scaron;ana pilsētai ar katru gadu palika finansiāli grūtāka. Skolas ēka piederēja mācītāja Op&scaron;a mantiniekiem un 1931. gadā pilsētas valde atkal slēdza nomas līgumu par 4000 latiem gadā, uzņemoties arī visus ēkas remontus. Tā kā tas bija dārgi, pilsētas valde vēlējās atpirkt māju no Op&scaron;a mantiniekiem par aptuveni 80.000.- latiem un prognozēja, ka kopā ar nopietnākiem remontiem ēka izmaksātu ne mazāk kā 120.000.- latus.&nbsp; Visu apsverot, tomēr tika secināts, ka ģimnāzijas ēkas, kur ziemā pū&scaron;ot vējam no jūras aukstums ir tāds, ka skolniekiem zobi klab, pārbūve iespējama tikai to galīgi nojaucot, bet iegūtais materiāls nebūtu pat laba dedzināmā malka.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">Kā lasāms 1933. gada 16. janvāra sēdes protokolā Nr. 26, skolas padome pla&scaron;i un sīki pārrunājusi ģimnāzijas telpu jautājumu un sazinoties ar lietpratējiem, secināja, ka:</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">1) tagadējā ģimnāzijas ēka prasa lielu kapitālremontu, lai tur varētu turpināt darbu nāko&scaron;ajā mācību gadā;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">2) ka ēkas īre ir samērā liela;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">3) ka pilsētai pirkt to nav izdevīgi;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">4) ka vispār tagadējām skolas prasībām tā nav piemērota.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">Ievērojot &scaron;os apstākļus, skolas padomes 1932. gada 17. decembra lēmumu un Dubultu kūrmājas apskati 3. janvārī, kā arī studenta Mihailova izstrādāto kūrmājas pārbūves projekta skici, padome konstatēja, ka Dubultu kūrmāja viegli pārbūvējama ģimnāzijas vajadzībām, izdarot kapitālremontu un dažas niecīgas pārbūves.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">Ar &scaron;o projektu neparedzēja apgrūtināt pilsētas kārtējo budžetu, jo Hipotēku banka apsolījās dot aizdevumu apm. 30-40.000.- latu. Arī Izglītības ministrija apsolījās atbalstīt skolas izbūvi materiālā ziņā. Sēdē piedalījās pilsētas galva Jansons un galvas biedrs Lagzdiņ&scaron;.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">Pārbūve tika veikta un 1933. g rudenī ģimnāzijas audzēkņiem bija &laquo;Jurģi&raquo;, jo skola varēja pārcelties uz jaunām telpām &ndash; biju&scaron;o Dubultu kūrmāju Pils ielā 1. Pirmajā sēdē 1933. gada 25. augustā jaunajās telpās kā zīmē&scaron;anas skolotājs tika apstiprināts mākslinieks Paulis Rubis. Baznīcas ielā 4 saglabājusies viņa māja, kurā 1920.-30. gados viņ&scaron; izveidojis zāles interjeru nacionālā romantisma stilā, sk. &nbsp;lpp. 1934. gadā pilsētas valde ģimnāzijas vajadzībām pasūtīja viņa vadītajās Centrālcietuma darbnīcās 50 solus, 4 klases galdiņus un 4 krēslus par Ls. 1900.-</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">Ģimnāzijas ēku iesvētīja 1933. gada 5. novembrī pl. 16.00. mācītājs M. Eihe. Uzrunu teica arī dzejniece Aspazija. Viņa sacīja, ka jūrmalnieki esot piedzīvoju&scaron;i skaistu brīnumpuķi uzplaukstam. Skolotājiem dotas rokā dzīvas dvēseles, kas jāveido. Visas ētikās mācības gāju&scaron;as caur sirdi, kādēļ arī domām caur sirdi jāiet. &nbsp;Aspazija teica ievadvārdus arī pirms Raiņa lugas &bdquo;Pūt vējiņi!&rdquo; iestudējuma ģimnāzijas jaunajās telpās.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">Ģimnāzijā ietilpa 7 klases: 5 ģimnāzijas klases un 2 sagatavo&scaron;anas klases, kurās mācījās ap 200 skolēnu. Pirmajā stāvā atradās gandrīz visu kla&scaron;u telpas, aula, bibliotēka, kanceleja un skolotāju istaba. Skolas telpas apsildīja centrālapkure ar siltu ūdeni, pārējās ar tvaiku. Bija izbūvētas divas kāpnes publikas vajadzībām un blakus skatuvei. Pirmā stāva vaļējo verandu pārbūvēja par silto telpu. No skolas telpām pavērās brīni&scaron;ķīgs skats uz jūru un Lielupi.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">&nbsp;Neskatoties uz pla&scaron;ajām telpām, skolēni nekādas sporta spēles nedrīkstēja telpās spēlēt, jo tā &bdquo;notaisot sienas un griestus.&rdquo; Otrajā stāvā atradās viena klase un kabineti, bet lielāko daļu aizņēma vispla&scaron;ākā sarīkojuma zāle Rīgas jūrmalā , kas varēja uzņemt ap 800 personas. &Scaron;ajā telpā parasti visos svinīgos aktos pulcējās vietējā sabiedrība, bet ar pilsētas domes atļauju zāli varēja izmantot sarīkojumiem dažādas organizācijas.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">1935. gada nogalē skolotājs G. Lukstiņ&scaron; pārgāja strādāt uz Jelgavas ģimnāziju par direktoru. 18. decembrī skolas padome viņam izteica sirsnīgu pateicību. Pateicību izteica arī skolas ārstam Dr. Kreisleram, kur&scaron; skolai dāvināja 5 lampiņu radio aparātu Ls. 300 vērtībā (pēc viņa pa&scaron;a izteikuma). 1935./36. mācību gadā ģimnāzijā mācījās 134 skolēni un stundas pasniedza 15 skolotāji. Direktors bija Eduards Urpens. 1937. gadā bija 7 klases, 10 skolotāji, 200 skolēni un 6 stundu pasniedzēji. 1938. gadā ģimnāziju apmeklēja 217 skolēni, no tiem ārpilsētnieku 65. Ģimnāzijas 16 skolotājus par 5 pamatklasēs pasniedzamajiem priek&scaron;metiem algoja valsts, bet par 2 sagatavo&scaron;anas klasēs pasniedzamajiem un visiem papildus priek&scaron;metiem algoja pa&scaron;valdība. Viens ģimnāzijas audzēknis izmaksāja Ls 251, 36 gadā, bet mācību maksa 1934. gadā bija Ls. 96.-, un 1935. gadā Ls. 100.-</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">Vācu okupācijas laikā Dubultu Valsts ģimnāzijas ēkā iekārtoja kara lazareti. Skolēniem bija jāmācās otrā maiņā Pumpuru pamatskolā.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Skola turpināja darboties kūrmājas telpās arī pēc kara no 1948. gada līdz 1969. gadam kā Rīgas 21. vidusskola.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p> skolas Izglītības iestāde Dubultu ģimnāzija Pils iela 1, Dubulti Valsts -212
2022.12.10 Kuģu būvētāja un rēderejas īpašnieka Jēkaba Putniņa māja <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Grāmatā &bdquo;Latvijas jūrniecības vēsture: 1850 &ndash; 1950&rdquo; (R., 1998) viņam ir &scaron;ķirklis (autors A.Miklāvs): <strong>Putniņ&scaron; Jēkabs</strong> (1842-1908.15.11 Dubultos) - kuģu būvmeistars, kuģu īpa&scaron;nieks. Ar kuģu būvē&scaron;anu sācis nodarboties ap 1885. gadu. Pirmais un vislielākais viņa būvētais kuģis bija kuģn. s-bas Austra trīsmastu barkentīna &ldquo;Latawa&rdquo;, kas nolaista ūdenī 1888. gadā. 1891. gadā uzbūvējis trīsmastu barkentīnu &ldquo;Gubernator Sinowjew&rdquo; un 1893. gadā - trīsmastu gafel&scaron;oneni &ldquo;Baltija&rdquo;. Bijis abu &scaron;o kuģu, arī burinieka &ldquo;Puika&rdquo; īpa&scaron;nieks.</p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;">&nbsp;</p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Arī P. Belte grāmatā &bdquo;Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni. Rīgas Jūrmalā, 1935, 220. lpp. raksta: &bdquo;Vasarnīcu būvēm vajadzīgos koka materiālus pa Lielupi no &bdquo;ugunsdzirnavām&rdquo; Daugavas lejas galā piegādāja Dubultos un Majoros atsevi&scaron;ķi tirgotāji. Starp tiem lielāka vēriena uzņēmējs bija Jēkabs Putniņ&scaron;, kas arī izdevīgākās vietās prata iegūt gruntsgabalus, būvēja, pirka un sūtīja pa jūrām kuģus. Ap 1880. g. tas uzbūvēja Lielupes krastā pie Majoriem trīsmastnieku &bdquo;Latava&rdquo;, pēc tam Baltajās lejās pie Dubultiem kuģi &bdquo;Gubernator Zinovjev&rdquo;.</p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;">&nbsp;</p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Dubultu iedzīvotājs Kaspars Irbe (1906-1996) savā dienasgrāmatā 1988. gada 12. janvārī rakstīja:<span style="font-size: 12pt;">&Scaron;odien &ldquo;Cīņā&rdquo; raksts par Latvijas burinieku laikmetu &ndash; daudz bojā gāju&scaron;ie kuģi utt. Minēts arī, ka 1903. gada pirmajos mēne&scaron;os liela traģēdija piemeklēja Majoru rēderi</span><strong style="font-size: 12pt;"> Jēkabu Putniņu</strong><span style="font-size: 12pt;">. Aizgāja bojā visi trīs viņa tāljūras buru kuģi. Mans tēvs par to lietu stāstīja, ka sabiedrība &ndash; ļaudis Putniņam atklāti pārmetu&scaron;i, ka viņ&scaron; izdarījis neģēlību, jo viņ&scaron; ļoti augstu apdro&scaron;inājis vecus-mazvērtīgus kuģus un licis tos ngremdēt, lai dabūtu lielo apdro&scaron;inā&scaron;anas naudu. Viņ&scaron; apvainots arī par to, ka aizgāju&scaron;i bojā kuģa apkalpes locekļi. Viņ&scaron; atteicis, ka tur jau igauņi vien esot biju&scaron;i. Viņu apvainoja arī ar to, ka viņ&scaron; licis dedzināt savas mazvērtīgās, augsti apdro&scaron;inātās vasarnīcas. Kādā rudens naktī tās nodegu&scaron;as. Viņ&scaron; bija visā zemē pazīstams kā liels blēdis un tika izsmiets arī Alunāna populārajā zobgaļu kalendārā. Tur bija arī minēts, ka Putniņa dvēsele iegājusi Dubultu baznīcas torņa pulkstenī, jo tas nepareizi rādīja un sita stundas. Pulksteni Putniņ&scaron; baznīcai bija dāvinājis. Citreiz bija pantiņ&scaron;, ka viņa kapa uzraksts ir &scaron;āds:</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;">&nbsp;</p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;">Viņ&scaron; mācītājam deva sievu un dievnamam pulksteni</p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;">Viņ&scaron; rauga pielabināt Dievu, lai grēki tiktu piedoti.</p> <p><span style="font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Putniņa meitu bagātības dēļ apprecēja jaunais, izskatīgais Dubultu draudzes mācītājs <strong>Opss</strong>. Viņ&scaron; dzīvoja mums kaimiņos bagātnieka <strong>Dombrovska </strong>dāvinātajā mājā. Viņi visi bija manu vecāku laikabiedri. Vecāki daudz par viņiem zināja &ndash; stāstīja. Dombrovskis esot uzcēlis arī tagadējo Dubultu baznīcu. Putniņ&scaron; bijis ārkārtēji skops. Mirstot vēl gulējis uz cukura kulīti un cukuru sievai ar vienīgo meitu katru dienu izsniedzis tikai noteiktā daudzumā. Viņam piederējis arī tirgus (vai nomājis peļņas nolūkā?) Vai tas bija Majoru? Tas varēja būt personīgs zemes gabals. Kad tirdzinieki redzēju&scaron;i nākam Putniņu, tad segu&scaron;i ciet labāko preci, jo viņ&scaron; pie katra ar nagiem na&scaron;ķējies, lai visus apstaigājot, būtu par velti labi saaēdies.</span></p> <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Ēka Rīgas ielā 4 piesaista ne tikai ar skaistu torni. Sēta un fasāde uz austrumu pusi rotāta ar interesantu mozaīku, kas gatavota no krāsainiem stikla gabaliņiem. Pagalma upes pusē ir samūrētas fantāzijas figūras - nāras, pūķi un konstrukcijas. To autors Olģerts Miķelsons reizēm tiek dēvēts par latvie&scaron;u Antonio Gaudi.</p> <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Jūrmalas Pilsētas muzeja galvenā fondu glabātāja I. Helviga 2001. gadā sarunā ar T. Golubevu pierakstīja viņas uzzinātās seno iedzīvotāju atmiņas. Nama Rīgas ielā 4 pirmajā stāvā atradies bārs un skatuve (1-2 logs no Majoru stacijas puses), bet otrajā stāvā gai&scaron;s gaitenis, kurā uz abām pusēm biju&scaron;as viesnīcas istabas. &Scaron;ajā "Upes viesnīcā" bijusi arī meitu māja. (JPM25634)</p> <p>Īss kuģu apraksts:</p> <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;"Baltija", būvēts 1893. g. Dubultos, kapteiņi J. Krūmiņ&scaron; (mira ceļā Gothenburgā), M. Urdziņ&scaron; un Martinsons. 1899. g. naktī noskalots 21 g. v. jūrnieks Jāzeps Fanins. 1903. g. 7. aprīlī kuģis nogrima pie Bornholmas, visus 7 vīrus izglāba.&nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; "Gubernator Sinowjew", būvēts 1891. g. Majoros, kapteiņi U. Mihelsons, J. Miķelsons, K. Vinks (mira 1897. g. sākumā Atlantijā, peldot uz Pētergurgu), Ziemelis, Verners. Kuģis pazuda bez vēsts 1903. g. 16. novembrī ceļā no Hamburgas uz Dahia.&nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp;"Latawa", būvēts 1886. g. Majoros, izmaksā 36 744 rbļ. 89 kap., kapteiņi B. Ozoliņ&scaron; un E. Krautmanis. Kuģis sevi atpelnīja 5 gados. Smagi cieta ugunsgrēkā&nbsp; 1899. g. 9. janvārī Bahia - to līdz klājam nogremdēja. Strandējis, vraks 1899. g. 22. jūlijā Apalachicola orkāna laikā, ieņemot kravu. Līdz ar "Latawu" gāja bojā vēl 8 burinieki.&nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; Izmantots: J. Hartmanis "Latvijas piekrastē būvētie burinieki 1859-1929" Ogre, 1989.&nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp;"Puika", būvēts 1883. g. Majoros, būvmeistars E. L. Gampers.</p> <p class="MsoNormalCxSpFirst" style="margin-bottom: 0.0001pt; line-height: normal;"><strong>1898. gada 5. jūnija tautas skaitī&scaron;anā izlasāmas &scaron;ādas ziņas:</strong></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; line-height: normal;" align="left">Majoros, Rīgas ielā 38 (tagad Rīgas iela 2) dzīvoja</p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; line-height: normal;" align="left">Jēkabs Putniņ&scaron;, Miķeļa d., 54 g. v., luterānis, mācījies Dubultu (draudzes?) skolā,</p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; line-height: normal;" align="left">Anna Putniņa, Jēkaba m., 41 g. v.,&nbsp; luterāne, mācījusies Dubultu (draudzes?) skolā,&nbsp;&nbsp;&nbsp;</p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; line-height: normal;" align="left">Valdemārs Putniņ&scaron;, Jēkaba d., 21 g. v., luterānis, mācās ģimnāzijā, visi pierakstīti Slokā,</p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; line-height: normal;" align="left">Doroteja Putniņa, Miķeļa m., 43 g. v., luterāne, mācījusies Dubultu (draudzes?) skolā, pierakstīta Kauguros, visi dzimu&scaron;i &scaron;eit,</p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; line-height: normal;" align="left">Ansis Mei&scaron;s, An&scaron;a d., 21 g. v., dzimis un pierakstīts Degolē, Tukuma apr., luterānis, (kučieris?),</p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; line-height: normal;" align="left">Margarita Valdmane, Valdemāra m., 23 g. v., dzimusi Kurzemē, (kalpone?).</p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; line-height: normal;">(LVVA, 2706. f., 35. apraksts, 1089. lapa)</p> <p><span style="font-family: -apple-system, BlinkMacSystemFont, 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif;">Sastādīja: Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p> <p>&nbsp;</p> divstāvu (arī ar jumta stāvu) Dzīvojamās ēkas Kuģu būvētāja un rēderejas īpašnieka Jēkaba Putniņa māja Majori, Rīgas iela 4 Privātpersona 13000096603-603
2022.03.28 Bij. Dubultu tirgus <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.25pt;"><span lang="LV">Vēsturiski pirmais Dubultu tirgus atradās laukumā pret krogu (Dubultu prospekts 1). &Scaron;o tirgu ar neglītajām būdām 1899. gadā policijmeistars barons Mirbahs lika pārcelt uz nomali pie dzelzceļa pārbrauktuves. Tas redzams uz 1913. gada Dubultu un Jaundubultu plāna, līdzās vietai, kur vēlāk uzcēla ugunsdzēsēju depo. Kad tirgu 1933. gadā pārņēma pilsētas pa&scaron;valdība, t</span><span lang="LV">as bija </span><span style="font-size: 12pt;">35x10,6 m liels.</span><span style="font-size: 12pt;">1933. gadā Dubultu tirgus strādāja no pirmdienas līdz ceturtdienai 7.00-13.00.</span><span style="font-size: 12pt;"> Tajā bija vairāki veikali, kafejnīca un Marienfelda gaļas veikals (skārnis).&nbsp;</span><span style="font-size: 12pt;">1939. gadā aiz tā tika uzbūvēts ugunsdzēsēju depo.</span></p> <div> <div id="ftn2"> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">Kaspars Irbe atmiņās min, ka 1988. gadā &bdquo;vecajā Dubultu tirgus ēkā atrodas skursteņslaucītāju kantoris.&rdquo;&nbsp; Vēlāk tur darbojās pilsētas vizuālās aģitācijas darbnīca. Tagad ēkā ierīkots alkoholisko dzērienu un ziedu veikals un auto serviss. Tirgus tagad ir izbūvēts Baznīcas ielas galā, pirms dzelzceļa pārbrauktuves.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">&nbsp; &nbsp; Teksts: Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p> </div> </div> industriālas būves Saimniecības ēkas Bij. Dubultu tirgus Slokas iela 44a Privātpersona 13000103308-308
2022.03.04 Kurta Lešinska mājas <p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Biju&scaron;ais namīpa&scaron;ums Bulduros, Vienības prospektā 5. Ielas malā veikals un uz gruntsgabala vēl dažas ēkas. Fotogrāfijas no 1940. gada maija, kad ēkas nofotografēja Hipotēku bankas fotogrāfs, jo tās atradās bankas īpa&scaron;umā. </span></p> <p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Pēdējais īpa&scaron;nieks bija vācbaltietis <strong>Kurts Vi&scaron;inskis </strong><em>(Kurt Vischinsky)</em>. Viņ&scaron; piedzima 1908. gada 31. maijā Rīgas tirgotāja Zamuela Le&scaron;inska ģimenē. Māte Elfrīde, dzim. Vendta &ndash; abi luterāņi Sv. Ģertrūdes draudzē. 1930. gadā studēja par juristu. 1933. gada 28. oktobrī Kurts apprecējās ar Karīni-Annu Andreja-Augusta meitu Zelbers, un dzīvoja Bulduros Upes ielā 3. Pēc mēne&scaron;a viņi atcēla laulāto mantas kopību. 1935. gadā Kurts kopā ar vēl diviem partneriem reģistrēja patentu dzintara imitācijas, celluloida, galalita vai līdzīgu materiālu rotu izgatavo&scaron;anai.&nbsp; Bet &ndash; 1938. gada 20. novembrī Karīna mira. Kurts 1939. gada 5. novembrī salaulājās otru reizi ar Alisi Treilību <em>(Treulieb)</em>, dzim. 1909. gada 16. jūlijā, kurai bija meita no pirmās laulības Herta Akermanis, dzim. 1931. gada 12. februārī. 1</span><span style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 16px;">939. gadā viņ&scaron; kopā ar ģimeni izceļoja uz Vāciju.</span></p> <p><span style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 12pt;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Vācu okupācijas laikā namīpa&scaron;umā dzīvoja kāds Jākobsons, bet padomju laikā te joprojām darbojās pārtikas preču veikals Nr. 5.</span></p> <p><span style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 12pt;">Teksts: Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p> vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) Dzīvojamās ēkas Kurta Lešinska mājas Vienības prospekts 5 Privātpersona
2022.02.14 Savrupmāja <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Arhitekta Jāņa Gaiļa (1882-1957) sev projektēta savrupmāja Mellužos, Kanālu ielā 19.</p> <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Dzimis 1882. gada 28. jūnijā Rīgā, 1903.-1911. gadā studēja Rīgas Politehniskajā institūtā. Izveidoja arhitektu biroju un darbojās arī kā nekustamo īpa&scaron;umu taksators Rīgā. Pēc 1920. gada strādāja kā būvinspektors. Pēc viņa projektiem uzceltas vairāk kā 15 jūgendstila daudzstāvu ēkas Rīgā un dažas savrupmājas funkcionālisma stilā.</p> <p>Teksts: Mg. hist. A. Radovics</p> divstāvu (arī ar jumta stāvu) Dzīvojamās ēkas Savrupmāja Kanālu iela 19, Melluži Privātpersona 13000143204-204
2022.03.18 Privātmāja <p>20. gs. sākumā celta dzīvojamā ēka Jaunā ielā 19.</p> <p>https://is.mantojums.lv/monument/5473</p> vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) Dzīvojamās ēkas Privātmāja Jaunā iela 19, Majori Privātpersona 13000094504-504
2022.02.28 Edgara Ertaka māja <p style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-family: Times;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Edgars Ertaks (1882-1935) bija Dubultu kroga nomnieka Kaspara Ertaka (1842-1998) dēls. 1925. gadā dibināja a/s &scaron;okolādes un konfek&scaron;u fabriku "Bella", pēc kuras bankrota 1926. gadā no viņa tika piedzīti 42,658 Ls un izsolē pārdota &scaron;ī māja. 1930. gadā viņ&scaron; kopā ar sievu Ellu (1888-?), dēliem Egonu (1918-?), Erhardu (1921-?) un meitu Ellenu (1920-?) izceļoja uz Buenoairesu Argentīnā, kur mira 1935. gadā.</span></p> <p style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-family: Times;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Skaistā vasarnīca ar tornīti celta 1922. gadā (datējums vēja rādītājā). Ēkai par prototipu kalpojusi Vidzemes jahtkluba ēka Balasta dambī Rīgā (sk. foto). Vietējas nozīmes aizsargājams arhitektūras piemineklis. 2022. gada rudenī atjaunots torņa jumta segums.</span></p> <p style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-family: Times;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Teksts: Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p> trīsstāvu (arī ar jumta stāvu) Dzīvojamās ēkas Edgara Ertaka māja Baznīcas iela 28, Dubulti Privātpersona
2022.04.22 Bij. kino "Dzintarkrasts" <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Majoros Jomas ielā 66 pirms kara darbojās kinoteātris "Eden". Pēc kara tas tika pārdēvēts par "Dzintarkrasts" un darbojās līdz jauna kinoteātra "Majori" uzcel&scaron;anai 1970.-gadu sākumā.</p> <p>&nbsp; &nbsp; Mg. hist. A. Radovics</p> izklaides objekti(restorāni, kazino, kafejnīcas, akvaparks) Sabiedriskās ēkas Bij. kino "Dzintarkrasts" Jomas iela 66, Majori Privātpersona 13005094410-410
2022.02.14 Māja, kur dzīvoja rakstnieks Bebru Juris <p>Vieta, kur atradās rakstnieka Bebru Jura māja.</p> <p><a class="reference" href="../../people/view/36" data-id="36">Bebru Juris (1859&ndash;1951)</a></p> divstāvu (arī ar jumta stāvu) Dzīvojamās ēkas Māja, kur dzīvoja rakstnieks Bebru Juris Induļa iela 6, Asaros Nezināms 13000162804-804
2022.03.12 Dubultu ugunsdzēsēju depo <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Ugunsdzēsēju biedrības vēsture Dubultos iesniedzas 19. gadsimtā.</p> <p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;">1875. gada 29. novembrī notika Dubultu-Majoru rajonu saimnieku apspriedes par ugunsdzēsēju komandas dibinā&scaron;anu. Pirmā kopsapulce notika 1876. gada 1. februārī. Tajā piedalījās policijas komisārs Fr. Jansons, I. P. Daniels-&Scaron;ulcs un Slokas skursteņslauķu meistars Rīdigers </span><em style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;">(R&uuml;diger)</em><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;">.</span><a style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;" title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]. &nbsp;</span></span></span></a><span lang="LV">Sapulcē pēc Rīgas parauga izstrādāja statūtus un pienācīgi reģistrētus nosūtīja 1877. gada 27. oktobrī apstiprināt ministram Markovam.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">Oficiāli biedrība sāka darboties 1876. gada 16. maijā </span><span class="txt0"><span lang="LV">ar nosaukumu &bdquo;<em>Dubbelnsche freivillige Feuerwehr</em>&rdquo; </span></span><span lang="LV">un 150 biedriem</span><span class="txt0"><span lang="LV">, bet par dibinā&scaron;anas datumu ir pieņemts 1876. gada 2. augusts. &Scaron;ajā gadā biedrība izgatavoja savu karogu un 27. jūlijā nodibināja Majoru rajonā II nodaļu. Pēc tam svinīgā gājienā uz turieni pārveda otru biedrības &bdquo;&scaron;ļirci&rdquo;, lai to novietotu pagaidu telpās.</span></span><span lang="LV"> Vecdubultu komūna ierādīja vietu &scaron;lūteņu nama celtniecībai.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;">&nbsp;</p> <div> <div id="ftn1"> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span class="txt0"><span lang="LV">Pēc dažiem gadiem biedrības nosaukums tika pārmainīts uz &bdquo;Пожарное общество Рижскаго Взморья&rdquo;.</span></span><span lang="LV"> 1880. gadā biedrība uzbūvēja II. nodaļai Majoros ugunsdzēsēju depo. Biedrības karogu izgatavoja 1896. gadā. Pirmie organizatori un aktīvākie darbinieki jaunajā organizācijā bija namdaru meistars J. Hess, Dr. Nord&scaron;trēms (Nordstr&ouml;m), policijas komisārs Jansons, T. Snesko, E. Preisners, J. Dumpe, K. Freimans, A. &Scaron;leiferts, A. Dubults, 2. &Scaron;ņore, P. Izaaks, J. Hartmans, I. Krinte, K. &Scaron;tūls, J. Legzdiņ&scaron;, M. Rik&scaron;teins, A. Jansons, B. Tomists, I. Krastiņ&scaron;, D. Balodis, J. Freis, A. Dāls, F. Kurcigs, V. &Scaron;tromans, A. &Scaron;tromans, J. Briģis, D. Plaude, P. Renbergs, M. Krauklis, J. Valters, A. Spreilis, J. Ramiņ&scaron;, K. Medums, L. Ūdris, J. Fi&scaron;ers, A. &Scaron;mika, O. Minors, V. Sino, M. Strazdiņ&scaron;, P. Briede, K. Veisbergs, J. Balodis un J. Grīns.&nbsp;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">No 1901. gada biedrības vadība atradās latvie&scaron;u rokās un tās stāvoklis ievērojami labojās un nostiprinājās. 1910. gadā tajā bija 282 biedri. Pārvēlot biedrības vadību, ievēlēja gandrīz visus līdz&scaron;inējos, starp kuriem biedrības labā bija lieli nopelni &ndash; komandas vadītāju I. Kurcigu un priek&scaron;nieku J. Radovicu. Biedrība ar &scaron;o gadu sāka strādāt pēc jauniem statūtiem un instrukcijas, taču to latviskais tulkojums bija tik nepareizā valodā un ar tik daudzām ortogrāfijas kļūdām, ka tas apkaunoja latvie&scaron;u biedrību; tā rakstīja laikraksts &bdquo;Dzimtenes Vēstnesis&rdquo;.<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[2]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; text-indent: 15.55pt;">Vēlākos gados arī citos apdzīvotākos rajonos biedrība nodibināja ugunsdzēsēju nodaļas un 1912. gadā biedrībai bija jau 5 nodaļas: Dubultos, Majoros, Edinburgā, Mellužos un Asaros. Pēc pāris gadiem Edinburgas nodaļu pārdēvēja par skrejo&scaron;o nodaļu. Kā papildus nodaļu 1913. gadā Rīgā dibināja sanitāru glābēju nodaļu, kuru noorganizēja kārtībnieku virskomandieris A. Haits. &Scaron;ajos garajos gados biedrība vairākkārt mainīja savu nosaukumu. Nodibinot, to nosauca par &bdquo;Dubultu&rdquo;, bet 1894. gadā pārdēvēta par &bdquo;Dubultu jūrmalas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību&rdquo;, 1910. g. par &bdquo;Rīgas Jūrmalas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību"</span><span class="txt0" style="font-size: 12pt; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">, tad 1913. gadā par &bdquo;Романовское пожарное общество&rdquo;</span></span><a style="font-size: 12pt; text-indent: 15.55pt;" title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[3]</span></span></a><span lang="LV" style="font-size: 12pt; text-indent: 15.55pt;"> un beidzot 1918. g. to nosauca par &bdquo;Rīgas Jūrmalas </span><span class="txt0" style="font-size: 12pt; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">brīvprātīgo </span></span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; text-indent: 15.55pt;">ugunsdzēsēju biedrību&rdquo;.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">Rīgas Jūrmalas savstarpējās palīdzības biedrība ugunsgrēku gadījumos 1911. gadā izmaksāja kā pabalstu Rīgas Jūrmalas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai 10% no rezerves kapitāla kas bija 248 rubļi 89 kapeikas,<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[4]</span></span></span></a> bet 1913. gadā - Romanova ugunsdzēsēju biedrībai 433 rubļus.<a title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[5]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">Pirmā darbības laikmetā biedrības grāmatas un darbvedību veda vācu valodā, bet no 1902. gada, kad biedrībā noteico&scaron;o stāvokli ieņēma latvie&scaron;i, protokolus veda latvie&scaron;u valodā. Biedrības iek&scaron;ējā dzīve arī palika rosīgāka: nodibināja dziedātāju kori, bibliotēku, mūzikas orķestri, bēru un palīdzības kasi. Ar Krievijas valdības rīkojumu 1913. gadā &scaron;os latviskos pasākumus biedrības dzīvē sāka apslāpēt un uzdeva vest grāmatas, darbvedību kā arī komandas krievu valodā.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">Sākoties Pirmajam pasaules karam, ar Krievijas valdības pavēli biedrības inventāru un rīkus evakuēja uz Tērbatu. Arī visi vērtīgākie dzē&scaron;anas rīki tika aizvesti. Jūrmalā paliku&scaron;ie ugunsdzēsēji turpināja darbību ar atliku&scaron;iem rīkiem un piedalījās sanitārā nodaļā, sniedzot palīdzību ievainotiem karavīriem un iedzīvotājiem. Bermonta uzbrukuma laikā 1919. gada 8. un 9. novembrī cīņās piedalījās 22 ugunsdzēsēji.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV" style="text-indent: 0px; font-size: 12pt;">Pēc bermontie&scaron;u padzī&scaron;anas biedrība atguva no Tērbatas daļu sabojātus rīkus un tos salaboja. No kara lauka un bēgļu gaitām atgriezās biedri. Ar Jūrmalas iedzīvotāju un pa&scaron;valdības atbalstu biedrība ātri uzplauka, 1921. gadā biedrība iestājās Latvijas ugunsdzēsēju savienībā, kuras padomē no Jūrmalas darbojās: no 1921.&mdash;1923. g. Jānis Neilands, no 1923.&mdash;1926. g. Pēteris Recs, no 1928.&mdash;1929. g. Voldemārs Legzdiņ&scaron; un no 1932. g. Jānis Rubis. 1920. gados biedrības nodaļa atradās </span><span class="txt0" style="font-size: medium; text-indent: 0px;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">tirgus laukumā pretim Dubultu stacijai.</span></span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 15.55pt;">Tomēr modernas tehnikas trūkums ierobežoja biedrības sekmīgu darbu. 1924. gada 18. decembrī Rīgas Jūrmalas Ugunsdzēsēju biedrība lūdza pilsētas valdei izsniegt 12.000-14.000.- latu lielu pabalstu ūdens auto&scaron;prices iegādei</span><a style="font-size: 12pt; text-indent: 15.55pt;" title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[6]</span></span></span></a><span style="font-size: 12pt; text-indent: 15.55pt;"> un 1926. gadā biedrība iegādāja pirmo moderno ugunsdzē&scaron;anas ugunsdzēsēju automobili ar auto&scaron;ļirci. Automobili par Ls 11.000 biedrībai uzbūvēja firma &bdquo;Georg Schatte &amp; Co&rdquo; Rīgā un 1926. gada 18. jūlijā to pārveda uz I nodaļas depo telpām. Tā pa&scaron;a gada 8. augustā tika nosvinēti biedrības 50 gadu pastāvē&scaron;anas svētki.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">&nbsp;1928. gadā biedrība iegādājās firmas &bdquo;Balcke un Co" pārnēsājamo 20 zirgspēku motor&scaron;ļirci, bet 1929. gadā - otru ugunsdzēsēju auto. Biedrības statistika rāda, ka 60 gados skanot trauksmes signālam, ugunsdzēsēji 2789 reizes bija steigu&scaron;ies palīgā glābt cilvēku dzīvības un godam sekoju&scaron;i biedrības devīzei: &bdquo;Ej tuvākam palīgā un neprasi kas tev par to būs&rdquo;.<a title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[7]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">Tā kā biedrībai bija jāapkalpo pārāk pla&scaron;s darbības rajons (no Bulduriem līdz Slokas pilsētas administratīvai robežai), 1928. g. 20. janvārī biedru pilnsapulce nolēma sadalīt biedrību. Rīgas Jūrmalas ugunsdzēsēju biedrības sastāvā palika skrejo&scaron;ā nodaļa Edinburgas rajonā, I. nodaļa &mdash; Dubultu rajonā un II. nodaļa Majoru rajonā. No IV. nodaļas &mdash; Mellužu, V. nodaļas &mdash; Asaru un VI. nodaļas Valtermuižā nodibināja jaunu biedrību ar nosaukumu: II. Rīgas Jūrmalas ugunsdzēsēju biedrība. Pēc sadalī&scaron;anas biedrības valdes sēdekli no Dubultiem pārcēla uz Majoriem, II. nodaļas depo telpām. 1931. gadā biedrība II. nodaļas vajadzībām Majoru rajonā iegādājās modernu ugunsdzēsēju automobili.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">Sakarā ar pāreju uz ierindas darbinieku tērpu uzplečiem, II Rīgas Jūrmalas Ugunsdzēsēju biedrība 1936. gada 23. janvārī saņēma atļauju no pilsētas domes lietot tum&scaron;i oksidēta metāla pilsētas ģerboņa attēlu formātā 22x27 mm un zem tā romie&scaron;u II. &Scaron;āda atļauja jau iepriek&scaron; bija dota Rīgas Jūrmalas Ugunsdzēsēju biedrībai.<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[8]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">Sakarā ar pilsētas namsaimnieku kolektīvo iesniegumu 1937. gada 19. aprīlī pilsētas valde atzina par lietderīgu apvienot Majoru vasaras brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību ar Rīgas Jūrmalas ugunsdzēsēju biedrību.<a title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[9]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">1932. gada 14. aprīlī pilsētas valde nolēma iegūt gruntsgabalu Dubultu Tirgus laukuma un Tvaikoņu ielas stūrī ar mežu, lai celtu ēku Rīgas Jūrmalas ugunsdzēsēju biedrības I. nodaļas automobiļu, ugunsdzēsības piederumu un dežūras telpām. Gruntsgabu ar Nr. 1323 nolēma pirkt no īpa&scaron;nieka Finkel&scaron;teina ar obligāciju par Ls. 2000.-, bet nepārsniedzot Ls. 3000.-<a title="" href="#_ftn3" name="_ftnref3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[10]</span></span></span></a> 1935. gada 23. oktobrī pilsētas valde apstiprināja būvprojektu garāžas būvei Dubultu tirgus laukumā.<a title="" href="#_ftn4" name="_ftnref4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[11]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">Garāžas piebūves un ugunsdzēsēju depo ēkas izbūves nobeig&scaron;anas darbus 1937. gada 7. septembrī izdeva uzņēmējam Fr. Lilje par Ls. 18.781, 59.<a title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[12]</span></span></span></a> Pilsētas valdes celtā&nbsp; Dubultu ugunsdzēsēju depo ēka Jūrmalas ugunsdzēsēju biedrības I. nodaļai ar pla&scaron;ām svinībām tika iesvētīta 1938. gada 28. augustā. Tajā bija paredzēta vieta arī pilsētas centrālajām garāžām ar mehānisko darbnīcu un jaunajai ugunsdzēsēju auto&scaron;ļircei.<a title="" href="#_ftn3" name="_ftnref3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[13]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">Ugunsdzēsēju depo Slokas ielā 44&nbsp; ir saglabājies līdz mūsdienām un to joprojām izmanto ugunsdzēsēji. Tagad tā ir Valsts ugunsdzēsības un glāb&scaron;anas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes 4. daļa.</span></p> <div><hr align="left" size="1" width="33%" /> <div id="ftn1"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[1]</span></span></a><span lang="LV"> LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 555. lieta</span></p> </div> <div id="ftn2"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[2]</span></span></a><span lang="LV"> LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 558. lieta</span></p> </div> <div id="ftn3"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref3" name="_ftn3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[3]</span></span></a><span lang="LV"> Rīt iesvētīs P. Rencs. Dubulto depo // Rīgas Jūrmalas Vēstnesis, 1938. gada 27. augusts</span></p> </div> </div> <div><hr align="left" size="1" width="33%" /> <div id="ftn1"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[4]</span></span></a><span lang="LV"> LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 473. lieta</span></p> </div> <div id="ftn2"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[5]</span></span></a><span lang="LV"> LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 556. lieta</span></p> </div> <div id="ftn3"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref3" name="_ftn3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[6]</span></span></a><span lang="LV"> LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 196. lieta</span></p> </div> <div id="ftn4"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref4" name="_ftn4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[7]</span></span></a><span lang="LV"> LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 390. lieta</span></p> </div> </div> <div><hr align="left" size="1" width="33%" /> <div id="ftn1"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[8]</span></span></a> <span class="searchresultstext1"><span lang="LV" style="font-family: Times;">LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 7. lieta</span></span></p> </div> </div> <div> <div id="ftn1"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a style="font-size: 12pt;" title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[9]</span></span></a><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"> &laquo;Ej tuvākam palīgā un neprasi, kas tev par to būs&raquo; // Rīts, Nr. 211. 1936. gada 2. augusts</span></p> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[10]</span></span></a> <span class="searchresultstext1"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Rīgas Jūrmalas Savstarpejas Palīdzības Biedrības Ugunsgrēku gadijumos VIII. gada pārskats par 1911. gadu.</span></span></p> </div> <div id="ftn2"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[11]</span></span></a> <span class="searchresultstext1"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Rīgas Jūrmalas Savstarpejas Palīdzības Biedrības Ugunsgrēku gadijumos VIII. gada pārskats par 1913. gadu. Biedrības valdes kantoris atradās Karlsbādes ielā 17</span></span></p> </div> </div> <div><hr align="left" size="1" width="33%" /></div> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a style="font-size: 12pt;" title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[12]</span></span></a><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"> </span><span class="txt0" style="font-size: 12pt;"><span lang="LV">Biedrību darbība Rīgas Jūrmalā // </span></span><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">Dzimtenes Vēstnesis, Nr. 103. 1911. gada 9. jūlijs</span></p> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[13]</span></span></a> <span lang="DE">D&uuml;na Zeitung, Nr. 44. 1888, 23 Februar</span></p> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">&nbsp;</p> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="DE">Teksts: Mg. hist. A. Radovics</span></p> </div> </div> industriālas būves Saimniecības ēkas Dubultu ugunsdzēsēju depo Slokas iela 44, Dubulti Valsts 13000103307-307
2022.03.21 Bij. kinoteātris "Līgo" Mellužos <p><a class="reference" href="../../people/view/43" data-id="43">Jānis Ulmanis (1891-1964)</a></p><p>&nbsp; &nbsp; Kinoteātra ēku projektējis arhitekts Kārlis Cināts (1889-1979), cēlis un vadījis būvniecību Jānis Ulmanis.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> izklaides objekti(restorāni, kazino, kafejnīcas, akvaparks) Sabiedriskās ēkas Bij. kinoteātris "Līgo" Mellužos Mellužu prospekts 9 Privātpersona 13000142225-225
2022.02.16 Majoru kroga atrašanās vieta <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Senatnē Jūrmalas teritoriju &scaron;ķērsoja lielceļ&scaron; no Rīgas uz Prūsiju un vēlākās pilsētas teritorijā atradās vairāki zvejnieku ciemati, bet ceļa malā &ndash; krogi. Majoru teritorija kop&scaron; 1674. gada piederēja baronu Firksu dzimtai, kuri uzturējās Nurmuižā, bet par jūrmalas zemēm atbildēja pārvaldnieks.</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">V</span><span style="font-family: Times;">iens </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">no </span><span style="font-family: Times;">Firks</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">iem</span><span style="font-family: Times;"> bij</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">a</span><span style="font-family: Times;"> majors, </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">t</span><span style="font-family: Times;">āpēc &scaron;is zemes gabals dabūj</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">a</span><span style="font-family: Times;"> &bdquo;Majoru" nosaukumu</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">.</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span><span style="font-family: Times;">Pārnākot 1785. g. Slokas apgabalam pie Krievijas, </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">uzskaitīts </span><span style="font-family: Times;">Majoru krogs</span><span style="font-family: Times;"> </span><em><span style="font-family: Times;">(Majoren Krug)</span></em><em><span style="font-family: Times;"> </span></em><span lang="LV" style="font-family: Times;">un</span><span style="font-family: Times;"> Vildenes un &Scaron;au&scaron;eciems ar 8 mājām</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Uz </span><span style="font-family: Times;">1691./93. </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">gada </span><span style="font-family: Times;">kartes </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">tagadējo Majoru vietā </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">redzams </span><em><span style="font-family: Times;">Marcus Rabakas</span></em><span lang="LV" style="font-family: Times;">. Dro&scaron;i vien tas deva vēlāko </span><span style="font-family: Times;">Kabakas raga</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> un</span><span style="font-family: Times;"> Kabakas krog</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">a nosaukumu. A</span><span style="font-family: Times;">pmē</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ram līdz</span><span style="font-family: Times;"> 1860. g</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">adam tas</span><span style="font-family: Times;"> atradās pretī V</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">a</span><span style="font-family: Times;">rkaļ</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">krogam Lielupes pretējā krastā</span><span style="font-family: Times;">, kāpēc to sauca par </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">- </span><em><span style="font-family: Times;">Marcus Rabakas</span></em><span style="font-family: Times;">. Kroga vajadzībām līdz apm. 1865. g</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">adam</span><span style="font-family: Times;"> pie muižas bija alus brūzis. Pavasaru plūdi pastāvīgi</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> izskaloja</span><span style="font-family: Times;"> krastmalu un drupināja Kabakas ragu, kamēr upe uzmācās krogam. Tad to noplēsa un pārcēla uz </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">gruntsgabalu </span><span style="font-family: Times;">Rīgas ielā 8, Ērgļu ielas stūrī.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Lai gan jau kop&scaron; 1830. gadiem Dubulti attīstījās par populāru kūrortu, Majori atradās uz muižas zemes un tai pakļautie zemnieki pārtika galvenokārt no zvejas jūrā un Lielupē. Piemēram, 1837. gadā tur bija 25 mājas ar 78 istabām.&nbsp; Vēl ap 1850. gadu tagadējo Jūras, Jomas un Lienes ielu vietā bija mitrs jomains mežs, kur ganījās lopi. Ceļ&scaron; no Bulduru pārceltuves gāja pa tagadējo Ķemeru, Turaidas un Rīgas ielām uz Dubultiem. Zemesgabalu iedalī&scaron;ana un ielu veido&scaron;ana sākās ar 1850. gadu un noslēdzās 1870. gadā.</span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">&Scaron;ajā laikā, 1860. gados, pie centrālā ceļa tika uzcelts Majoru krogs. Diemžēl, nav saglabājies neviens kroga attēls, tomēr tas nebūs bijis lauku kroga izskatā. Dro&scaron;i vien skaista koka celtne, kas labi iekļāvās starp 1870. gadā uzcelto Marienbādes sanatorijas vienstāva koka ēku, Horna dārzu ar viesnīcu un 1877. gadā celto Majoru dzelzceļa staciju.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Majoru muižas īpa&scaron;nieks ilgu laiku neļāva Majoros nodarboties ar tirdzniecību, kas toties ļāva uzplaukt Dubultiem. Tikai ar sūdzībām līdz par senātam ap 1880. gadu izdevās izkarot tirgo&scaron;anās brīvību. Nebija pat tirgus! T</span><span style="font-family: Times;">ird</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">zi</span><span style="font-family: Times;">n</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">i</span><span style="font-family: Times;">e</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ki</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">stāvēja</span><span style="font-family: Times;"> u</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">z</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">i</span><span style="font-family: Times;">elas pretim Horna </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">vi</span><span style="font-family: Times;">e</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">s</span><span style="font-family: Times;">nī</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">c</span><span style="font-family: Times;">ai</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">. Tāpēc 1888. gadā </span><span style="font-family: Times;">poli</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">c</span><span style="font-family: Times;">ijmei</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">s</span><span style="font-family: Times;">tars </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">lika i</span><span style="font-family: Times;">erīkot </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">tirgu </span><span style="font-family: Times;">p</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">i</span><span style="font-family: Times;">e Majoru kroga</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> un</span><span style="font-family: Times;"> &scaron;</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">i</span><span style="font-family: Times;">m nolūkam </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">k</span><span style="font-family: Times;">roga īpa&scaron;n</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ieks,</span><span style="font-family: Times;"> tirgo</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">nis </span><span style="font-family: Times;">J. Martin</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">s</span><span style="font-family: Times;">ona </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">kungs</span><span style="font-family: Times;">, laipni at</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">vēlēja</span><span style="font-family: Times;"> prā</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">v</span><span style="font-family: Times;">o pla</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">c</span><span style="font-family: Times;">i starp mal</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">k</span><span style="font-family: Times;">as nolikta</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">v</span><span style="font-family: Times;">u un </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">dz</span><span style="font-family: Times;">el</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">zceļu.</span><span style="font-family: Times;"> T</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ajā laikā </span><span style="font-family: Times;">M</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">a</span><span style="font-family: Times;">joru krogs</span><span style="font-family: Times;"> </span><span style="font-family: Times;">bij</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">a</span><span style="font-family: Times;"> pa</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">v</span><span style="font-family: Times;">i</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">s</span><span style="font-family: Times;">am </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">panīcis, &ldquo;</span><span style="font-family: Times;">tā</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">,</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">k</span><span style="font-family: Times;">a bija bail tanī </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ieiet&rdquo;,</span><span style="font-family: Times;"> bet tad </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ta</span><span style="font-family: Times;">s </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">tika ļ</span><span style="font-family: Times;">oti g</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">līti</span><span style="font-family: Times;"> u</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">z</span><span style="font-family: Times;">kopts un apstādīts </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ar </span><span style="font-family: Times;">kok</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">i</span><span style="font-family: Times;">em un trūm</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">i</span><span style="font-family: Times;">em, p</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">i</span><span style="font-family: Times;">eņem</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ot</span><span style="font-family: Times;"> pa</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">v</span><span style="font-family: Times;">i</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">s</span><span style="font-family: Times;">am jaunu </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">izskatu</span><span style="font-family: Times;">. Pr</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">i</span><span style="font-family: Times;">e</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">k&scaron;</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">c</span><span style="font-family: Times;">eļin</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">i</span><span style="font-family: Times;">ek</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">i</span><span style="font-family: Times;">em </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">tika i</span><span style="font-family: Times;">erī</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">kota</span><span style="font-family: Times;">s glītas un </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">s</span><span style="font-family: Times;">podras </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">vi</span><span style="font-family: Times;">e</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">su</span><span style="font-family: Times;"> istabas, </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">k</span><span style="font-family: Times;">u</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">r</span><span style="font-family: Times;">as </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">izīrēja</span><span style="font-family: Times;"> par </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">vis</span><span style="font-family: Times;">ai mērenām </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">cenā</span><span style="font-family: Times;">m. </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">Kā rakstīja laikraksts &ldquo;Baltijas Vēstnesis&rdquo;, </span><span style="font-family: Times;">ja</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">unā</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">k</span><span style="font-family: Times;">roga īpa&scaron;</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ni</span><span style="font-family: Times;">eka pū</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">liņi </span><span style="font-family: Times;">pelna at</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">zī&scaron;a</span><span style="font-family: Times;">n</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">u</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">jo</span><span style="font-family: Times;"> Majoru </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">krogs</span><span style="font-family: Times;"> i</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">r</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">vi</span><span style="font-family: Times;">enī</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">gā</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">vi</span><span style="font-family: Times;">eta, kurā Major</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">u</span><span style="font-family: Times;"> nabagāk</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">i</span><span style="font-family: Times;">e ļaudis </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">v</span><span style="font-family: Times;">ar at</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">s</span><span style="font-family: Times;">pird</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">z</span><span style="font-family: Times;">i</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">nāti</span><span style="font-family: Times;">es un </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">atra</span><span style="font-family: Times;">st paju</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">mti. 1888. gada janvārī krogu nomāja I. Tomings, kur&scaron; agrāk bija strādājis par ekonomu Rīgā. 1892. gadā te saimniekoja krodziniece Elizabete Tomanne.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Interesanti, ka tautas mutē Majoru krogs bija ieguvis pavisam citu nosaukumu. Kā raksta Jēkabs &Scaron;tūlis, &ldquo;</span><span style="font-family: Times;">Majoru krodziņ&scaron;</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> tika</span><span style="font-family: Times;"> sauk</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ts</span><span style="font-family: Times;"> par ellīti, jo tajā caurām naktīm ormaņi, slakteri, laivenieki, zvejnieki, amatnieki v. t. t. viesojās kā miglā ietīti</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">. </span><span style="font-family: Times;">Degvīna monopola vēl nebija, to dzēra kneipēs tik pa retam ar glāzītēm. Turpretim alus gar&scaron;oja visiem, tomēr baudītāji no pastāvīgas žūpo&scaron;anas atturējās, jo bija izdevība &scaron;o lāsīti visur dabūt.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span style="font-family: Times;">Sezonas laikā no Rīgas uzkūlās arī klaidoņi, kas, izdzerot pudeli alus, centās maksu noblēdīt. Tomēr bufetnieki tos drīz iezīmēja, un pēc toreizējās para&scaron;as norāva tiem cepures no galvas, kur tad tos, pa ielu ejot, publika pazina un nozākāja. Gadījās arī kuriozi, jo viens otrs no tiem nēsāja kabatās vecas cepures, pie kam, ja vienu norāva, viņ&scaron;, ārā izsteidzies, mierīgā omā uzlika otru galvā un lēnā gaitā aizgāja.</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">&rdquo;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Stāsts par Majoru krogu apraujas ar </span><span style="font-family: Times;">1898. g</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">adu, kad</span><span style="font-family: Times;"> t</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">as</span><span style="font-family: Times;"> nodega un vairs ne</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">tika </span><span style="font-family: Times;">atjauno</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ts</span><span style="font-family: Times;">.</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> Pēc tam uz &scaron;ī gruntsgabala uzcēla divstāvu īres namu, kurā pēckara laikā bija ierīkota Jūrmalas pilsētas 1. poliklīnika. To nojauca, kad 1970. gadu sākumā uzcēla Dubultu poliklīniku un &scaron;ajā vietā tika izbūvēta slepena pretgaisa aizsardzības pazemes patvertne. Būvē&scaron;anas laikā esot atrastas senas monētas. Tagad telpas izmanto noliktavas vajadzībām.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Teksts: Mg. hist. A. Radovics</span></p> izklaides objekti(restorāni, kazino, kafejnīcas, akvaparks) Sabiedriskās ēkas Majoru kroga atrašanās vieta Jomas iela 8 Valsts 13000093805-805
2022.03.11 Alekša Mierlauka vasarnīca <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Foto: Aktiera, režisora Alekša Mierlauka (īstajā vārdā Aleksis Frīdenfelds; 1866-1943) vasarnīca Majoros, Jomas ielā 77. Tagad &scaron;ajā vietā uzbūvēta viesnīca Villa St. Maria, bijusī Mierlauka māja uzcelta no jauna kā kopija.</p> <p>&nbsp; &nbsp; Teksts: Mg. hist. Ainārs Radovics</p> vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) Dzīvojamās ēkas Alekša Mierlauka vasarnīca Jomas iela 77, Majori Privātpersona 13000093317-317
2023.01.10 Koka māja neogotikas stilā <p>Ēka celta 1937. gadā. Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, statuss no<span style="background-color: #f5f5f5; color: #333333; font-family: 'Helvetica Neue', Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px;">16.12.1998.</span></p> vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) Dzīvojamās ēkas Koka māja neogotikas stilā Mellužu prospekts 57 Privātpersona 13000141510-510
2023.09.29 Bij. Majoru tirgus, tagad Majoru ledus halle <p>Majoru tirgu uz sava gruntsgabala atvēra 1888. gadā Pēteris Putniņ&scaron; (sk. <span style="color: #252523; font-family: Roboto, sans-serif; font-size: 18px; letter-spacing: 0.54px; background-color: #e5e5e5;">Kuģu būvētāja un rēderejas īpa&scaron;nieka Jēkaba Putniņa māja)</span>.</p> industriālas būves Saimniecības ēkas Bij. Majoru tirgus, tagad Majoru ledus halle Majori, Rīgas iela 1 Pašvaldība 13000095901-901
2024.04.02 Veikala ēka <p><span style="font-family: Times;">Jūrmalas pilsētas domes Ēku un būvju tehniskā stāvokļa novērtē&scaron;anas komisija&nbsp;</span><span style="font-family: Times;">2012.gada 3.aprīlī </span><span style="font-family: Times;">atļāva nojaukt </span><span style="font-family: Times;">SIA &bdquo;Bulduru prospekts 52&rdquo; piedero&scaron;o nedzīvojamo ēku Nr.002 (būves kadastra apzīmējums 1300 007 2601 002) Jūrmalā, Bulduru prospektā 52.&nbsp; Sk. </span><span style="font-family: Times;">https://dokumenti.jurmala.lv/docs/i12/l/i120290.htm</span></p> vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) Dzīvojamās ēkas Veikala ēka Bulduru prospekts 52 Juridiska persona
2022.02.21 Aspazijas piemineklis <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Kop&scaron; 2020. gada septembra Dubultu kāpās stāv piemineklis Aspazijai. Tas atrodas tie&scaron;i pretī viņas muzejam un rāda dzejnieci skaistā tērpā, kam par prototipu kalpojusi kāda fotogrāfija no 1911. gada decembra. Tā tapusi Raiņa un Aspazijas trimdas laikā &Scaron;veicē, kad ciemos bija ieradies Felikss Cielēns.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Likās interesanti noskaidrot dzejnieces tērpu. Un tā &ndash; 1911. gads, &Scaron;veice. Eiropas mākslā un modē tas bija jūgendstila laiks, kur&scaron; pacēla sievieti ideāla augstumos ar noguru&scaron;u mīklainu acu skatienu, gotiski skaidu figūru un gariem vijīgiem matiem. Stop! Tas neattiecas uz Aspaziju, kura &scaron;ajā laikā jau bija sasniegusi cienījamu vecumu &ndash; 36 gadus un nebūt vairs netēloja &ldquo;liktenīgo sievieti&rdquo;. Turklāt viņai nebija sve&scaron;as emancipācijas idejas. 1886. gadā viņa piedzīvoja neveiksmīgu laulību un pēc &scaron;ķir&scaron;anās</span> <span style="font-family: 'Times New Roman', serif;">sacerēja lugas "Zaudētās tiesības", "Vaidelote" un poēmu "Saules meita".</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif;"> Tad arī radās </span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;">pseidonīm</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif;">s</span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;"> "Aspazija" un </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif;">latvie&scaron;u prozā</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif;"> </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif;">ienāca</span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;"> sievietes cīņa pret dogmām un aizspriedumiem, </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif;">cīņa </span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;">par tiesībām veidot savu dzīvi saskaņā ar jūtām.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif;">Fotogrāfijā redzamais Aspazijas tērps tomēr nav ne revolucionārs, ne emancipēts, bet ir kop&scaron; 20. gadsimta sākuma populārajā S veida siluetā. Kleita &scaron;ūta no viena piegriezuma auduma ar ķīļveidīgi ie&scaron;ūtiem paplatinājumiem. No priek&scaron;puses tā pieguļ augumam, bet no aizmugures ir brīva un griežas &ldquo;skrūvē&rdquo;, ko nodro&scaron;ina pie&scaron;ūta &scaron;aura apak&scaron;kleita. &Scaron;āda svārku daļa padarīja figūru slaidāku un garāku, bet kustības mīkstas un plastiskas. Ak jā, dro&scaron;i vien dzejniece bija uzvilkusi korseti, kas saplacināja vēderu un krūtis, bet nesavilka gurnu līniju, tikai nedaudz (līdz 3 cm) paceļot to uz aug&scaron;u. Muguras līnija vidukļa līmenī veidoja asu izliekumu. Krūtis netika izceltas, ļaujot kleitai brīvi krist pār tām, kā to prasīja jau pieminētais S siluets.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif;">Kleitām &scaron;ajā laikā dominēja klusināti zilie un violetie toņi. Aspazijai to papildina kontrastējo&scaron;a liela apkakle un piedurkņu galu rotājumi, kas veidoti no smagām un blīvām gai&scaron;ām mežģīnēm. Dzejnieces siluetu noslēdz liela cepure ar platām malām, ko rotā spalvas vai puķu pu&scaron;ķi.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif;">Savukārt piemineklī, ko veidoja t</span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;">ēlniece Olga &Scaron;ilova</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif;">, &scaron;ī S silueta līnija nav ievērota. Kleita jau zem krūtīm ir pieguļo&scaron;a, vidukļa līnija pazemināta, radot mūsdienu cilvēkam labi izprotamu tēlu it kā senā kleitā. Turklāt ar seju kā 25-gadīgai jaunietei. It kā dzejniece gribētu iekļauties 21. gadsimtā. Bet varbūt simbolizējot, ka dzejniece ir mūžam jauna un mūžam slaida?&nbsp;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Teksts: Mg. hist Ainārs Radovics</span></p> mākslas objekti Kūltūrvides objekti, Pludmales būves Aspazijas piemineklis Aspazijas iela Pašvaldība
2022.02.19 Bij. Jūrmalas sakaru kantoris <p>Biju&scaron;ais Jūrmalas sakaru kantoris (uz 1961. gadu) Jomas ielā 2, Majoros.</p> <p>21. gadsimtā ēka tika nojaukta, jo bija satrunēju&scaron;as koka konstrukcijas un uzcelts būvmateriālu veikals Māja-L.</p> administratīvas (pārvaldes) ēkas Sabiedriskās ēkas Bij. Jūrmalas sakaru kantoris Jomas iela 2, Majori Privātpersona 13000093802-802
2022.02.25 Kažoka vasarnīca <p>Būvuzņēmēja Aleksandra Kažoka (1884-1942, Usoļlagā, Krievijā) vasarnīca Bulduru prospektā 138. Foto no grāmatas "Latvijas architektu biedrības architektūras izstāde" (R., 1934). Padomju okupanti 1941. gada 14. jūnijā Aleksandru izsūtīja uz Soļikamsku, bet sievu Mariju, meitu Dzidru, dēlus Gunāru un Ivaru uz Dudunku.</p> <p>Mg. hist. Ainārs Radovics</p> <p><a class="reference" href="../../people/view/41" data-id="41">Aleksandrs Kažoks (1884-1942)</a></p> <p>&nbsp;</p> divstāvu (arī ar jumta stāvu) Dzīvojamās ēkas Kažoka vasarnīca Bulduru prospekts 138 Privātpersona 13000045101-101
2023.03.02 Fabrikanta Ed. Jaunzema vasarnīca <p class="MsoNormal" style="margin-right: 0cm; margin-left: 19.85pt; text-indent: 0cm; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;">Foto no žurnāla "Nedēļa", 1924. gads.</p> <p class="MsoNormal" style="margin-right: 0cm; margin-left: 19.85pt; text-indent: 0cm; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;">Tagadējā adrese Jūras iela 61, korpuss 1, ēka pamesta un apvilkta ar audumu.</p> divstāvu (arī ar jumta stāvu) Dzīvojamās ēkas Fabrikanta Ed. Jaunzema vasarnīca Jūras iela 61, Majori Nezināms 13000091805-805
2022.02.21 Bijusī J. Raģa veikala ēka <p>Biju&scaron;ais J. Raģa pārtikas preču veikals.</p> vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) Dzīvojamās ēkas Bijusī J. Raģa veikala ēka Valteru prospekts 59 Nezināms 13000151702-702
2022.03.14 Bij. Mantnieka māja <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 16.35pt;"><em><strong><span lang="LV" style="font-style: normal;">Mantnieka māja</span></strong></em><em><span lang="LV" style="font-style: normal;"> <strong>Gončarova ielā 4/6</strong>. Ēku 1940. gadā nacionālā romantisma stilā projektējis arhitekts A. Birzenieks. Celtnē veikli izmantots dabīgais relfefs, pirmo stāvu izbūvējot pret kāpu. Slavenais kartogrāfs Pēteris Mantnieks (1895-1979) bija precējies ar Miķeļa Brūža meitu Veltu. Saglabājies mākslinieka Niklāva Strunkes mājas zīmējums.</span></em><em><span lang="LV" style="font-style: normal;"> Diemžēl, skaistā ēka 2017. gada septembrī tika izdedzināta.</span></em></p> <div>&nbsp;</div> divstāvu (arī ar jumta stāvu) Dzīvojamās ēkas Bij. Mantnieka māja Gončarova iela 4/6, Dubulti Privātpersona 13000101608-608
2023.10.19 Majoru kuģu piestātne satiksmes objekti (dzelzceļiem, ostām, autotransportam) Sabiedriskās ēkas Majoru kuģu piestātne Rīgas iela 2a Privātpersona 13000096602-602
2022.03.06 de Tolli vasarnīca <p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Fēlikss Tālbergs grāmatā par Barklaju de Tolli (<span lang="LV">Феликс Талберг. Барклай де Толли и Балтийский край.&nbsp;</span><span lang="RU">Р</span><span lang="DE">., 2003,&nbsp;</span><span lang="RU">стр</span><span lang="DE">. 18) </span>&nbsp;raksta, ka no 1797. līdz 1805. gadam de Tolli komandēja 3. jēgeru pulku, kur&scaron; atradās Palangā un tad Slokā. Kad 1799. gadā viņu paaugstināja par ģenerālmajoru, imperators Pāvils I viņam pie&scaron;ķīra zemi rentē Slokas rajonā pie jūras līča krasta. 1800. gadā viņ&scaron; uz savas zemes Dubultu ciemā uzcēla vasarnīcu.</span></p> <div>&nbsp;</div><p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;De Tolli celtā vasarnīca&nbsp; uzskatāma par mūsu pilsētas senāko ēku. Celta aptuveni 1830.-gados,</span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; text-indent: 14.2pt;"> kapitāli remontēta 2010. gados. Diemžēl pēc mājas remonta tai pazudu&scaron;i slēģi, nolīdzināts dārzs, izcirsti visi krūmi un celiņi, bet postaments uz kura bija stāvējusi eņģeļa figūra, aizvests.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Ēka pirmo reizi parādās Dubultu peldvietas plānā 1844. gadā kā Tolli īpa&scaron;ums un vēlākajos plānos nemainīgi iezīmēta tajā pa&scaron;ā vietā.<strong> </strong>Tā ir guļplanku koka ēka ar masīvu divslīpju jumtu un pla&scaron;u uz kolonnām balstītu lieveni, kura frontonā saglabājies pusaploces lodziņ&scaron;.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">1980. gadu beigās ēkai tika veikts kapitālais remonts. 1997. gadā īpa&scaron;uma tiesības tika nostiprinātas Jūrmalas pilsētas pa&scaron;valdībai. 1997. gadā, bet 1997. gadā &ndash; Rihardam Ziemelim, dim. 1902. g. Valmieras raj. un Paulīnei Ziemelei, dzim. 1902. g. Liepājā. Pēc tam ēka nomainīja 14 īpa&scaron;niekus (!).</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Saglabājusies 2000. gada Ekspertu komisijas veiktā ekoloģiskā ekspertīze: zemes gabals atrodas Rīgas jūras līča aizsargjoslā, tas jau vēsturiski apbūvēts un &scaron;ai teritorijā nav saglabājusies ne dabiskai piekrastei raksturīgā veģetācija, ne kāpu reljefs, ne ainava.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Kaspara Irbes dienasgrāmatās par to rakstīts:<strong> </strong>&bdquo;Ziemeļa<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a></span><span lang="LV"> kundze aizveda līdz parādīt savu skaisto dārzu pie savas senlaicīgās baronu mītnes. Īzaku Gustiņa stāstījusi par tur redzēto skaistumu savā bērnībā, jaunībā. Viņai tagad būtu vismaz pilni 100 gadi. Mira pāri 90 gadiem. Tur tecējis strautiņ&scaron; un bijusi strūklaka. Ziemeļa kundze parādīja 1840. gadā saimnieka iekārtotās piemiņas zīmes akmens postamentu ar uzrakstiem vācu valodā. Uz akmens stāvējis kāds eņģelim līdzīgs tēls. Apbrīnojama Ziemeļa kundzes skaistuma mīlestība. (15.7.76.) Redzēju, ka Ziemeļiem jau skaisti zied ķir&scaron;i un kizila krūms. Ziemeļi laikam dažus gadus vecāki par mani, bet viņ&scaron; turas un dārzs skaisti uzturēts &ndash; staipekņu rozes utt. Jau senos laikos kādam bagātam kungam tur bijis augļu dārzs, kā stāstīja mani senči. Pati māja arī ir ļoti senlaicīga, bet labā stāvoklī. (15.5.88.)&rdquo;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Ēka aplūkota arī R. Pētersona rakstā &bdquo;Dubulti, nami un mēs&rdquo;<a title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[2]</span></span></span></a>: &bdquo;Blaumaņa ielā, dārza ieskauta, paslēpusies viena no senajām Jūrmalas dzīvojamām ēkām. Tās būvapjoms gruntsgabala dziļumā acumirklī nav pat samanāms. Bet celtne ir masīva, būvēta tautas celtniecības stilā no bieziem dēļiem ar varenu jumtu un se&scaron;rū&scaron;u logiem. Pārsteidz pla&scaron;ā uz koka kolonnām balstītā veranda. To var uzskatīt par vienu no senākajiem verandas tipiem, kas radās tad, kad vienkār&scaron;ās zvejnieku dzīvojamās ēkas sāka pielāgot strauji augo&scaron;ā kūrorta vajadzībām. Sānos veranda segta ar stiklojumu, bet pla&scaron;ais atvērums uz dienvidiem radīja nepiecie&scaron;amo pāreju no dārza uz ēku, ļāva izvairīties no pusdienas karstās saules, ieturēt maltīti vai patverties no spējām lietusgāzēm. Iedzīvotāji namu saudzē, ik gadu rūpīgi to sakopjot. Skaists ir arī dārzs, kurā vēl redzam kāda senāka pieminekļa pamatni ar uzrakstu. Nostāsts par to ir romantisks un kā allaž par mīlestību, bet eņģelis, kur&scaron; rotājis pieminekli, to atstājis un atradis vietu citur. Un patiesi &ndash; tas uzmeties uz ielai pretējās ēkas frontona, kur to arī ieraugām.&rdquo;<a title="" href="#_ftn3" name="_ftnref3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[3]</span></span></span></a></span></p> <div><br clear="all" /><hr align="left" size="1" width="33%" /> <div id="ftn1"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[1]</span></span></a><span lang="LV"> Rihards Ziemelis, dzimis 1902. gadā, 70 gadus strādāja par dzelzceļnieku Ieriķos, Rīgā, bet Priedainē un Asaros bija stacijas priek&scaron;nieks. 1992. gadā viņ&scaron; nosvinēja 90. dzim&scaron;anas dienu. Pla&scaron;āk: L. Ļubimovs. Dzelzceļ&scaron; bija valsts lieta // Diena, Nr. 67. 1993. gada 7. aprīlis</span></p> </div> <div id="ftn2"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[2]</span></span></a><span lang="LV"> Jūrmala Minētā ēka ir fon Bornhauptas māja Blaumaņa ielā 22, kurā padomju laikā atradās Republikāniskā profesionāli-tehniskā skola. Senā ēka 2012. gadā tika nojaukta un uzbūvēta jauna gandrīz tajā pa&scaron;ā izskatā, tomēr bez eņģeļa tēla ēkas frontonā.</span></p> </div> <div id="ftn3"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref3" name="_ftn3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[3]</span></span></a><span lang="LV"> R. Pētersons. Dubulti, nami un mēs // Padomju Jaunatne, 1984. gada 20. novembris</span></p> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">&nbsp;</p> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV">Teksts un foto: Mg. hist. A. Radovics, publicēts grāmatā "Dubultu vēsture" (Jūrmala, 2018)</span></p> </div> </div> vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) Dzīvojamās ēkas de Tolli vasarnīca Blaumaņa iela 15c Privātpersona
2022.03.04 Ēku kopijas <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Veiksmīgs vietēja nozīmes arhitektūras pieminekļa glāb&scaron;anas paraugs ir ēka Bulduros, Vienības prospektā 20. Vairāku gadu laikā abas ēkas tika uzceltas no jauna kā precīzas kopijas. Par agrākajiem īpa&scaron;niekiem ziņu nav, tikai 1939. gada 23. augustā "Rīgas Jūrmalas Vēstnesī" minēts par kāda veikala eksistenci.</p> <p>&nbsp;</p> divstāvu (arī ar jumta stāvu) Dzīvojamās ēkas Ēku kopijas Vienības prospekts 20 Nezināms 13000075702-702
2024.04.04 Māja, kur dzīvoja Antons un Pēteris Birkerti <p>Māja, kur dzīvoja literatūrzinātnieki Antons (1876-1971) un Pēteris Birkerti (1881-1956).</p> divstāvu (arī ar jumta stāvu) Dzīvojamās ēkas Māja, kur dzīvoja Antons un Pēteris Birkerti Ernesta Birznieka-Upīša iela 15, Bulduri Privātpersona
2023.11.06 Māja, kur dzīvoja aktrise Austra Baldone <p>Māja, kur dzīvoja aktrise Austra Baldone, tagad daļēji pieder aktrises mantiniekiem.</p> <p><a class="reference" href="../../people/view/48" data-id="48">Austra Baldone (1898-1971)</a></p> <p>&nbsp;</p> vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) Dzīvojamās ēkas Māja, kur dzīvoja aktrise Austra Baldone Jaundubulti, Dubultu prospekts 58a Privātpersona 13005111602-602
2022.03.08 Bijusī Dubultu pirts <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">Lielupes krastā, Klints ielā 1 atrodas stalta ķieģeļu ēka &ndash; Dubultu pirts. Celta laikaposmā starp 1909. un 1914. gadu. Pirms Pirmā pasaules kara pirts (toreiz Slokas ielā 19) piederēja Ūdra kungam. Kaspars Irbe dienasgrāmatā 1988. gada 5. novembrī rakstīja: &rdquo;Atceros laikus pirms 1. pasaules kara, kad atsevi&scaron;ķā numurā mazgājāmies kopā &ndash; tēvs, māte un es maziņ&scaron;. Ilggadīgā pirtniece Terēze ienesa pasūtīto augļūdeni-limonādi. Numurā bija arī lāva un vecāki pērās. Atceros arī, ka kopā ar māti mazgājāmies kopējā sievie&scaron;u nodaļā. Māte runājās vāciski ar sirmu dāmu utt.&rdquo;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">1924. gadā pirts īpa&scaron;niece Elīze Ūdere to par 10&nbsp;000 latiem pārdeva Kārlim Eniņam. Pirkums tika noformēta kā kopīpa&scaron;ums un otra daļa piederēja Jānim Rudzītim. Rudzītis jaunībā bija izmācījies arodu un strādāja par elekromehāniķi uz kuģa. 1923. gadā Ņujorkā, Manhetenā viņ&scaron; apprecējās ar Annu &Scaron;teinbergu. Uz kuģa nopelnīto naudu viņ&scaron; pārsūtīja uz Rīgu māsas vīram Kārlim Eniņam, jo bija ieplānojis pirkt īpa&scaron;umu.<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">1924. gada 6. oktobrī pilsētas valde pirti atkal atļāva atvērt Kārlim Jāņa d. Eniņam.<a title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[2]</span></span></span></a> Tā pa&scaron;a gada 24. septembrī Eniņ&scaron; pilsētai lūdza gādāt par Slokas ielas pārbraucamas vietas ierīko&scaron;anu pār dzelzceļu. Dome nosūtīja Dzelzceļa Virsvaldei lūgumu atļaut ierīkot 10 pēdas platu pārbrauk&scaron;anas vietu.<a title="" href="#_ftn3" name="_ftnref3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[3]</span></span></span></a> 1932. gadā pilsētas valde caurskatīja un apsprieda Dubultu iedzīvotāju kolektīvo lūgumu, pabalstīt materiālā ziņā Dubultu pirts īpa&scaron;nieku pirts darbības atjauno&scaron;anai. Tika nolemts ievākt ziņas no pirts īpa&scaron;nieka K. Eniņa. 7. martā valde lūgumu noraidīja, jo pie niecīga apmeklētāju skaita pirts kurinā&scaron;ana ir saistīta ar prāvām izmaksām (apm. Ls. 50 nedēļā).<a title="" href="#_ftn4" name="_ftnref4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[4]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">Pirtī bija pērtuve, vannas istabas, sievie&scaron;u un vīrie&scaron;u pirts nodaļas. Pats Jānis Rudzītis tikai 1926. gadā sāka patstāvīgi dzīvot Latvijā. Otrajā stāvā bija divi dzīvokļi katra īpa&scaron;nieka ģimenei. Citas kāpnes otrajā stāvā veda uz vannas istabām publikai. Diemžēl starp abiem līdzīpa&scaron;niekiem radās domstarpības, kas noveda pat pie tiesas darbiem. J. Rudzītis pirtī strādāja gan par kurinātāju, gan mehāniķi. Darbs bija smags un nācās strādāt gan dienu, gan nakti.<a title="" href="#_ftn5" name="_ftnref5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[5]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">1939. gada 23. oktobrī vienīgās pilsētas privātās pirts līdzīpa&scaron;nieki J. Rudzītis un K. Eniņ&scaron; piedāvāja pirts ekspluatāciju uzņemties pilsētas pa&scaron;valdībai. Valdes loceklis V. Mellenbergs kopā ar pirts inženieri R. Borku-Putniņu pārbaudīja un atzina, ka ēka būvēta speciāli pirts vajadzībām, bet katls nav piemērots abām nodaļām &ndash; vīrie&scaron;u un sievie&scaron;u. Piekrita pārņemt pirti līdz 1940. gada 31. maijam, kurinot reizi 2 nedēļās, nosakot laiku katram dzimumam.<a title="" href="#_ftn6" name="_ftnref6"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[6]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">Kara laikā pirtī mazgājās gan vācu, gan krievu karavīri. Otrā pasaules kara laikā vācie&scaron;iem atkāpjoties, starp sliedēm virs Jaundubultu novadgrāvja cementa caurules vācu karavīri ieraka koka kasti, kurā bija ievietots dinamīts lai uzspridzinātu dzelzceļu.<a title="" href="#_ftn7" name="_ftnref7"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[7]</span></span></span></a> Jānis Rudzītis sprāgstvielas atvienoja, jo baidījās, ka sprādzienā var iet bojā pirts ēka.<a title="" href="#_ftn8" name="_ftnref8"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[8]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">1948. gadā Dubultu pirti nacionalizēja. Tā nonāca pilsētas pirts, veļas mazgātuves un frizētavas tresta valdījumā. Ar Komunālās ministrijas rīkojumu J. Rudzītis tika iecelts par pirts direktoru. 1949. gadā viņ&scaron; pārtapa par pirtnieku, izvairoties no represijām. Tomēr viņam ar ģimeni tika palūgts atstāt pirts ēku un pārcelties uz Jaundubultiem &ndash; vasaras māju bez ērtībām.<a title="" href="#_ftn9" name="_ftnref9"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[9]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">Un atkal Kaspara Irbes atmiņas: &bdquo;Kapos atnāca arī Rudzī&scaron;u Gordija &ndash; biju&scaron;ā pirts īpa&scaron;nieka meita. Vai viņa dzimusi ASV? Tur R. sapelnīja naudu kā fabrikas strādnieks un atgriezās pēc 1. pasaules kara. ASV valūtai bija augsts kurss. Viņ&scaron; nopirka pirti un krievi, meklēdami mīnas, atklāja 1944. gadā viņa iemūrēto dārgmetālu utt. krājumu, kuru atņēma. (7.5.88.)</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">&nbsp;Ejot ārā, mani apstādināja iereibusī Elita. Aizdedzināja sev papirosu un stāstīja, ka Dubultu pirts tiks slēgta, jo sāks darboties jaunuzceltā pirts Bulduros. Lai gan Dubultu pirts stipri nolaista, žēl no tās &scaron;ķirties, jo tajā esmu mazgājies kopā ar vecākiem kop&scaron; agras bērnības." (5.11.88.)</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">Dubultu pirts tika slēgta un stāvēja pamesta līdz kapitālremontam 1989. gadā. Tagad te iekārtota &nbsp;A/s &bdquo;Latvijas gāze&rdquo; Jūrmalas iecirkņa pārvalde.</span></p> <div><br clear="all" /><hr align="left" size="1" width="33%" /> <div id="ftn1"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[1]</span></span></a><span lang="LV"> M. Feldmanis. Vai ceļ&scaron; kāpās būs ilgs // Jūrmala, 1994. gada 8. decembris</span></p> </div> <div id="ftn2"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[2]</span></span></a><span lang="LV"> LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 7. lieta</span></p> </div> <div id="ftn3"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref3" name="_ftn3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[3]</span></span></a><span lang="LV"> Tur pat.</span></p> </div> <div id="ftn4"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref4" name="_ftn4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[4]</span></span></a><span lang="LV"> LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 196. lieta</span></p> </div> <div id="ftn5"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref5" name="_ftn5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[5]</span></span></a><span lang="LV"> LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 717. lieta</span></p> </div> <div id="ftn6"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref6" name="_ftn6"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[6]</span></span></a><span lang="LV"> M. Feldmanis. Vai ceļ&scaron; kāpās būs ilgs // Jūrmala, 1994. gada 8. decembris</span></p> </div> <div id="ftn7"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref7" name="_ftn7"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[7]</span></span></a><span lang="LV"> Knobles atmiņas</span></p> </div> <div id="ftn8"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref8" name="_ftn8"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[8]</span></span></a><span lang="LV"> Jāņa Rudzī&scaron;a meitas Gondijas Reķes atmiņas - M. Feldmanis. Vai ceļ&scaron; kāpās būs ilgs // Jūrmala, 1994. gada 8. decembris</span></p> </div> <div id="ftn9"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref9" name="_ftn9"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[9]</span></span></a><span lang="LV"> M. Feldmanis. Vai ceļ&scaron; kāpās būs ilgs // Jūrmala, 1994. gada 8. decembris</span></p> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">&nbsp;</p> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV">Teksts un foto: Mg. hist. A. Radovics</span></p> </div> </div> industriālas būves Saimniecības ēkas Bijusī Dubultu pirts Klints iela 1, Dubulti Juridiska persona 13000103501-501
2022.03.18 Zārdiņu māja <p><span style="color: #272b3d; font-family: 'Open Sans', sans-serif; font-size: 14px; letter-spacing: 0.2px;">&nbsp; &nbsp; Mākslinieks Ādolfs Zārdiņ&scaron; </span><span style="color: #4d5156; font-family: arial, sans-serif; font-size: 14px; background-color: #ffffff;">dzimis 1890. gada 8. februārī,</span><span style="color: #272b3d; font-family: 'Open Sans', sans-serif; font-size: 14px; letter-spacing: 0.2px;"> zīmēt sācis agri. Pēc tēva nāves ap 1910. gadu māte ar 6 bērniem pārcēlusies uz Vitebsku. 1920. gadā viņ&scaron; kopā ar ģimeni atgriezies Rīgā. </span><span style="color: #272b3d; font-family: 'Open Sans', sans-serif; font-size: 14px; letter-spacing: 0.2px;">Apmeklējis Neatkarīgo mākslinieku vienības studiju, piedalījies &scaron;īs vienības izstādēs (1931, 1933,1935), taču viņa lūgums uzņemt vienībā ticis noraidīts (1937).</span><br style="box-sizing: border-box; font-size: 0px; line-height: 0; color: #272b3d; font-family: 'Open Sans', sans-serif; letter-spacing: 0.2px;" /><span style="color: #272b3d; font-family: 'Open Sans', sans-serif; font-size: 14px; letter-spacing: 0.2px;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;1930. gadu beigās mākslinieks apmeties mājā Jūrmalā, kur savrupībā nodzīvojis līdz mūža beigām.</span><br style="box-sizing: border-box; font-size: 0px; line-height: 0; color: #272b3d; font-family: 'Open Sans', sans-serif; letter-spacing: 0.2px;" /><span style="color: #272b3d; font-family: 'Open Sans', sans-serif; font-size: 14px; letter-spacing: 0.2px;">Viņ&scaron; fanātiskā neatlaidībā zīmējis, gleznojis, lasījis, rakstījis īpatnēju &ldquo;dienasgrāmatu&rdquo;. Pēc Otrā pasaules kara bieži strādājis badā un aukstumā, bez piemērotiem materiāliem. Pēdējos gados, &scaron;ķiet, smagi slimojis. 1990. gadu beigās radinieki nodeva atklātībai Ā. Zārdiņa rado&scaron;o mantojumu.</span><br style="box-sizing: border-box; font-size: 0px; line-height: 0; color: #272b3d; font-family: 'Open Sans', sans-serif; letter-spacing: 0.2px;" /><span style="color: #272b3d; font-family: 'Open Sans', sans-serif; font-size: 14px; letter-spacing: 0.2px;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Piemiņas izstādes sarīkotas Rīgā (1998), Veclārā (Vācijā) un Maskavā (divas 1999; viena&nbsp; A . Pu&scaron;kina tēlotājmākslas valsts muzejā Maskavā 1999. gada jūlijā), Itālijā (2006), Bukarestē Titulescu fonda galvenajā ēkā (2019). </span><span style="color: #272b3d; font-family: 'Open Sans', sans-serif; font-size: 14px; letter-spacing: 0.2px;">Ādolfs Zārdiņ&scaron; nomira 77 gadu vecumā kā neviena neatzīts mākslinieks.</span><span style="color: #272b3d; font-family: 'Open Sans', sans-serif; font-size: 14px; letter-spacing: 0.2px;"> Pēc viņa nāves 30 gadus dzīvojamās mājas bēniņi glabāja viņa dzīves un daiļrades noslēpumu. 1997. gada rudenī tika atklāti &scaron;ie neparastās dzīves emocionālie un neparasti drosmīgie darbi. Mākslinieki, kritiķi, mākslas zinātnieki &ndash; visi bija vienisprātis, ka latvie&scaron;u mākslas vēsturē ir atvērta jauna lappuse. Sarīkotas vairākas piemiņas izstādes Rīgā, Vācijā, Maskavā (viena no tām A. Pu&scaron;kina valsts mākslas muzejā 1999.)</span></p> <p><span style="color: #272b3d; font-family: 'Open Sans', sans-serif; font-size: 14px; letter-spacing: 0.2px;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Ā.Zārdiņ&scaron; darināja nelielas, bet sarežģītas figurālas kompozīcijas dažādās tehnikās. Sižetos dominē klasiskās (vēsture, mitoloģija, reliģija, žanrs, erotika) tēmas, taču to interpretācija parasti ir alegoriska, asociatīva, subjektīva un bieži paradoksāla gan stilā, gan saturā. Darbos atklājas pasaules uztvere, kuras centrā cilvēks, viņa metafiziskā esamība, jutekliskas un garīgās dzīves eksistence.</span></p> <p style="box-sizing: border-box; line-height: 20px; font-size: 14px; margin: 0px 0px 10px; color: #272b3d; font-family: 'Open Sans', sans-serif; letter-spacing: 0.2px;">Izmantots: &ldquo;Māksla un arhitektūra biogrāfijās&rdquo; Atb. red. A. Vanaga &ndash; Rīga, 2003 &ndash; 4. sēj.;</p> <p style="box-sizing: border-box; line-height: 20px; font-size: 14px; margin: 0px 0px 10px; color: #272b3d; font-family: 'Open Sans', sans-serif; letter-spacing: 0.2px;">&laquo;Адолф Зардиньш&raquo;. Каталог. Государственный музей изобразительных искусств им. А. С. Пушкина. &ndash; Мaskava , 1999. gada jūlijs &ndash; R.: Neputns, 1999. ;</p> <p style="box-sizing: border-box; line-height: 20px; font-size: 14px; margin: 0px 0px 10px; color: #272b3d; font-family: 'Open Sans', sans-serif; letter-spacing: 0.2px;">L. Pestova &bdquo;Ādolfs Zārdiņ&scaron;&rdquo;, tulk. A. Osmanis &ndash; R.: Neputns, 2004.</p> divstāvu (arī ar jumta stāvu) Dzīvojamās ēkas Zārdiņu māja Jaunā iela 28, Majori Privātpersona 13000094410-410
2022.03.26 Vasarnīca vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) Dzīvojamās ēkas Vasarnīca Valteru prospekts 65 Privātpersona 13000152202-202
2024.01.15 Valsts prezidenta rezidence <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Uz gruntsgabala Meierovica prospektā 31 atradās Konstantīna Juhņēviča vasarnīca. Latvijas Valsts Vēstures arhīvā pie Hipotēku bankas dokumentiem atrodas arī &scaron;īs vasarnīcas attēli, jo tā 1940. gadā bija nonākusi bankas īpa&scaron;umā.</p> <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Pēc valsts okupācijas ēkā bija ierīkots bērnu dārzs. Lūk, ko atceras senā Dubultu iedzīvotāja Līvija Veģe: [<span style="font-family: Times; text-indent: 19.85pt;">Pēc atgrie&scaron;anās no bēgļu gaitām Vācijā mamma], apmetās Akas ielā pie mammas māsas, tad pēc mēne&scaron;a sāka strādāt par sētnieku bij. Konstantīna Juhņēviča vasarnīcā un dzīvoja sētnieka namiņā. Tas atradās pa kreisi no vārtiem un tur bija liela virtuve un maza istabiņa. Skaistajā vasarnīcā krievi bija ierīkoju&scaron;i bērnu dārzu. Meitene būdama visu lielo dārzu ziemā ar slēpēm izbraucu, kalni bija labi diezgan. Mamma piepelnījās, apvīlējot palagus bērnu dārzam.</span></p> <p class="MsoNormalCxSpFirst" style="text-indent: 19.85pt;">&nbsp;</p> <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;1970. gadu sākumā vasarnīcu nojauca, lai &scaron;eit uzceltu PSRS Ārlietu ministrijas vasarnīcu, tautā sauktu par Kosigina "dāču". Vasarnīca ir celta pēc arhitekta Valērija Kadirkova projekta 1971. gadā.</p> vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) Dzīvojamās ēkas Valsts prezidenta rezidence Dubultos, Meierovica prospektā 31 Valsts
2022.03.09 Bij. Brūža māja <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 16.35pt;"><strong><span lang="LV">Brūža māja Gončarova ielā 8/10</span></strong><span lang="LV"> celta 1936<em><span style="font-style: normal;">.-1937. </span></em>gadā<em><span style="font-style: normal;"> pēc arhitekta Eižena Lubes projekta</span></em> funkcionālisma/neoklasicisma stilā<em><span style="font-style: normal;">.</span></em><a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a>&nbsp;</span><span lang="LV" style="text-indent: 0px; font-size: 12pt;">Piederēja ķīmiķim <strong>Miķelim Brūžis</strong> (<em><span style="font-style: normal;">1868-1941. gada 5. novembris).</span></em></span><em><span lang="LV" style="font-style: normal;"> Pēc īpa&scaron;uma atgū&scaron;anas 1990. gados māja divas reizes ir nomainījusi īpa&scaron;niekus.</span></em><a title="" href="#_ftn3" name="_ftnref3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[3]</span></span></a><em><span lang="LV" style="font-style: normal;"> Padomju laikos māja atradās Rakstnieku nama teritorijā un tajā bija iekārtota ēdnīca.</span></em><a title="" href="#_ftn4" name="_ftnref4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[4]</span></span></a></p> <div><hr align="left" size="1" width="33%" /> <div id="ftn1"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[1]</span></span></a><span lang="LV"> <em><span style="font-style: normal;">Pēteris Ārends. Profesors Dr. H. C. architekts Eižens Laube // Senatne un Māksla, III. 1939</span></em></span></p> </div> <div id="ftn3"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref3" name="_ftn3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[3]</span></span></a><span lang="LV"> Latvijas TV raidījums &rdquo;Ielas garumā. Dubulti, 2. daļa.&rdquo; 2008. gada 5. oktobrī</span></p> </div> <div id="ftn4"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref4" name="_ftn4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[4]</span></span></a><span lang="LV"> <em><span style="font-style: normal;">Elza Stērste. Trimdas rakstnieku vēstules, 2. daļa. 1982</span></em></span></p> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">&nbsp;</p> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV"><em><span style="font-style: normal;">Teksts un foto: Mg. hist. A. Radovics</span></em></span></p> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a class="reference" href="../../people/view/40" data-id="40">Miķelis Brūžis (1868-1941)</a></p> </div> </div> divstāvu (arī ar jumta stāvu) Dzīvojamās ēkas Bij. Brūža māja Gončarova iela 8/10, Dubulti Privātpersona 13000101609-609
2022.01.31 Šmithena un Bērziņa Dubultu ģimnāzija <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">&Scaron;mithena un Bērziņa ģimnāzija</span><span lang="LV"> ieņem izcilu vietu Latvijas skolu vēsturē. Savas darbības laikā no 1909. līdz 1915. gadam pieaicinot talantīgus pedagogus, tā paguva sagatavot daudzus vēlāk labi pazīstamus kultūras un zinātnes darbiniekus. Skolas dibinātājs ir pedagogs, dzejnieks un filologs Ludvigs Ernests Bērziņ&scaron;. Ģimnāzijas ēku par saviem līdzekļiem pēc arhitekta Eižena Laubes projekta lika celt Ella Opss, dzim Putniņ&scaron;. Tajā paredzēja 10 klases, pla&scaron;u aulu un vairākas mazākas telpas. 1909. gada maijā sākās ģimnāzijas būves darbi, ko veica Rīgas būvuzņēmējs, Dubultu baznīcas celtnieks Kri&scaron;jānis Ķergalvis no Rīgas un Ausma no Jaun-Dubultiem. 29. septembrī ģimnāzija pārcēlās uz jauno skolas ēku. Bet Pirmais pasaules kar&scaron; izputināja visu: krievu armijas vadība &scaron;eit nolēma izveidot apm. 250 metrus platu brīvu joslu artilērijas ap&scaron;audei.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">1915. gada 5. jūlijā skolas no Dubultiem evakuēja uz Tērbatu, kur skolēni bija gandrīz vienīgi bēgļu bērni. Meiteņu ģimnāzija pēc evakuācijas izbeidza savu darbību.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">Nedēļu pēc skolu evakuācijas, 1915. gada 12. jūlijā krievu armija sāka iznīcināt ēkas starp tag. Ogres un Amulas ielu. Tika nodedzināti arī visi &Scaron;mithena&mdash;Bērziņa ģimnāzijas pansionāti. Starp drupu kaudzēm tikai palika vientuļi stāvam meiteņu ģimnāzijas ēka, kas vienīgā saglabājusies līdz mūsdienām.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;">Jūrmalas Mākslas skolas audzēkņi &Scaron;mithena un Bērziņa ģimnāzijas ēkas piemiņai 2022. gadā radīju&scaron;i grāmatu "Circeņa stāsts" un videofilmu: </span><span style="font-family: Times New Roman, serif;">https://www.youtube.com/watch?v=rdpPA8shZkY</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;">&nbsp;</p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;">&nbsp;</p><p><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 20.8px;">&Scaron;mithena un Bērziņa ģimnāzija</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 20.8px;">&nbsp;&scaron;ajā ēkā darbojās no 1909. līdz 1915. gadam.&nbsp;</span></p> <p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; text-indent: 15.6pt;">Vācu okupācijas laikā 1942. gadā ģimnāzijas ēkā ierīkoja Arodbiedrību centrālās savienības arodu skolu direktora A. Ledaunieka vadībā. Tur no 7. jūnija 100 latvie&scaron;u jaunavas 18&mdash;23 gadu vecumā 4 mēne&scaron;u kursos sagatavoja par vācu valodas ma&scaron;īnrakstītājām-stenografistēm.&nbsp;</span></p> <p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 20.8px;">Pa&scaron;laik vēsturisko ēku ir nopirkusi Jūrmalas pa&scaron;valdība ar nodomu to atjaunot.</span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Skolas dibinātājs ir pedagogs, dzejnieks un filologs Ludvigs Ernests Bērziņ&scaron;. 1908. gada rudenī Dubultu draudzes mācītājs J. Opss sasauca vairākas vecāku un labvēļu sapulces, kurās sprieda par vidusskolu dibinā&scaron;anu Jūrmalā. 1909. gada 15. februārī Dubultu gruntsīpa&scaron;nieki nolēma dāvināt skolu vajadzībām 3 pūrvietas lielu meža gabalu. 19. februārī pie skolu kuratora Prutčenko ieradās četru vīru delegācija: mācītājs J. Opss, Grosvalds, L. Bērziņ&scaron; un viņa sievastēvs mācītājs Fricis &Scaron;mithens un iesniedza Dubultu komūnas lūgumu atvērt uz L. Bērziņa vārda Dubultos vīrie&scaron;u un sievie&scaron;u ģimnāzijas. Kuratoram nepatika komūnas vārds un arī tas, ka delegācija lūdza 19. februārī, zemnieku brīvlai&scaron;anas dienā. Lika pagaidīt un atbildi nedeva. Ludis Bērziņ&scaron; atmeta visam ar roku un taisījās braukt uz Maskavu studēt filosofiju. Tad 25. aprīlī &Scaron;mithens dabūja uz sava vārda atļauju&nbsp; atvērt ģimnāziju (I &scaron;ķiras skolu) zēniem un meitenēm.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Skolu par saviem līdzekļiem pēc arhitekta Eižena Laubes projekta lika celt Ella Opss, dzim. Putniņ&scaron;. Ēkā paredzēja 10 klases, pla&scaron;u aulu un vairākas mazākas telpas. Jau maijā sākās ģimnāzijas būves darbi, ko veica Rīgas būvuzņēmējs, Dubultu baznīcas celtnieks Kri&scaron;jānis Ķergalvis no Rīgas un Ausma no Jaun-Dubultiem. Ēkām bija jābūt zem jumta līdz 15. jūnijam un gatavām līdz 15. augustam. Tomēr, kad 2. septembrī ģimnāzijā sākās mācības, tās pāris nedēļas notika pagaidu telpās &mdash; mācītāja J. Opsa vasarnīcās. Tikai 29. septembrī ģimnāzija pārcēlās uz jauno skolas ēku Strēlnieku prospektā. Ar lielām grūtībām pirmajā rudenī palīdzot skolniekiem, ēkas priek&scaron;pusē izveidoja dārzu un iestādīja kociņus.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Jauno mācību iestādi atbalstīja īpa&scaron;a garantu grupa, kopskaitā 47 personas gan jūrmalnieki, gan rīdzinieki. Garanti apņēmās maksāt 25 līdz 100 rbļ. &mdash; cik nu katrs spēdams. Tā kā skola bez piemaksām nevarēja eksistēt, tad garantiem norādītā summa arī bija jāiemaksā, ko visi godam pildīja. Saskaņā ar skolas dibinātāju priek&scaron;likumu, mācību apgabala valde ģimnāzijai apstiprināja kuratoriju &scaron;ādā sastāvā: F. &Scaron;mithens, L. Bērziņ&scaron;, mācītājs Opsis, namu īpa&scaron;nieks K. Morbergs, zvēr. adv. Fr. Grosvalds, vecākais mežu revidents Beķers, Dubultu namīpa&scaron;nieks P. Belte, namīpa&scaron;nieks K. Ķergalvis, Dr. med. G. Reinhards, Grosvalda un Morberga kundzes, majorāta īpa&scaron;nieks barons Firks, pareizticīgo garīdznieks N. &Scaron;alfejevs un vēlākais notārs M. Čulkovs. Par meiteņu ģimnāzijas atbildīgo vadītāju kurātors apstiprināja L. Bērziņu, bet par kuratorijas priek&scaron;sēdētāju F. &Scaron;mithenu.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Kad jaunās mācības gaitas un telpas bija pilnīgi sakārtotas, &mdash; 21. oktobrī (29. sept. v.st.) notika svinīgs iesvētī&scaron;anas akts, kurā piedalījās arī kurators S. M. Prutčenko. Aktā runāja virsskolotājs Sīlītis, matemātiķis E. Pulpe un L. Bērziņ&scaron;. Interesanti, ka starp sveicieniem bija vēstule no kādas galma dāmas, kas sveicināja Bulgārijas karalienes vārdā. Tā kā turku-bulgāru kara laikā mācītājs &Scaron;mithens bulgāru armijā kalpoja par mācītāju un tika stādīts priek&scaron;ā Bulgārijas karalienei, tad karaliene atsūtīja apsveikumu. Ar &scaron;o jauno mācību iestādi Ludis Bērziņ&scaron; kļuva&nbsp; vēsturiska persona, jo viņ&scaron; vadīja pirmo latvie&scaron;u zēnu ģimnāziju. Latvie&scaron;i līdz &scaron;im pazina tikai reālskolas, kur ātrāk varēja tikt vidusskolai cauri.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">F. &Scaron;mithena un L. Bērziņa ģimnāzija iekārtoja audzēkņiem (-ēm) arī internātu, kādēļ te varēja mācīties gan latvie&scaron;i, gan cittautie&scaron;i, pat no tālām Krievijas malām. Mācību valoda, protams, bija krievu, bet latvie&scaron;u valodai arī bija cienīga vieta. Skolēnu skaits pirmajā (1909./10.) mācību gadā bija 205, tre&scaron;ajā 353, bet vēlāk ap 450. Internātā skolēnu skaits pieauga līdz 162.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Internāta dienas gaita: 6.30 cel&scaron;anās, 7.15 pirmais azaids, 8&mdash;11 mācības stundas klasēs, pēc tam otrs azaids, 11&mdash;13 mācību stundas, 13.15 pusdienas. Pēc pusdienas maltītes audzēkņiem bija atļauts brīvi nodarboties ar sportu, rotaļām un atpūsties no garīgā darba. 16.30 palaunadzis, 17&mdash;20 audzēkņiem jāsagatavo dažādi uzdevumi, jaunākiem uzraudzībā, vecākiem patstāvīgi savās istabās. 20 &mdash; vakariņas. Pēc vakariņām jānotīra savs apģērbs un apavi, jānomazgājas. Jaunākiem audzēkņiem jāiet gulēt 21, vecākiem atļauts nodarboties līdz 22, bet 22.30 visiem jāiet gulēt.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Mācību programa &scaron;īm skolām bija līdzīga valdības ģimnāzijām, pie kam zēnu ģimnāzijā atbilda klasiskai ģimnāzijai. Pirmajam mācības gadam beidzoties, kurators Prutčenko izgādāja meiteņu ģimnāzijai pilnas valsts sievie&scaron;u ģimnāziju tiesības. Grūtāk veicās ar tiesību iegū&scaron;anu zēnu ģimnāzijai. Pie&scaron;ķīra tikai tā sauktās pustiesības, t.i. ģimnāzijas absolventi izglītības cenza ziņā tapa pielīdzināti valsts un pa&scaron;valdības ģimnāziju absolventiem. 1913. gadā gan ģimnāzijas vadība lūdza mācības apgabala kuratoram pie&scaron;ķirt ģimnāzijai pilnas tiesības. Jautājumu 1913. gada 28. augustā apsprieda kuratora padome kuratora &Scaron;čerbakova vadībā un nolēma lūgumu pagaidām noraidīt, bet turpmāk tuvāk iepazīties ar ģimnāzijas darbību. Kuratora padomes protokolā ierakstīts &scaron;āds atzinums: &bdquo;Pagaidām neiz&scaron;ķirt jautājumu par tiesību pie&scaron;ķir&scaron;anu &scaron;ai ģimnāzijai, kas gan labi nostādīta audzinā&scaron;anas ziņā, bet, pēc padomes locekļu atsauksmēm, darbojas noteikti nacionālā virzienā". Lūk, &scaron;is nacionālais noskaņojums bija tiesību lieg&scaron;anas iemesls.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Tie&scaron;i &scaron;inī laikā Rīgas mācības apgabala valde jau sāka aptvert latvie&scaron;u privātskolu lielo nozīmi un tādēļ pret tām vairs neizturējās ar tādu iecietību, kāda bija vērojama pēc 1905./06. gada. Pārkrievo&scaron;anas politika atkal sāka pieaugt un tai vajadzēja skart arī privātskolās.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Saimnieciskie apstākļi &Scaron;mithena-Bērziņa ģimnāzijā joprojām nebija nodro&scaron;ināti &mdash; katrs gads beidzās ar deficītu. Uzturēt saimniecību deviņās ēkās uz deviņām pūrvietām zemes platības, cen&scaron;oties audzēkņiem(-ēm) dot visas iespējamās ērtības &mdash; tas prasīja prāvus izdevumus, ko nespēja segt ar skolēnu parastām iemaksām. Ēkās un iekārtā ieguldītais kapitāls gadu no gada bija ierēķināts kā parāds. Tomēr ar lielu enerģiju ģimnāziju vadītāji ar katru gadu nevis pasliktināja, bet joprojām uzlaboja savu skolu labierīcības. 1914./15. mācību gadā zēnu ģimnāzijai bija 28.000 rubļu parāds, kas tomēr vadītājiem neiedvesa lielu pesimismu &mdash; ģimnāzija taču attīstījās, skolēnu skaits pieauga. Bet Pirmais pasaules kar&scaron; izputināja visus labos nodomus un cerības.&nbsp;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">1915. gads pienāca ar nepatīkamu traģēdiju: Dubultu jūrmalā atrada&nbsp; no&scaron;āvu&scaron;os ģimnāzijas 4. klases skolnieku Blumbergu. Pie viņa atrada mazu ceļa somiņu, kabatas grāmatiņu un maku ar vairāk kā 4 rbļ. naudas. Nesen viņ&scaron; atbrauca no saviem vecākiem Lejas Kurzemē un viņam bija no mājām līdzi lielāka naudas summa, ar ko samaksāt skolas naudu un pansiju, bet nelaimīgais zēns to kaut kur bija iztērējis.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">1915. gada 5. jūlijā skolas no Dubultiem evakuēja uz Tērbatu, kur skolēni bija gandrīz vienīgi bēgļu bērni. Meiteņu ģimnāzija pēc evakuācijas izbeidza savu darbību. Pret to gan protestēja dibinātāji un aizrādīja, ka ģimnāzija darbojusies ar valsts ģimnāziju tiesībām, tomēr valdība slēg&scaron;anu motivēja ar kara laika valsts finansiālām grūtībām.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">Nedēļu pēc skolu evakuācijas, 12. jūlijā krievu armija Jaundubultos sāka iznīcināt ēkas starp tag. Ogres un Amulas ielu, lai ierīkotu apm. 250 metrus platu brīvu joslu artilērijas ap&scaron;audei. Tika nodedzināti arī visi &Scaron;mithena&mdash;Bērziņa ģimnāzijas pansionāti. Starp drupu kaudzēm tikai palika vientuļi stāvam meiteņu ģimnāzijas ēka, kas vienīgā saglabājusies līdz mūsdienām.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">Rihards Rudzītis 20. jūlijā rakstīja: &bdquo;Arvien lielāks klusums iestājas jūrmalā. Daļa Dubultu pārvērsts par tuksnesi, pat nezāle tur vairs neaug, ne krūms, tikai visapkārt pelni un akmeņi. Nevar vairs pazīt, kur agrāk biju&scaron;as mājas. Tāds liktenis ķēra arī mūsu vīrie&scaron;u ģimnāziju un pansijas, tikai sievie&scaron;u ģimnāzija viena vienīgā, kā kuģis uz jūras, stāv klusu un sērīgi. Pat sēta un kociņi tai apkārt nocirsti, kociņi, kurus stādīja pa&scaron;i skolnieki un kuri izaugu&scaron;i lieli, būtu dārga piemiņa par saviem skolas laikiem.&rdquo;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Zēnu ģimnāziju, gan ne ar oficiālo agrāko nosaukumu, bet ar faktisku agrāko vadību, &Scaron;mithens un L. Bērziņ&scaron; vēlāk vācu okupācijas laikā atjaunoja Limbažos. Tā izbeidza darbību 1918. gadā.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;">&nbsp;</p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><strong><span lang="LV">Ievērojamākie pedagogi</span></strong></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV">&nbsp;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">1914. gadā ģimnāzijas kancelejā par darbvedi strādāja vēlāk ievērojamais zinātnieks agronoms, tautsaimnieks un kooperators <strong>Arnolds Aizsilnieks</strong> (1898, Grostonas pag.-1982, Stokholma).&nbsp;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">No 1911.gada par vēstures skolotāju ģimnāzijā strādāja <strong>&nbsp;Aleksandrs Heinrihs Birznieks</strong> (1882, Olainē -1951). </span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">No 1909. &mdash;1911. gadam&nbsp; par skolotāju ģimnāzijā strādāja vēlākais Latvijas universitātes filoloģijas un filozofijas fakultātes vecākais docents, profesors <strong>Rūdolfs Jurgens </strong>(1869, Taurupes Kalna Jurēnos-1944, Rīgā).&nbsp;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.45pt;"><span lang="LV">1909. gadā no Jēkabpils uz Dubultiem pārnāca strādāt gleznotājs <strong>Jānis Kuga</strong> (1878, Ik&scaron;ķiles pagastā-1969, Toronta, Kanādā ).&nbsp;</span></p> <p class="TableContents" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">1913.-1915. gadā kā skolotājs ģimnāzijā darbojās rakstnieks <strong>Eduards Meklers </strong>(1884, Nītaures Kalna-Kuilēnos-?).&nbsp;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18.8pt;"><span lang="LV">1909.-1915. gadā ģimnāzijā pasniedza vācu un franču valodas, uzraudzīja internātu un 1 gadu izpildīja priek&scaron;nieces vietu<strong> Anna Meņģelis</strong> (1861, Kārļu pag. Leimaņos-?).&nbsp;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.45pt;"><span lang="LV">Leģendārais latvie&scaron;u lidotājs<strong> Eduards Pulpe</strong> (1880-1916) pēc studijām Maskavas universitātes matemātikas fakultātē strādāja &Scaron;mithena un Bērziņa ģimnāzijā par skolotāju.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">Dubultos 1909.-1919. gadā par franču valodas skolotāju strādāja vēlākais diplomāts <strong>Ludvigs Sēja</strong> (1885, Džūkstes pag. Ķūķos-1962, Rīgā). &Scaron;eit viņ&scaron; noskatīja savu nākamo sievu, par 12 gadiem jaunāko Hertu Ozolu.&nbsp;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">Rakstnieks un klasicists <strong>Jānis Sīlītis </strong>(1876, Kusas pag. Caunēs-1938, Krievija) strādāja ģimnāzijā par latīņu valodas skolotāju.&nbsp;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><span lang="LV">1913.&ndash;1914. gadā ģimnāzijā par skolotāju strādāja <strong>Gustavs &Scaron;aurums </strong>(1883, Ezeres pag.&ndash;1952, Rīgā) &ndash; teologs, bibliotēku darbinieks, bibliogrāfs.&nbsp;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><span lang="LV">Matemātikas skolotājs <strong>Lerhs Urzevičs Georgs</strong> (1881, Ezerē-?) 1911. gadā beidza Maskavas Universitāti, 1911.-1912. gadā bija Bērziņa un &Scaron;mithena vīrie&scaron;u ģimnāzijas skolotājs.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><span lang="LV">Pasniedzēji <a class="reference" href="../../people/view/11" data-id="11">Ludis (Ludvigs Ernsts) Bērziņ&scaron; (1970-1965)</a></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/12" data-id="12">Fricis &Scaron;mithens (1876-1918)</a></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/14" data-id="14">Aleksandrs Heinrihs Birznieks (1882-1951)</a></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/13" data-id="13">Arnolds Aizsilnieks (1898-1982)</a></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/15" data-id="15">Rūdolfs Jurgens (1869-1944)</a></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/14" data-id="14">Aleksandrs Heinrihs Birznieks (1882-1951)</a></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/16" data-id="16">Jānis Kuga (1878-1969)</a></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/17" data-id="17">Eduards Meklers (1884-?)</a></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/18" data-id="18">Anna Meņģelis (1861-?)</a></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/19" data-id="19">Eduards Pulpe (1880-1916)</a></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/20" data-id="20">Ludvigs Sēja (1885-1962)</a></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/21" data-id="21">Jānis Sīlītis (1876-1938)</a></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/22" data-id="22">Gustavs &Scaron;aurums (1883-1952)</a></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/23" data-id="23">Lerhs Urdzevičs Georgs (1881-?)</a></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;">Ivērojamākie absolventi:</p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><strong style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV"><a class="reference" href="../../people/view/24" data-id="24">Bruno Kalniņ&scaron; (1899-1990)</a></span></strong></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/25" data-id="25">Pēteris Krievs (1892-1919)</a></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/26" data-id="26">Kārlis Niedra (1898-?)</a></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/27" data-id="27">Pāvils Mucenieks (1891-1940)</a></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/28" data-id="28">Pāvils Ozoliņ&scaron; (1895-1988)</a></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/29" data-id="29">Rihards Rudzītis (1898-1960)</a></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/30" data-id="30">Pauls Stradiņ&scaron; (1896-1958)</a></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/31" data-id="31">Jānis Sudrabkalns (1894-1975)</a></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;">&nbsp;</p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><span style="font-family: -apple-system, 'system-ui', 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif; font-size: medium; text-indent: 0px;">Teksts: Mg. hist. A. Radovics</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;">&nbsp;</p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;">&nbsp;</p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;">&nbsp;</p> <div><br clear="all" /> <div id="ftn15"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">&nbsp;</p> </div> </div> skolas Izglītības iestāde Šmithena un Bērziņa Dubultu ģimnāzija Strēlnieku prospekts 32, Jaundubulti Pašvaldība 13000102701-212
2023.12.29 Veikala ēka <p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Calibri;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Nikolaja Fiļipova, Haritonova d. mājas projekts Rīgas ielā 32 (stūris ar Jāņa Pliek&scaron;āna ielu). 1897. gada 22. decembris. Arhitekts Vladimirs Lunskis. Neliela ziemas māja ar 6 istabām un verandu. Izbūvēts pagrabs. Ēka ir saglabājusies, pārbūvēta par veikalu.</span></p> <p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Calibri;">&nbsp; &nbsp;&nbsp;</span><span style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;">Arhitekts </span><strong style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;">Vladimirs Lunskis</strong><span style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;"> (1862-1920) dzimis Jana Lunska ģimenē Viļņā vai Lomžā. Māte bija krieviete, tēvs &ndash; polis. Beidza Sankt-Pēterburgas Mākslas akadēmiju ar inženiera-arhitekta grādu. Strādāja Rīgā, 1892. gadā tika norīkots par Vidzemes guberņas arhitektu. &Scaron;ajā amatā strādāja 13 gadus, vairākus gadus ieņemot arī diecēzes arhitekta amatu. Arhitektūras vēsturē pazīstams ar dažādu pareizticīgo baznīcu ēkām (arī </span><span style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;">Ķemeru Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīcu (1892&ndash;1893), un divām laicīgām celtnēm - Tērbatas tiesas namu (1892&ndash;1894), vēlāk Igaunijas Nacionālā muzeja ēka un se&scaron;stāvu īres namu Elizabetes ielā 11. Atdusas Rīgas Ivana kapos.</span></p> <p><span style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 10pt; line-height: 15.3333px; font-size: 10pt; font-family: Calibri;" align="left">&nbsp;</p> vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) Dzīvojamās ēkas Veikala ēka Majoros, Rīgas ielā 32 Privātpersona
2024.02.13 Rubja māja <p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';">&nbsp; &nbsp; &nbsp;1924. gadā Pauls Rubis nopirka vasarnīcu Dubultos un to pārbūvēja, radot īpatnēju t. s. &Scaron;veices mājas sintēzi. </span><span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 12pt;">Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Rubi no darba&nbsp;</span><span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 12pt;">Latvijas Galvenās cietumu valdes vicedirektora amata </span><span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 12pt;">atbrīvoja. Viņa skaistā vasarnīca tika nacionalizēta, atstājot īpa&scaron;niekam trīs ziemas istabas, bet pārējo ēkas daļu vasarnīcu trests vasaras sezonā izīrēja Rakstnieku savienībai</span><span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 12pt; text-indent: 17.2pt;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;</span></p> <p><span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 12pt; text-indent: 17.2pt;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Rubja bērni - Vilhelms un vecākais dēls Valdemārs kā arī meita Irēne atradās emigrācijā. Tāpēc Pauls nolēma jaunāko dēlu Juri, kas arī bija leģionārs, paslēpt Dubultu baznīcas tornī, pareizāk sakot, baznīcas altārdaļas bēniņos. Būdams draudzes ērģelnieks Pauls bieži gāja uz baznīcu, nevienam neradot aizdomas. Kad beidzās vasaras sezona, dēls pārcēlās pie vecākiem. Tā tas turpinājās desmit gadus! Juris legalizējās tikai pēc Staļina nāves un mira Dubultos 1974. gadā.</span></p> <p><span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 12pt; text-indent: 17.2pt;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Tagad ēka ir denacionalizēta un atrodas dzimtas pēcteču īpa&scaron;umā.</span></p> <p><span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 12pt; text-indent: 17.2pt;">Mg. hisrt. Ainārs Radovics</span></p> <p>&nbsp;</p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;">&nbsp;</p> divstāvu (arī ar jumta stāvu) Dzīvojamās ēkas Rubja māja Baznīcas iela 4, Dubulti Privātpersona
2022.07.12 Maiznieka Kārļa Gerliņa māja <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Kārļa Gerliņa maizes ceptuve "K. Gerliņ&scaron;" Dubultu prospektā 18 (līdz 1935. gadam Mellužu iela 24) darbojās kop&scaron; 1921. gada 14. maija. Mūra divstāvu mājas pirmajā stāvā atradās maizes ceptuve un veikals, otrajā stāvā īpa&scaron;nieka dzīvoklis. Gerliņa ceptuves maiznīcas atradās arī Ķemeru un Bulduru tirgos.</p> <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Viņa dēls ceļu būves inženieris Egons Gerliņ&scaron; (1936-2020) stāstīja, ka sākums maizes ceptuvei bijis grūts. Dzīvoju&scaron;i tādā trūkumā, ka pa nakti miltu maisus no Dubultu kuģī&scaron;u piestātnes (atveda no Rīgas vai Jelgavas) nesa uz pleciem. Tomēr vēlāk bija &scaron;vītīgs, staigāja cepurē ar gaiļa spalvām. Vācu okupācijas laikā ģimene aizbrauca uz Kurzemi, tēvs Ventspilī pabija filtrācijas nometnē. Kad atlaida, ģimene atgriezās Dubultos, bet tur viss jau bija aizņemts. Dzīvoja dažādās vietās Dubultos, atdusas Jaundubultu kapos tuvu kapličai. Pēc valsts neatkarības atjauno&scaron;anas māju kā pirmo denacionalizēja. Tā bija izpostīta un piemēslota, sabūvētas daudzas mazas istabas utt.</p> <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Teksts: Mg. hist. A. Radovics</p> divstāvu (arī ar jumta stāvu) Dzīvojamās ēkas Maiznieka Kārļa Gerliņa māja Dubultu prospekts 18 Privātpersona 13000102516-516
2022.07.23 Beltes māja <p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Times;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Mārtiņ&scaron; Jāņa d. Belte</span><span style="font-family: Times; font-size: 12pt;"> gada 12. septembrī īpa&scaron;umu Liedaga ielā 18 (toreiz Smil&scaron;u ielā 6/8) nopirka par 10 000 rubļiem no </span><span style="font-family: Times; font-size: 12pt;">Hermaņa Friča d. Ozoliņa. Pēc viņa nāves to mantoja </span><span style="font-family: Times; font-size: 12pt;">Marija Belte dz. Ozolnieks.</span></p> <p><span style="font-family: Times; font-size: 12pt;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;1920. gados &scaron;eit nelielu vienstāva koka mājiņu no Beltes kundzes, "klusas, laipnas sievietes ar skumjām acīm", īrēja kino režisora Aleksandra Rusteiķa (1892-1958) ģimene (grām. Tatjana Sila "Atmiņu lokos". Mantojums: 2003, 69. lpp.).</span></p> <p><span style="font-family: Times; font-size: 12pt;">&nbsp; &nbsp; Mg. hist. A. Radovics</span></p> <p><a class="reference" href="../../people/view/44" data-id="44">Aleksandrs Rusteiķis (1892-1958)</a></p> vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) Dzīvojamās ēkas Beltes māja Liedaga iela 18 Privātpersona 13000102010-010
2024.07.15 Semarah apartamenti <p class="MsoNormalCxSpFirst" style="margin-bottom: 0.0001pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;An&scaron;a Veisberga mājas projekts, 1897. gada 31. oktobris. Tagad Jomas iela 83. Arhitekts K. Valdenburgs. Projektā redzama fasāde no Jomas ielas puses. Tagad redzamai ēkai uz stūra ir tornītis un no&scaron;ķelts stūris &ndash; tātad tā ir cita celtne.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 10pt; line-height: 15.3333px; font-size: 10pt; font-family: Calibri;" align="left"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px;">&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; Ansis Veisbergs dzimis Jaunpilī 1851. gadā. </span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px;">Žurnālā "Mednieks un Mak&scaron;ķernieks" 1934. gada 2. jūnijā lasāms, ka Slokā tirgū policija konfiscēja </span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px;">Ansim&nbsp;Veisbergam</span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px;"> un Paulinei Galander 34 kg asarus un līdakas, kuri "nepilda mēru".</span></p> divstāvu (arī ar jumta stāvu) Dzīvojamās ēkas Semarah apartamenti Jomas iela 92, k. 2, Majori Privātpersona
2023.09.21 Bij. Miškes pansija <p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Calibri, sans-serif;">Ivana Mi&scaron;kes koka divstāvu pansiju uz Kaudzī&scaron;u ielas stūra projektējis arhitekts A. Brimans 1906. gada 24. jūlijā. Salīdzinot ar cara laiku atklātni redzams, ka bēniņu stāvā izbūvēti trīs mansarda logi iecerēto divu vietā un ka ēkas vidusdaļā ir vaļējas verandas. Logi iebūvēti tikai abos tornī&scaron;os. Ēka ir saglabājusies un atjaunota. Pēc projekta, 1. stāvā tajā bija liela ēdnīcas zāle, 2. stāvā istabiņas. Ar ēkas ziemeļu daļu to savienoja metāla durvis.</span></p><p class="MsoNormalCxSpFirst" style="margin-bottom: 0.0001pt;" align="left"><strong><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px;">Mi&scaron;kes pansija</span></strong><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px;"> presē minēta kop&scaron; 1888. gada. (Rižskij Vestnik, 18. jūn. 1888. g.)</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; line-height: normal; font-size: 10pt; font-family: Calibri, sans-serif;" align="left"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; background: white;">1914. gadā Majoros pie Mi&scaron;kes panzijas kāda krievu kņaziene pazaudējusi smiltīs peldoties se&scaron;us platīna un zelta briljanta gredzenus. Katrs bija vairāku tūksto&scaron;u zelta rub. vērtībā. Tur pat draugi atradu&scaron;i divus gredzenus un atdevu&scaron;i tos kņazienei, bet par citiem, kas paliku&scaron;i jūrā smiltis, skaistule tikai pasmaidījusi. Toreiz tie&scaron;am Rīgas jūrmalā viesoju&scaron;ās briljantu karalienes, jo kādai Maskavas tirgotāja &scaron;ķirtai sievai bija briljanta auskari tik lieli, kā lielie rieksti. Publika gāja skaistulei pakaļ bariem, apbrīnojot briljantus. (Aizkulises, 19. jūl.1929.g.)</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; line-height: normal; font-size: 10pt; font-family: Calibri, sans-serif;" align="left">&nbsp;</p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; line-height: normal; font-size: 10pt; font-family: Calibri, sans-serif;" align="left"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; background: white;">Mg.hist. A. Radovics</span></p> kūrorta ēkas (arī viesu nami, viesnīcas, SPA) Sabiedriskās ēkas Bij. Miškes pansija Jūras iela 57, Majori Privātpersona 13000091802-802
2024.10.30 Spēļu un atrakciju pils "Daile" <p>Spēļu un atrakciju pils "Daile" tika uzcelta 1976. gadā pēc arhitekta Edgara &Scaron;enberga projekta. Tā sastāvēja no vairākām celtnēm (kopējā platība 4 tūksto&scaron;i kvadrātmetri) un tajā ietilpa izstāžu zāle, kafejnīca bērniem "Kikerigī", elektroniskie spēļu automāti, boulinga zāle (aparatūra bija iepirkta ASV) 30 cilvēkiem ar nelielu bāru, kurā darbojās bārmenis &Scaron;ķiņķis un kokteiļu bārs ar ekskluzīvām dienvidslāvu mēbelēm. Pāris reizes to apmeklēja PSRS ģenerālsekretāra meita Gaļina Brežņeva (1929-1998) un tad bārs tika slēgts, bet visas telpas piepildīja modrās VDK darbinieces.</p> <p>"Daile" atradās Maskavas pakļautībā, konkrēti "Sojuzatrakcion" Baltijas nodaļas ziņā, kas nozīmēja lielu haosu. Iepirktās atrakcijas gadiem stāvēja pagalmā neuzstādītas, kliboja sadarbība ar Jūrmalas pilsētu.</p> <p>1994. gadā "Daile" nodega, pateicoties divām neveiksmīgām sakritībām (sk. pielikumu). Tā vairs netika atjaunota un tās vietā tagad uzcelta jauna ēka.</p> <p>Mg. hist. A. Radovics</p> izklaides objekti(restorāni, kazino, kafejnīcas, akvaparks) Sabiedriskās ēkas Spēļu un atrakciju pils "Daile" Dzintaru prospekts 28 Nezināms
2024.08.25 Fridriha Šaara mājas vieta <p class="MsoNormalCxSpFirst" style="margin-bottom: 0.0001pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px;">Latvijas Valsts Vēstures arhīvā glabājas Fridriha &Scaron;aara mantinieku koka mājas piebūves projekts. Arhitekts B. Bīlen&scaron;teins, 1909. gada 29. aprīlis. Tagad &scaron;ajā vietā ūdensvada sūkņu stacija.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 10pt; text-align: justify; line-height: 15.3333px; font-size: 10pt; font-family: Calibri;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px;">Arhitekts <strong>Bernhards Bīlen&scaron;teins </strong>(1877,Dobelē-1959,Heilbornā, Vācijā). Viņa tēvs &ndash; pazīstamais Baltijas vācu mācītājs Augusts Bīlen&scaron;teins (1826&ndash;1907), Krievijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis un Kēnigsbergas Universitātes goda doktors &ndash; bija ievērojams latvie&scaron;u valodas, etnogrāfijas un vēsturiskās ģeogrāfijas pētnieks. B. Bīlen&scaron;teins 1904. gadā beidza RPI, vienu gadu papildinājis izglītību &Scaron;arlotenburgas Tehniskajā augstskolā Vācijā un 1905. gadā uzsāka arhitekta privātpraksi. Pēc viņa projektiem Rīgā uzcelts vairāk nekā 30 daudzstāvu dzīvojamo un sabiedrisko ēku. Dažās agrākajās pēc viņa projektiem celtajās ēkās (piemēram, Tērbatas ielā 6/8, 1908) atspoguļojas latvie&scaron;u nacionālā romantisma izteiksme, bet lielākā daļa viņa darbu ir racionālistiski lieti&scaron;ķas stateniskā jūgendstila celtnes.&nbsp;</span><span lang="EN-US" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px;">Sarakstījis grāmatu &ldquo;Bet mājas palika&rdquo;, 1998.</span></p> vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) Dzīvojamās ēkas Fridriha Šaara mājas vieta Jomas iela 17a, Majori Pašvaldība
2024.12.01 Savrupmāja <p>Savrūpmāju Lielupes iela 16 projektējis arhitekts Viktors Mellenbergs (1905-2001). Projekts glabājas Jūrmalas muzeja krājumā. Pa&scaron;laik ēkā notiek kapitālais remonts.</p> vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) Dzīvojamās ēkas Savrupmāja Lielupes iela 16, Jaundubulti Privātpersona