| Atjaunots | Objekts | Objekta tips | Nosaukums | Atrašanās vieta | Īpašnieka veids | Kadastrs | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 2022.02.11 |
<p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">Kopš 1868. gada vēlākās vācu skolas telpās Baznīcas un Kungu ielu (tag. Slokas un Blaumaņa ielas) stūrī darbojās skolotāja <strong>I. Rozees vācu privāt-elementārskola.</strong></span></p>
<p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">1906. gadā I. Meirona skolas telpās uz Kļavu un Dubultu prospekta stūra atvēra <strong>vācu elementārskolu</strong> ar 20 skolēniem, arī no Slokas. 1920.-gadu sākumā tā pārcelās uz Slokas ielu 6.</span></p>
<p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">1944./45.g. ziemā vācu skolas telpās bija ierīkots <strong>kara hospitālis</strong> un vietējos pārsteidza ar lielo netīrību un nekārtību, apkalpojošā personāla zemo kultūras līmeni.</span></span></p>
<p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">No 1951. līdz 1959. gadam (?) ēkā darbojās <strong>Rīgas 62. krievu septiņgadīgā skola</strong>, 1961. gadā - <strong>Jūrmalas 3. astoņgadīgā skola</strong>.</span></span></p>
<p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">Pēc tam ēkā un palīgceltnēs bija izvietota <strong>Jūrmalas jauno tehniķu stacija</strong>.</span></span></p>
<p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">Pašlaik ēka tiek pārdota.</span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV"><strong>Dubultu</strong> <strong>vācu elementārskolu</strong> atvēra 1906. gadā ar 20 skolēniem, arī no Slokas. Līdzekļus skolas atvēršanai savāca ar dāvinājumiem, arī latviešu.Latviešu sabiedrībā tas izraisīja satraukumu, jo tie skolā saskatīja neko citu kā pārvācošanas iestādi latviešu bērniem. Vēlāk skolu pārcēla uz nopirktām agrākās Rozes skolas telpām Baznīcas ielā 3 (tag. Slokas iela). 1923. gada 31. janvārī Vācu vecāku savienība Rīgas Jūrmalā un Slokā griezās pie Dubultu policijas, lai dibinātu <em>„Strandorte und Schlock” </em>(Jūrmalas un Slokas) nodaļu. Uz 1924. gada 6. janvāri skolā darbojās četras klases, 1924. gadā skolas bibliotēkā bija 150 grāmatas.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">Vācu skolu 1928. gada 7. aprīlī pārdēvēja par „Rīgas Jūrmalas pilsētas vācu vecāku savienības pamatskolu” un tā darbojās līdz vācu iedzīvotāju repatriācijai 1939. gadā. Te tomēr jāatzīmē vietējās sabiedrības neiecietība pret visu vācisko. 1929. gada 14. septembrī pilsētas valde saņēma Dubultu iedzīvotāju kolektīvu lūgumu nepieļaut vācu bērnu koloniju Dubultos un dome iesniegumu ņēma vērā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">1927./28. mācību gadā bija 57 skolēni 3 klasēs, 1928./29. mācību gadā 73 skolēni 3 klasēs, 1932./33. mācību gadā 63 skolēni 3 klasēs.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">Valsts Vēstures arhīvā saglabājies šīs vācu pamatskolas stundu saraksts 1933./1934. gadam. Mācības pasniedza skolotāji Vīze <em>(Wiese)</em>, Peltckan <em>(Pelzkan)</em> un Bernevics <em>(Bernewitz)</em> sešām klasēm, sešas stundas dienā, sešas dienas nedēļā. 1935./36. mācību gadā skola Baznīcas ielā 3 piederēja Rīgas Jūrmalas pilsētas Vācu vecāku savienībai, pārzine bija Marta Vīze, mācības 48 skolēniem pasniedza 3 skolotāji. 1936. gadā Latvijas Vācu-baltiešu skolotāju sabiedrība Baznīcas ielā 1 iesniedza pilsētas pašvaldībai kanalizācijas projektu kā pielikumu pie 1935. gada 18. jūlijā aptiprināta būvprojekta.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">Tā paša 1936. gada 12. novembrī skolu apmeklēja Rīgas-Tukuma tautskolu inspektors. Novērotie trūkumi bija nacionāla rakstura:</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">„1) Telpās, kur skolēni mācās un uzturas starpbrīžos, nav nevienas Latvijas valstsvīra ģīmetnes. Valsts Prezidenta Dr. Kārļa Ulmaņa un kara ministra ģenerāļa Jāņa Baloža ģīmetnes novietotas kādā zālē, kas netiek kurināta un ko skolēni nelieto. (...)</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">2) Tikai nedaudzi 5. un 6. klases skolēni zināja pateikt, kāpēc iepriekšējā dienā pilsēta bija karogota. Neviens skolēns nezināja pateikt, kāpēc taisni 11. novembris izraudzīts Lāčplēša svētkiem, kad dibināta Latvijas valsts, vai kādu notikumu no Brīvības cīņām.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">4) (---) Vispārējās vēstures stundā V-VI klašu mācītājs Helmuts Bernevics gandrīz visu stundu skaidroja skolēniem jēdzienus absolūtā un konstitucionālā monarhijā. No visa vērojams, ka mācītājam Bernevicam nav skolotājam nepieciešamo metodisko zināšanu un tāpēc viņš savus mācību priekšmetus pasniedz saraustīti un visai nepilnīgi.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">5) Skolā nav nevienas vēstures kartes vai kādu citu mācību līdzekļu.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">(---) Ievērojot sacīto, uzdodu Jums mācītāja Helmuta Bernevica vietā izraudzīt līdz 1937. gada 1. janvārim citu skolotāju – latvieti un latviešu valodas, Latvijas vēstures un Latvijas ģeogrāfijas pasniegšanai.”</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">1936. gada 30. janvārī skola nosūtīja atbildi.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">„1) Valsts ģerboni un Latvijas valstsvīru ģimetnes kā pienākas novietotas zālē, ko lieto visiem skolas izrīkojumiem, svinīgajiem aktiem utt., bet, izņemot auksto laiku, arī rīta lūgšanai, vingrošanas stundām un atpūtai starpbrīžos. Saskaņā ar Jūsu aizrādījumu, esmu pārvietojusi minētās ģīmetnes lielākajā kalsē.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">2) Šā gada 11. novembra svinīgais akts man uzticētajā pamatskolā gan noturēts. (---) Kad dibināta Latvijas valsts, skolēniem ir zināms. Par latviešu atbrīvošanas cīņām skolēni atbildēja nepilnīgi, jo šī viela, saskaņā ar programu, vēl nav sistemātiski izņemta.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">5) (---) Vēstures mācībās līdz šim lietojām ģeogrāfijas kartes.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">8) Mācītājs Bernevics ne tikai beidzis Latvijas Universitātes teoloģijas fakultāti, bet arī pedagoģiskā institūta kursu un ieguvis pamatskolas skolotāja tiesības. 3 gadu laikā kamēr darbojas man padotā skolā, viņš vienmēr sekmīgi izpildīja savus pienākumus kā skolotājs un klases audzinātājs.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">Beidzot atļaujos aizrādīt, ka skolotāju uzraudzība, saskaņā ar likumu par tautas izglītību 191. pantu neietilpst skolas pārziņa kompetencē.”</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">1937. gada 22. janvārī Pilsētas valde piekrita algot vienu skolotāju. Pēc 1938. gada gruntsgabalu plāna, Vecdubultu komūnas gruntsgabals IV-3-18 3232 m2 platībā, uz kura atradās arī skola, piederēja Vācu-baltiešu evanģeliskās palīdzības komitejai.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">Saskaņā ar 1939. gadā noslēgto Latvijas un Vācijas līgumu Otrā pasaules kara priekšvakarā notika vācbaltiešu izceļošana. 1939. gada 30. oktobrī skolas pārzine Marta Vīze nodeva Rīgas apriņķa skolu valdes loceklim Rīgas Jūrmalas pilsētas vecākajam Aleksandram Jansonam skolas inventāru:</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">29 stipri nolietotus solus, 3 mazus brūnus galdus, 3 tāfeles, 2 skapjus (viens ar mācību līdzekļiem, otrs ar bibliotekām), 50 dabas zinību bildes, 1 nošu tāfeli, 1 rēķināšanas dēli, 5 ģeogrāfijas kartes, 1 cirķeli (cirkuli), 1 līneālu, 1 līdztekas, 1 lēkšanas dēli, 1 valsts ģerboni, 1 valsts karogu, 1 valsts prezidenta ģīmetni, 1 Kara ministra ģīmetni, 70 tintnīcas, 1 skatuvi, 1 skatuves priekškaru, 1 skārda dzeramo trauku, 4 spaiņus, 1 mazgājamo bļodu, 6 īsus logu priekškarus, 5 gleznas, 1 māla bļodu, 1 māla krūzi, 4 dakšiņas, 3 nažus, 46 tases un 49 apakštases, 125 tējkarotes, 1 alumīnija katlu (10 litri), 1 globusus, 1 matraci, 1 trpeci, vingrošanas riņķus, tējmašīnu, kasti ar vālītēm, petrolejas lampu, 4 ģērbtuves stenderus, 2 kastes ar vecām grāmatām, 1 līmes trauciņu, 1 sniega rakšanas lāpstu, 7 rokdarbu dēļus, 1 saru slotu un 8 elektriskās spuldzes.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">9. novembrī Marta Vīze nodeva A. Jansonam dažādus skolas darbvedības rakstus, kuru starpā bija ziņojums par 1937. gada 18. jūlijā notikušiem dārza svētkiem līdz ar kases aprēķinu, 82 liecību noraksti par pamatskolas pilna kursa beigšanu un pat grāmata „Vēstures atziņas un tēlojumi”, 1939. gads, sakārtojis Līgonis. Marta Vīze paskaidroja, ka skolēnu sekmju grāmatas un skolas hroniku nevarot nodot, jo laikrakstā <em>„Rigasche Rundschau”</em> oktobra mēnesī no Vācu tautas apvienības publicēts norādījums, ka sekmju grāmatas un skolas hronika izvedama uz Vāciju. Viņa to iepakojusi līdz ar savām mantām, kuras tagad atrodas Rīgas muitnīcā. Visi bijušie Rīgas Jūrmalas Vācu vecāku pamatskolas skolēni izceļojot uz Vāciju. Skolas zīmogu nenododot, jo tas iepakots kopā ar pārējām mantām.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">Līdz ar to bija noslēgusies Rīgas Jūrmalas vācu minoritātes eksistence.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">1940. gadā skolas ēkā apmetās bēgļi no Vācijas okupētās Polijas.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span style="font-family: -apple-system, 'system-ui', 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif; font-size: medium; text-indent: 0px;">Teksts: Mg. hist. A. Radovics</span></p>
<div>
<div id="ftn13">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> </p>
</div>
</div> |
skolas | Izglītības iestāde | Dubultu vācu elementārskola | Slokas iela 6, Dubulti | Privātpersona | 13000101403-001 |
| 2022.03.27 |
<div class="page" title="Page 145">
<div class="section">
<div class="layoutArea">
<div class="column">
<p><span style="font-size: 9.000000pt; font-family: 'FranklinGothic';"> Bijusī Lielā vasaras sinagoga Ceriņu ielā 12 celta 1904. gadā. Ēkas projektu pasūtīja kokzāģētavas līdzīpašnieks Šālita kungs 1903. gadā.</span><span style="font-size: 5.000000pt; font-family: 'FranklinGothic'; vertical-align: 3.000000pt;"> </span><span style="font-size: 9.000000pt; font-family: 'FranklinGothic';">Dubultos 20. gs. sākumā pastāvīgi dzīvoja 174 ebreji. </span><span style="font-family: FranklinGothic; font-size: 9pt;">1930. gadā draudzē bija ap 100 locekļu, bet vasaras laikā, kad pieplūda vasarnieki, atvēra lūgšanu namu arī Majoros un Bulduros.</span></p>
<div class="page" title="Page 145">
<div class="section">
<div class="layoutArea">
<div class="column">
<p><span style="font-size: 9.000000pt; font-family: 'FranklinGothic';"> 1939. gadā sinagoga tika rekonstruēta. Pēc Otrā pasaules kara ebreji bija palikuši tik mazā skaitā, ka sinagoga stāvēja neizmantota. Padomju laikā ēkā bija ierīkots sanatorijas klubs, bet 2000. gadā neilgu laiku te darbojās tirgus (komercfirma „Niedras”).</span></p>
<p><span style="font-size: 9.000000pt; font-family: 'FranklinGothic';"> Teksts: Mg. hist. A. Radovics</span></p>
</div>
</div>
</div>
</div>
</div>
</div>
</div>
</div> |
kulta ēkas | Sabiedriskās ēkas | Dubultu vasaras sinagoga | Ceriņu iela 12 | Juridiska persona | |
| 2022.03.22 |
<p> Jaundubultos kāpu zonā saglabājies liels gruntsgabals, kur cara laikos atradās rozežsargu kordons. Kā liecina informācijas stends, 2018. gadā bija izsniegts atļauja SIA "CABOURG" celt Rubļovkas stila ēku kvartālu. </p> |
vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) | Dzīvojamās ēkas | Bij. robežsargu kordona mītne | Amulas iela 2, Jaundubulti | Privātpersona | 13000111313-212 |
| 2022.01.29 |
<p>Par Pumpuru skolas sākumu jāuzskata 1903. gadā Jaundubultos, Aleksandra prospektā 3 (tagad Poruka prospekts 89) atvērto pirmmācības skolu ar nosaukumu: “Дубельнское правительственное начальное училище”. Skola šinīs telpās atradās līdz 1911. gadam un tajā strādāja 3 skolotāji ar 5 nodaļām. Pirmais skolas pārzinis bijis Jānis Bebris, tad P. Nāburgs. 1911. gadā pēc Nāburga nāves viņa vietu izpildīja J. Mālīts. Tai pašā gadā skola pārcēlās uz jaunceltām telpām 13. šķērsielā (tagad Kronvalda ielā 8) pie Mellužu 1 (tagad Pumpuru) stacijas, kur tagad atrodas Pumpuru vidusskola. Pie skolas atvēra arī bērnu dārzu, kuru vadīja Šurpes kundze. Skolā strādāja 4 skolotāji. Ar 1912./ 13. mācību gadu par skolas pārzini apstiprināja F. Jansonu. 1914. gadā skolas ēka nodega un 1915. gadā skolu evakuēja uz Maskavu.</p><p>1914. gada vasarā skolas ēka nodega. Pirmajam pasaules karam sākoties skolas pārzini F. Jansonu iesauca aktīvā karadienestā. Par viņa vietas izpildītāju iecēla R Baltiņu. Skolas telpas iekārtoja privātā ēkā Jaundubultos, Jaunā prospektā 12 (tagad Strēlnieku prospekts 78). Ar 1915. -16. mācību gadu skolas inventāru evakuēja uz Maskavas apvidu. Mācības skolā nenotika. 1916. gada 1. oktobrī mācības atjaunoja, pie kam skola zem vecā nosaukuma pārvietojās uz Asariem, kur bijušajās Valdības Asaru pirmmācības skolas telpās (Matildes ielā 2) uzsāka darbu Rīgas jūrmalas komandētā skolas pārziņa vietas izpildītāja A. Zinģa vadībā. Strādāja 5 nodaļas. Kā skolotāja darbojās E. Zalstere. Tajās pašās telpās atvēra «Severo pomošč» pirmmācības skolu bēgļu bērniem, kurai pārzinis arī skaitījās A Ziņģis, bet kā skolotājs darbojās L. Neiburgs un A. Vītiņš. Pirmajā skolā skaitījās ap 90, otrā ap 200 bērniem. </p>
<p>Vācu okupācijas karaspēkam ienākot 1917. gada augusta beigās mācības gadu nevarēja uzsākt. Līdz ar to Valdības Dubultu pirmmācības skola beidza pastāvēt. Vācu okupācijas vara tajās pašās telpās atvēra skolu zem cita nosaukuma ar vācu mācības valodu un citiem skolotājiem. </p>
<p>Kad 1919. gada janvārī Rīgas jūrmalu ieņēma lieliniek, tie atvēra skolu Mellužos, Peldu ielā 4/6, kur kā pārzine strādāja E. Heimane (dz. Zalstere) un kā skolotāji: Ziņģis Banka un Gailis. Šajās telpās Mellužu pamatskola darbojās līdz 1933./34. mācību gadam. </p>
<p>Pēc lielinieku varas likvidācijas, rudenī, kad bija jāsāk skolas darbi, Rīgas Jūrmalā nodibinājās skolas vecāko padome. Tā Mellužu pamatskolai pieņēma par skolotājiem J Amolu, T. Skuju, M. Skuju, A Bergfeldi un par skolas pārzini iecēla A. Ziņģi. Mācības uzsāka 1919. gada 6. oktobrī, bet bermontiešu uzbrukuma dēļ tās jau 9 oktobrī pārtrauca. Darbus atjaunoja 25. novembrī J. Amols bija pārgājis uz Majoru pamatskolu un kā viņa vietas izpildītāju pieņēma A. Grēviņu. 1920 gadā arī A. Bergfelde pārgāja uz Majoru pamatskolu. 1920./21. mācību gadā aizgāja M. Skuja un A. Grēviņa. Viņu vietā pieņēma M. Zalcmani, E. Pinkuli un O. Veilandi un atvēra 5. klasi. Ar 1921./22 mācību gadu atvēra atsevišķu pirmskolas klasi. Aizgāja M. Zalcmane un pieņēma skolotājas M. Sīli un E. Leki. </p>
<p>1922./23. g. kā pasniedzēja vēl darbojas Z. Prince. 1923./24. mācību gadā skolotāja M. Sīle aizgāja uz Rīgu, viņas vietā pieņēma M. Graudiņu. 1924./ 25 gadā atvēra VI. klasi, skolu pārveidojot par pilnu sešklasīgu pamatskolu. Pieņēma skolotājus A. Vīgantu un A. Rutki. O. Veilande aizgāja un tās vietā skolu valde atsūtīja praktikanti E. Biju. Šajā mācību gadā skolu beidza pirmais izlaidums - 27 audzēkņi. 1925./26. mācību gadā par skolotāju pieņēma K. Zuti un A. Ramiņu. M. Graudiņa aizgāja uz Rīgu. 1927./28. mācību gadā skolotājs A. Rutkis aizgāja, viņa vietā atsūtīja rezerves skolotāju P. Kļaviņu. Bez tam kā skolotāji darbojušies Fr. Goldbergs, J. Apsīts, V. Šiliņa, O. Zute, N. Pinkule, A. Bija un M. Millere. </p>
<p>1928./29. mācību gadā par pastāvīgu skolotāju ievēlēja P. Kļaviņu. Ar šo mācības gadu skolā iekārtoja ēdināšanu. </p>
<p>1929./30. mācību gadā uz Rīgu aizgāja skolotājs J. Apsītis. Kādu laiku skolā strādāja arī Al. Bija. 1930. gada 26. decembrī no skolas padomes locekļu vidus uz mūžu šķīrās P. Āmis kundze. </p>
<p>1931./32. mācību gadā P. Kļaviņš pārgāja uz Rīgu. Skolu valde viņa vietā atkomandēja skolotāju O. Zuti. Ar 1932. gada 1. aprīli par skolas priekšnieka vietas pagaidu izpildītāju skolu valde iecēla K. Zuti. </p>
<p>1932./33. mācību gadā skolā sāka strādāt Valentīne Tropiņš (vēlāk Possele). 1932. gada 17. augustā pensijā aizgāja A. Ziņģis. Ar 1932. gada 19. oktobri skola pārcēlās uz citām pagaidu telpām — Skolotāju ielā 1, jo higiēniskie apstākļi vecajā īres ēkā bija kļuvuši pilnīgi neiespējami. Tomēr arī šīs pagaidu telpas bija samērā šauras. Šajā mācību gadā skolas audzēkņi stipri cieta no slimībām (difterijas un influences). Mira trīs audzēkņi : H Strauss, M. Lēmane, B. Zalstere. Lai apkarotu difteriju, Rīgas Jūrmalas pilsētas ārsts Aleksandrs Kreislers izmantodams atvaļinājumu, aizbrauca uz Parīzes Pastēra institūtu pie sava drauga un studiju biedra pētīt aktīvo imunizāciju pret difteriju un citām lipīgām slimībām.</p>
<p>Ar 1932. gada 8. oktobri iezīmējās skolu dzīvē svarīgs notikums — pilsētas valde organizēja izsoli jaunas skolas ēkas celšanai. 1932. gada 11. oktobrī būvuzņēmējs A. Kažoks ar Ls 94 970.— uzvarēja izsludinātajā celšanas konkursā un uzsāka darbu. 29. oktobrī notika svinīgs pamatakmeņa iemūrēšanas akts, kurā piedalījās izglītības ministrs A. Ķeniņš, skolu departamenta direktors K. Ozoliņš, tautskolu inspektors A. Breikšs, Rīgas prefekts Grīnvalds, Dubultu draudzes mācītājs Mārtiņš Eihe u. d. c. prominentas personas. Ēkas projektu izstrādāja arhitekts Indriķis Blankeburgs un to cēla viņa uzraudzībā. 1933. gada 1. janvārī tā jau bija zem jumta.</p>
<p>1932. gada 19. decembrī par skolas priekšnieku pilsētas valde ievēlēja K. Zuti. 1933. gada maija pēdējās dienās skola izvāca savu inventāru no pagaidu telpām un daļu novietoja jaunās skolas ēkas bēniņos, daļu Jūrmalas Kultūras biedrības telpās. Vasarā skola iegādājās klavieres. </p>
<p>Ar 1933./34. mācību gada sākumu darbu skolā uzteica pagaidu darbvedim O. Zutim un V. Posselei, jo ar skolu valdes lēmumu pilsētas 5. pamatskolu likvidēja un 3. pamatskolos personālā ieskaitīja M. Veidi un M. Girgensoni. Ar ziedojumiem skolas inventāram savāca Ls 826.— naudā, kā arī vērtīgās mantās (piem. A. Kažoka ziedotais skatuves priekškars).</p>
<p>15. augustā jaunajā ēkā jau varēja ievākties un skola pārņēma arī 5. pamatskolas inventāru. 1. septembrī pilsētas galva Aleksandrs Jansons ēku nodeva skolai pagaidu lietošanā un ar 1934./35. mācību gadu skola sāka darbu jaunā ēkā. 30. oktobrī notika svinīga ēkas iesvētīšana, koncerts un goda mielasts. Stipri pieauga skolēnu skaits un pirmo reizi savā pastāvēšanas laikā skola pieredzēja parallēlklases, jo audzēkņu skaits jau pārsniedza 260.</p>
<p>Kārlis Zutis par skolas pārzini strādāja līdz 1936. gadam, tad vienu gadu pārziņa uzdevumu veica A. Vīgants, bet no 1937. līdz 1944. gadam atkal K. Zutis.</p>
<p>Trīsdesmitajos gados skola pieredzēja vairākas vēsturiskas vizītes: 1935. gada 6. februārī to apmeklēja viesis no Polijas – Viļņas apgabala pamatskolu daļas vadītājs Cistkovskis, 1935. gada 29. augustā – Ministru Prezidenta biedrs Marģers Skujenieks, 1936. gada 10. oktobrī Valsts prezidenta K. Ulmaņa uzticības persona pulkvežleitnants R. Bebris, vedot prezidenta novēlējumu pie skolas pastāvošajai 9. Jūras skautu vienībai.</p>
<p>Otrā pasaules kara laikā 1944.-46. gadā skolu pārdēvēja par Rīgas Jūrmalas 3. nepilno vidusskolu, to vadīja T. Skuja.</p>
<p> </p><p>No 1946. līdz 1950. gadam tā skaitījās Rīgas pilsētas 74. pamatskola. No 1946. līdz 1948. gadam to vadīja skolas pārzinis T. Skuja, 1948.-50. gadā – skolas pārzine A. Ramiņa. 1950.-53. gadā skolas direktors bija Jānis Strautiņš, 1953.-54. – Ērika Vizina-Petrone, 1954.-57. – Ērika Štengele, līdz no 1957. gada – Miķelis Arājs. Viņu vadībā skolā strādāja izcili pedagogi: ķīmijas pasniedzēja Tatjana Priedniece, latviešu valodas – Dzidra Rinkule-Zemzare, Osvalds Pauliņš un Dāvids Bušs, bioloģijas pasniedzēja Dzidra Līvena-Indrāne, angļu valodas Vilma Vaļiniece, matemātikas Kārlis Siliņš, Eduards Urpens, Alvīne Rēce, Olga Miltiņa, fiziskās audzināšanas – Jēkabs Ķemers un Teodors Vilemsons, dziedāšanas – Jānis Holsts un Olga Grāvelsīna-Koha. Katru gadu kāds absolvēja skolu ar zelta medaļu. 1958. gadā skolu absolvēja Guntis Ulmanis, vēlākais Valsts prezidents.</p>
<p>Kad 1959. gadā Jūrmala atkal ieguva pilsētas statusu, kopš 1960. gada skola saucās Jūrmalas 4. vidusskola. Skolu vadīja M. Arājs, V. Brūvelis un A. Garance. Skolas Aktu zāle tika pārveidota sporta vajadzībām, skolēni regulāri guva panākumus mācību olimpiādēs un sportā – volejbolā un basketbolā. Pumpuros mācījušās izcilās mākslas vingrotājas Edīte Vitmane un Līga Kalniņa. Sešdesmito gadu beigās skolā mācījās tik daudz skolēnu, ka mācības nācās organizēt divās maiņās. Tika uzsākta jauna korpusa projektēšana. 1969. gadā M. Arājs no skolas aizgāja.</p>
<p>1970. gadā par direktori sāka strādāt Mirdza Straume, pārliecināta komuniste. 1970. gadā sākās skolas piebūves celtniecība, un kad 1972./73. mācību gadā tā bija gatava, skola atkal varēja strādāt vienā maiņā. Tika aizbērts skolas dīķis, tā vietā ierīkojot sporta laukumu. Skolai piebūvēja arī sporta zāli ar balkonu un plašu ēdnīcu. Ar 1973./74. mācību gadu Pumpuros sāka mācīties skolēni no slēgtās Jūrmalas 2. astoņgadīgās skolas Asaros. 1974. gadā skolas komanda izcīnīja 1. vietu TV konkursā „Vai tu mīli jūru?“. Šajos gados tapa ansamblis „Menuets“. Skolu apmeklēja Jūrmalas sadraudzības pilsētas Pori delegācija no Somijas. Tomēr kāds okupācijas slepeno dienestu īstenots varas akts šo gadu audzēkņiem un pedagogiem palika neizdzēšamā atmiņā. Mācību stundas laikā tika arestēts visu iemīļotais darbmācības skolotājs Pekuss. It kā par sadarbību ar vācu okupācijas varu kara laikā…</p>
<p>1884. gadā autoritatīvā un skolēnu bieži vien izsmietā direktore M. Straume tika nomainīta ar jaunu direktori – Terēziju Mackari. Atmodas laikā skolā dibināja vienu no lielākajām pilsētā Tautas frontes atbalsta grupām, sāka darboties jauna demokrātiska institūcija Skolas padome, notika skolas konferences. Skolas kolektīvs 1989. gada janvārī par direktoru ievēlēja absolventu Edvīnu Vilku. Sākās lielas pārmaiņas: ieviesa 10 ballu vērtēšanas sistēmu, atteicās no militārās apmācības, atcēla skolēnu formas tērpus, atļāva brīvo stundu apmeklējumo, likvidēja kabinetu sistēmu, ieviesa Sestdienas skolu.</p>
<p>1990. gada 18. novembrī Dubultu luterāņu baznīcā tika iesvētīts absolventu dāvāts skolas karogs, kura metu izstrādāja skolotājs Andris Kušķis. 1991. gadā skola ieguva Pumpuru vidusskolas nosaukumu. No 1992. gada skolu sāka vadīt Irēna Kausiniece, kas strādāja kā skolotāja jau kopš 1970. gada. 1993. gada oktobrī notika skolas 60 gadadienai veltīts absolventu salidojums. Izveidoja skolas muzeju. 1998. gadā skolas komanda uzvarēja TV konkursā „Erudīts“.</p>
<p>2001. gadā uzsāka jaunā skolas korpusa renovācijas darbus. Tika iesvētīts jauns karogs, atbilstoši jaunajam skolas nosaukumam. 2012. gadā svinīgi atklāja renovēto skolu, tomēr nekvalitatīva darba rezultātā 2014. gada rudenī skolas gaitenī nokrita iekārtie griesti.</p>
<p>Kopš 2019. gada augusta skolu vada Ausma Bruņeniece.</p>
<p>Izmantots:</p>
<p>Materiāli par Valdības Dubultu pirmmācības un Rīgas Jūrmalas pilsētas 3. (Mellužu) pamatskolām//Jūrmalas Vārds, Nr. 42. 03.11.1934. un Nr. 43. 10.11.1934.</p>
<p>R. Kušķe, D. Janisela. Pumpuru vidusskola. Skolas vēsture no 19. gs. līdz mūsdienām. [Pumpuros], 2015.</p>
<p>www.pumpuri.lv</p>
<p>Teksts: Mg. hist. A. Radovics</p> |
skolas | Izglītības iestāde | Pumpuru vidusskola | Kronvalda iela 8, Pumpuri | Valsts | 13000121809-190 |
| 2022.03.14 |
<p> Celta 1912. gadā. Māja 1939. gadā piederēja Vilhelmam Pēterim Maurītim-Maricam. Pēc izceļošanas uz Vāciju, īpašumu pārņēma Hipotēku banka. Padomju laikā te bija iekārtota LPSR Sadzīves pakalpojumu vasarnīca. 1997. gada 27. martā īpašums tika <span style="background-color: #ffffff; color: #333333; font-family: 'PT Serif'; font-size: 16px;"> </span><span style="background-color: #ffffff; color: #333333; font-family: 'PT Serif'; font-size: 16px;">reģistrēts zemesgrāmatā uz valsts vārda Valsts nekustamā īpašuma aģentūras personā. Vēlāk </span><span style="background-color: #ffffff; color: #1e1e1e; font-family: Roboto, sans-serif; font-size: 16px;">Valsts nekustamā īpašuma aģentūra to pārdeva izsolē.</span></p>
<p><span style="font-family: -apple-system, BlinkMacSystemFont, 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif;">https://is.mantojums.lv/5728</span></p> |
divstāvu (arī ar jumta stāvu) | Dzīvojamās ēkas | Savrupmāja | Vasaras iela 55, Melluži | Privātpersona | 13000145816-816 |
| 2022.01.30 |
<p>1882.gadā dibināja Majoru - Dubultu labdarības biedrību ar nolūku uzturēt skolu un skolot mazturīgus bērnus. Tika vākta nauda, nopirkts gruntsgabals skolas ēkas celtniecībai. Pie būves arī brauca un strādāja jūrmalnieki par brīvu, citi dāvināja mēbeles. Par skolas priekšnieku ievēlēja Marienbādes īpašnieku Dr.Nordštrēmu. Majoru muižas īpašnieks fon Firkss ik gadus pabalstīja skolu ar tik daudz rubļiem, cik bērnu skolu apmeklēja. 1905.gadā izrīkojumu zālē uzstājās revolucionāri noskaņotā jaunatne un kultūras darbinieki, tostarp dzejnieks Rainis.</p>
<p>Laika gaitā skolas nosaukums ir vairākkārt mainījies. 1990.gados tika veikta skolas pārbūve. Vēsturiskais apjoms zaudēja savu ārējo veidolu, bet tika saglabātas iekštelpu kāpnes uz sarīkojumu zāli un daļēji arī vēsturiskā sanāksmju zāle. </p><p>1883.gadā Majoru - Dubultu labdarības biedrība nopirka gruntsgabalu tā paša gada 14.augustā ēkai lika pamatakmeni. </p>
<p>1884.gadā skolas jaunbūve bija gatava.</p>
<p>1890.gadā skolas namu pagarināja un augšstāvā izbūvēja 3 istabas un virtuvi.</p>
<p>1899.gadā biedrība no jauna veica pārbūves, skolas namu paplašinot un augšstāvā izbūvējot izrīkojumu zāli.</p>
<p>1907.gadā pie skolas ierīkoja bērnudārzu</p>
<p>1911.gadā Tirdzniecības skolu. Līdz ar to skolotājiem atņēma dzīvokļus un sašaurināja pamatskolas telpas.</p>
<p>1990.gadi līdz 1998.gadam - skolas pārbūve. Arhitekte Vera Tugaļeva. Vēsturiskās daļas pārbūve turpinājās pēc 1998.gada</p>
<p> </p><p>Skolas ēkas kompleksā, kas sastāv no vairākiem savstarpēji saistītiem apjomiem dominē jaunbūves daļa, kuras vizuālais akcents ir konstruktīvi modernistisks tornis, it kā sasaucoties ar Jūrmalas vēsturisko koka arhitektūru. Arhitekte Vera Tugaļeva.</p> |
skolas | Izglītības iestāde | Majoru vidusskola | Rīgas iela 3 | Pašvaldība | 13000096002-001 |
| 2022.07.23 |
<p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Times;"> Mārtiņš Jāņa d. Belte</span><span style="font-family: Times; font-size: 12pt;"> gada 12. septembrī īpašumu Liedaga ielā 18 (toreiz Smilšu ielā 6/8) nopirka par 10 000 rubļiem no </span><span style="font-family: Times; font-size: 12pt;">Hermaņa Friča d. Ozoliņa. Pēc viņa nāves to mantoja </span><span style="font-family: Times; font-size: 12pt;">Marija Belte dz. Ozolnieks.</span></p>
<p><span style="font-family: Times; font-size: 12pt;"> 1920. gados šeit nelielu vienstāva koka mājiņu no Beltes kundzes, "klusas, laipnas sievietes ar skumjām acīm", īrēja kino režisora Aleksandra Rusteiķa (1892-1958) ģimene (grām. Tatjana Sila "Atmiņu lokos". Mantojums: 2003, 69. lpp.).</span></p>
<p><span style="font-family: Times; font-size: 12pt;"> Mg. hist. A. Radovics</span></p>
<p><a class="reference" href="../../people/view/44" data-id="44">Aleksandrs Rusteiķis (1892-1958)</a></p> |
vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) | Dzīvojamās ēkas | Beltes māja | Liedaga iela 18 | Privātpersona | 13000102010-010 |
| 2022.08.07 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Senatnē Jūrmalas teritoriju šķērsoja lielceļš no Rīgas uz Prūsiju un vēlākās pilsētas teritorijā atradās vairāki zvejnieku ciemati, bet ceļa malā – krogi. Majoru teritorija kopš 1674. gada piederēja baronu Firksu dzimtai, kuri uzturējās Nurmuižā, bet par jūrmalas zemēm atbildēja pārvaldnieks.</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">V</span><span style="font-family: Times;">iens </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">no </span><span style="font-family: Times;">Firks</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">iem</span><span style="font-family: Times;"> bij</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">a</span><span style="font-family: Times;"> majors, </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">t</span><span style="font-family: Times;">āpēc šis zemes gabals dabūj</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">a</span><span style="font-family: Times;"> „Majoru" nosaukumu</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">.</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span><span style="font-family: Times;">Pārnākot 1785. g. Slokas apgabalam pie Krievijas, </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">uzskaitīts </span><span style="font-family: Times;">Majoru krogs</span><span style="font-family: Times;"> </span><em><span style="font-family: Times;">(Majoren Krug)</span></em><em><span style="font-family: Times;"> </span></em><span lang="LV" style="font-family: Times;">un</span><span style="font-family: Times;"> Vildenes un Šaušeciems ar 8 mājām</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Uz </span><span style="font-family: Times;">1691./93. </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">gada </span><span style="font-family: Times;">kartes </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">tagadējo Majoru vietā </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">redzams </span><em><span style="font-family: Times;">Marcus Rabakas</span></em><span lang="LV" style="font-family: Times;">. Droši vien tas deva vēlāko </span><span style="font-family: Times;">Kabakas raga</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> un</span><span style="font-family: Times;"> Kabakas krog</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">a nosaukumu. A</span><span style="font-family: Times;">pmē</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ram līdz</span><span style="font-family: Times;"> 1860. g</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">adam tas</span><span style="font-family: Times;"> atradās pretī V</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">a</span><span style="font-family: Times;">rkaļ</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">krogam Lielupes pretējā krastā</span><span style="font-family: Times;">, kāpēc to sauca par </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">- </span><em><span style="font-family: Times;">Marcus Rabakas</span></em><span style="font-family: Times;">. Kroga vajadzībām līdz apm. 1865. g</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">adam</span><span style="font-family: Times;"> pie muižas bija alus brūzis. Pavasaru plūdi pastāvīgi</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> izskaloja</span><span style="font-family: Times;"> krastmalu un drupināja Kabakas ragu, kamēr upe uzmācās krogam. Tad to noplēsa un pārcēla uz </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">gruntsgabalu </span><span style="font-family: Times;">Rīgas ielā 8, Ērgļu ielas stūrī.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span style="font-family: Times;">Teksts: Mg. hist. A. Radovics</span></p> |
izklaides objekti(restorāni, kazino, kafejnīcas, akvaparks) | Sabiedriskās ēkas | Majoru krogs | nav saglabājusies | Nezināms | |
| 2024.01.27 |
<p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Calibri;"> Mārtiņa Kauliņa divu verandu piebūves projekts pie koka mājas Jomas ielā 32, uz stūra ar Smilšu ielu. 1905. gada 21. augusts. Arhitekts Vladimirs Lunskis? Koka kolonnas. 1910. gadā tās vietā uzcelta tagad redzamā ēka (gads fasādē).</span></p>
<p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Calibri;"> Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p> |
vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) | Dzīvojamās ēkas | Bij. Mārtiņa Kauliņa māja | Majoros, Jomas ielā 32 | Privātpersona | |
| 2022.03.26 |
<p>Māja Rubeņu ielā 28 līdz izceļošanai uz Vāciju 1939. gadā piederēja Heinriham Evermanim.</p> |
vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) | Dzīvojamās ēkas | Bij. Evermaņa māja | Rubeņu iela 28 | Privātpersona | 13000151203-203 |
| 2024.04.04 |
|
divstāvu (arī ar jumta stāvu) | Dzīvojamās ēkas | Raiņa un Aspazijas vasarnīca | Pliekšāna iela 5/7, Majori | Valsts | |
| 2022.01.30 |
<p>Skola ierīkota bij. Bilderliņu valsts fermā, kuru piešķīra bezatlīdzības lietošanā Ķeizariskās Dārzkopības biedrības Rīgas nodaļai. Ar biedrības priekšnieka Fr.Lasmaņa gādību A.Šohas kundze mācību iestādēi dāvināja 20.000 rubļu, kas deva iespēju uzcelt skolas namu. Par skolas vadītāju uzaicināja Pēteri Dindoni.</p><p>1911.gada 4.septembrī iemūrēja ēkas pamatakmeni.</p>
<p>1912.gada vasarā skolas ēka ir uzcelta.</p>
<p>1973.gadā apstiprināts Bulduru tehnikuma mācību kompleksa ģenplāns, kurā ēku paredzēts nojaukt sakarā ar jaunā mācību korpusa projektēšanu.</p>
<p>1980.gada 27.martā ar Jūrmalas pilsētas Izpildkomitejas lēmumu Nr. 94 skolas ēku apstiprināja par vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli.</p>
<p>1980.gada 11.maijā Starpresoru komisijā nolemts, ka ēka ir saglabājama.</p>
<p>1989.gadā uzcelts jaunais mācību korpuss un pirmā skolas ēka kopš 1990.gadiem netiek izmantota. Skolas ēkas vietā jaunā mācību korpusa būvprojekts paredzēja ierīkot auto stāvvietu.</p>
<p>Kopš 1998.gada ēka ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis "Skola", valsts aizsardzības numurs 5745</p>
<p> </p>
<p> </p><p>Skolas nams ir divstāvu koka ēka ar jumta stāvu. Celtnes vidusdaļa mūrēta no ķieģeļiem, kur atrodas kāpnes. Ēka celta nacionālā romantisma arhitektūras stilistikā, kas vislabāk izpaužas jumta daļā un ēkas fasāžu apdarē. Ēkas arhitekts ir Aleksandrs Vanags. Skolas ēkā atradušās nodarbību klases, ēdamtelpas un laboratorijas.</p>
<p>Pie ēkas atradās piemiņas plāksne ar sekojošu tekstu: "Latveešu dārzneekeem un dārzkopjeem novēlē šo mācības eestādi ERNSTS un ALVINE SCHOCH. 1911."</p> |
skolas | Izglītības iestāde | Bulduru (Bilderliņu) dārzkopības skolas ēka | Viestura iela 6 | Valsts | 13000077801-002 |
| 2022.03.30 |
<p> Ķīniešu paviljons, celts ap 20. gs. sākumu.</p> |
mazās arhitektūras formas | Kūltūrvides objekti, Pludmales būves | Ķīniešu paviljons | Zigfrīda Meierovica prospekts 23 | Privātpersona | |
| 2022.12.02 |
<p> Jāņa Šverina Cementa izstrādājumu un jumta papes rūpniecība dibināta 1907. gadā. Būvmateriālu tirgotava dibināta 1876. gadā. Tirgotava atradās Majoros, Rīgas ielā 42 (no 1935. gada Rīgas iela 8).</p>
<p> Jānis Šverins dzīvoja Dubultos, Mellužu ielā 16 (1932. gadā) un Blaumaņa ielā 9. Darbojās arī Jūrmalas pilsētas bankas valdē (1934. gads). Ģimene 1939. gadā izceļoja uz Vāciju.</p>
<p> Teksts: Mg. hist. Ainārs Radovics</p> |
industriālas būves | Saimniecības ēkas | J. Šverina betona rūpniecība | Majoros, Rīgas ielā 42 | Privātpersona | 13000097302-302 |
| 2022.07.24 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 16.35pt;"><span lang="LV">1934. gada visā valstī avīzes pieminēja spāru svētkus jaunbūvē Dubultos, kuru laikā svētku dalībnieki izkrita cauri griestiem.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 16.35pt;"><span lang="LV">Divstāvu jaunbūvē Dubultos, Mellužu prospekta 21, kas piederēja Marijai Kurmei, 2. septembrī tika svinēti spāru svētki. Svinību galds bija novietots jaunbūves otrā stāvā. Uz spāru svētkiem bija ielūgti nevien nama cēlāji, bet arī vairāki apkārtējo namu īpašnieki un paziņas - 12 cilvēki, kuri pēc svētku mielasta sāka dejot. Svētku kulminācijas laikā ap plkst. pus 6 vakarā kāds uzkāpa uz sola un gribēja turēt runu. Solam nolūza kāja un viesi nogāzās uz grīdas. Pagaidu griesti neizturēja spiedienu, ielūza un visi viesi līdz ar mielasta galdu iekrita jaunbūves pirmajā stāvā. Nokrituši nama apakšstāvā, viesi sākumā bija it kā apjukuši. Tie, kuri nebija dabūjuši nekādus ievainojumus, bet tika cauri tikai ar belzieniem, lielās izbailēs mēģināja atstāt namu. Vairāki svētku dalībnieki tomēr palika guļam starp saplēstajiem traukiem un izšķaidītiem ēdieniem un sauca pēc palīdzības. Piesteidzās kaimiņi un izsauca ātrās ārstu palīdzības automobili no Rīgas. Drīz notikuma vietā ieradās arī policija, pie kam noskaidrojās, ka smagākus ievainojumus dabūjusi 9 g. v. Irēna Paplinska, kurai lauzta kāja un nodarīti citi ievainojumi. Cietušo meiteni ar izsaukto ātrās palīdzības automobili nogādāja Rīgā un ievietoja pilsētas bērnu slimnīcā. Vieglāk ievainots bija meitenes tēvs Eduards Paplinskis, kāds Jēkabs Rūdolfs Hiršs un Udo Tizis,<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a> kam pirmo medicīnisko palīdzību sniedza Jūrmalas pilsētas ārsti.<a title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[2]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 16.35pt;"><span lang="LV">Vēlāk izsauktā komisija konstatēja, ka būvuzņēmējs M. Podiņš nav ievērojis būvniecības noteikumus. Pēc gada šo atgadījumu izskatīja Rīgas apgabaltiesā un Miķeli Podiņu sodīja uz 2 nedēļām arestā.<a title="" href="#_ftn3" name="_ftnref3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[3]</span></span></span></a></span></p>
<div> </div>
<div>Teksts: Mg. hist. A. Radovics<br clear="all" /><hr align="left" size="1" width="33%" />
<div id="ftn1">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[1]</span></span></a><span lang="LV"> Grīdai ielūstot, cietuši spāru svētku dalībnieki // Latvis, Nr. 3861. 1934. gada 3. septembris</span></p>
</div>
<div id="ftn2">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[2]</span></span></a><span lang="LV"> Jūrmalā iebrukušajā jaunbūvē ievainoti 3 cilvēki // Latvijas Sargs, Nr. 36. 1934. gada 3. septembris; Svinot spāru svētkus izkrituši cauri griestiem // Pēdējā Brīdī, Nr. 215. 1934. gada 3. septembris</span></p>
</div>
<div id="ftn3">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref3" name="_ftn3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[3]</span></span></a><span lang="LV"> Spāru banketa dalībnieki izkrituši caur griestiem // Rīts Nr. 137. 1935. gada 19. maijs; „Spāru svētku” svinētāji izkrituši cauri griestiem // Pēdējā Brīdī, Nr. 113. 1935. gada 21. maijs</span></p>
</div>
</div> |
vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) | Dzīvojamās ēkas | Marijas Kurmes māja | Dubultu prospekts 49 | Privātpersona | 13000111504-504 |
| 2022.12.08 |
|
izklaides objekti(restorāni, kazino, kafejnīcas, akvaparks) | Sabiedriskās ēkas | Lieknes krogs | Mārupes gagasts | Nezināms | 80480020009-009 |
| 2022.04.27 |
<p><span style="font-size: 12pt; font-family: Times;"> Viena no iespaidīgākajām ēkām Jūrmalā ir </span><span style="font-family: Times; font-size: 12pt;">Latvijas pirmās brīvvalsts laika pazīstamās preses izdevējas un sabiedriskās darbinieces Emīlijas Benjamiņas vasarnīca.</span><span style="font-family: Times; font-size: 12pt;">Celta 1938.-1939. gadā, arhitekts Ļ. Vitlins. </span><span style="font-family: Times; font-size: 12pt;">Ēkas interjers ir labi saglabājies, jo pēc kara gandrīz 50 gadus Benjamiņu rezidence kalpoja kā Padomju Savienības varasvīru vasaras viesu māja. </span><span style="font-size: 12pt; font-family: Times;">20. gadsimta 50. gados tā tika pasludināta par valsts nozīmes arhitektūras pieminekli. Ēkā</span><span style="font-family: Times; font-size: 12pt;"> </span><span style="font-family: Times; font-size: 12pt;">atrodas daudz 19.gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā darinātu mākslas priekšmetu.</span></p>
<p><span style="font-size: 12pt; font-family: Times;"> Īpašumu gar Jūras ielu ieskauj greznākais metāla žogs Jūrmalā, kas darināts pēc arhitekta Sergeja Antonova metiem.</span></p>
<p><span style="font-size: 12pt; font-family: Times;"> Dubultnieka Kaspara Irbes armiņās atrodams šāds ieraksts: "</span><strong style="font-family: -apple-system, BlinkMacSystemFont, 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif;"><span style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">Emīlijas Benjamiņas</span></strong><span style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> vasarnīcā vācu okupācijas laikā mita Austrumzemju pārvaldnieks <strong>Loze</strong>. Atceros pēcpusdienu, kad gar Jūrmalu devos pastaigā uz Majoriem. Lozem bija viesības jūras paviljonā uz terases un tur šaudījās apkalpojošie balti tērptie sulaiņi." (16.8.72.)</span></p>
<p><span style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> 1925. gada Majoru telefona abonentu sarakstā redzams, ka jau tad Benjamiņiem te bijusi vasarnīca.</span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;">Ziņas internetā:</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;"><span style="font-family: Times;"><a style="color: #0563c1;" href="https://www.nkmp.gov.lv/lv/benjaminu-vasarnica-represiju-ena?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F">https://www.nkmp.gov.lv/lv/benjaminu-vasarnica-represiju-ena?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F</a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;"> </p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;"><span style="font-family: Times;"><a style="color: #0563c1;" href="https://www.delfi.lv/majadarzs/maja-ar-stastu/benjaminu-dzimtas-villa-pa-atslegas-caurumu-vesturiskaja-jurmalas-rezidence.d?id=49150193">https://www.delfi.lv/majadarzs/maja-ar-stastu/benjaminu-dzimtas-villa-pa-atslegas-caurumu-vesturiskaja-jurmalas-rezidence.d?id=49150193</a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;"> </p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;"><span style="font-family: Times;"><a style="color: #0563c1;" href="https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tema/foto-nams-ar-vesturi-14193427">https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tema/foto-nams-ar-vesturi-14193427</a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;"> </p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;"><span style="font-family: Times;">https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/pilsetvide/juras-iela-majoros-bagata-ar-baltvaciesu-benjaminas-un-baltic-beach-hotel-veidosanas-stastiem.a309586/</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;"><span style="font-family: Times;"> Mg. hist. A. Radovics</span></p> |
divstāvu (arī ar jumta stāvu) | Dzīvojamās ēkas | Benjamiņu vasarnīca | Jūras iela 13 | Privātpersona | 13000091404-404 |
| 2022.01.30 |
<p>Ķemeru pamatskolas būvniecība bija aktuāla jau uzreiz pēc Pirmā pasaules kara, kad lielākā daļa Ķemeru apbūves bija sagrauta. 1928.gadā Ķemeri ieguva pilsētas tiesības un 1930.gadā tika likts skolas jaunbūves pamatakmens. lai aī būvniecību bija paredzēts pabeigt divos gados, taču līdzekļu trūkuma dēļ tā ievilkās uz četriem gadiem</p>
<div id="simple-translate">
<div>
<div class="simple-translate-button isShow" style="background-image: url('moz-extension://cd752a10-2fbe-4fc6-bc23-d0f61d283697/icons/512.png'); height: 22px; width: 22px; top: 138px; left: 26px;"> </div>
<div class="simple-translate-panel " style="width: 300px; height: 200px; top: 0px; left: 0px; font-size: 13px; background-color: #ffffff;">
<div class="simple-translate-result-wrapper" style="overflow: hidden;">
<div class="simple-translate-move" draggable="true"> </div>
<div class="simple-translate-result-contents">
<p class="simple-translate-result" dir="auto" style="color: #000000;"> </p>
<p class="simple-translate-candidate" dir="auto" style="color: #737373;"> </p>
</div>
</div>
</div>
</div>
</div><p>1930.gada 14.oktobrī svinīgos apstākļos tiek likts skolas pamatakmens</p>
<p>1934.gada septembrī Ķemeru 6-klasīgā pamatskola sāk savu darbu</p>
<p>2019.gadā skolas ēkā uzsāk un 2020.gadā pabeidz skolas pārbūves darbus, izpildītājs SIA "RERE MEISTARI"</p><p>Skolas ēka celta pēc arhitekta Kārļa Cināta projekta. Monumentāla divstāvu mūra ēka klasiskās arhitektūras tradīcijās, fasādes centrā dominējot lielā ordera kolonnu portikam. Ieejas kāpņu abās pusēs novietotas betona lodes. Fasādes otrā stāva līmenī, abpus koloonu portikam, iestrādāti divi figurāli ciļņi - liriskas kompozīcijas ar pedagoģisku (jauniešu un skolotāju attiecību) tematiku. Skolas vestibila divās nišās ir dekoratīvas vāzes. I. stāva koridora griestos ir gleznojums ar zvaigžņota debesjuma motīvu un 12 zodiaka zīmēm. Gleznojumi ir arī otrajā stāvā un zālē mākslinieciski augstvērtīga 27 kupolu spirālveida formas lustra ART DECO stilistikā.</p> |
skolas | Izglītības iestāde | Ķemeru pamatskola | Tukuma iela 10 | Pašvaldība | 13000264303-001 |
| 2022.04.28 |
<p> Pēc vietējo iedzīvotāju atmiņām pie Mauriņa dārzniecības īpašnieka vācu okupācijas laikā dzīvojusi latviešu rakstniece, tulkotāja un domātāja Zenta Mauriņa (1897-1978).</p>
<p> Mg. hist. A. Radovics</p> |
divstāvu (arī ar jumta stāvu) | Dzīvojamās ēkas | Bij. Mauriņa dārzniecības īpašnieka māja | Juglas iela 7, Dubulti | Privātpersona | 13005101202-202 |
| 2022.07.30 |
<p> Senākais pieminējums dokumentos - <span style="font-family: -apple-system, BlinkMacSystemFont, 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif;">krogu Mellužos </span><span style="font-family: -apple-system, BlinkMacSystemFont, 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif;">1516. gadā ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs izlēņoja Johanam Bulderingam. Vēlāk, 1760. gadā </span><span style="font-family: -apple-system, BlinkMacSystemFont, 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif;">Mellužu krodzinieks </span><span style="font-family: -apple-system, BlinkMacSystemFont, 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif;">minēts </span><span style="font-family: -apple-system, BlinkMacSystemFont, 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif;">Slokas baznīcas grāmatās. </span><span style="font-family: -apple-system, BlinkMacSystemFont, 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif;">19. gadsimtā Mellužu krogs bija pazīstama apstāšanās vieta tiem kurzemniekiem, kas gar jūras malu brauca uz Rīgu. Laikrakstā "Mājas Viesis" 1868. gadā lasāms, ka krogs nodedzis. Pēc tam tas tika uzcelts no jauna.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;"> Kad Mellužu īpašnieks Kārlis fon Firkss 1827. gadā Mellužu kroga tuvumā uzcelto kūrmāju nosauca par „Karlsbad", visu peldu rajonu pārdēvēja par Karlsbādi.</p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;"> </p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;"> Teksts: Mg. hist. Ainārs Radovics</p> |
izklaides objekti(restorāni, kazino, kafejnīcas, akvaparks) | Sabiedriskās ēkas | Mellužu krogs | 11, Dārzu iela, Melluži, Jūrmala, Vidzeme, LV-2008, Latvija | Privātpersona | |
| 2023.04.14 |
<p class="MsoNormalCxSpFirst"><span style="font-size: 11pt; font-family: Times; background: whitesmoke;"> Asaru kapsētā ir atdusas vietas ķirurgam<strong> J. Bunem</strong> (1891-1973), Berlīnes olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējam cīkstonim <strong>E. Beitagam</strong> (1908-1983), aktierim <strong>A. Kronbergam</strong> (1887-1958) un pirmajam latviešu tautības Slokas un Dubultu draudžu mācītājam <strong>E. J. Zeibotam</strong> (1864-1897), kura piemineklis celts par ziedotiem līdzekļiem. Pieminekļi un piemiņas zīmes ir arī Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem <strong>R. Pogam</strong>, <strong>E. Rikveilim</strong>,<strong> A. Neilandam</strong>, rakstniekam un skolotājam Triju zvaigžņu ordeņa kavalierim <strong>Bebru Jurim</strong>. </span><span style="font-size: 11pt; font-family: Times; background: white;">Kapos ir arī Mārtiņa Šmalca 1939. gadā veidots piemineklis Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu laikā 1915.-1919. gadā Jūrmalas teritorijā un tās apkārtnē kritušiem 247 latviešu, vācu un krievu karavīriem.</span><span style="font-size: 11pt; font-family: Times; background: whitesmoke;"> </span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle"><span style="font-size: 11pt; font-family: Times; background: whitesmoke;"> Pēc: https://timenote.info/lv/Jurmala-Selgas-iela-Jurmala-LV-2008-Latvia</span></p> |
kapsētas | Kūltūrvides objekti, Pludmales būves | Asaru kapi | Asari, Kāpu iela 85 | Juridiska persona | 13000140101-101 |
| 2022.03.14 |
<p> Kad <span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;">1877. gadā pēc arhitektu </span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">Gustava Rūdolfa Vinklera un Johana Daniela Felsko projekta </span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;">tika uzcelta jaunā Dubultu kūrmāja, ap to </span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;">tika paplašināts koncertdārzs un tam apkārt novietoja 4 ēkas: </span><em style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;">Bellevue, Elysium, Eremitage</em><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;"> un </span><em style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;">La Trappe</em><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;">, kurām bija jāpalīdz koncertu akustikai. </span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;">Līdz mūsdienām saglabājusies tikai viena ēka – </span><em style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;">Bellevue</em><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;">, Parka ielā 1. </span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">Uz koncertdārzu no Dubultu dzelzceļa stacijas veda gara liepu aleja. Kūrmāja atradās ielas malā, bet estrāde - dārza dziļumā pie kāpām ar skatu uz kūrmāju. Dārzā bija ļoti daudz ziedu, zaļumu, ļoti skaisti stīgojoši augi ar violetiem ziediem un rožu grupējumi. Aculiecinieku atmiņās Dubultu kūrmāja un koncertdārzs palicis kā pasaka. Tur vienmēr notika ļoti skaisti koncerti, bet jo sevišķi skaisti bija sezonas noslēguma koncerti augusta beigās. Dārzs bija pārpildīts un vēl divreiz vairāk klausītāju pulcējās ārpusē. Toreiz uz koncertu bieži vien brauca ar ormaņiem, kuri dežūrēja pie stacijas. Braucēji bija ļoti labi ģērbti un dāmām bija pat briljanta rotas lietas. Pēc koncerta sākās uguņošana un pār Dubultiem lija raķešu lietus.<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV" style="text-indent: 0px; font-size: 12pt;">Šī skaistā kūrmājas ēka 35 gadus bija vietējās un peldviesu sabiedriskās dzīves centrs. Jāatzīmē, ka ēkas celšanas laikā Dubulti bija aristokrātiskāko peldviesu uzturēšanās rajons un līdz ar to kūrmāja galvenā kārtā kalpoja viņu vajadzībām.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"> </p>
<div>
<div id="ftn1"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">1933. gada 13. martā valde nolēma tūristu mītnes vajadzībām izremontēt vienu no kūrmājas sapostītajām ēkām, veicot darbus ar bezdarbnieku palīdzību.<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[2]</span></span></span></a> Jau šajā gadā kūrmājas dārza ēkā <em>„Bellevue”, </em>tā saucamajās „ķeizara istabās”<a title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[3]</span></span></span></a> atvēra tūristu mītni. Lai mītni apmēbelētu, 18. augustā pilsētas valde nolēma iegādāties no firmas J. Riekstiņš Rīgā 15 metāla gultas ar „stellējamiem tīkliem un 15 gultas ar vienkāršiem tīkliem” kopsummā par Ls. 924.-.<a title="" href="#_ftn3" name="_ftnref3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[4]</span></span></span></a> Kopumā divstāvu ēkā 16 ērtās un saulainās istabās novietoja 50 gultas tūristiem. Pēc jauniem apstiprinātiem tarifiem, tūristam par pirmo nakti bija jāmaksā Ls 0,80, bet par katru nākošo nakti Ls 0,50.<a title="" href="#_ftn4" name="_ftnref4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[5]</span></span></span></a> Noteikumi gan paredzēja, ka ilgāk par trim dienām mītnē nedrīkst uzturēties. Tad jāmaksā peldu nodoklis un jāpāriet dzīvot kādā istabiņā vai pansijā. Bet tūristi šos noteikumus prata apiet.<a title="" href="#_ftn5" name="_ftnref5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[6]</span></span></span></a></span></div>
<div><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"> Padomju okupācijas laikā ēkā bija ierīkoti dzīvokļi un te dzīvoja skolotāju ģimenes. 21. gadsimtā ēkā darbojās pasaku nams Undīne, tad pēc kapitālremonta - Zaļās atmodas muzejs. Pašlaik te atrodas </span><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="color: #212635; font-family: Roboto, sans-serif;">Jūrmalas kultūrtelpas un vides dizaina centrs.</span></span></span></span></span></div>
<div>
<div>
<div id="ftn1">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="38#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[1]</span></span></a><span lang="LV"> Elizabetes Knobles, dz. Priede (1882. g.) no Ceriņu ielas 42-12 stāstījums 1974. gadā Jūrmalas vēstures un mākslas muzeja darbiniecei E. Bremanei. (JrNM, Nr. 4343)</span></p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[2]</span></span></a><span lang="LV"> LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 245. lieta</span></p>
</div>
<div id="ftn2">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[3]</span></span></a><span lang="LV"> 19. gs. vidū visā Eiropā kļuva populāras Itālijas balti krāsotās villas, turklāt tik lielā mērā, ka veidojās reģionālie būvvarianti. Tā bija laikmeta tendence, ko Berlīnē izdotais respektablais paraugkrājums „Architektonische Skizzenbuch” popularizēja no 1850. līdz 1888. gadam. Arī šīs ēkas autorību var piedēvēt arhitektam J. D. Felsko. Viņš projektējis arī līdzīgu ēku pats sev Rīgā, Elizabetes ielā 49. (D. Lāce. Pirmais Rīgas pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko (1813-1902). R., 2012, 242.-243. lpp.</span></p>
</div>
<div id="ftn3">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref3" name="_ftn3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[4]</span></span></a><span lang="LV"> LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 245. lieta</span></p>
</div>
<div id="ftn4">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref4" name="_ftn4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[5]</span></span></a><span lang="LV"> Pēdējā Brīdī, Nr. 110. 1933. gada 18. maijs</span></p>
</div>
</div>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a style="font-size: 12pt;" title="" href="#_ftnref5" name="_ftn5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[6]</span></span></a><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"> Jaunais Zemgalietis, Nr. 170, 1933, 3. augusts</span></p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> </p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">Teksts un foto: Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p>
</div>
</div> |
administratīvas (pārvaldes) ēkas | Sabiedriskās ēkas | Dubultu kūrmājas Bellevue ēka | Pils iela 1, Dubulti | Pašvaldība | 13000101601-601 |
| 2022.03.18 |
<p> Helēnas Pampes mājā Jomas ielā 73 1941. gadā dzīvoja gleznotājs Arnolds Spalviņš. <span style="background-color: #ffffff; color: #212529; font-family: 'Open Sans', sans-serif; font-size: 16px;">Viņš dzimis 1911. gada 14. jūnijā Smoļenskas apgabalā, Krievijā. 1936. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas V.Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu „Zvejnieks”. Izstādēs piedalījās kopš 1936. gada. Piedalījies 1. daiļamatniecības izstādē Rīgā ar dekorāciju metiem (1937). Miris 1948. gadā.</span></p>
<p style="box-sizing: border-box; margin-top: 0px; margin-bottom: 1rem; color: #212529; font-family: 'Open Sans', sans-serif; font-size: 16px; background-color: #ffffff;"> Izmantotā literatūra: Māksla un Arhitektūra biografijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1996</p>
<p style="box-sizing: border-box; margin-top: 0px; margin-bottom: 1rem; color: #212529; font-family: 'Open Sans', sans-serif; font-size: 16px; background-color: #ffffff;"> Teksts: Mg. hist. A. Radovics</p> |
vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) | Dzīvojamās ēkas | Helēnas Pampes māja | Jomas iela 73, Majori | Privātpersona | 13000093310-310 |
| 2022.04.02 |
<p> Rīgas maizniekam Ernestam Līdekam <em>(Ernst Lüdeck)</em> bija maiznīca Rīgā, Avotu ielā 32. 1928. gadā viņš no Konstantina Kamkina nopirka zemes gabalu Rīgas Jūrmalā Nr. 836F, Piestātnes ielā 4. 1939. gadā ģimene izceļoja uz Vāciju, ēku pārņēma Hipotēku banka. Vasarnīca nav saglabājusies.</p>
<p> Teksts: Mg. hist. Ainārs Radovics</p> |
vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) | Dzīvojamās ēkas | Ernesta Līdekes vasarnīca | Piestātnes iela 8, Dzintari | Privātpersona | |
| 2022.04.03 |
<p> 1910. gadā Juris Radovics par 4000 rubļiem nopirka no Ernesta Seberiņa 2. šķiras traktieri un malkas šķūni Karlsbādes ielā 3 (tagad Dubultu prospekts 7), kur ierīkoja viesnīcu "Eiropa". Viesnīcas augšstāvā bija astoņas istabas, bet pirmajā stāvā restorāns jeb ēdamzāle un biljarda zāle. Restorānā atradās franču mūzikas skapis, kurš darbojās ar robotiem metāla diskiem. Ar laiku peļņa izsīka un 1931. gada 29. janvārī Juris Radovics viesnīcu ar gruntsgabalu pārdeva Aleksandram Rulim. </p>
<p> Viesnīcas ēka ir celta 1909. gadā ar 3,6 m augstiem stāviem. 1966. gadā Jūrmalas tirdzniecības pārvalde pasūtīja "Latkomunprojektam" ēkas kapitālremonta projektu. Šajā laikā te atradās ēdnīca ar 50 vietām. Otrajā stāvā bija dzīvojamās telpas: koridora ziemeļu pusē 3 virtuves, dienvidu pusē - 4 istabas. Pēc remonta bija paredzēts iekārtot saimniecības preču veikalu.</p>
<p> Ēku vēlreiz remontēja 2003. gadā, arhitekte Anna Deičmane. Tagad privātīpašums.</p>
<p> Teksts: Mg. hist. A. Radovics</p>
<p> </p>
<div class="page" title="Page 267">
<div class="section">
<div class="layoutArea">
<div class="column">
<p> </p>
</div>
</div>
</div>
</div> |
izklaides objekti(restorāni, kazino, kafejnīcas, akvaparks) | Sabiedriskās ēkas | Bijušā viesnīca "Eiropa" | Dubultu prospekts 7 | Privātpersona | 13000102028-028 |
| 2022.05.14 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV" style="font-family: Times;"> Trijstāvu mūra ēkas projekts Karlsbādes ielā 30. Ēka ir saglabājusies, tagad Dubultu prospekts 24. Arhitekts Vladimirs Deduniks<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a>, 1911. gads. Padomju laikā ēkai nemākulīgi divos līmeņos piebūvēts ceturtais stāvs.</span></p>
<div><br clear="all" /><hr align="left" size="1" width="33%" />
<div id="ftn1">
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-family: Times;">[1]</span></span></a><span style="font-family: Times;"> Vladimirs Deduniks, inženieris-arhitekts un mērnieks Vidzemē. Dzimis 1865. gada 1. maijā garīdznieka ģimenē. 1896. gadā beidzis Kurskas mērnieku skolu un 1902. gadā – Pēterburgas būvinženieru institūtu. Miris 1914. gadā. Plašāk Igaunijas Nacionālajā arhīvā Tartu: EAA.2076, EAA.298.1.456, EAA.298.2.289, EAA.298.2.212</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> </p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-family: Times;"> Mg. hist. A. Radovics</span></p>
</div>
</div> |
trīsstāvu (arī ar jumta stāvu) | Dzīvojamās ēkas | Mūra dzīvojamā ēka | Dubultu prospekts 24 | Nezināms | 13000102514-514 |
| 2023.06.30 |
<p>Māja piederēja Latvijas Mākslas akadēmijas profesoram, prorektoram Pēterim Aleksandram Federam (1868-1936) un viņa māsai, pirmajai latviešu profesionālajai vijoļniecei, Marijai Federai (1862-1933). Līdz 1935. gadam adrese: Parka iela 2.</p>
<p>Informācija: Mg. hist. A. Radovics</p>
<p> </p>
<p> </p>
<p> </p>
<p><a class="reference" href="../../people/view/46" data-id="46">Pēteris Aleksandrs Feders (1868-1936)</a></p>
<p><a class="reference" href="../../people/view/47" data-id="47">Marija Federe (1863-1933)</a></p>
<p> </p> |
vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) | Dzīvojamās ēkas | Pētera un Marijas Federu māja | Induļa iela 4 | Privātpersona | 13000162808-808 |
| 2022.07.13 |
|
vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) | Dzīvojamās ēkas | Fotogrāfa T. Lindberga māja | Dubultu prospekts 87 | Privātpersona | 13000121511-511 |
| 2023.11.15 |
<p>Pēc senā dubultnieka Kaspara Irbes (1906-1997) atmiņām Arnolda Ozoliņa mājā (celta 1898. gadā) ilgus gadus vasarās dzīvoja operas koriste Auguste Ģērmane (1890-1976) ar vīru, vienu no nacionālā teātra dibinātājiem aktieri Jāni Ģērmani (1889-1965) un dēlu rakstnieku, vēsturnieku Uldi Ģērmani (1915-1994). Te vasarās dzīvoja arī ievērojamā operdziedātāja Milda Brehmane-Štengele (1993-1981). "1945. gadā Mildu apcietināja un notiesāja uz septiņiem gadiem izsūtījumā it kā par pretpadomju darbību. Ar A. Kirchenšteina gādību un Kaļiņina rīkojumu sodu tomēr atcēla. Bet pusgadu tā dabūja nosēdēt cietumā." - grām. "Zili stikli, zaļi ledi" (Grāmatu draugs, 1967, 54.-55. lpp.). 1941. un 1942. gada vasarā Ģērmaņu ģimene dzīvoja zvejnieka Riekstiņa mājā Baznīcas ielā 1.</p>
<p>Mg. hist. A. Radovics</p> |
vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) | Dzīvojamās ēkas | Bij. Arnolda Ozoliņa māja. | Liedaga iela 20, Dubulti | Privātpersona | 13000102004-004 |
| 2022.08.17 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.25pt;"><span lang="LV">Dubultu krogs senatnē bija ciema kodols. Tā kā tas atradās sena ceļa malā, šeit gadsimtiem ilgi apmetās ceļotāji un tā tuvumā dzīvoja zvejnieki. Tomēr kroga nozīme bija daudz plašāka un tas pildīja ne tikai ceļinieku apmešanās funkciju. Līdz pirmā lūgšanu nama uzcelšanai krogs iedzīvotājiem bija vienīgā sabiedriskā pulcēšanās vieta. Te varēja ne tikai atpūsties, iedzert, padziedāt un padejot, te tika paziņoti valdības lēmumi, slēgti darījumi un noturētas sapulces. Tomēr vēsturiskā ēka, kas atradās uz Blaumaņa un Baznīcas ielas stūra nav saglabājusies. Līdz mūsdienām nonākusi pēc 1868. gada celta ēka, kuru 1898. gadā pārbūvēja par policijas iecirkni. (Tagad Dubultu prospekts 1.)</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.25pt;"><span lang="LV">Pirmais Dubultu kroga pieminējums: „1533. gadā ordeņa mestrs Pletenbergs atdeva lēņos Lambertam Starka zemes gabalu <em>(Haken)</em> otrā pusē Lielupei, kur mājo zemnieks <em>Dubelt</em>, kas tur var zvejot un kā līdz šim turēt brīvu krogu, pēc lēņu tiesībām uz mūžīgiem laikiem.”</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.25pt;"><span lang="LV">Ielūkojoties Bulduru muižas XVII un XVIII gs. inventarizācijas dokumentos, vienmēr ir pieminēts Dubultu krogs: 1698. gadā kā <em>„Dubbult Krüg”, </em>1742. gadā kā<em> „Dubber Krüg”, </em>1746. gadā kā <em>„Dubben Krug”, </em>1749. gadā kā <em>„Duppels Krug”</em> un <em>„Duppel Krug”</em>.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.25pt;"><span lang="LV">Slokas baznīcas grāmatās minēts, ka ap 1700. gadu mirušie ciema iedzīvotāji glabāti Dubultu kroga tuvumā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.25pt;"><span lang="LV">Kad 1783. gadā Slokas apgabalu no Kurzemes un Zemgales hercogistes pievienoja pie Krievijas, Dubultu krogs <em>(Dubbel Krug)</em> skaitījās par nelielu Bulduru muižas starpgabalu, kura viena puse robežojās ar Lielupi, bet no pārējām trim pusēm to apņēma Kauguru ciema zemes, ko pārzināja pārvaldnieks Lapmežā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.25pt;"><span lang="LV">Dubultu krogs pieminēts Napoleona karu laikā - 1812. gada 19. septembrī prūšu leitnants fon Hartvihs rakstīja: „ 19. septembrī bataljons maršēja uz Sloku, kur palika 2 nodaļas, bet 2 devās tālāk uz Kaugurciemu.(---) No Kauguriem cītīgi sūtīja patruļas uz Dubultu un Valtera krogiem.” Acīmredzot karaspēku vadība izmantoja krogu telpas ne tikai kā topogrāfisku punktu, bet arī kā virsnieku apmešanās un komandu centrus, ap kuriem bija koncentrētas karaspēka vienības.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.25pt;"><span lang="LV">Kopš Dubulti kļuva pazīstami kā kūrorts, jau 1824. gadā krogs bija Rīgas diližansu galapunkts un tie brauca turp sestdienās un atpakaļ pirmdienās. 1833. gadā uz kroga zemesgabala bija krogs ar 3 viesu un 1 kroga istabu, ledus pagrabs, klēts un stallis. Virtuve atradās stedelē un bija bez skursteņa. Kroga darbība vēl vairāk uzplauka, kad 1844. gadā atklāja tvaikoņa satiksmi starp Rīgu un Dubultiem. 1844. gada kartē tas iezīmēts kā gara tipiska būve un nosaukts par <em>„Neuer Krug”</em>, acīmredzot tas ticis uzcelts no jauna. 1860. gados krogā bija četras lielas istabas, ledus pagrabs un stadula zirgiem.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.25pt;"><span lang="LV">Tomēr lielajā ugunsgrēkā 1868. gada 28. maijā, kad nodega 24 mājas un ap 35 tirgus bodes, uguns aprija arī veco krogu. Atkal tika uzcelts jauns krogs, uz kartēm tas redzams jau kā mazāka būve.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.25pt;"><span lang="LV">1892. gada adresu grāmatā kā Dubultu kroga turētājs (vai pat īpašnieks) minēts krodzinieks <em>Kaspar Ertak</em>. Tas ir manas vecmāmiņas Vilhelmīnes tēvs – dzimis 1842. gadā Džūkstes „Kočās”, miris 1898. gadā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.25pt;"><span lang="LV">Kroga priekšpusē bija tirgus. 1899. gadā jūrmalas policijmeistars barons </span><span lang="LV">Alfrēds </span><span lang="LV">Mirbahs lika pārcelt krogus priekšā esošo Dubultu tirgu ar neglītajām būdām uz nomali pie dzelzceļa pārbrauktuves.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.25pt;"><span lang="LV">Sākot ar 1881. gadu Krievijā darbojās dažādas valdības un lietpratēju komisijas, kam bija uzdots ierobežot alkohola lietošanu. Galvenais priekšlikums – stipri samazināt dzērienu pārdotavu skaitu. Iespējams, arī Dubultu krogs tāpēc beidza savu eksistenci, jo 1900. gadā valstij ieviešot degvīna monopolu, slēdza daudzus krogus. Piemēram, Vidzemes guberņas valde Vidzemē slēdza 81% krogu. 1898. gadā uz Vidzemes gubernatora priekšlikuma Iekšlietu ministrija deva atļauju Vec-Dubultu kroga vietā būvēt policijas valdes ēku.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">1920. gada 25. septembrī pilsētas dome pieņēma Iekšlietu ministrijas priekšlikumu par bijušā Dubultu krogus ēku un zemes nodošanu pilsētas rīcībā. 1921. gada 5. februārī dome atļāva ņemt 7000 rubļu lielu kredītu krogus ēkas pārbūvei, lai „ieriktētu” tajā policijas valdes un miertiesas kameras telpas, policijas priekšnieka, iecirkņa uzrauga un 3 kārtībnieku dzīvokļus. 5. aprīlī valde nolēma pārdot liellaivu un pagrabu, pagrabu un šķūnīti, kuri atradās bij. krogus pagalmā. Šo liellaivu pilsēta ieguva no ceļu un būvju valdes. Acīmredzot krodzinieka blakus nodarbošanās bija jūras zveja, ko Vidzemes jūrmalas krogos konstatējis vēsturnieks, etnogrāfs Uģis Niedre. 7. jūnijā valde nolēma pārdot no bij. kroga katlus un sabojātu būdu. 18. jūnijā valde atvēlēja plankas no kroga būves Dubultu kuģu piestātnes remontam. 1927. gada 3. septembra sēdē pilsēta ierosināja pie Dubultu vecā kroga pagraba mūra sienām ierīkot nespējnieku patversmes vajadzībām veļas mazgātuvi un malkas noliktavu, nojaucot veco, bojāto malkas šķūni.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Teksts: Mg. hist. A. Radovics</span></p> |
izklaides objekti(restorāni, kazino, kafejnīcas, akvaparks) | Sabiedriskās ēkas | Dubultu krogs | Dubultu prospekts 1 | Pašvaldība | 13000102303-203 |
| 2023.05.15 |
<p class="MsoNormalCxSpFirst" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-indent: 19.85pt;">Marienbādes sanatorija Dubultos</p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-indent: 19.85pt;">Pirmo peldu iestādi, kas vēlāk izvērtās par slaveno Marienbādes sanatoriju, 1870. gadā dibināja Kronštates jūras ārsts Dr. Nordštrēms. Pēc viņa nāves Marienbāde pārgāja Dr. G. fon Kitta-Kitteļa īpašumā, kas 1887.-1889. gadā uzbūvēja ziemas kūrmāju un 1905. gadā mūra ieejas vārtus. Kad 1905. gadā peldu iestāde nodega, Dr. G. fon Kitta-Kittels uzcēla jaunu mūra ēku pēc arhitekta V. Bokslafa projekta.</p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-indent: 19.85pt;">1906. gadā Dr. G. fon Kitta-Kittels mira un 1908. gadā Marienbādi nopirka Dr. T. fon Betihers. Viņš iestādi modernizēja: ierīkoja elektrisko apgaismojumu, iegādājās elektriskos medicīniskos aparātus un peldēšanās ierīces. 1913. gadā iestādi atkal pārbūvēja, uzceļot otro stāvu ar 23 pacientu istabām, ierīkoja centrālapkuri, atpūtas telpas utt.</p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-indent: 19.85pt;">Brīvvalsta laikā sanatorija Marienbāde kļuva ļoti populāra. Vasarās sanatorijā uzturējās vairāk kā simts peldviesu, galvenokārt no Vācijas, Polijas, Zviedrijas, Francijas, Ungārijas u. c. valstīm.</p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-indent: 19.85pt;">Tomēr pildot Ulmaņa nacionālo politiku, valsts iestādes meklēja iemeslus, lai sarežģītu baltvācu iestāžu pastāvēšanu un darbību. 1937. gadā Veselības departamenta direktors 5. jūlijā nosūtīja šī departamenta Administratīvi-tiesmedicīniskās nodaļas vadītāju A. Rancānu veikt sanatorijas „Marienbāde” sanitāro apskati. Viņš to apmeklēja 8. jūlijā un secināja, ka sanatorija pēc ārējām pazīmēm ne ar ko neatšķiras no parastām pansijām. Sanatorijas īpašniecei Frīdai-Amalijai fon Bētiherei lika iegādāties III kategorijas tirdzniecības zīmi un samaksāt Ls 100 sodu.</p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-indent: 19.85pt;">Šeit jāpaskaidro, ka sanatorijas pacientus pavadīja piederīgie, kas varēja apmesties sanatorijā, tomēr viņi netika reģistrēti kā slimnieki.</p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-indent: 19.85pt;">Īpašniece tiesājās, līdz lieta nonāca līdz Senātam. 1938. gada 16. maijā Senāts lēmumu atcēla. Tagad Veselības departaments sūtīja uz sanatoriju veselu komisiju: Rīgas Jūrmalas pilsētas galveno ārstu A. Kreisleru, pilsētas valdes locekli A. Platupu un Rīgas prefektūras 13. iecirkņa III rajona uzraugu A. Sveili. 26. septembrī sanatorijas vadītājs nebija uz vietas, tāpēc komisija ieradās vēlreiz 6. oktobrī. Rezultātā tapa garš ziņojums, kura noslēgumā secināts, ka sanatorija nedarbojas pēc Veselības departamenta apstiprinātajiem iekārtas un darbības principiem, bet savā darbībā atgādina iestādi, kas ietver sanatoriju, ūdensdziedinātavu un pansiju.</p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-indent: 19.85pt;">Sakarā ar vācu tautības iedzīvotāju izceļošana uz Vāciju, no 1939. gada 31. oktobra sanatorija vairs neuzņēma slimniekus. Marienbādes sanatorijā bija iekārtots īpašs informācijas birojs Rīgas Jūrmalas vācu izceļotājiem. 9. novembrī Veselības departamenta vicedirektors Dr. med. J. Skuja neiebilda, ka sanatorijas mēbeles, veļu un ārstniecības instrumentus izved uz Vāciju.</p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-indent: 19.85pt;">Tomēr arī pēc vāciešu izceļošanas iestādes nelikās mierā. 1939. gada 6. decembrī Veselības departamenta direktors Oskars Alks ziņoja Finanšu ministrijas Nodokļu departamenta nodokļu nodaļai, ka lielais vairums sanatorijas apmeklētāju nemaz nav atzīmēti slimnieku sarakstā, un departaments to neuzskata par sanatoriju, bet par iestādi, kur dzīvo arī personas, kam ārstu palīdzība nav vajadzīga. Pievienotajā sarakstā redzami šādi skaitļi:</p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-indent: 19.85pt;">1936. g. – 81 slimnieks un 472 personas, kas nav slimnieki;<br />1937. g. – 144 slimnieki un 458 personas, kas nav slimnieki;<br />1938. g. – 208 slimnieki un 214 personas, kas nav slimnieki;<br />1939. g. (līdz 18. septembrim) – 172 slimnieki, bet personu, kas nav slimnieki, skaits nav zināms.</p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-indent: 19.85pt;">Visas attēlos redzamās ēkas iznīcinātas.</p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; text-indent: 19.85pt;">Teksts: Mg. hist. A. Radovics</p> |
kūrorta ēkas (arī viesu nami, viesnīcas, SPA) | Sabiedriskās ēkas | Marienbādes sanatorija | Z. Meierovica prospekts 43 | Privātpersona | 13000101909-909 |
| 2022.02.18 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Jau kopš 19. gadsimta Jūrmala ir bijusi iemīļota apmešanās un atpūtas vieta gan inteliģencei, gan turīgiem cilvēkiem. Tomēr atmiņas par viņiem vairumā gadījumu ir izgaisušas, atstājot vietu izplūdušām leģendām un neskaidriem minējumiem. Viens no tiem ir skaistais savrupnams netālu no Dzintaru koncertzāles. Līdz šim mums bija zināms tikai tas, ka to projektējis ievērojamais arhitekts Eižens Laube, bet nebija skaidrs, kam ēka piederēja.</span></p><p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Times;"> Stāsts par majestātisko namu ar kolonādi Dzintaru prospektā 18 jāsāk ar veiksmīgo kāpostu tirgotāju </span><strong><span style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">Miķeli Rudzīt</span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">i</span></strong><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">, kas 19. gs. vidū ienāca Rīgā no Skultes kā jauns puisis</span><span style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">. 1863. </span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">g</span><span style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">adā</span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> viņš jau </span><span style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">dibināja kāpostu apstrādāšanas fabriku</span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">, kura savā</span><span style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> pastāvēšanas laikā izauga par slavenu un grandiozu uzņēmumu</span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">.</span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> </span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">Tā</span><span style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> ražojumi bija tālu pazīstami jau pirms 1. pasaules kara. </span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">Pēc Miķeļa nāves uzņēmumu pārņēma dēls <strong>Georgs </strong>(1870-1935). </span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">1934. gada 29. decembrī Rudzītis mira. Uzņēmumu mantoja viņa dēls <strong>Ernests </strong></span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">, bet</span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;"> 1940. gadā sarkanie okupanti uzņēmumu nacionalizēja.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Rudzītis bija divas reizes precējies. Pirmajā laulībā bērnu nebija, bet otrajā laulībā ar aktrisi <strong>Jūliju Zutleri</strong> viņš kļuva par patēvu viņas meitai <strong>Mildai </strong>(1902-1961). Jūlija Zultere, </span>dzi<span lang="LV">m</span>. Lank (Lange)<span lang="LV">, bija kādreiz populārā Rīgas latviešu teātra un Interimteātra aktrise</span> <span lang="LV">un uzstājās ar skatuves vārdu Jūlija Vītols-Lanka. Viņas nelaiķa vīrs <strong>Jānis Zulters</strong> arī bija aktieris, ar skatuves vārdu Jānis Vītols, viņam piederēja viesnīca un restorāns “Rīga”.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Jūlijas meita Milda jau skolas gados Maldoņa ģimnāzijā aizrāvās ar dziedāšanu un rokdarbiem. Kā viena no pirmajām iestājās Latvijas konservatorijā. 1921. gada 24. janvārī 17 gadu vecumā apprecējās ar 32 gadus veco Rīgas I. iecirkņa policijas priekšnieku <strong>Jāni Alfrēdu Langenfeldu</strong> (1888-194?). Tomēr 1925. gada 31. martā viņi noslēdza priekšlaulības līgumu, atceļot laulāto mantas kopību.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Patēvam Georgam Rudzītim piederēja vairākas vasarnīcas Bulduros. 1924. gadā viņš uz sievas Jūlijas vārda iegādājās īpašumu Dzintaros,</span> 1927. <span lang="LV">g</span>adā<span lang="LV"> pasūtīja arhitektam Eiženam Laubem projektu un 1929. gadā ēka bija uzcelta. Izmaksāja ap 2 miljonus rubļu. Jūlija tā paša gada 9. jūlijā Dzintaros mira.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Kad 1934. gada beigās 29. decembrī nomira patēvs Rudzītis, Milda jau 1935. gada janvārī Dzintaru māju ierakstīja uz sava vārda zemesgrāmatā. Tātad, Rudzītis viņai to novēlēja vēl dzīvs būdams. Kāpēc? Atbildi, kaut ne visai precīzu, var atrast 2012. gada 18. augusta televīzijas raidījumā “Ielas garumā. Dzintaru prospekts Jūrmalā”: “Rudzītis esot bijis liels mākslas cienītājs un ēkas augšstāvā ierīkojis skatuvīti ar papjē-mašē dekorācijām. Pats sēdējis pa turku modei uz paklāja un uz skatuves uzstājusies operdziedātāja Elza Žebrsanska, kurai netālu bijusi vasarnīca. Viņa dziedāja viņam par prieku, par labu honorāru. Un dejojusi Edīte Pfeifere - tā laika baleta prīma. Vēlāk Pfeifere ieguva šo māju kā dāvinājumu.” Precizējot – skaisto ēku viņš uzdāvināja Mildai Langenfeldei.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Tajā laikā viņa jau bija slavas zenītā sniedzot koncertus un dziedot Nacionālajā operā, radiofonā, kā arī koncertējot ārzemēs – Varšavā, Vīnē, Budapeštā. Brīvajā laikā viņa iekārtoja Dzintaru māju – to rotāja sakšu, franču, ķīniešu, japāņu un angļu porcelāna kolekcijas, kristāla un sudraba vāzes un trauki, milzīgi paklāji, bronzas lustras un spoguļsienas. Mājai viņa izšuvuma tehnikā uz zila atlasa gatavoja lielu gobelēnu “Zemūdens valstība”. Ģimenē bija meita Renāte Melita (1923) un dēls Leonhards Alfrēds (1930). Mākslas dēļ laulāto starpā radās nesaskaņas un 1937. gada decembrī viņi šķīrās. Milda bija mantojusi arī vecāku viesnīcu un 1938. gadā mainīja tirdzniecības reģistrā viesnīcas firmas nosaukumu uz “Viesnīca “Rīga” M. Langenfelds”.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;">Šķ<span lang="LV">irtais vīrs 1941. gada martā izceļoja uz Vāciju, kur kara laikā mira nacistu koncentrācijas nometnē. Bet Milda kara beigās izceļoja uz Vāciju un pēc kara koncertēja gandrīz visās latviešu nometnēs. Pēc tam kopā ar bērniem izceļoja uz Austrāliju, kur kādu laiku vadīja savu dziedāšanas studiju un koncertēja turienes latviešiem. Melburnā viņai piederēja liels izīrējams viesību nams “Esquire”. Mira 1961. gada 13. oktobrī pēc smagas slimošanas ar ļaundabīgo audzēju.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span style="font-family: Times;">Ē</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ku Dzintaros padomju okupācijas vara 1940. gadā nacionalizēja. Vācu okupācijas</span><span style="font-family: Times;"> laikā </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">1942.-1943. gadā tajā</span><span style="font-family: Times;"> dzīvoja reihskomisāra lauksaimniecības šefa M</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">a</span><span style="font-family: Times;">rti</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">n</span><span style="font-family: Times;">a Matīsena ģimene. Viņa meita atpazina māju no savām bērnības dienu fotogrāfijām, kad viesojās Latvijā pirms kādiem 20 gadiem.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;">Pēc kara skaistajā namā Dzintaru prospektā 18 iekārtoja dzemdību namu. Galvenais ārsts bija Raimonds Ozoliņš, viens no četriem brāļiem ārstiem Ozoliņiem. <span lang="LV">Te ir piedzimušas vairākas pēckara Jūrmalas paaudzes. Vēlāk ēkā darbojās </span><span class="d2edcug0">Jūrmalas pilsētas Centrālās slimnīcas ceturtā </span><span class="d2edcug0"><span lang="LV">- </span></span><span lang="LV">grūtniecības pataloģijas nodaļa, ko vadīja</span> <span class="d2edcug0">Anita Brūvele</span><span class="d2edcug0"><span lang="LV">.</span></span> <span class="d2edcug0">Ēk</span><span class="d2edcug0"><span lang="LV">u aprakstījis Zigmunds Skujiņš romānā </span>„Vīrietis labākajos gados”</span><span class="d2edcug0"><span lang="LV"> (1975), bet tā</span>s greznā halle, plašās kāpnes</span><span class="d2edcug0"><span lang="LV"> un</span> krāšņais interjers redzams arī Rīgas kinostudijas</span><span class="d2edcug0"><span lang="LV"> pēc tāda paša nosaukuma </span>1977.</span><span class="d2edcug0"><span lang="LV"> gadā veidotajā</span> filmā</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;">199<span lang="LV">4</span>. gadā māju atguva <span lang="LV">dziedones dēls Leonhards Alfrēds un </span>ātri to pārdeva. Nama īpašnieki mainījās diezgan bieži, līdz to 2010. gadā to iegādājās <span lang="LV">“</span>Jaunā Viļņa<span lang="LV">”</span> producents Aleksandrs Senhmans, ar ieceri tur izveidot Jaunā Viļņa rezidenci. Ģeopolitistu iemeslu dēļ plāns nerealizējās, un tagad ēku rekonstruē jauni īpašnieki no Latgales. Pie sienu un griestu zīmējumu autentisk<span lang="LV">as </span>atjaunošanas strādā profesionāli restauratori. Vienīgi žogs ir modernizēts un <span lang="LV">tagad būs </span>bez saimnieka iniciāļiem <span lang="LV">“</span>GR<span lang="LV">”.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><a class="reference" href="../../people/view/37" data-id="37">Georgs Rudzītis (1870-1935)</a></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"> </p> |
divstāvu (arī ar jumta stāvu) | Dzīvojamās ēkas | Georga Rudzīša savrupmāja | Dzintaru prospekts 18, Dzintari | Privātpersona | 13000081503-134 |
| 2022.04.08 |
<p> Ēka celta pēc 1. pasaules kara. Mācītājs Mārtiņš Eihe (1880-1952) 1931. gadā kļuva par Dubultu draudzes mācītāju. 1936. gadā pilsētas valde viņam apstiprināja žoga būvprojektu, bet 1937. gadā - verandas piebūves būvprojektu.</p>
<p><a class="reference" href="../../people/view/42" data-id="42">Mārtiņš Eihe (1880-1952)</a></p> |
divstāvu (arī ar jumta stāvu) | Dzīvojamās ēkas | Bij. Mācītāja Eihes māja | Parka iela 6, korpuss 2, Dubulti | Privātpersona | 13000102104-104 |
| 2024.03.03 |
|
administratīvas (pārvaldes) ēkas | Sabiedriskās ēkas | Latvijas regbija līgas federācija, regbija klubs "Jūrmala/Livonija" | Mellužos, Skolotāju ielā 17 | Juridiska persona | |
| 2023.11.30 |
<p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Calibri, sans-serif;">A. Leitnera divstāvu staļļa projekts Jūras ielā 41. Interesantas durvis logi. 1909. gada 10. aprīlis. Apbūve nojaukta, lai uzceltu “7 LUX” komunistu elitei.</span></p> |
garāžas | Saimniecības ēkas | A. Leitnera stallis | Jūras iela 41, Majori | Privātpersona | 13000091602-602 |
| 2023.07.13 |
<p><span style="font-family: tahoma, arial, verdana, sans-serif; font-size: 12px; background-color: #ffffff;"> Mākslinieks dzimis 1883. gada 25. februārī Majoros. Viņa tēvs Ādams ir kurzemnieks no Aizputes, bet māte Lība, deviņu bērnu audzinātāja, nākusi no Slampes pagasta. Tēvs nomā Nurmuižas barona Firksa zemi Majoros, Konkordijas ielā 30 un 32, un strādā par namdari vasarnīcu celtniecībā. lenesīgo amatu viņš novēl arī Ansim, cerībā, ka tas pat kādreiz varētu kļūt par būvuzņēmēju. Dienā strādājot par mūrnieka mācekli, vakaros zēns mācās Rīgas Vācu amatnieku biedrības amatniecības skolā (1889-1902), kur apgūst ne tikai rasēšanu, perspektīvu, tēlotāju ģeometriju, bet arī zīmēšanu pie baltvācu mākslinieka Bernharda Borhcrta. Tēva iecerētā būvuzņēmēja karjera diemžēl atkrīt, jo nopietnā interese par mākslu aizved Cīruli uz Benjamiņa Blūma vadīto</span><br class="ffs" style="font-family: tahoma, arial, verdana, sans-serif; font-size: 12px; background-color: #ffffff;" /><span style="font-family: tahoma, arial, verdana, sans-serif; font-size: 12px; background-color: #ffffff;">Zīmēšanas un gleznošanas skolu (1903/04). Tajā pat laikā Ansis "liktenīgi" iepazīstas ar izcilo ornamenta meistaru Jūliju Madernieku, kas allaž nācis ar jaunām mākslas atziņām. Cīrulis viņu uzskata par to personību, kurai ir vislielākie nopelni topošā mākslinieka būtības izveidē. Tāpēc likumsakarīgi 1904. gada sākumā Ansis Cīrulis reizē ar keramiķi Pēteri Šteinbergu kļūst par pirmajiem J. Madernieka jaundibinātās mākslas studijas audzēkņiem. </span></p>
<p><span style="font-family: tahoma, arial, verdana, sans-serif; font-size: 12px; background-color: #ffffff;"> 1906. gadā tas dažus mēnešus turpina izglītību Pēterburgā, barona Štiglica Centrālajā techniskās zīmēšanas skolā, tomēr tās programma, virzīta uz ekliktisku vēsturisko stilu apguvi, viņu neapmierina. Cerēto nesniedz ari mācības J. Goldblata zīmēšanas studijā. Toties Pēterburgā grafiķis Richards Zariņš Cīruli ieinteresē par vidzemnieka Jēkaba Drandas keramiku. Pats Zariņš Drandu „atklāj" 1905. gadā, dodot tam gan radošus padomus, gan palīdzot darbus izplatīt. </span></p>
<p><span style="font-family: tahoma, arial, verdana, sans-serif; font-size: 12px; background-color: #ffffff;">Pēc: Dace Lemberga. Ansis Cīruklis latviskā meklētājs. "Māksla", 1991, Nr. 1.</span></p>
<p> </p>
<div class="gwt-HTML" style="font-family: Roboto; font-size: 16px;"> </div> |
vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) | Dzīvojamās ēkas | Anša Cīruļa dzimtās mājas | Konkordijas iela 30 un 32 | Privātpersona | 13000095505-505 |
| 2022.07.25 |
<p> Vasarnīcu 1901. gadā uzcēla Rīgas II. ģildes tirgonis un restorāna īpašnieks Ansis Ertaks (1849-1924) ar sievu Annu Ertaks, dzim. Valdmanis (1950-1921). Ansis rosīgi darbojās Rīgas Jūrmalas ugunsdzēsēju biedrībā, bija tās goda biedrs. Dārzā bija uzcelts ķīniešu paviljons uz kuru no 2. stāva verandas (tag. 5. dzīv.) veda gaisa tilts. Uz paviljona bija uzstādīta skārda saule ar diviem stārķiem abās pusēs. No paviljona līdz 1950. gadam bija saglabājies mūrēts pirmais stāvs, kurā glabāti darbarīki. Uz ielas pusi dārzā stāvēja otrs paviljons, uz kura bija uzstādīts lauvas tēls. Kāpņu telpā uz sienas bija uzgleznots mednieks, kurš šauj uz tīģeri. </p>
<p> Pēc viņa nāves vasarnīcu mantoja bērni: dēls Aleksandrs Ertaks (1884-1945) un meitas Olga Luik (1882-?) un Ella Rudovica (1878-1966). Olgai Luik piederošo 1/3 daļu mājas 1939. gadā atņēma tiesu izpildītāji par neveiksmīgi Rīgā atvērtās kafejnīcas "Rokoko" parādiem. Vasarnīcā viņa mitinājās mazā, bēniņos izbūvētā dzīvoklītī. 1941. gadā visa ģimene izceļoja uz Vāciju un viņus nometināja Pozenē (tag. Poznaņa Polijā).</p>
<p> Nacionalizēto māju padomju iekārta pārbūvēja par 5 dzīvokļu namu, līdz nepazīšanai izkropļojot ēkas skaisto arhitektūru. Skaistais dārzs tika iznīcināts un uzbūvēti 5 šķūņi un garāža. 1997. gadā Ellas dēli denacionalizētās mājas 2/3 daļas saņēma atpakaļ.</p>
<p> No 2015. līdz 2021. gadam te darbojās viesu nams "Villa-Majori" ar 5 apartamentiem. </p>
<p> Teksts: Mg. hist. A. Radovics</p> |
divstāvu (arī ar jumta stāvu) | Dzīvojamās ēkas | Anša Ertaka vasarnīca | Jaunā iela 17, Majori | Privātpersona | 13000094503-503 |
| 2022.03.18 |
<p>Teicami restaurēta 1914. gadā celta dzīvojamā ēka Pilsoņu ielā 7/9.</p>
<p>https://is.mantojums.lv/5638</p> |
divstāvu (arī ar jumta stāvu) | Dzīvojamās ēkas | Dzīvojamā ēka | Pilsoņu iela 7/9, Majori | Privātpersona | |
| 2022.07.18 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV"> Dievnams celts 1905.-1909. gadā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV"> 1919. gadā lielinieku laikā baznīcā dievkalpojumus nevarēja noturēt un tornī ierīkoja novērošanas posteni.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Latvijas neatkarības laikā draudze saveda kārtībā baznīcas ēku un ērģeles, izlaboja baznīcas torņa pulksteni, iežogoja baznīcas dārzu, iegādājās 4 zvanus, baznīcā ievilka elektrisko instalāciju, ierīkoja trīs krāsnis un iegādājās līķu auto. Liels dievnama remonts tika veikts 1927. gadā. 1930. gadā draudzē bija vairāk kā 2000 locekļi, draudzes padomē 20 locekļi, valdē – 5, dāmu komitejā – 60.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Pēc valsts okupācijas, 1940. gadā draudzei tika atņemts apbedīšanas auto un 2000 lati, kas bija iekrāti jaunām ērģelēm.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">Padomju okupācijas laikā ar Jūrmalas izpildkomitejas lēmumu 1962. gada 1. janvārī draudzei atsavināja dievnamu, to pārvēršot par Jūrmalas novadpētniecības muzeju un koncertzāli. Tika nozāģēts krusts. Pēdējais dievkalpojums notika 28. aprīlī, pēc tam 28 gadus draudze bija spiesta noturēt dievkalpojumus Slokas luterāņu baznīcā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">1986. gadā muzeja – bij. baznīcas ēkai veikti nozīmīgi remontdarbi: pabeidza torņa pulksteņa labošanu, aizsāka ērģeļu atjaunošanu, veica telpu signalizācijas kapitālremontu, daļēji nomainīja izstāžu zāles grīdu un remontēja jumtu. 1989.-1990. gadā ēkā veica kapitālo remontu – restaurāciju. Ievērojamu daļu no izdevumiem 1989. gadā sedza Jūrmalas pilsēta.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV"> Pēc neatkarības atjaunošanas, 1990. gadā muzejs atstāja dievnamu, baznīca tika atdota atpakaļ draudzei un 18. novembrī notika pirmais dievkalpojums. Sākās ēkas atjaunošana. Tika uzlikts baznīcas torņa krusts, no jauna uzmūrēts demontētais oriģinālais altāris, vietā atgriezās kancele, kroņlukturi, baznīcas soli utt.</span></p>
<div> </div><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Tā kā pirmā Dubultu baznīcas koka ēka ar 350 sēdvietām izrādījās par mazu, mācītājs J. Opss rūpējās par 849² asis liela gruntsgabala iegūšanu jaunai baznīcai no Vecdubultu kopīpašuma.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Līdzekļi jauna dievnama būvei tika vākti ar ziedojumiem, kolektēm, sarīkojumiem. Savāca 12 000 rubļu. Baznīcas pamatus lika 1905. gada septembrī, bet oficiāli pamatakmens likšanas svētki notika 1907. gada 3. jūnijā (16. jūnijā – j.st.). Dievnamu iesvētīja 1909. gada 20. septembrī (3. oktobrī j.st.). To būvēja Rīgas būvuzņēmējs un rūpnieks, mūrnieku amata meistars Krišjānis Ķergalvis (1856–1936) pēc arhitekta Vilhelma Ludviga Bokslafa (1858–1945) projekta. Bokslafs bija ne tikai arhitekts, bet arī arhitektūras teorētiķis, pedagogs un kultūras pieminekļu restaurācijas speciālists. Viņa arhitektūras darbos pārstāvēts gan eklektisms, gan dažādas jūgendstila ievirzes, tomēr Dubultu dievnama ēkā redzami arī daži viduslaikiem raksturīgi arhitektūras elementi. Tās būvapjomā un detaļās ir arī nacionālā romantisma tradīcijas, kas vērojamas dažādo būvapjomu izkārtojumā, ornamentālās plastikas dekoros un fasādes apdares daudzveidībā.</span></p>
<p class="MsoBodyText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Dievnams celts kā divjomu halle ar sarežģītu būvapjomu – pēc plānojuma asimetriskā kompozīcijā. Plānā tam ir taisnstūra forma ar pusaploces noslēgumu altārdaļā un ar vairākām piebūvēm gan ieejas daļā, gan altārdaļā. Apejot baznīcu, katrā pusē atklājas citādāks celtnes vizuālais tēls. Mainās dekors, detaļu kompozicionālais ritms, apmetuma faktūra. Mūra apdarei izmantots gludais, viļņotais un rievainais apmetums. Zem dievnama jumta dzegas pa perimetru vijas ornamentāla, apmetumā veidota frīze ar stilizētu vīnogulāju (ogu ķekaru un lapu) motīvu. Figurālajā plastikā redzamas eņģeļu galviņas.<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a> Vērīgs skatītājs dievnama ziemeļu puses frīzē saskatīs Jūrmalas ģerboņa simbolu – stilizētu kaijas attēlu.</span></p>
<p class="MsoBodyText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Baznīcas galvenais un iespaidīgākais akcents ir masīvais zvanu tornis, kura smagnējo mūra masu vainago četrslīpju jumts pildrežģa konstrukcijā ar nošķeltām šķautnēm, zvanu galerija un jumta kupols. Torņa augšdaļu virs pulksteņa grezno akmens kalumi - maskeroni un ziedu vītnes, ornamentāli rotātais dvīņulogs un četrarku aklā arkāde. Tā stūros - apmetumā veidots rustojums. Šaurā, torņa masīvās plaknes centrā novietotā logaila atgādina viduslaiku šaujamlūku un rada asociāciju ar nocietinājuma sienu. Tornim saglabājies oriģinālais jumta segums – melna akmens plāksnes, kas esot speciāli vestas no Anglijas. Kopiespaidu papildina četri ieejas portāli un divpakāpju kontrforsi torņa stūros un sānu fasādēs. Īpaši izteiksmīgs ir ieejas portāls. Arī unikālajos kapiteļos redzama figurālā plastika.<a title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[2]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoBodyText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Draudzes telpas ziemeļ-rietumu daļai pieslēdzas vairākas telpas, kuras veido atsevišķu apjomu. Iesvētīšanas telpa, tagad dēvēta par kapelu, saistīta ar draudzes telpu ar stiklotām koka durvīm. Padomju laikā aila tika aizmūrēta, bet tagad ir atjaunots sākotnējais izskats.</span></p>
<p class="MsoBodyText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Interjerā dominē koka konstrukcijas - kokā darināti griesti, ērģeļu un sānu joma balkoni. Būtībā tās ir atsegtas būvkonstrukcijas, kas dekorētas saistībā ar jūgendstila mākslinieciskajiem priekšstatiem. Draudzes telpā saglabājušies K. fon Štrīka dāvinātie koka soli ar trejlapja ornamentu to galos.</span></p>
<p class="MsoBodyText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Divstāvu sānu jomu labajā pusē atdala smailloka mūra arkāde. Logu stiklojums iestiprināts tieši mūrī bez aplodas un logu rāmja. Tāds stiklojums var nozīmēt, ka nepietiekamu līdzekļu dēļ draudze pēc baznīcas uzcelšanas bija atlikusi vitrāžu iegādi. Logi pa vertikāli sadalīti ar metāla savilcēm, kas kalpo arī kā stiklojuma sastiprinājums.</span></p>
<p class="MsoBodyText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Galvenā dominante - V. L. Bokslafa un Edgara Voldemāra Eduarda Frīzendorfa (1881-1945) projektētais altāris. Tas mūrēts no Rembates smilšakmens<a title="" href="#_ftn3" name="_ftnref3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[3]</span></span></span></a> blokiem, tā augšdaļā – masīvs akmens krusts. Altāra aizmugurē uzraksts ar ziedotāja vārdu: <em>Jakob Taube 1909</em>, kurš altāra būvei ziedoja 4200 rubļu. Kad padomju laikā baznīcu atņēma draudzei, altāris bija demontēts, nodots glabāšanā Slokas baznīcā un pēc tam atjaunots, 2009. gadā samazinot altāra galda akmens bloka augstumu,<a title="" href="#_ftn4" name="_ftnref4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[4]</span></span></span></a> jo tas bija pārāk augsts mācītāja rituālam.</span></p>
<p class="MsoBodyText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Kancele padomju laikā tika nojaukta. Tagad tā atjaunota pēc draudzes priekšnieka arhitekta Ģirta Pētersona projekta.</span></p>
<p class="MsoBodyText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Torni vainago krusts, torņa augstums bez krusta 41,48 metri. Tornī uzstādīti divi zvani – 4. un 7. stāvā. Interesentiem ir iespēja uzkāpt baznīcas tornī, no kura paveras neaizmirstams skats uz Dubultiem. Kāpņu telpā uzstādīta piemiņas plāksne Jurim Rubim, kurš pēc kara 10 gadus slēpās baznīcas bēniņos.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Būve izmaksāja 55 tūkstošus rubļu. Pēc iesvētīšanas vēl palika parāds 10 000 rubļu, kas tika nolīdzināts līdz 1914. gadam. Iekārta tika savākta ar dāvinājumiem. Rīgas firmas „J. Jakšs & Co” darināto torņa pulksteni ar „cīparplāksnēm melnā krāsā un zeltītiem cīpariem” dāvināja Putniņa kundze Majoros uz nelaiķa kokrūpnieka un kuģu īpašnieka Jēkaba Putniņa vēlēšanos,<a title="" href="#_ftn5" name="_ftnref5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[5]</span></span></span></a> divus zvanus un altāri barons Ernsts Johans fon Firkss, altāra lukturus Līza Ose, iesvētāmo telpas altāri ar gleznu „Kristus Ģetzemanes dārzā”, sakristejai Lutera portretu un 48 krēslus savu sudraba kāzu dienā uzdāvināja baltvācu tirgotājs un uzņēmējs Karls Kristofs fon Strickis (<em>Stritzky<span class="st">,</span></em><span class="st"> 1842-1920</span>).<a title="" href="#_ftn6" name="_ftnref6"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[6]</span></span></span></a> Altārim 4200 rubļus ziedoja Jakobs fon Taube. Baznīcā bija 750 sēdvietas.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"> </p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Teksts: Mg. hist. A. Radovics</span></p>
<div><br clear="all" /><hr align="left" size="1" width="33%" />
<div id="ftn1">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[1]</span></span></a><span lang="LV"> R. Pētersons. Svēts mantojums // Jūrmala, 1988. gada 22. decembris</span></p>
</div>
<div id="ftn2">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[2]</span></span></a><span lang="LV"> V. Mašnovskis. Latvijas luterāņu baznīcas. Vēsture, arhitektūra, māksla un memoriālā kultūra. 1.sējums, 2005, 308.-313. lpp.; www.dubultudraudze.lv/?ct=arhitektura</span></p>
</div>
<div id="ftn3">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref3" name="_ftn3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[3]</span></span></a><span lang="LV"> Mūsu zemes bagātības // Darba Dzīve, Nr. 7. 1940. gada 10. februāris</span></p>
</div>
<div id="ftn4">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref4" name="_ftn4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[4]</span></span></a><span lang="LV"> VKPAI PDC</span></p>
</div>
<div id="ftn5">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref5" name="_ftn5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[5]</span></span></a><span lang="LV"> Dzimtenes Vēstnesis, Nr. 128. 1909. gada 8. jūnijs</span></p>
</div>
<div id="ftn6">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref6" name="_ftn6"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[6]</span></span></a><span lang="LV"> Stricku dzimtai Dubultos 19./20. gs. mijā piederēja īpašumi Marienbādes ielā 16, 17, 18 (tagad Z. Meierovica prosp. 32 un 33).</span> <span lang="LV">Plašāk par Stricki: http://www.rigacv.lv/trip/stritzky.lat</span></p>
</div>
</div> |
kulta ēkas | Sabiedriskās ēkas | Dubultu luterāņu baznīca | Baznīcas iela 13 | Juridiska persona | 13000102301-301 |
| 2022.03.28 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.25pt;"><span lang="LV">Vēsturiski pirmais Dubultu tirgus atradās laukumā pret krogu (Dubultu prospekts 1). Šo tirgu ar neglītajām būdām 1899. gadā policijmeistars barons Mirbahs lika pārcelt uz nomali pie dzelzceļa pārbrauktuves. Tas redzams uz 1913. gada Dubultu un Jaundubultu plāna, līdzās vietai, kur vēlāk uzcēla ugunsdzēsēju depo. Kad tirgu 1933. gadā pārņēma pilsētas pašvaldība, tā bija </span><span style="font-size: 12pt;">35x10,6 m liela.</span><span style="font-size: 12pt;">1933. gadā Dubultu tirgus strādāja no pirmdienas līdz ceturtdienai 7.00-13.00.</span><span style="font-size: 12pt;"> Tajā bija vairāki veikali, kafejnīca un Marienfelda gaļas veikals (skārnis). </span><span style="font-size: 12pt;">1939. gadā aiz tā tika uzbūvēts ugunsdzēsēju depo.</span></p>
<div>
<div id="ftn2">
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">Kaspars Irbe atmiņās min, ka 1988. gadā „vecajā Dubultu tirgus ēkā atrodas skursteņslaucītāju kantoris.” Vēlāk tur darbojās pilsētas vizuālās aģitācijas darbnīca. Tagad ēkā ierīkots alkoholisko dzērienu un ziedu veikals un auto serviss. Tirgus tagad ir izbūvēts Baznīcas ielas galā, pirms dzelzceļa pārbrauktuves.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV"> Teksts: Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p>
</div>
</div> |
industriālas būves | Saimniecības ēkas | Bij. Dubultu tirgus | Slokas iela 44a | Privātpersona | 13000103308-308 |
| 2022.02.02 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.05pt;"><span lang="LV">Jūrmalas ģimnāziju</span><span lang="LV"> dibināja mācītājs Ludis Bērziņš un F. Šmithens kā privātu ģimnāziju. Tā atradās Jaundubultos Strēlnieku prospektā 32 un pašlaik ir pamesta. 1920. gadā skola atjaunoja darbību kā Rīgas Jūrmalas pilsētas ģimnāzija. 1933. gadā skola kā vidusskola pārcēlās uz Dubultu kūrmājas telpām Pils ielā 1. 1938. gadā ēkā darbojās Sieviešu palīdzības korpusa trūcīgo bērnu internāts. Vācu okupācijas laikā ģimnāziju pārņēma valsts un tās nosaukums bija Rīgas Jūrmalas Valsts ģimnāzija. Pēc kara 1948. gadā to pārveidoja par Rīgas 21. vidusskolu un tā tur darbojās līdz 1968. gadam. 1969. gadā tā turpināja darbu kā Jūrmalas 5. vidusskola jaunā skolas ēkā Jaundubultos Lielupes ielā 21. Kopš 1992. gada tā ir Jaundubultu vidusskola. Dubultu kūrmājas ēku 1971. gadā nojauca, tagad šajā vietā ir neapbūvēts laukums.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.05pt;"><span lang="LV">Mācībspēki <a class="reference" href="../../people/view/32" data-id="32">Eduards Urpens (1879-?)</a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.05pt;"><a class="reference" href="../../people/view/33" data-id="33">Jānis Rutkis (1907-1986)</a></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.05pt;"><a class="reference" href="../../people/view/34" data-id="34">Antons Avens (1884-1977)</a></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.05pt;"><a class="reference" href="../../people/view/35" data-id="35">Kārlis Princis (1893-1978)</a></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.05pt;">Absolventi: <a class="reference" href="../../people/view/38" data-id="38">Ilgars Grosvalds (1927–2019)</a></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.05pt;"> </p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.05pt;"> </p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">Jūrmalas ģimnāziju</span><span lang="LV"> dibināja mācītājs Ludis Bērziņš un F. Šmithens kā privātu ģimnāziju. Skolas koka ēku 1909. gadā projektēja arhitekts Eižens Laube. Tā atrodas Jaundubultos Strēlnieku prospektā 32 un pašlaik ir pamesta.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">1920. gada rudenī skola atjaunoja darbību bijušās Bērziņa un Šmithena ģināzijas telpās kā Rīgas Jūrmalas pilsētas ģimnāzija.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabājas gan Rīgas Jūrmalas 3. pamatskolas dokumenti no 1914. līdz 1944. gadam (fonds Nr. 2166), gan Rīgas Jūrmalas pilsētas ģimnāzijas dokumenti par šo pašu laika periodu (fonds 2132). Tos nodevusi 1970. gadu otrajā pusē Jūrmalas 4. vidusskola (tagad Pumpuru vidusskola).</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">1927. gada 29. maijā skolas aulā atklāja baltu marmora piemiņas plāksni 1. pasaules karā un Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušajiem skolniekiem un skolotājiem. Plāksnē (100x60 cm) bija uzraksts zelta burtiem:</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-align: center; text-indent: 14.25pt;" align="center"><strong><span lang="LV">No zobena saule lēca.</span></strong></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-align: center; text-indent: 14.25pt;" align="center"><strong><span lang="LV">Dubultu ģimnāzijas skolotāji un audzēkņi.</span></strong></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-align: center; text-indent: 14.25pt;" align="center"><strong><span lang="LV">1914-1920</span></strong></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-align: center; text-indent: 14.25pt;" align="center"><strong><span lang="LV">Nipkens Nikolajs, Pulpe Eduards, Malta Kārlis, Baumanis Alfreds, Krievs Pēteris, Jēgermanis Žanis, Kiršentāls Olģerts, Grīnbergs Hugo.</span></strong></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">Tika sakopots arī piemiņas albums, kur bez karā kritušiem redzami bij. skolotāji un audzēkņi, kas miruši, vai bez vēsts pazuduši 1. pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās: Fricis Šmithens (mācītājs), Nikolajs Nipkens, Heinrihs Spēlmanis, Aleksandrs Ansons, Ceronis Oškalns, Jānis Cīcis, Jēkabs Rutkis, Jēkabs Poga, Jānis Ozols, Ludvigs Brūze, Augusts Treilībs, Valdis Virbulis, Andrejs Navenickijs, Aleksandrs Šalfejevs, Kārlis Tīlmanis, Valfrīds Stāmers, Rūdolfs Bērziņš, Verners Ozols, Eduards Urbāns, Jānis Smilga un bijušais pirmais Latvijas apsardzības ministrs Jānis Zālītis, kas bijis skolas goda kurators.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">1925. gada 26. janvārī Pedagoģiskā padome nolēma vakanto dziedāšanas skolotāja vietu piešķirt komponistam Artūram Salakam (1891-1984).</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">Rīgas Jūrmalas pilsētas ģimnāzijas uzturēšana pilsētai ar katru gadu palika finansiāli grūtāka. Skolas ēka piederēja mācītāja Opša mantiniekiem un 1931. gadā pilsētas valde atkal slēdza nomas līgumu par 4000 latiem gadā, uzņemoties arī visus ēkas remontus. Tā kā tas bija dārgi, pilsētas valde vēlējās atpirkt māju no Opša mantiniekiem par aptuveni 80.000.- latiem un prognozēja, ka kopā ar nopietnākiem remontiem ēka izmaksātu ne mazāk kā 120.000.- latus. Visu apsverot, tomēr tika secināts, ka ģimnāzijas ēkas, kur ziemā pūšot vējam no jūras aukstums ir tāds, ka skolniekiem zobi klab, pārbūve iespējama tikai to galīgi nojaucot, bet iegūtais materiāls nebūtu pat laba dedzināmā malka.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">Kā lasāms 1933. gada 16. janvāra sēdes protokolā Nr. 26, skolas padome plaši un sīki pārrunājusi ģimnāzijas telpu jautājumu un sazinoties ar lietpratējiem, secināja, ka:</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">1) tagadējā ģimnāzijas ēka prasa lielu kapitālremontu, lai tur varētu turpināt darbu nākošajā mācību gadā;</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">2) ka ēkas īre ir samērā liela;</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">3) ka pilsētai pirkt to nav izdevīgi;</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">4) ka vispār tagadējām skolas prasībām tā nav piemērota.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">Ievērojot šos apstākļus, skolas padomes 1932. gada 17. decembra lēmumu un Dubultu kūrmājas apskati 3. janvārī, kā arī studenta Mihailova izstrādāto kūrmājas pārbūves projekta skici, padome konstatēja, ka Dubultu kūrmāja viegli pārbūvējama ģimnāzijas vajadzībām, izdarot kapitālremontu un dažas niecīgas pārbūves.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">Ar šo projektu neparedzēja apgrūtināt pilsētas kārtējo budžetu, jo Hipotēku banka apsolījās dot aizdevumu apm. 30-40.000.- latu. Arī Izglītības ministrija apsolījās atbalstīt skolas izbūvi materiālā ziņā. Sēdē piedalījās pilsētas galva Jansons un galvas biedrs Lagzdiņš.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">Pārbūve tika veikta un 1933. g rudenī ģimnāzijas audzēkņiem bija «Jurģi», jo skola varēja pārcelties uz jaunām telpām – bijušo Dubultu kūrmāju Pils ielā 1. Pirmajā sēdē 1933. gada 25. augustā jaunajās telpās kā zīmēšanas skolotājs tika apstiprināts mākslinieks Paulis Rubis. Baznīcas ielā 4 saglabājusies viņa māja, kurā 1920.-30. gados viņš izveidojis zāles interjeru nacionālā romantisma stilā, sk. lpp. 1934. gadā pilsētas valde ģimnāzijas vajadzībām pasūtīja viņa vadītajās Centrālcietuma darbnīcās 50 solus, 4 klases galdiņus un 4 krēslus par Ls. 1900.-</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">Ģimnāzijas ēku iesvētīja 1933. gada 5. novembrī pl. 16.00. mācītājs M. Eihe. Uzrunu teica arī dzejniece Aspazija. Viņa sacīja, ka jūrmalnieki esot piedzīvojuši skaistu brīnumpuķi uzplaukstam. Skolotājiem dotas rokā dzīvas dvēseles, kas jāveido. Visas ētikās mācības gājušas caur sirdi, kādēļ arī domām caur sirdi jāiet. Aspazija teica ievadvārdus arī pirms Raiņa lugas „Pūt vējiņi!” iestudējuma ģimnāzijas jaunajās telpās.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">Ģimnāzijā ietilpa 7 klases: 5 ģimnāzijas klases un 2 sagatavošanas klases, kurās mācījās ap 200 skolēnu. Pirmajā stāvā atradās gandrīz visu klašu telpas, aula, bibliotēka, kanceleja un skolotāju istaba. Skolas telpas apsildīja centrālapkure ar siltu ūdeni, pārējās ar tvaiku. Bija izbūvētas divas kāpnes publikas vajadzībām un blakus skatuvei. Pirmā stāva vaļējo verandu pārbūvēja par silto telpu. No skolas telpām pavērās brīnišķīgs skats uz jūru un Lielupi.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV"> Neskatoties uz plašajām telpām, skolēni nekādas sporta spēles nedrīkstēja telpās spēlēt, jo tā „notaisot sienas un griestus.” Otrajā stāvā atradās viena klase un kabineti, bet lielāko daļu aizņēma visplašākā sarīkojuma zāle Rīgas jūrmalā , kas varēja uzņemt ap 800 personas. Šajā telpā parasti visos svinīgos aktos pulcējās vietējā sabiedrība, bet ar pilsētas domes atļauju zāli varēja izmantot sarīkojumiem dažādas organizācijas.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">1935. gada nogalē skolotājs G. Lukstiņš pārgāja strādāt uz Jelgavas ģimnāziju par direktoru. 18. decembrī skolas padome viņam izteica sirsnīgu pateicību. Pateicību izteica arī skolas ārstam Dr. Kreisleram, kurš skolai dāvināja 5 lampiņu radio aparātu Ls. 300 vērtībā (pēc viņa paša izteikuma). 1935./36. mācību gadā ģimnāzijā mācījās 134 skolēni un stundas pasniedza 15 skolotāji. Direktors bija Eduards Urpens. 1937. gadā bija 7 klases, 10 skolotāji, 200 skolēni un 6 stundu pasniedzēji. 1938. gadā ģimnāziju apmeklēja 217 skolēni, no tiem ārpilsētnieku 65. Ģimnāzijas 16 skolotājus par 5 pamatklasēs pasniedzamajiem priekšmetiem algoja valsts, bet par 2 sagatavošanas klasēs pasniedzamajiem un visiem papildus priekšmetiem algoja pašvaldība. Viens ģimnāzijas audzēknis izmaksāja Ls 251, 36 gadā, bet mācību maksa 1934. gadā bija Ls. 96.-, un 1935. gadā Ls. 100.-</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">Vācu okupācijas laikā Dubultu Valsts ģimnāzijas ēkā iekārtoja kara lazareti. Skolēniem bija jāmācās otrā maiņā Pumpuru pamatskolā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Skola turpināja darboties kūrmājas telpās arī pēc kara no 1948. gada līdz 1969. gadam kā Rīgas 21. vidusskola.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p> |
skolas | Izglītības iestāde | Dubultu ģimnāzija | Pils iela 1, Dubulti | Valsts | -212 |
| 2022.12.10 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;"> Grāmatā „Latvijas jūrniecības vēsture: 1850 – 1950” (R., 1998) viņam ir šķirklis (autors A.Miklāvs): <strong>Putniņš Jēkabs</strong> (1842-1908.15.11 Dubultos) - kuģu būvmeistars, kuģu īpašnieks. Ar kuģu būvēšanu sācis nodarboties ap 1885. gadu. Pirmais un vislielākais viņa būvētais kuģis bija kuģn. s-bas Austra trīsmastu barkentīna “Latawa”, kas nolaista ūdenī 1888. gadā. 1891. gadā uzbūvējis trīsmastu barkentīnu “Gubernator Sinowjew” un 1893. gadā - trīsmastu gafelšoneni “Baltija”. Bijis abu šo kuģu, arī burinieka “Puika” īpašnieks.</p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;"> </p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;"> Arī P. Belte grāmatā „Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni. Rīgas Jūrmalā, 1935, 220. lpp. raksta: „Vasarnīcu būvēm vajadzīgos koka materiālus pa Lielupi no „ugunsdzirnavām” Daugavas lejas galā piegādāja Dubultos un Majoros atsevišķi tirgotāji. Starp tiem lielāka vēriena uzņēmējs bija Jēkabs Putniņš, kas arī izdevīgākās vietās prata iegūt gruntsgabalus, būvēja, pirka un sūtīja pa jūrām kuģus. Ap 1880. g. tas uzbūvēja Lielupes krastā pie Majoriem trīsmastnieku „Latava”, pēc tam Baltajās lejās pie Dubultiem kuģi „Gubernator Zinovjev”.</p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;"> </p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;"> Dubultu iedzīvotājs Kaspars Irbe (1906-1996) savā dienasgrāmatā 1988. gada 12. janvārī rakstīja:<span style="font-size: 12pt;">Šodien “Cīņā” raksts par Latvijas burinieku laikmetu – daudz bojā gājušie kuģi utt. Minēts arī, ka 1903. gada pirmajos mēnešos liela traģēdija piemeklēja Majoru rēderi</span><strong style="font-size: 12pt;"> Jēkabu Putniņu</strong><span style="font-size: 12pt;">. Aizgāja bojā visi trīs viņa tāljūras buru kuģi. Mans tēvs par to lietu stāstīja, ka sabiedrība – ļaudis Putniņam atklāti pārmetuši, ka viņš izdarījis neģēlību, jo viņš ļoti augstu apdrošinājis vecus-mazvērtīgus kuģus un licis tos ngremdēt, lai dabūtu lielo apdrošināšanas naudu. Viņš apvainots arī par to, ka aizgājuši bojā kuģa apkalpes locekļi. Viņš atteicis, ka tur jau igauņi vien esot bijuši. Viņu apvainoja arī ar to, ka viņš licis dedzināt savas mazvērtīgās, augsti apdrošinātās vasarnīcas. Kādā rudens naktī tās nodegušas. Viņš bija visā zemē pazīstams kā liels blēdis un tika izsmiets arī Alunāna populārajā zobgaļu kalendārā. Tur bija arī minēts, ka Putniņa dvēsele iegājusi Dubultu baznīcas torņa pulkstenī, jo tas nepareizi rādīja un sita stundas. Pulksteni Putniņš baznīcai bija dāvinājis. Citreiz bija pantiņš, ka viņa kapa uzraksts ir šāds:</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;"> </p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;">Viņš mācītājam deva sievu un dievnamam pulksteni</p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;">Viņš rauga pielabināt Dievu, lai grēki tiktu piedoti.</p>
<p><span style="font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;"> Putniņa meitu bagātības dēļ apprecēja jaunais, izskatīgais Dubultu draudzes mācītājs <strong>Opss</strong>. Viņš dzīvoja mums kaimiņos bagātnieka <strong>Dombrovska </strong>dāvinātajā mājā. Viņi visi bija manu vecāku laikabiedri. Vecāki daudz par viņiem zināja – stāstīja. Dombrovskis esot uzcēlis arī tagadējo Dubultu baznīcu. Putniņš bijis ārkārtēji skops. Mirstot vēl gulējis uz cukura kulīti un cukuru sievai ar vienīgo meitu katru dienu izsniedzis tikai noteiktā daudzumā. Viņam piederējis arī tirgus (vai nomājis peļņas nolūkā?) Vai tas bija Majoru? Tas varēja būt personīgs zemes gabals. Kad tirdzinieki redzējuši nākam Putniņu, tad seguši ciet labāko preci, jo viņš pie katra ar nagiem našķējies, lai visus apstaigājot, būtu par velti labi saaēdies.</span></p>
<p> Ēka Rīgas ielā 4 piesaista ne tikai ar skaistu torni. Sēta un fasāde uz austrumu pusi rotāta ar interesantu mozaīku, kas gatavota no krāsainiem stikla gabaliņiem. Pagalma upes pusē ir samūrētas fantāzijas figūras - nāras, pūķi un konstrukcijas. To autors Olģerts Miķelsons reizēm tiek dēvēts par latviešu Antonio Gaudi.</p>
<p> Jūrmalas Pilsētas muzeja galvenā fondu glabātāja I. Helviga 2001. gadā sarunā ar T. Golubevu pierakstīja viņas uzzinātās seno iedzīvotāju atmiņas. Nama Rīgas ielā 4 pirmajā stāvā atradies bārs un skatuve (1-2 logs no Majoru stacijas puses), bet otrajā stāvā gaišs gaitenis, kurā uz abām pusēm bijušas viesnīcas istabas. Šajā "Upes viesnīcā" bijusi arī meitu māja. (JPM25634)</p>
<p>Īss kuģu apraksts:</p>
<p> "Baltija", būvēts 1893. g. Dubultos, kapteiņi J. Krūmiņš (mira ceļā Gothenburgā), M. Urdziņš un Martinsons. 1899. g. naktī noskalots 21 g. v. jūrnieks Jāzeps Fanins. 1903. g. 7. aprīlī kuģis nogrima pie Bornholmas, visus 7 vīrus izglāba. "Gubernator Sinowjew", būvēts 1891. g. Majoros, kapteiņi U. Mihelsons, J. Miķelsons, K. Vinks (mira 1897. g. sākumā Atlantijā, peldot uz Pētergurgu), Ziemelis, Verners. Kuģis pazuda bez vēsts 1903. g. 16. novembrī ceļā no Hamburgas uz Dahia. "Latawa", būvēts 1886. g. Majoros, izmaksā 36 744 rbļ. 89 kap., kapteiņi B. Ozoliņš un E. Krautmanis. Kuģis sevi atpelnīja 5 gados. Smagi cieta ugunsgrēkā 1899. g. 9. janvārī Bahia - to līdz klājam nogremdēja. Strandējis, vraks 1899. g. 22. jūlijā Apalachicola orkāna laikā, ieņemot kravu. Līdz ar "Latawu" gāja bojā vēl 8 burinieki. Izmantots: J. Hartmanis "Latvijas piekrastē būvētie burinieki 1859-1929" Ogre, 1989. "Puika", būvēts 1883. g. Majoros, būvmeistars E. L. Gampers.</p>
<p class="MsoNormalCxSpFirst" style="margin-bottom: 0.0001pt; line-height: normal;"><strong>1898. gada 5. jūnija tautas skaitīšanā izlasāmas šādas ziņas:</strong></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; line-height: normal;" align="left">Majoros, Rīgas ielā 38 (tagad Rīgas iela 2) dzīvoja</p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; line-height: normal;" align="left">Jēkabs Putniņš, Miķeļa d., 54 g. v., luterānis, mācījies Dubultu (draudzes?) skolā,</p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; line-height: normal;" align="left">Anna Putniņa, Jēkaba m., 41 g. v., luterāne, mācījusies Dubultu (draudzes?) skolā, </p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; line-height: normal;" align="left">Valdemārs Putniņš, Jēkaba d., 21 g. v., luterānis, mācās ģimnāzijā, visi pierakstīti Slokā,</p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; line-height: normal;" align="left">Doroteja Putniņa, Miķeļa m., 43 g. v., luterāne, mācījusies Dubultu (draudzes?) skolā, pierakstīta Kauguros, visi dzimuši šeit,</p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; line-height: normal;" align="left">Ansis Meišs, Anša d., 21 g. v., dzimis un pierakstīts Degolē, Tukuma apr., luterānis, (kučieris?),</p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; line-height: normal;" align="left">Margarita Valdmane, Valdemāra m., 23 g. v., dzimusi Kurzemē, (kalpone?).</p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-bottom: 0.0001pt; line-height: normal;">(LVVA, 2706. f., 35. apraksts, 1089. lapa)</p>
<p><span style="font-family: -apple-system, BlinkMacSystemFont, 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif;">Sastādīja: Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p>
<p> </p> |
divstāvu (arī ar jumta stāvu) | Dzīvojamās ēkas | Kuģu būvētāja un rēderejas īpašnieka Jēkaba Putniņa māja | Majori, Rīgas iela 4 | Privātpersona | 13000096603-603 |
| 2022.03.04 |
<p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;"> Bijušais namīpašums Bulduros, Vienības prospektā 5. Ielas malā veikals un uz gruntsgabala vēl dažas ēkas. Fotogrāfijas no 1940. gada maija, kad ēkas nofotografēja Hipotēku bankas fotogrāfs, jo tās atradās bankas īpašumā. </span></p>
<p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;"> Pēdējais īpašnieks bija vācbaltietis <strong>Kurts Višinskis </strong><em>(Kurt Vischinsky)</em>. Viņš piedzima 1908. gada 31. maijā Rīgas tirgotāja Zamuela Lešinska ģimenē. Māte Elfrīde, dzim. Vendta – abi luterāņi Sv. Ģertrūdes draudzē. 1930. gadā studēja par juristu. 1933. gada 28. oktobrī Kurts apprecējās ar Karīni-Annu Andreja-Augusta meitu Zelbers, un dzīvoja Bulduros Upes ielā 3. Pēc mēneša viņi atcēla laulāto mantas kopību. 1935. gadā Kurts kopā ar vēl diviem partneriem reģistrēja patentu dzintara imitācijas, celluloida, galalita vai līdzīgu materiālu rotu izgatavošanai. Bet – 1938. gada 20. novembrī Karīna mira. Kurts 1939. gada 5. novembrī salaulājās otru reizi ar Alisi Treilību <em>(Treulieb)</em>, dzim. 1909. gada 16. jūlijā, kurai bija meita no pirmās laulības Herta Akermanis, dzim. 1931. gada 12. februārī. 1</span><span style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 16px;">939. gadā viņš kopā ar ģimeni izceļoja uz Vāciju.</span></p>
<p><span style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 12pt;"> Vācu okupācijas laikā namīpašumā dzīvoja kāds Jākobsons, bet padomju laikā te joprojām darbojās pārtikas preču veikals Nr. 5.</span></p>
<p><span style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 12pt;">Teksts: Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p> |
vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) | Dzīvojamās ēkas | Kurta Lešinska mājas | Vienības prospekts 5 | Privātpersona | |
| 2022.02.14 |
<p> Arhitekta Jāņa Gaiļa (1882-1957) sev projektēta savrupmāja Mellužos, Kanālu ielā 19.</p>
<p> Dzimis 1882. gada 28. jūnijā Rīgā, 1903.-1911. gadā studēja Rīgas Politehniskajā institūtā. Izveidoja arhitektu biroju un darbojās arī kā nekustamo īpašumu taksators Rīgā. Pēc 1920. gada strādāja kā būvinspektors. Pēc viņa projektiem uzceltas vairāk kā 15 jūgendstila daudzstāvu ēkas Rīgā un dažas savrupmājas funkcionālisma stilā.</p>
<p>Teksts: Mg. hist. A. Radovics</p> |
divstāvu (arī ar jumta stāvu) | Dzīvojamās ēkas | Savrupmāja | Kanālu iela 19, Melluži | Privātpersona | 13000143204-204 |
| 2022.03.18 |
<p>20. gs. sākumā celta dzīvojamā ēka Jaunā ielā 19.</p>
<p>https://is.mantojums.lv/monument/5473</p> |
vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) | Dzīvojamās ēkas | Privātmāja | Jaunā iela 19, Majori | Privātpersona | 13000094504-504 |
| 2022.02.28 |
<p style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-family: Times;"> Edgars Ertaks (1882-1935) bija Dubultu kroga nomnieka Kaspara Ertaka (1842-1998) dēls. 1925. gadā dibināja a/s šokolādes un konfekšu fabriku "Bella", pēc kuras bankrota 1926. gadā no viņa tika piedzīti 42,658 Ls un izsolē pārdota šī māja. 1930. gadā viņš kopā ar sievu Ellu (1888-?), dēliem Egonu (1918-?), Erhardu (1921-?) un meitu Ellenu (1920-?) izceļoja uz Buenoairesu Argentīnā, kur mira 1935. gadā.</span></p>
<p style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-family: Times;"> Skaistā vasarnīca ar tornīti celta 1922. gadā (datējums vēja rādītājā). Ēkai par prototipu kalpojusi Vidzemes jahtkluba ēka Balasta dambī Rīgā (sk. foto). Vietējas nozīmes aizsargājams arhitektūras piemineklis. 2022. gada rudenī atjaunots torņa jumta segums.</span></p>
<p style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-family: Times;"> Teksts: Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p> |
trīsstāvu (arī ar jumta stāvu) | Dzīvojamās ēkas | Edgara Ertaka māja | Baznīcas iela 28, Dubulti | Privātpersona | |
| 2022.04.22 |
<p> Majoros Jomas ielā 66 pirms kara darbojās kinoteātris "Eden". Pēc kara tas tika pārdēvēts par "Dzintarkrasts" un darbojās līdz jauna kinoteātra "Majori" uzcelšanai 1970.-gadu sākumā.</p>
<p> Mg. hist. A. Radovics</p> |
izklaides objekti(restorāni, kazino, kafejnīcas, akvaparks) | Sabiedriskās ēkas | Bij. kino "Dzintarkrasts" | Jomas iela 66, Majori | Privātpersona | 13005094410-410 |
| 2022.02.14 |
<p>Vieta, kur atradās rakstnieka Bebru Jura māja.</p>
<p><a class="reference" href="../../people/view/36" data-id="36">Bebru Juris (1859–1951)</a></p> |
divstāvu (arī ar jumta stāvu) | Dzīvojamās ēkas | Māja, kur dzīvoja rakstnieks Bebru Juris | Induļa iela 6, Asaros | Nezināms | 13000162804-804 |
| 2022.03.12 |
<p> Ugunsdzēsēju biedrības vēsture Dubultos iesniedzas 19. gadsimtā.</p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;">1875. gada 29. novembrī notika Dubultu-Majoru rajonu saimnieku apspriedes par ugunsdzēsēju komandas dibināšanu. Pirmā kopsapulce notika 1876. gada 1. februārī. Tajā piedalījās policijas komisārs Fr. Jansons, I. P. Daniels-Šulcs un Slokas skursteņslauķu meistars Rīdigers </span><em style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;">(Rüdiger)</em><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;">.</span><a style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;" title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]. </span></span></span></a><span lang="LV">Sapulcē pēc Rīgas parauga izstrādāja statūtus un pienācīgi reģistrētus nosūtīja 1877. gada 27. oktobrī apstiprināt ministram Markovam.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">Oficiāli biedrība sāka darboties 1876. gada 16. maijā </span><span class="txt0"><span lang="LV">ar nosaukumu „<em>Dubbelnsche freivillige Feuerwehr</em>” </span></span><span lang="LV">un 150 biedriem</span><span class="txt0"><span lang="LV">, bet par dibināšanas datumu ir pieņemts 1876. gada 2. augusts. Šajā gadā biedrība izgatavoja savu karogu un 27. jūlijā nodibināja Majoru rajonā II nodaļu. Pēc tam svinīgā gājienā uz turieni pārveda otru biedrības „šļirci”, lai to novietotu pagaidu telpās.</span></span><span lang="LV"> Vecdubultu komūna ierādīja vietu šlūteņu nama celtniecībai.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"> </p>
<div>
<div id="ftn1">
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span class="txt0"><span lang="LV">Pēc dažiem gadiem biedrības nosaukums tika pārmainīts uz „Пожарное общество Рижскаго Взморья”.</span></span><span lang="LV"> 1880. gadā biedrība uzbūvēja II. nodaļai Majoros ugunsdzēsēju depo. Biedrības karogu izgatavoja 1896. gadā. Pirmie organizatori un aktīvākie darbinieki jaunajā organizācijā bija namdaru meistars J. Hess, Dr. Nordštrēms (Nordström), policijas komisārs Jansons, T. Snesko, E. Preisners, J. Dumpe, K. Freimans, A. Šleiferts, A. Dubults, 2. Šņore, P. Izaaks, J. Hartmans, I. Krinte, K. Štūls, J. Legzdiņš, M. Rikšteins, A. Jansons, B. Tomists, I. Krastiņš, D. Balodis, J. Freis, A. Dāls, F. Kurcigs, V. Štromans, A. Štromans, J. Briģis, D. Plaude, P. Renbergs, M. Krauklis, J. Valters, A. Spreilis, J. Ramiņš, K. Medums, L. Ūdris, J. Fišers, A. Šmika, O. Minors, V. Sino, M. Strazdiņš, P. Briede, K. Veisbergs, J. Balodis un J. Grīns. </span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">No 1901. gada biedrības vadība atradās latviešu rokās un tās stāvoklis ievērojami labojās un nostiprinājās. 1910. gadā tajā bija 282 biedri. Pārvēlot biedrības vadību, ievēlēja gandrīz visus līdzšinējos, starp kuriem biedrības labā bija lieli nopelni – komandas vadītāju I. Kurcigu un priekšnieku J. Radovicu. Biedrība ar šo gadu sāka strādāt pēc jauniem statūtiem un instrukcijas, taču to latviskais tulkojums bija tik nepareizā valodā un ar tik daudzām ortogrāfijas kļūdām, ka tas apkaunoja latviešu biedrību; tā rakstīja laikraksts „Dzimtenes Vēstnesis”.<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[2]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; text-indent: 15.55pt;">Vēlākos gados arī citos apdzīvotākos rajonos biedrība nodibināja ugunsdzēsēju nodaļas un 1912. gadā biedrībai bija jau 5 nodaļas: Dubultos, Majoros, Edinburgā, Mellužos un Asaros. Pēc pāris gadiem Edinburgas nodaļu pārdēvēja par skrejošo nodaļu. Kā papildus nodaļu 1913. gadā Rīgā dibināja sanitāru glābēju nodaļu, kuru noorganizēja kārtībnieku virskomandieris A. Haits. Šajos garajos gados biedrība vairākkārt mainīja savu nosaukumu. Nodibinot, to nosauca par „Dubultu”, bet 1894. gadā pārdēvēta par „Dubultu jūrmalas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību”, 1910. g. par „Rīgas Jūrmalas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību"</span><span class="txt0" style="font-size: 12pt; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">, tad 1913. gadā par „Романовское пожарное общество”</span></span><a style="font-size: 12pt; text-indent: 15.55pt;" title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[3]</span></span></a><span lang="LV" style="font-size: 12pt; text-indent: 15.55pt;"> un beidzot 1918. g. to nosauca par „Rīgas Jūrmalas </span><span class="txt0" style="font-size: 12pt; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">brīvprātīgo </span></span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; text-indent: 15.55pt;">ugunsdzēsēju biedrību”.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">Rīgas Jūrmalas savstarpējās palīdzības biedrība ugunsgrēku gadījumos 1911. gadā izmaksāja kā pabalstu Rīgas Jūrmalas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai 10% no rezerves kapitāla kas bija 248 rubļi 89 kapeikas,<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[4]</span></span></span></a> bet 1913. gadā - Romanova ugunsdzēsēju biedrībai 433 rubļus.<a title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[5]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">Pirmā darbības laikmetā biedrības grāmatas un darbvedību veda vācu valodā, bet no 1902. gada, kad biedrībā noteicošo stāvokli ieņēma latvieši, protokolus veda latviešu valodā. Biedrības iekšējā dzīve arī palika rosīgāka: nodibināja dziedātāju kori, bibliotēku, mūzikas orķestri, bēru un palīdzības kasi. Ar Krievijas valdības rīkojumu 1913. gadā šos latviskos pasākumus biedrības dzīvē sāka apslāpēt un uzdeva vest grāmatas, darbvedību kā arī komandas krievu valodā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">Sākoties Pirmajam pasaules karam, ar Krievijas valdības pavēli biedrības inventāru un rīkus evakuēja uz Tērbatu. Arī visi vērtīgākie dzēšanas rīki tika aizvesti. Jūrmalā palikušie ugunsdzēsēji turpināja darbību ar atlikušiem rīkiem un piedalījās sanitārā nodaļā, sniedzot palīdzību ievainotiem karavīriem un iedzīvotājiem. Bermonta uzbrukuma laikā 1919. gada 8. un 9. novembrī cīņās piedalījās 22 ugunsdzēsēji.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV" style="text-indent: 0px; font-size: 12pt;">Pēc bermontiešu padzīšanas biedrība atguva no Tērbatas daļu sabojātus rīkus un tos salaboja. No kara lauka un bēgļu gaitām atgriezās biedri. Ar Jūrmalas iedzīvotāju un pašvaldības atbalstu biedrība ātri uzplauka, 1921. gadā biedrība iestājās Latvijas ugunsdzēsēju savienībā, kuras padomē no Jūrmalas darbojās: no 1921.—1923. g. Jānis Neilands, no 1923.—1926. g. Pēteris Recs, no 1928.—1929. g. Voldemārs Legzdiņš un no 1932. g. Jānis Rubis. 1920. gados biedrības nodaļa atradās </span><span class="txt0" style="font-size: medium; text-indent: 0px;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">tirgus laukumā pretim Dubultu stacijai.</span></span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 15.55pt;">Tomēr modernas tehnikas trūkums ierobežoja biedrības sekmīgu darbu. 1924. gada 18. decembrī Rīgas Jūrmalas Ugunsdzēsēju biedrība lūdza pilsētas valdei izsniegt 12.000-14.000.- latu lielu pabalstu ūdens autošprices iegādei</span><a style="font-size: 12pt; text-indent: 15.55pt;" title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[6]</span></span></span></a><span style="font-size: 12pt; text-indent: 15.55pt;"> un 1926. gadā biedrība iegādāja pirmo moderno ugunsdzēšanas ugunsdzēsēju automobili ar autošļirci. Automobili par Ls 11.000 biedrībai uzbūvēja firma „Georg Schatte & Co” Rīgā un 1926. gada 18. jūlijā to pārveda uz I nodaļas depo telpām. Tā paša gada 8. augustā tika nosvinēti biedrības 50 gadu pastāvēšanas svētki.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV"> 1928. gadā biedrība iegādājās firmas „Balcke un Co" pārnēsājamo 20 zirgspēku motoršļirci, bet 1929. gadā - otru ugunsdzēsēju auto. Biedrības statistika rāda, ka 60 gados skanot trauksmes signālam, ugunsdzēsēji 2789 reizes bija steigušies palīgā glābt cilvēku dzīvības un godam sekojuši biedrības devīzei: „Ej tuvākam palīgā un neprasi kas tev par to būs”.<a title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[7]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">Tā kā biedrībai bija jāapkalpo pārāk plašs darbības rajons (no Bulduriem līdz Slokas pilsētas administratīvai robežai), 1928. g. 20. janvārī biedru pilnsapulce nolēma sadalīt biedrību. Rīgas Jūrmalas ugunsdzēsēju biedrības sastāvā palika skrejošā nodaļa Edinburgas rajonā, I. nodaļa — Dubultu rajonā un II. nodaļa Majoru rajonā. No IV. nodaļas — Mellužu, V. nodaļas — Asaru un VI. nodaļas Valtermuižā nodibināja jaunu biedrību ar nosaukumu: II. Rīgas Jūrmalas ugunsdzēsēju biedrība. Pēc sadalīšanas biedrības valdes sēdekli no Dubultiem pārcēla uz Majoriem, II. nodaļas depo telpām. 1931. gadā biedrība II. nodaļas vajadzībām Majoru rajonā iegādājās modernu ugunsdzēsēju automobili.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">Sakarā ar pāreju uz ierindas darbinieku tērpu uzplečiem, II Rīgas Jūrmalas Ugunsdzēsēju biedrība 1936. gada 23. janvārī saņēma atļauju no pilsētas domes lietot tumši oksidēta metāla pilsētas ģerboņa attēlu formātā 22x27 mm un zem tā romiešu II. Šāda atļauja jau iepriekš bija dota Rīgas Jūrmalas Ugunsdzēsēju biedrībai.<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[8]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">Sakarā ar pilsētas namsaimnieku kolektīvo iesniegumu 1937. gada 19. aprīlī pilsētas valde atzina par lietderīgu apvienot Majoru vasaras brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību ar Rīgas Jūrmalas ugunsdzēsēju biedrību.<a title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[9]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">1932. gada 14. aprīlī pilsētas valde nolēma iegūt gruntsgabalu Dubultu Tirgus laukuma un Tvaikoņu ielas stūrī ar mežu, lai celtu ēku Rīgas Jūrmalas ugunsdzēsēju biedrības I. nodaļas automobiļu, ugunsdzēsības piederumu un dežūras telpām. Gruntsgabu ar Nr. 1323 nolēma pirkt no īpašnieka Finkelšteina ar obligāciju par Ls. 2000.-, bet nepārsniedzot Ls. 3000.-<a title="" href="#_ftn3" name="_ftnref3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[10]</span></span></span></a> 1935. gada 23. oktobrī pilsētas valde apstiprināja būvprojektu garāžas būvei Dubultu tirgus laukumā.<a title="" href="#_ftn4" name="_ftnref4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[11]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">Garāžas piebūves un ugunsdzēsēju depo ēkas izbūves nobeigšanas darbus 1937. gada 7. septembrī izdeva uzņēmējam Fr. Lilje par Ls. 18.781, 59.<a title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[12]</span></span></span></a> Pilsētas valdes celtā Dubultu ugunsdzēsēju depo ēka Jūrmalas ugunsdzēsēju biedrības I. nodaļai ar plašām svinībām tika iesvētīta 1938. gada 28. augustā. Tajā bija paredzēta vieta arī pilsētas centrālajām garāžām ar mehānisko darbnīcu un jaunajai ugunsdzēsēju autošļircei.<a title="" href="#_ftn3" name="_ftnref3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[13]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">Ugunsdzēsēju depo Slokas ielā 44 ir saglabājies līdz mūsdienām un to joprojām izmanto ugunsdzēsēji. Tagad tā ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes 4. daļa.</span></p>
<div><hr align="left" size="1" width="33%" />
<div id="ftn1">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[1]</span></span></a><span lang="LV"> LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 555. lieta</span></p>
</div>
<div id="ftn2">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[2]</span></span></a><span lang="LV"> LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 558. lieta</span></p>
</div>
<div id="ftn3">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref3" name="_ftn3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[3]</span></span></a><span lang="LV"> Rīt iesvētīs P. Rencs. Dubulto depo // Rīgas Jūrmalas Vēstnesis, 1938. gada 27. augusts</span></p>
</div>
</div>
<div><hr align="left" size="1" width="33%" />
<div id="ftn1">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[4]</span></span></a><span lang="LV"> LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 473. lieta</span></p>
</div>
<div id="ftn2">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[5]</span></span></a><span lang="LV"> LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 556. lieta</span></p>
</div>
<div id="ftn3">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref3" name="_ftn3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[6]</span></span></a><span lang="LV"> LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 196. lieta</span></p>
</div>
<div id="ftn4">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref4" name="_ftn4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[7]</span></span></a><span lang="LV"> LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 390. lieta</span></p>
</div>
</div>
<div><hr align="left" size="1" width="33%" />
<div id="ftn1">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[8]</span></span></a> <span class="searchresultstext1"><span lang="LV" style="font-family: Times;">LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 7. lieta</span></span></p>
</div>
</div>
<div>
<div id="ftn1">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a style="font-size: 12pt;" title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[9]</span></span></a><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"> «Ej tuvākam palīgā un neprasi, kas tev par to būs» // Rīts, Nr. 211. 1936. gada 2. augusts</span></p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[10]</span></span></a> <span class="searchresultstext1"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Rīgas Jūrmalas Savstarpejas Palīdzības Biedrības Ugunsgrēku gadijumos VIII. gada pārskats par 1911. gadu.</span></span></p>
</div>
<div id="ftn2">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[11]</span></span></a> <span class="searchresultstext1"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Rīgas Jūrmalas Savstarpejas Palīdzības Biedrības Ugunsgrēku gadijumos VIII. gada pārskats par 1913. gadu. Biedrības valdes kantoris atradās Karlsbādes ielā 17</span></span></p>
</div>
</div>
<div><hr align="left" size="1" width="33%" /></div>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a style="font-size: 12pt;" title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[12]</span></span></a><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"> </span><span class="txt0" style="font-size: 12pt;"><span lang="LV">Biedrību darbība Rīgas Jūrmalā // </span></span><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">Dzimtenes Vēstnesis, Nr. 103. 1911. gada 9. jūlijs</span></p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[13]</span></span></a> <span lang="DE">Düna Zeitung, Nr. 44. 1888, 23 Februar</span></p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> </p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="DE">Teksts: Mg. hist. A. Radovics</span></p>
</div>
</div> |
industriālas būves | Saimniecības ēkas | Dubultu ugunsdzēsēju depo | Slokas iela 44, Dubulti | Valsts | 13000103307-307 |
| 2022.03.21 |
<p><a class="reference" href="../../people/view/43" data-id="43">Jānis Ulmanis (1891-1964)</a></p><p> Kinoteātra ēku projektējis arhitekts Kārlis Cināts (1889-1979), cēlis un vadījis būvniecību Jānis Ulmanis.</p>
<p> </p>
<p> </p>
<p> </p> |
izklaides objekti(restorāni, kazino, kafejnīcas, akvaparks) | Sabiedriskās ēkas | Bij. kinoteātris "Līgo" Mellužos | Mellužu prospekts 9 | Privātpersona | 13000142225-225 |
| 2022.02.16 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Senatnē Jūrmalas teritoriju šķērsoja lielceļš no Rīgas uz Prūsiju un vēlākās pilsētas teritorijā atradās vairāki zvejnieku ciemati, bet ceļa malā – krogi. Majoru teritorija kopš 1674. gada piederēja baronu Firksu dzimtai, kuri uzturējās Nurmuižā, bet par jūrmalas zemēm atbildēja pārvaldnieks.</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">V</span><span style="font-family: Times;">iens </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">no </span><span style="font-family: Times;">Firks</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">iem</span><span style="font-family: Times;"> bij</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">a</span><span style="font-family: Times;"> majors, </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">t</span><span style="font-family: Times;">āpēc šis zemes gabals dabūj</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">a</span><span style="font-family: Times;"> „Majoru" nosaukumu</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">.</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span><span style="font-family: Times;">Pārnākot 1785. g. Slokas apgabalam pie Krievijas, </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">uzskaitīts </span><span style="font-family: Times;">Majoru krogs</span><span style="font-family: Times;"> </span><em><span style="font-family: Times;">(Majoren Krug)</span></em><em><span style="font-family: Times;"> </span></em><span lang="LV" style="font-family: Times;">un</span><span style="font-family: Times;"> Vildenes un Šaušeciems ar 8 mājām</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Uz </span><span style="font-family: Times;">1691./93. </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">gada </span><span style="font-family: Times;">kartes </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">tagadējo Majoru vietā </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">redzams </span><em><span style="font-family: Times;">Marcus Rabakas</span></em><span lang="LV" style="font-family: Times;">. Droši vien tas deva vēlāko </span><span style="font-family: Times;">Kabakas raga</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> un</span><span style="font-family: Times;"> Kabakas krog</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">a nosaukumu. A</span><span style="font-family: Times;">pmē</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ram līdz</span><span style="font-family: Times;"> 1860. g</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">adam tas</span><span style="font-family: Times;"> atradās pretī V</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">a</span><span style="font-family: Times;">rkaļ</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">krogam Lielupes pretējā krastā</span><span style="font-family: Times;">, kāpēc to sauca par </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">- </span><em><span style="font-family: Times;">Marcus Rabakas</span></em><span style="font-family: Times;">. Kroga vajadzībām līdz apm. 1865. g</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">adam</span><span style="font-family: Times;"> pie muižas bija alus brūzis. Pavasaru plūdi pastāvīgi</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> izskaloja</span><span style="font-family: Times;"> krastmalu un drupināja Kabakas ragu, kamēr upe uzmācās krogam. Tad to noplēsa un pārcēla uz </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">gruntsgabalu </span><span style="font-family: Times;">Rīgas ielā 8, Ērgļu ielas stūrī.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Lai gan jau kopš 1830. gadiem Dubulti attīstījās par populāru kūrortu, Majori atradās uz muižas zemes un tai pakļautie zemnieki pārtika galvenokārt no zvejas jūrā un Lielupē. Piemēram, 1837. gadā tur bija 25 mājas ar 78 istabām. Vēl ap 1850. gadu tagadējo Jūras, Jomas un Lienes ielu vietā bija mitrs jomains mežs, kur ganījās lopi. Ceļš no Bulduru pārceltuves gāja pa tagadējo Ķemeru, Turaidas un Rīgas ielām uz Dubultiem. Zemesgabalu iedalīšana un ielu veidošana sākās ar 1850. gadu un noslēdzās 1870. gadā.</span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Šajā laikā, 1860. gados, pie centrālā ceļa tika uzcelts Majoru krogs. Diemžēl, nav saglabājies neviens kroga attēls, tomēr tas nebūs bijis lauku kroga izskatā. Droši vien skaista koka celtne, kas labi iekļāvās starp 1870. gadā uzcelto Marienbādes sanatorijas vienstāva koka ēku, Horna dārzu ar viesnīcu un 1877. gadā celto Majoru dzelzceļa staciju.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Majoru muižas īpašnieks ilgu laiku neļāva Majoros nodarboties ar tirdzniecību, kas toties ļāva uzplaukt Dubultiem. Tikai ar sūdzībām līdz par senātam ap 1880. gadu izdevās izkarot tirgošanās brīvību. Nebija pat tirgus! T</span><span style="font-family: Times;">ird</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">zi</span><span style="font-family: Times;">n</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">i</span><span style="font-family: Times;">e</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ki</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">stāvēja</span><span style="font-family: Times;"> u</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">z</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">i</span><span style="font-family: Times;">elas pretim Horna </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">vi</span><span style="font-family: Times;">e</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">s</span><span style="font-family: Times;">nī</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">c</span><span style="font-family: Times;">ai</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">. Tāpēc 1888. gadā </span><span style="font-family: Times;">poli</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">c</span><span style="font-family: Times;">ijmei</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">s</span><span style="font-family: Times;">tars </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">lika i</span><span style="font-family: Times;">erīkot </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">tirgu </span><span style="font-family: Times;">p</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">i</span><span style="font-family: Times;">e Majoru kroga</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> un</span><span style="font-family: Times;"> š</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">i</span><span style="font-family: Times;">m nolūkam </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">k</span><span style="font-family: Times;">roga īpašn</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ieks,</span><span style="font-family: Times;"> tirgo</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">nis </span><span style="font-family: Times;">J. Martin</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">s</span><span style="font-family: Times;">ona </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">kungs</span><span style="font-family: Times;">, laipni at</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">vēlēja</span><span style="font-family: Times;"> prā</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">v</span><span style="font-family: Times;">o pla</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">c</span><span style="font-family: Times;">i starp mal</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">k</span><span style="font-family: Times;">as nolikta</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">v</span><span style="font-family: Times;">u un </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">dz</span><span style="font-family: Times;">el</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">zceļu.</span><span style="font-family: Times;"> T</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ajā laikā </span><span style="font-family: Times;">M</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">a</span><span style="font-family: Times;">joru krogs</span><span style="font-family: Times;"> </span><span style="font-family: Times;">bij</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">a</span><span style="font-family: Times;"> pa</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">v</span><span style="font-family: Times;">i</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">s</span><span style="font-family: Times;">am </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">panīcis, “</span><span style="font-family: Times;">tā</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">,</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">k</span><span style="font-family: Times;">a bija bail tanī </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ieiet”,</span><span style="font-family: Times;"> bet tad </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ta</span><span style="font-family: Times;">s </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">tika ļ</span><span style="font-family: Times;">oti g</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">līti</span><span style="font-family: Times;"> u</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">z</span><span style="font-family: Times;">kopts un apstādīts </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ar </span><span style="font-family: Times;">kok</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">i</span><span style="font-family: Times;">em un trūm</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">i</span><span style="font-family: Times;">em, p</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">i</span><span style="font-family: Times;">eņem</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ot</span><span style="font-family: Times;"> pa</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">v</span><span style="font-family: Times;">i</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">s</span><span style="font-family: Times;">am jaunu </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">izskatu</span><span style="font-family: Times;">. Pr</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">i</span><span style="font-family: Times;">e</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">kš</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">c</span><span style="font-family: Times;">eļin</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">i</span><span style="font-family: Times;">ek</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">i</span><span style="font-family: Times;">em </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">tika i</span><span style="font-family: Times;">erī</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">kota</span><span style="font-family: Times;">s glītas un </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">s</span><span style="font-family: Times;">podras </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">vi</span><span style="font-family: Times;">e</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">su</span><span style="font-family: Times;"> istabas, </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">k</span><span style="font-family: Times;">u</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">r</span><span style="font-family: Times;">as </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">izīrēja</span><span style="font-family: Times;"> par </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">vis</span><span style="font-family: Times;">ai mērenām </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">cenā</span><span style="font-family: Times;">m. </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">Kā rakstīja laikraksts “Baltijas Vēstnesis”, </span><span style="font-family: Times;">ja</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">unā</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">k</span><span style="font-family: Times;">roga īpaš</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ni</span><span style="font-family: Times;">eka pū</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">liņi </span><span style="font-family: Times;">pelna at</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">zīša</span><span style="font-family: Times;">n</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">u</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">jo</span><span style="font-family: Times;"> Majoru </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">krogs</span><span style="font-family: Times;"> i</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">r</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">vi</span><span style="font-family: Times;">enī</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">gā</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">vi</span><span style="font-family: Times;">eta, kurā Major</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">u</span><span style="font-family: Times;"> nabagāk</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">i</span><span style="font-family: Times;">e ļaudis </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">v</span><span style="font-family: Times;">ar at</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">s</span><span style="font-family: Times;">pird</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">z</span><span style="font-family: Times;">i</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">nāti</span><span style="font-family: Times;">es un </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">atra</span><span style="font-family: Times;">st paju</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">mti. 1888. gada janvārī krogu nomāja I. Tomings, kurš agrāk bija strādājis par ekonomu Rīgā. 1892. gadā te saimniekoja krodziniece Elizabete Tomanne.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Interesanti, ka tautas mutē Majoru krogs bija ieguvis pavisam citu nosaukumu. Kā raksta Jēkabs Štūlis, “</span><span style="font-family: Times;">Majoru krodziņš</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> tika</span><span style="font-family: Times;"> sauk</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ts</span><span style="font-family: Times;"> par ellīti, jo tajā caurām naktīm ormaņi, slakteri, laivenieki, zvejnieki, amatnieki v. t. t. viesojās kā miglā ietīti</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">. </span><span style="font-family: Times;">Degvīna monopola vēl nebija, to dzēra kneipēs tik pa retam ar glāzītēm. Turpretim alus garšoja visiem, tomēr baudītāji no pastāvīgas žūpošanas atturējās, jo bija izdevība šo lāsīti visur dabūt.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span style="font-family: Times;">Sezonas laikā no Rīgas uzkūlās arī klaidoņi, kas, izdzerot pudeli alus, centās maksu noblēdīt. Tomēr bufetnieki tos drīz iezīmēja, un pēc toreizējās parašas norāva tiem cepures no galvas, kur tad tos, pa ielu ejot, publika pazina un nozākāja. Gadījās arī kuriozi, jo viens otrs no tiem nēsāja kabatās vecas cepures, pie kam, ja vienu norāva, viņš, ārā izsteidzies, mierīgā omā uzlika otru galvā un lēnā gaitā aizgāja.</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">”</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Stāsts par Majoru krogu apraujas ar </span><span style="font-family: Times;">1898. g</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">adu, kad</span><span style="font-family: Times;"> t</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">as</span><span style="font-family: Times;"> nodega un vairs ne</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">tika </span><span style="font-family: Times;">atjauno</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ts</span><span style="font-family: Times;">.</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> Pēc tam uz šī gruntsgabala uzcēla divstāvu īres namu, kurā pēckara laikā bija ierīkota Jūrmalas pilsētas 1. poliklīnika. To nojauca, kad 1970. gadu sākumā uzcēla Dubultu poliklīniku un šajā vietā tika izbūvēta slepena pretgaisa aizsardzības pazemes patvertne. Būvēšanas laikā esot atrastas senas monētas. Tagad telpas izmanto noliktavas vajadzībām.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Teksts: Mg. hist. A. Radovics</span></p> |
izklaides objekti(restorāni, kazino, kafejnīcas, akvaparks) | Sabiedriskās ēkas | Majoru kroga atrašanās vieta | Jomas iela 8 | Valsts | 13000093805-805 |
| 2022.03.11 |
<p> Foto: Aktiera, režisora Alekša Mierlauka (īstajā vārdā Aleksis Frīdenfelds; 1866-1943) vasarnīca Majoros, Jomas ielā 77. Tagad šajā vietā uzbūvēta viesnīca Villa St. Maria, bijusī Mierlauka māja uzcelta no jauna kā kopija.</p>
<p> Teksts: Mg. hist. Ainārs Radovics</p> |
vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) | Dzīvojamās ēkas | Alekša Mierlauka vasarnīca | Jomas iela 77, Majori | Privātpersona | 13000093317-317 |
| 2023.01.10 |
<p>Ēka celta 1937. gadā. Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, statuss no<span style="background-color: #f5f5f5; color: #333333; font-family: 'Helvetica Neue', Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px;">16.12.1998.</span></p> |
vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) | Dzīvojamās ēkas | Koka māja neogotikas stilā | Mellužu prospekts 57 | Privātpersona | 13000141510-510 |
| 2023.09.29 |
<p>Majoru tirgu uz sava gruntsgabala atvēra 1888. gadā Pēteris Putniņš (sk. <span style="color: #252523; font-family: Roboto, sans-serif; font-size: 18px; letter-spacing: 0.54px; background-color: #e5e5e5;">Kuģu būvētāja un rēderejas īpašnieka Jēkaba Putniņa māja)</span>.</p> |
industriālas būves | Saimniecības ēkas | Bij. Majoru tirgus, tagad Majoru ledus halle | Majori, Rīgas iela 1 | Pašvaldība | 13000095901-901 |
| 2024.04.02 |
<p><span style="font-family: Times;">Jūrmalas pilsētas domes Ēku un būvju tehniskā stāvokļa novērtēšanas komisija </span><span style="font-family: Times;">2012.gada 3.aprīlī </span><span style="font-family: Times;">atļāva nojaukt </span><span style="font-family: Times;">SIA „Bulduru prospekts 52” piederošo nedzīvojamo ēku Nr.002 (būves kadastra apzīmējums 1300 007 2601 002) Jūrmalā, Bulduru prospektā 52. Sk. </span><span style="font-family: Times;">https://dokumenti.jurmala.lv/docs/i12/l/i120290.htm</span></p> |
vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) | Dzīvojamās ēkas | Veikala ēka | Bulduru prospekts 52 | Juridiska persona | |
| 2022.02.21 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Kopš 2020. gada septembra Dubultu kāpās stāv piemineklis Aspazijai. Tas atrodas tieši pretī viņas muzejam un rāda dzejnieci skaistā tērpā, kam par prototipu kalpojusi kāda fotogrāfija no 1911. gada decembra. Tā tapusi Raiņa un Aspazijas trimdas laikā Šveicē, kad ciemos bija ieradies Felikss Cielēns.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Likās interesanti noskaidrot dzejnieces tērpu. Un tā – 1911. gads, Šveice. Eiropas mākslā un modē tas bija jūgendstila laiks, kurš pacēla sievieti ideāla augstumos ar nogurušu mīklainu acu skatienu, gotiski skaidu figūru un gariem vijīgiem matiem. Stop! Tas neattiecas uz Aspaziju, kura šajā laikā jau bija sasniegusi cienījamu vecumu – 36 gadus un nebūt vairs netēloja “liktenīgo sievieti”. Turklāt viņai nebija svešas emancipācijas idejas. 1886. gadā viņa piedzīvoja neveiksmīgu laulību un pēc šķiršanās</span> <span style="font-family: 'Times New Roman', serif;">sacerēja lugas "Zaudētās tiesības", "Vaidelote" un poēmu "Saules meita".</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif;"> Tad arī radās </span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;">pseidonīm</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif;">s</span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;"> "Aspazija" un </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif;">latviešu prozā</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif;"> </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif;">ienāca</span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;"> sievietes cīņa pret dogmām un aizspriedumiem, </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif;">cīņa </span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;">par tiesībām veidot savu dzīvi saskaņā ar jūtām.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif;">Fotogrāfijā redzamais Aspazijas tērps tomēr nav ne revolucionārs, ne emancipēts, bet ir kopš 20. gadsimta sākuma populārajā S veida siluetā. Kleita šūta no viena piegriezuma auduma ar ķīļveidīgi iešūtiem paplatinājumiem. No priekšpuses tā pieguļ augumam, bet no aizmugures ir brīva un griežas “skrūvē”, ko nodrošina piešūta šaura apakškleita. Šāda svārku daļa padarīja figūru slaidāku un garāku, bet kustības mīkstas un plastiskas. Ak jā, droši vien dzejniece bija uzvilkusi korseti, kas saplacināja vēderu un krūtis, bet nesavilka gurnu līniju, tikai nedaudz (līdz 3 cm) paceļot to uz augšu. Muguras līnija vidukļa līmenī veidoja asu izliekumu. Krūtis netika izceltas, ļaujot kleitai brīvi krist pār tām, kā to prasīja jau pieminētais S siluets.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif;">Kleitām šajā laikā dominēja klusināti zilie un violetie toņi. Aspazijai to papildina kontrastējoša liela apkakle un piedurkņu galu rotājumi, kas veidoti no smagām un blīvām gaišām mežģīnēm. Dzejnieces siluetu noslēdz liela cepure ar platām malām, ko rotā spalvas vai puķu pušķi.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif;">Savukārt piemineklī, ko veidoja t</span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;">ēlniece Olga Šilova</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif;">, šī S silueta līnija nav ievērota. Kleita jau zem krūtīm ir pieguļoša, vidukļa līnija pazemināta, radot mūsdienu cilvēkam labi izprotamu tēlu it kā senā kleitā. Turklāt ar seju kā 25-gadīgai jaunietei. It kā dzejniece gribētu iekļauties 21. gadsimtā. Bet varbūt simbolizējot, ka dzejniece ir mūžam jauna un mūžam slaida? </span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Teksts: Mg. hist Ainārs Radovics</span></p> |
mākslas objekti | Kūltūrvides objekti, Pludmales būves | Aspazijas piemineklis | Aspazijas iela | Pašvaldība | |
| 2022.02.19 |
<p>Bijušais Jūrmalas sakaru kantoris (uz 1961. gadu) Jomas ielā 2, Majoros.</p>
<p>21. gadsimtā ēka tika nojaukta, jo bija satrunējušas koka konstrukcijas un uzcelts būvmateriālu veikals Māja-L.</p> |
administratīvas (pārvaldes) ēkas | Sabiedriskās ēkas | Bij. Jūrmalas sakaru kantoris | Jomas iela 2, Majori | Privātpersona | 13000093802-802 |
| 2022.02.25 |
<p>Būvuzņēmēja Aleksandra Kažoka (1884-1942, Usoļlagā, Krievijā) vasarnīca Bulduru prospektā 138. Foto no grāmatas "Latvijas architektu biedrības architektūras izstāde" (R., 1934). Padomju okupanti 1941. gada 14. jūnijā Aleksandru izsūtīja uz Soļikamsku, bet sievu Mariju, meitu Dzidru, dēlus Gunāru un Ivaru uz Dudunku.</p>
<p>Mg. hist. Ainārs Radovics</p>
<p><a class="reference" href="../../people/view/41" data-id="41">Aleksandrs Kažoks (1884-1942)</a></p>
<p> </p> |
divstāvu (arī ar jumta stāvu) | Dzīvojamās ēkas | Kažoka vasarnīca | Bulduru prospekts 138 | Privātpersona | 13000045101-101 |
| 2023.03.02 |
<p class="MsoNormal" style="margin-right: 0cm; margin-left: 19.85pt; text-indent: 0cm; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;">Foto no žurnāla "Nedēļa", 1924. gads.</p>
<p class="MsoNormal" style="margin-right: 0cm; margin-left: 19.85pt; text-indent: 0cm; font-size: 12pt; font-family: Calibri, sans-serif;">Tagadējā adrese Jūras iela 61, korpuss 1, ēka pamesta un apvilkta ar audumu.</p> |
divstāvu (arī ar jumta stāvu) | Dzīvojamās ēkas | Fabrikanta Ed. Jaunzema vasarnīca | Jūras iela 61, Majori | Nezināms | 13000091805-805 |
| 2022.02.21 |
<p>Bijušais J. Raģa pārtikas preču veikals.</p> |
vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) | Dzīvojamās ēkas | Bijusī J. Raģa veikala ēka | Valteru prospekts 59 | Nezināms | 13000151702-702 |
| 2022.03.14 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 16.35pt;"><em><strong><span lang="LV" style="font-style: normal;">Mantnieka māja</span></strong></em><em><span lang="LV" style="font-style: normal;"> <strong>Gončarova ielā 4/6</strong>. Ēku 1940. gadā nacionālā romantisma stilā projektējis arhitekts A. Birzenieks. Celtnē veikli izmantots dabīgais relfefs, pirmo stāvu izbūvējot pret kāpu. Slavenais kartogrāfs Pēteris Mantnieks (1895-1979) bija precējies ar Miķeļa Brūža meitu Veltu. Saglabājies mākslinieka Niklāva Strunkes mājas zīmējums.</span></em><em><span lang="LV" style="font-style: normal;"> Diemžēl, skaistā ēka 2017. gada septembrī tika izdedzināta.</span></em></p>
<div> </div> |
divstāvu (arī ar jumta stāvu) | Dzīvojamās ēkas | Bij. Mantnieka māja | Gončarova iela 4/6, Dubulti | Privātpersona | 13000101608-608 |
| 2023.10.19 |
|
satiksmes objekti (dzelzceļiem, ostām, autotransportam) | Sabiedriskās ēkas | Majoru kuģu piestātne | Rīgas iela 2a | Privātpersona | 13000096602-602 |
| 2022.03.06 |
<p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> Fēlikss Tālbergs grāmatā par Barklaju de Tolli (<span lang="LV">Феликс Талберг. Барклай де Толли и Балтийский край. </span><span lang="RU">Р</span><span lang="DE">., 2003, </span><span lang="RU">стр</span><span lang="DE">. 18) </span> raksta, ka no 1797. līdz 1805. gadam de Tolli komandēja 3. jēgeru pulku, kurš atradās Palangā un tad Slokā. Kad 1799. gadā viņu paaugstināja par ģenerālmajoru, imperators Pāvils I viņam piešķīra zemi rentē Slokas rajonā pie jūras līča krasta. 1800. gadā viņš uz savas zemes Dubultu ciemā uzcēla vasarnīcu.</span></p>
<div> </div><p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> De Tolli celtā vasarnīca uzskatāma par mūsu pilsētas senāko ēku. Celta aptuveni 1830.-gados,</span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; text-indent: 14.2pt;"> kapitāli remontēta 2010. gados. Diemžēl pēc mājas remonta tai pazuduši slēģi, nolīdzināts dārzs, izcirsti visi krūmi un celiņi, bet postaments uz kura bija stāvējusi eņģeļa figūra, aizvests.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Ēka pirmo reizi parādās Dubultu peldvietas plānā 1844. gadā kā Tolli īpašums un vēlākajos plānos nemainīgi iezīmēta tajā pašā vietā.<strong> </strong>Tā ir guļplanku koka ēka ar masīvu divslīpju jumtu un plašu uz kolonnām balstītu lieveni, kura frontonā saglabājies pusaploces lodziņš.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">1980. gadu beigās ēkai tika veikts kapitālais remonts. 1997. gadā īpašuma tiesības tika nostiprinātas Jūrmalas pilsētas pašvaldībai. 1997. gadā, bet 1997. gadā – Rihardam Ziemelim, dim. 1902. g. Valmieras raj. un Paulīnei Ziemelei, dzim. 1902. g. Liepājā. Pēc tam ēka nomainīja 14 īpašniekus (!).</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Saglabājusies 2000. gada Ekspertu komisijas veiktā ekoloģiskā ekspertīze: zemes gabals atrodas Rīgas jūras līča aizsargjoslā, tas jau vēsturiski apbūvēts un šai teritorijā nav saglabājusies ne dabiskai piekrastei raksturīgā veģetācija, ne kāpu reljefs, ne ainava.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Kaspara Irbes dienasgrāmatās par to rakstīts:<strong> </strong>„Ziemeļa<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a></span><span lang="LV"> kundze aizveda līdz parādīt savu skaisto dārzu pie savas senlaicīgās baronu mītnes. Īzaku Gustiņa stāstījusi par tur redzēto skaistumu savā bērnībā, jaunībā. Viņai tagad būtu vismaz pilni 100 gadi. Mira pāri 90 gadiem. Tur tecējis strautiņš un bijusi strūklaka. Ziemeļa kundze parādīja 1840. gadā saimnieka iekārtotās piemiņas zīmes akmens postamentu ar uzrakstiem vācu valodā. Uz akmens stāvējis kāds eņģelim līdzīgs tēls. Apbrīnojama Ziemeļa kundzes skaistuma mīlestība. (15.7.76.) Redzēju, ka Ziemeļiem jau skaisti zied ķirši un kizila krūms. Ziemeļi laikam dažus gadus vecāki par mani, bet viņš turas un dārzs skaisti uzturēts – staipekņu rozes utt. Jau senos laikos kādam bagātam kungam tur bijis augļu dārzs, kā stāstīja mani senči. Pati māja arī ir ļoti senlaicīga, bet labā stāvoklī. (15.5.88.)”</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Ēka aplūkota arī R. Pētersona rakstā „Dubulti, nami un mēs”<a title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[2]</span></span></span></a>: „Blaumaņa ielā, dārza ieskauta, paslēpusies viena no senajām Jūrmalas dzīvojamām ēkām. Tās būvapjoms gruntsgabala dziļumā acumirklī nav pat samanāms. Bet celtne ir masīva, būvēta tautas celtniecības stilā no bieziem dēļiem ar varenu jumtu un sešrūšu logiem. Pārsteidz plašā uz koka kolonnām balstītā veranda. To var uzskatīt par vienu no senākajiem verandas tipiem, kas radās tad, kad vienkāršās zvejnieku dzīvojamās ēkas sāka pielāgot strauji augošā kūrorta vajadzībām. Sānos veranda segta ar stiklojumu, bet plašais atvērums uz dienvidiem radīja nepieciešamo pāreju no dārza uz ēku, ļāva izvairīties no pusdienas karstās saules, ieturēt maltīti vai patverties no spējām lietusgāzēm. Iedzīvotāji namu saudzē, ik gadu rūpīgi to sakopjot. Skaists ir arī dārzs, kurā vēl redzam kāda senāka pieminekļa pamatni ar uzrakstu. Nostāsts par to ir romantisks un kā allaž par mīlestību, bet eņģelis, kurš rotājis pieminekli, to atstājis un atradis vietu citur. Un patiesi – tas uzmeties uz ielai pretējās ēkas frontona, kur to arī ieraugām.”<a title="" href="#_ftn3" name="_ftnref3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[3]</span></span></span></a></span></p>
<div><br clear="all" /><hr align="left" size="1" width="33%" />
<div id="ftn1">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[1]</span></span></a><span lang="LV"> Rihards Ziemelis, dzimis 1902. gadā, 70 gadus strādāja par dzelzceļnieku Ieriķos, Rīgā, bet Priedainē un Asaros bija stacijas priekšnieks. 1992. gadā viņš nosvinēja 90. dzimšanas dienu. Plašāk: L. Ļubimovs. Dzelzceļš bija valsts lieta // Diena, Nr. 67. 1993. gada 7. aprīlis</span></p>
</div>
<div id="ftn2">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[2]</span></span></a><span lang="LV"> Jūrmala Minētā ēka ir fon Bornhauptas māja Blaumaņa ielā 22, kurā padomju laikā atradās Republikāniskā profesionāli-tehniskā skola. Senā ēka 2012. gadā tika nojaukta un uzbūvēta jauna gandrīz tajā pašā izskatā, tomēr bez eņģeļa tēla ēkas frontonā.</span></p>
</div>
<div id="ftn3">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref3" name="_ftn3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[3]</span></span></a><span lang="LV"> R. Pētersons. Dubulti, nami un mēs // Padomju Jaunatne, 1984. gada 20. novembris</span></p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> </p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV">Teksts un foto: Mg. hist. A. Radovics, publicēts grāmatā "Dubultu vēsture" (Jūrmala, 2018)</span></p>
</div>
</div> |
vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) | Dzīvojamās ēkas | de Tolli vasarnīca | Blaumaņa iela 15c | Privātpersona | |
| 2022.03.04 |
<p> Veiksmīgs vietēja nozīmes arhitektūras pieminekļa glābšanas paraugs ir ēka Bulduros, Vienības prospektā 20. Vairāku gadu laikā abas ēkas tika uzceltas no jauna kā precīzas kopijas. Par agrākajiem īpašniekiem ziņu nav, tikai 1939. gada 23. augustā "Rīgas Jūrmalas Vēstnesī" minēts par kāda veikala eksistenci.</p>
<p> </p> |
divstāvu (arī ar jumta stāvu) | Dzīvojamās ēkas | Ēku kopijas | Vienības prospekts 20 | Nezināms | 13000075702-702 |
| 2023.11.06 |
<p>Māja, kur dzīvoja aktrise Austra Baldone, tagad daļēji pieder aktrises mantiniekiem.</p>
<p><a class="reference" href="../../people/view/48" data-id="48">Austra Baldone (1898-1971)</a></p>
<p> </p> |
vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) | Dzīvojamās ēkas | Māja, kur dzīvoja aktrise Austra Baldone | Jaundubulti, Dubultu prospekts 58a | Privātpersona | 13005111602-602 |
| 2024.04.04 |
<p>Māja, kur dzīvoja literatūrzinātnieki Antons (1876-1971) un Pēteris Birkerti (1881-1956).</p> |
divstāvu (arī ar jumta stāvu) | Dzīvojamās ēkas | Māja, kur dzīvoja Antons un Pēteris Birkerti | Ernesta Birznieka-Upīša iela 15, Bulduri | Privātpersona | |
| 2022.03.08 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">Lielupes krastā, Klints ielā 1 atrodas stalta ķieģeļu ēka – Dubultu pirts. Celta laikaposmā starp 1909. un 1914. gadu. Pirms Pirmā pasaules kara pirts (toreiz Slokas ielā 19) piederēja Ūdra kungam. Kaspars Irbe dienasgrāmatā 1988. gada 5. novembrī rakstīja: ”Atceros laikus pirms 1. pasaules kara, kad atsevišķā numurā mazgājāmies kopā – tēvs, māte un es maziņš. Ilggadīgā pirtniece Terēze ienesa pasūtīto augļūdeni-limonādi. Numurā bija arī lāva un vecāki pērās. Atceros arī, ka kopā ar māti mazgājāmies kopējā sieviešu nodaļā. Māte runājās vāciski ar sirmu dāmu utt.”</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">1924. gadā pirts īpašniece Elīze Ūdere to par 10 000 latiem pārdeva Kārlim Eniņam. Pirkums tika noformēta kā kopīpašums un otra daļa piederēja Jānim Rudzītim. Rudzītis jaunībā bija izmācījies arodu un strādāja par elekromehāniķi uz kuģa. 1923. gadā Ņujorkā, Manhetenā viņš apprecējās ar Annu Šteinbergu. Uz kuģa nopelnīto naudu viņš pārsūtīja uz Rīgu māsas vīram Kārlim Eniņam, jo bija ieplānojis pirkt īpašumu.<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">1924. gada 6. oktobrī pilsētas valde pirti atkal atļāva atvērt Kārlim Jāņa d. Eniņam.<a title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[2]</span></span></span></a> Tā paša gada 24. septembrī Eniņš pilsētai lūdza gādāt par Slokas ielas pārbraucamas vietas ierīkošanu pār dzelzceļu. Dome nosūtīja Dzelzceļa Virsvaldei lūgumu atļaut ierīkot 10 pēdas platu pārbraukšanas vietu.<a title="" href="#_ftn3" name="_ftnref3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[3]</span></span></span></a> 1932. gadā pilsētas valde caurskatīja un apsprieda Dubultu iedzīvotāju kolektīvo lūgumu, pabalstīt materiālā ziņā Dubultu pirts īpašnieku pirts darbības atjaunošanai. Tika nolemts ievākt ziņas no pirts īpašnieka K. Eniņa. 7. martā valde lūgumu noraidīja, jo pie niecīga apmeklētāju skaita pirts kurināšana ir saistīta ar prāvām izmaksām (apm. Ls. 50 nedēļā).<a title="" href="#_ftn4" name="_ftnref4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[4]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">Pirtī bija pērtuve, vannas istabas, sieviešu un vīriešu pirts nodaļas. Pats Jānis Rudzītis tikai 1926. gadā sāka patstāvīgi dzīvot Latvijā. Otrajā stāvā bija divi dzīvokļi katra īpašnieka ģimenei. Citas kāpnes otrajā stāvā veda uz vannas istabām publikai. Diemžēl starp abiem līdzīpašniekiem radās domstarpības, kas noveda pat pie tiesas darbiem. J. Rudzītis pirtī strādāja gan par kurinātāju, gan mehāniķi. Darbs bija smags un nācās strādāt gan dienu, gan nakti.<a title="" href="#_ftn5" name="_ftnref5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[5]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">1939. gada 23. oktobrī vienīgās pilsētas privātās pirts līdzīpašnieki J. Rudzītis un K. Eniņš piedāvāja pirts ekspluatāciju uzņemties pilsētas pašvaldībai. Valdes loceklis V. Mellenbergs kopā ar pirts inženieri R. Borku-Putniņu pārbaudīja un atzina, ka ēka būvēta speciāli pirts vajadzībām, bet katls nav piemērots abām nodaļām – vīriešu un sieviešu. Piekrita pārņemt pirti līdz 1940. gada 31. maijam, kurinot reizi 2 nedēļās, nosakot laiku katram dzimumam.<a title="" href="#_ftn6" name="_ftnref6"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[6]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">Kara laikā pirtī mazgājās gan vācu, gan krievu karavīri. Otrā pasaules kara laikā vāciešiem atkāpjoties, starp sliedēm virs Jaundubultu novadgrāvja cementa caurules vācu karavīri ieraka koka kasti, kurā bija ievietots dinamīts lai uzspridzinātu dzelzceļu.<a title="" href="#_ftn7" name="_ftnref7"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[7]</span></span></span></a> Jānis Rudzītis sprāgstvielas atvienoja, jo baidījās, ka sprādzienā var iet bojā pirts ēka.<a title="" href="#_ftn8" name="_ftnref8"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[8]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">1948. gadā Dubultu pirti nacionalizēja. Tā nonāca pilsētas pirts, veļas mazgātuves un frizētavas tresta valdījumā. Ar Komunālās ministrijas rīkojumu J. Rudzītis tika iecelts par pirts direktoru. 1949. gadā viņš pārtapa par pirtnieku, izvairoties no represijām. Tomēr viņam ar ģimeni tika palūgts atstāt pirts ēku un pārcelties uz Jaundubultiem – vasaras māju bez ērtībām.<a title="" href="#_ftn9" name="_ftnref9"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[9]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">Un atkal Kaspara Irbes atmiņas: „Kapos atnāca arī Rudzīšu Gordija – bijušā pirts īpašnieka meita. Vai viņa dzimusi ASV? Tur R. sapelnīja naudu kā fabrikas strādnieks un atgriezās pēc 1. pasaules kara. ASV valūtai bija augsts kurss. Viņš nopirka pirti un krievi, meklēdami mīnas, atklāja 1944. gadā viņa iemūrēto dārgmetālu utt. krājumu, kuru atņēma. (7.5.88.)</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV"> Ejot ārā, mani apstādināja iereibusī Elita. Aizdedzināja sev papirosu un stāstīja, ka Dubultu pirts tiks slēgta, jo sāks darboties jaunuzceltā pirts Bulduros. Lai gan Dubultu pirts stipri nolaista, žēl no tās šķirties, jo tajā esmu mazgājies kopā ar vecākiem kopš agras bērnības." (5.11.88.)</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">Dubultu pirts tika slēgta un stāvēja pamesta līdz kapitālremontam 1989. gadā. Tagad te iekārtota A/s „Latvijas gāze” Jūrmalas iecirkņa pārvalde.</span></p>
<div><br clear="all" /><hr align="left" size="1" width="33%" />
<div id="ftn1">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[1]</span></span></a><span lang="LV"> M. Feldmanis. Vai ceļš kāpās būs ilgs // Jūrmala, 1994. gada 8. decembris</span></p>
</div>
<div id="ftn2">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[2]</span></span></a><span lang="LV"> LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 7. lieta</span></p>
</div>
<div id="ftn3">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref3" name="_ftn3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[3]</span></span></a><span lang="LV"> Tur pat.</span></p>
</div>
<div id="ftn4">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref4" name="_ftn4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[4]</span></span></a><span lang="LV"> LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 196. lieta</span></p>
</div>
<div id="ftn5">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref5" name="_ftn5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[5]</span></span></a><span lang="LV"> LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 717. lieta</span></p>
</div>
<div id="ftn6">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref6" name="_ftn6"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[6]</span></span></a><span lang="LV"> M. Feldmanis. Vai ceļš kāpās būs ilgs // Jūrmala, 1994. gada 8. decembris</span></p>
</div>
<div id="ftn7">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref7" name="_ftn7"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[7]</span></span></a><span lang="LV"> Knobles atmiņas</span></p>
</div>
<div id="ftn8">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref8" name="_ftn8"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[8]</span></span></a><span lang="LV"> Jāņa Rudzīša meitas Gondijas Reķes atmiņas - M. Feldmanis. Vai ceļš kāpās būs ilgs // Jūrmala, 1994. gada 8. decembris</span></p>
</div>
<div id="ftn9">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref9" name="_ftn9"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[9]</span></span></a><span lang="LV"> M. Feldmanis. Vai ceļš kāpās būs ilgs // Jūrmala, 1994. gada 8. decembris</span></p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> </p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV">Teksts un foto: Mg. hist. A. Radovics</span></p>
</div>
</div> |
industriālas būves | Saimniecības ēkas | Bijusī Dubultu pirts | Klints iela 1, Dubulti | Juridiska persona | 13000103501-501 |
| 2022.03.18 |
<p><span style="color: #272b3d; font-family: 'Open Sans', sans-serif; font-size: 14px; letter-spacing: 0.2px;"> Mākslinieks Ādolfs Zārdiņš </span><span style="color: #4d5156; font-family: arial, sans-serif; font-size: 14px; background-color: #ffffff;">dzimis 1890. gada 8. februārī,</span><span style="color: #272b3d; font-family: 'Open Sans', sans-serif; font-size: 14px; letter-spacing: 0.2px;"> zīmēt sācis agri. Pēc tēva nāves ap 1910. gadu māte ar 6 bērniem pārcēlusies uz Vitebsku. 1920. gadā viņš kopā ar ģimeni atgriezies Rīgā. </span><span style="color: #272b3d; font-family: 'Open Sans', sans-serif; font-size: 14px; letter-spacing: 0.2px;">Apmeklējis Neatkarīgo mākslinieku vienības studiju, piedalījies šīs vienības izstādēs (1931, 1933,1935), taču viņa lūgums uzņemt vienībā ticis noraidīts (1937).</span><br style="box-sizing: border-box; font-size: 0px; line-height: 0; color: #272b3d; font-family: 'Open Sans', sans-serif; letter-spacing: 0.2px;" /><span style="color: #272b3d; font-family: 'Open Sans', sans-serif; font-size: 14px; letter-spacing: 0.2px;"> 1930. gadu beigās mākslinieks apmeties mājā Jūrmalā, kur savrupībā nodzīvojis līdz mūža beigām.</span><br style="box-sizing: border-box; font-size: 0px; line-height: 0; color: #272b3d; font-family: 'Open Sans', sans-serif; letter-spacing: 0.2px;" /><span style="color: #272b3d; font-family: 'Open Sans', sans-serif; font-size: 14px; letter-spacing: 0.2px;">Viņš fanātiskā neatlaidībā zīmējis, gleznojis, lasījis, rakstījis īpatnēju “dienasgrāmatu”. Pēc Otrā pasaules kara bieži strādājis badā un aukstumā, bez piemērotiem materiāliem. Pēdējos gados, šķiet, smagi slimojis. 1990. gadu beigās radinieki nodeva atklātībai Ā. Zārdiņa radošo mantojumu.</span><br style="box-sizing: border-box; font-size: 0px; line-height: 0; color: #272b3d; font-family: 'Open Sans', sans-serif; letter-spacing: 0.2px;" /><span style="color: #272b3d; font-family: 'Open Sans', sans-serif; font-size: 14px; letter-spacing: 0.2px;"> Piemiņas izstādes sarīkotas Rīgā (1998), Veclārā (Vācijā) un Maskavā (divas 1999; viena A . Puškina tēlotājmākslas valsts muzejā Maskavā 1999. gada jūlijā), Itālijā (2006), Bukarestē Titulescu fonda galvenajā ēkā (2019). </span><span style="color: #272b3d; font-family: 'Open Sans', sans-serif; font-size: 14px; letter-spacing: 0.2px;">Ādolfs Zārdiņš nomira 77 gadu vecumā kā neviena neatzīts mākslinieks.</span><span style="color: #272b3d; font-family: 'Open Sans', sans-serif; font-size: 14px; letter-spacing: 0.2px;"> Pēc viņa nāves 30 gadus dzīvojamās mājas bēniņi glabāja viņa dzīves un daiļrades noslēpumu. 1997. gada rudenī tika atklāti šie neparastās dzīves emocionālie un neparasti drosmīgie darbi. Mākslinieki, kritiķi, mākslas zinātnieki – visi bija vienisprātis, ka latviešu mākslas vēsturē ir atvērta jauna lappuse. Sarīkotas vairākas piemiņas izstādes Rīgā, Vācijā, Maskavā (viena no tām A. Puškina valsts mākslas muzejā 1999.)</span></p>
<p><span style="color: #272b3d; font-family: 'Open Sans', sans-serif; font-size: 14px; letter-spacing: 0.2px;"> Ā.Zārdiņš darināja nelielas, bet sarežģītas figurālas kompozīcijas dažādās tehnikās. Sižetos dominē klasiskās (vēsture, mitoloģija, reliģija, žanrs, erotika) tēmas, taču to interpretācija parasti ir alegoriska, asociatīva, subjektīva un bieži paradoksāla gan stilā, gan saturā. Darbos atklājas pasaules uztvere, kuras centrā cilvēks, viņa metafiziskā esamība, jutekliskas un garīgās dzīves eksistence.</span></p>
<p style="box-sizing: border-box; line-height: 20px; font-size: 14px; margin: 0px 0px 10px; color: #272b3d; font-family: 'Open Sans', sans-serif; letter-spacing: 0.2px;">Izmantots: “Māksla un arhitektūra biogrāfijās” Atb. red. A. Vanaga – Rīga, 2003 – 4. sēj.;</p>
<p style="box-sizing: border-box; line-height: 20px; font-size: 14px; margin: 0px 0px 10px; color: #272b3d; font-family: 'Open Sans', sans-serif; letter-spacing: 0.2px;">«Адолф Зардиньш». Каталог. Государственный музей изобразительных искусств им. А. С. Пушкина. – Мaskava , 1999. gada jūlijs – R.: Neputns, 1999. ;</p>
<p style="box-sizing: border-box; line-height: 20px; font-size: 14px; margin: 0px 0px 10px; color: #272b3d; font-family: 'Open Sans', sans-serif; letter-spacing: 0.2px;">L. Pestova „Ādolfs Zārdiņš”, tulk. A. Osmanis – R.: Neputns, 2004.</p> |
divstāvu (arī ar jumta stāvu) | Dzīvojamās ēkas | Zārdiņu māja | Jaunā iela 28, Majori | Privātpersona | 13000094410-410 |
| 2022.03.26 |
|
vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) | Dzīvojamās ēkas | Vasarnīca | Valteru prospekts 65 | Privātpersona | 13000152202-202 |
| 2024.01.15 |
<p> Uz gruntsgabala Meierovica prospektā 31 atradās Konstantīna Juhņēviča vasarnīca. Latvijas Valsts Vēstures arhīvā pie Hipotēku bankas dokumentiem atrodas arī šīs vasarnīcas attēli, jo tā 1940. gadā bija nonākusi bankas īpašumā.</p>
<p> Pēc valsts okupācijas ēkā bija ierīkots bērnu dārzs. Lūk, ko atceras senā Dubultu iedzīvotāja Līvija Veģe: [<span style="font-family: Times; text-indent: 19.85pt;">Pēc atgriešanās no bēgļu gaitām Vācijā mamma], apmetās Akas ielā pie mammas māsas, tad pēc mēneša sāka strādāt par sētnieku bij. Konstantīna Juhņēviča vasarnīcā un dzīvoja sētnieka namiņā. Tas atradās pa kreisi no vārtiem un tur bija liela virtuve un maza istabiņa. Skaistajā vasarnīcā krievi bija ierīkojuši bērnu dārzu. Meitene būdama visu lielo dārzu ziemā ar slēpēm izbraucu, kalni bija labi diezgan. Mamma piepelnījās, apvīlējot palagus bērnu dārzam.</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpFirst" style="text-indent: 19.85pt;"> </p>
<p> 1970. gadu sākumā vasarnīcu nojauca, lai šeit uzceltu PSRS Ārlietu ministrijas vasarnīcu, tautā sauktu par Kosigina "dāču". Vasarnīca ir celta pēc arhitekta Valērija Kadirkova projekta 1971. gadā.</p> |
vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) | Dzīvojamās ēkas | Valsts prezidenta rezidence | Dubultos, Meierovica prospektā 31 | Valsts | |
| 2023.09.21 |
<p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Calibri, sans-serif;">Ivana Miškes koka divstāvupansiju uz Kaudzīšu ielas stūra projektējis arhitekts A. Brimans 1906. gada 24. jūlijā. Salīdzinot ar cara laiku atklātni redzams, ka bēniņu stāvā izbūvēti trīs mansarda logi iecerēto divu vietā un ka ēkas vidusdaļā ir vaļējas verandas. Logi iebūvēti tikai abos tornīšos. Ēka ir saglabājusies un atjaunota. Pēc projekta, 1. stāvā tajā bija liela ēdnīcas zāle, 2. stāvā istabiņas. Ar ēkas ziemeļu daļu to savienoja metāla durvis.</span></p><p class="MsoNormalCxSpFirst" style="margin-bottom: 0.0001pt;" align="left"><strong><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px;">Miškes pansija</span></strong><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px;"> presē minēta kopš 1888. gada. (Rižskij Vestnik, 18. jūn. 1888. g.)</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; line-height: normal; font-size: 10pt; font-family: Calibri, sans-serif;" align="left"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; background: white;">1914. gadā Majoros pie Miškes panzijas kāda krievu kņaziene pazaudējusi smiltīs peldoties sešus platīna un zelta briljanta gredzenus. Katrs bija vairāku tūkstošu zelta rub. vērtībā. Tur pat draugi atraduši divus gredzenus un atdevuši tos kņazienei, bet par citiem, kas palikuši jūrā smiltis, skaistule tikai pasmaidījusi. Toreiz tiešam Rīgas jūrmalā viesojušās briljantu karalienes, jo kādai Maskavas tirgotāja šķirtai sievai bija briljanta auskari tik lieli, kā lielie rieksti. Publika gāja skaistulei pakaļ bariem, apbrīnojot briljantus. (Aizkulises, 19. jūl.1929.g.)</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; line-height: normal; font-size: 10pt; font-family: Calibri, sans-serif;" align="left"> </p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; line-height: normal; font-size: 10pt; font-family: Calibri, sans-serif;" align="left"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; background: white;">Mg.hist. A. Radovics</span></p> |
kūrorta ēkas (arī viesu nami, viesnīcas, SPA) | Sabiedriskās ēkas | Bij. Miškes pansija | Jūras iela 57, Majori | Privātpersona | 13000091802-802 |
| 2022.03.09 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 16.35pt;"><strong><span lang="LV">Brūža māja Gončarova ielā 8/10</span></strong><span lang="LV"> celta 1936<em><span style="font-style: normal;">.-1937. </span></em>gadā<em><span style="font-style: normal;"> pēc arhitekta Eižena Lubes projekta</span></em> funkcionālisma/neoklasicisma stilā<em><span style="font-style: normal;">.</span></em><a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a> </span><span lang="LV" style="text-indent: 0px; font-size: 12pt;">Piederēja ķīmiķim <strong>Miķelim Brūžis</strong> (<em><span style="font-style: normal;">1868-1941. gada 5. novembris).</span></em></span><em><span lang="LV" style="font-style: normal;"> Pēc īpašuma atgūšanas 1990. gados māja divas reizes ir nomainījusi īpašniekus.</span></em><a title="" href="#_ftn3" name="_ftnref3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[3]</span></span></a><em><span lang="LV" style="font-style: normal;"> Padomju laikos māja atradās Rakstnieku nama teritorijā un tajā bija iekārtota ēdnīca.</span></em><a title="" href="#_ftn4" name="_ftnref4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[4]</span></span></a></p>
<div><hr align="left" size="1" width="33%" />
<div id="ftn1">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[1]</span></span></a><span lang="LV"> <em><span style="font-style: normal;">Pēteris Ārends. Profesors Dr. H. C. architekts Eižens Laube // Senatne un Māksla, III. 1939</span></em></span></p>
</div>
<div id="ftn3">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref3" name="_ftn3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[3]</span></span></a><span lang="LV"> Latvijas TV raidījums ”Ielas garumā. Dubulti, 2. daļa.” 2008. gada 5. oktobrī</span></p>
</div>
<div id="ftn4">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref4" name="_ftn4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[4]</span></span></a><span lang="LV"> <em><span style="font-style: normal;">Elza Stērste. Trimdas rakstnieku vēstules, 2. daļa. 1982</span></em></span></p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> </p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV"><em><span style="font-style: normal;">Teksts un foto: Mg. hist. A. Radovics</span></em></span></p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a class="reference" href="../../people/view/40" data-id="40">Miķelis Brūžis (1868-1941)</a></p>
</div>
</div> |
divstāvu (arī ar jumta stāvu) | Dzīvojamās ēkas | Bij. Brūža māja | Gončarova iela 8/10, Dubulti | Privātpersona | 13000101609-609 |
| 2022.01.31 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Šmithena un Bērziņa ģimnāzija</span><span lang="LV"> ieņem izcilu vietu Latvijas skolu vēsturē. Savas darbības laikā no 1909. līdz 1915. gadam pieaicinot talantīgus pedagogus, tā paguva sagatavot daudzus vēlāk labi pazīstamus kultūras un zinātnes darbiniekus. Skolas dibinātājs ir pedagogs, dzejnieks un filologs Ludvigs Ernests Bērziņš. Ģimnāzijas ēku par saviem līdzekļiem pēc arhitekta Eižena Laubes projekta lika celt Ella Opss, dzim Putniņš. Tajā paredzēja 10 klases, plašu aulu un vairākas mazākas telpas. 1909. gada maijā sākās ģimnāzijas būves darbi, ko veica Rīgas būvuzņēmējs, Dubultu baznīcas celtnieks Krišjānis Ķergalvis no Rīgas un Ausma no Jaun-Dubultiem. 29. septembrī ģimnāzija pārcēlās uz jauno skolas ēku. Bet Pirmais pasaules karš izputināja visu: krievu armijas vadība šeit nolēma izveidot apm. 250 metrus platu brīvu joslu artilērijas apšaudei.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">1915. gada 5. jūlijā skolas no Dubultiem evakuēja uz Tērbatu, kur skolēni bija gandrīz vienīgi bēgļu bērni. Meiteņu ģimnāzija pēc evakuācijas izbeidza savu darbību.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">Nedēļu pēc skolu evakuācijas, 1915. gada 12. jūlijā krievu armija sāka iznīcināt ēkas starp tag. Ogres un Amulas ielu. Tika nodedzināti arī visi Šmithena—Bērziņa ģimnāzijas pansionāti. Starp drupu kaudzēm tikai palika vientuļi stāvam meiteņu ģimnāzijas ēka, kas vienīgā saglabājusies līdz mūsdienām.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt;">Jūrmalas Mākslas skolas audzēkņi Šmithena un Bērziņa ģimnāzijas ēkas piemiņai 2022. gadā radījuši grāmatu "Circeņa stāsts" un videofilmu: </span><span style="font-family: Times New Roman, serif;">https://www.youtube.com/watch?v=rdpPA8shZkY</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"> </p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"> </p><p><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 20.8px;">Šmithena un Bērziņa ģimnāzija</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 20.8px;"> šajā ēkā darbojās no 1909. līdz 1915. gadam. </span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; text-indent: 15.6pt;">Vācu okupācijas laikā 1942. gadā ģimnāzijas ēkā ierīkoja Arodbiedrību centrālās savienības arodu skolu direktora A. Ledaunieka vadībā. Tur no 7. jūnija 100 latviešu jaunavas 18—23 gadu vecumā 4 mēnešu kursos sagatavoja par vācu valodas mašīnrakstītājām-stenografistēm. </span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 20.8px;">Pašlaik vēsturisko ēku ir nopirkusi Jūrmalas pašvaldība ar nodomu to atjaunot.</span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Skolas dibinātājs ir pedagogs, dzejnieks un filologs Ludvigs Ernests Bērziņš. 1908. gada rudenī Dubultu draudzes mācītājs J. Opss sasauca vairākas vecāku un labvēļu sapulces, kurās sprieda par vidusskolu dibināšanu Jūrmalā. 1909. gada 15. februārī Dubultu gruntsīpašnieki nolēma dāvināt skolu vajadzībām 3 pūrvietas lielu meža gabalu. 19. februārī pie skolu kuratora Prutčenko ieradās četru vīru delegācija: mācītājs J. Opss, Grosvalds, L. Bērziņš un viņa sievastēvs mācītājs Fricis Šmithens un iesniedza Dubultu komūnas lūgumu atvērt uz L. Bērziņa vārda Dubultos vīriešu un sieviešu ģimnāzijas. Kuratoram nepatika komūnas vārds un arī tas, ka delegācija lūdza 19. februārī, zemnieku brīvlaišanas dienā. Lika pagaidīt un atbildi nedeva. Ludis Bērziņš atmeta visam ar roku un taisījās braukt uz Maskavu studēt filosofiju. Tad 25. aprīlī Šmithens dabūja uz sava vārda atļauju atvērt ģimnāziju (I šķiras skolu) zēniem un meitenēm.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Skolu par saviem līdzekļiem pēc arhitekta Eižena Laubes projekta lika celt Ella Opss, dzim. Putniņš. Ēkā paredzēja 10 klases, plašu aulu un vairākas mazākas telpas. Jau maijā sākās ģimnāzijas būves darbi, ko veica Rīgas būvuzņēmējs, Dubultu baznīcas celtnieks Krišjānis Ķergalvis no Rīgas un Ausma no Jaun-Dubultiem. Ēkām bija jābūt zem jumta līdz 15. jūnijam un gatavām līdz 15. augustam. Tomēr, kad 2. septembrī ģimnāzijā sākās mācības, tās pāris nedēļas notika pagaidu telpās — mācītāja J. Opsa vasarnīcās. Tikai 29. septembrī ģimnāzija pārcēlās uz jauno skolas ēku Strēlnieku prospektā. Ar lielām grūtībām pirmajā rudenī palīdzot skolniekiem, ēkas priekšpusē izveidoja dārzu un iestādīja kociņus.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Jauno mācību iestādi atbalstīja īpaša garantu grupa, kopskaitā 47 personas gan jūrmalnieki, gan rīdzinieki. Garanti apņēmās maksāt 25 līdz 100 rbļ. — cik nu katrs spēdams. Tā kā skola bez piemaksām nevarēja eksistēt, tad garantiem norādītā summa arī bija jāiemaksā, ko visi godam pildīja. Saskaņā ar skolas dibinātāju priekšlikumu, mācību apgabala valde ģimnāzijai apstiprināja kuratoriju šādā sastāvā: F. Šmithens, L. Bērziņš, mācītājs Opsis, namu īpašnieks K. Morbergs, zvēr. adv. Fr. Grosvalds, vecākais mežu revidents Beķers, Dubultu namīpašnieks P. Belte, namīpašnieks K. Ķergalvis, Dr. med. G. Reinhards, Grosvalda un Morberga kundzes, majorāta īpašnieks barons Firks, pareizticīgo garīdznieks N. Šalfejevs un vēlākais notārs M. Čulkovs. Par meiteņu ģimnāzijas atbildīgo vadītāju kurātors apstiprināja L. Bērziņu, bet par kuratorijas priekšsēdētāju F. Šmithenu.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Kad jaunās mācības gaitas un telpas bija pilnīgi sakārtotas, — 21. oktobrī (29. sept. v.st.) notika svinīgs iesvētīšanas akts, kurā piedalījās arī kurators S. M. Prutčenko. Aktā runāja virsskolotājs Sīlītis, matemātiķis E. Pulpe un L. Bērziņš. Interesanti, ka starp sveicieniem bija vēstule no kādas galma dāmas, kas sveicināja Bulgārijas karalienes vārdā. Tā kā turku-bulgāru kara laikā mācītājs Šmithens bulgāru armijā kalpoja par mācītāju un tika stādīts priekšā Bulgārijas karalienei, tad karaliene atsūtīja apsveikumu. Ar šo jauno mācību iestādi Ludis Bērziņš kļuva vēsturiska persona, jo viņš vadīja pirmo latviešu zēnu ģimnāziju. Latvieši līdz šim pazina tikai reālskolas, kur ātrāk varēja tikt vidusskolai cauri.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">F. Šmithena un L. Bērziņa ģimnāzija iekārtoja audzēkņiem (-ēm) arī internātu, kādēļ te varēja mācīties gan latvieši, gan cittautieši, pat no tālām Krievijas malām. Mācību valoda, protams, bija krievu, bet latviešu valodai arī bija cienīga vieta. Skolēnu skaits pirmajā (1909./10.) mācību gadā bija 205, trešajā 353, bet vēlāk ap 450. Internātā skolēnu skaits pieauga līdz 162.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Internāta dienas gaita: 6.30 celšanās, 7.15 pirmais azaids, 8—11 mācības stundas klasēs, pēc tam otrs azaids, 11—13 mācību stundas, 13.15 pusdienas. Pēc pusdienas maltītes audzēkņiem bija atļauts brīvi nodarboties ar sportu, rotaļām un atpūsties no garīgā darba. 16.30 palaunadzis, 17—20 audzēkņiem jāsagatavo dažādi uzdevumi, jaunākiem uzraudzībā, vecākiem patstāvīgi savās istabās. 20 — vakariņas. Pēc vakariņām jānotīra savs apģērbs un apavi, jānomazgājas. Jaunākiem audzēkņiem jāiet gulēt 21, vecākiem atļauts nodarboties līdz 22, bet 22.30 visiem jāiet gulēt.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Mācību programa šīm skolām bija līdzīga valdības ģimnāzijām, pie kam zēnu ģimnāzijā atbilda klasiskai ģimnāzijai. Pirmajam mācības gadam beidzoties, kurators Prutčenko izgādāja meiteņu ģimnāzijai pilnas valsts sieviešu ģimnāziju tiesības. Grūtāk veicās ar tiesību iegūšanu zēnu ģimnāzijai. Piešķīra tikai tā sauktās pustiesības, t.i. ģimnāzijas absolventi izglītības cenza ziņā tapa pielīdzināti valsts un pašvaldības ģimnāziju absolventiem. 1913. gadā gan ģimnāzijas vadība lūdza mācības apgabala kuratoram piešķirt ģimnāzijai pilnas tiesības. Jautājumu 1913. gada 28. augustā apsprieda kuratora padome kuratora Ščerbakova vadībā un nolēma lūgumu pagaidām noraidīt, bet turpmāk tuvāk iepazīties ar ģimnāzijas darbību. Kuratora padomes protokolā ierakstīts šāds atzinums: „Pagaidām neizšķirt jautājumu par tiesību piešķiršanu šai ģimnāzijai, kas gan labi nostādīta audzināšanas ziņā, bet, pēc padomes locekļu atsauksmēm, darbojas noteikti nacionālā virzienā". Lūk, šis nacionālais noskaņojums bija tiesību liegšanas iemesls.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Tieši šinī laikā Rīgas mācības apgabala valde jau sāka aptvert latviešu privātskolu lielo nozīmi un tādēļ pret tām vairs neizturējās ar tādu iecietību, kāda bija vērojama pēc 1905./06. gada. Pārkrievošanas politika atkal sāka pieaugt un tai vajadzēja skart arī privātskolās.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Saimnieciskie apstākļi Šmithena-Bērziņa ģimnāzijā joprojām nebija nodrošināti — katrs gads beidzās ar deficītu. Uzturēt saimniecību deviņās ēkās uz deviņām pūrvietām zemes platības, cenšoties audzēkņiem(-ēm) dot visas iespējamās ērtības — tas prasīja prāvus izdevumus, ko nespēja segt ar skolēnu parastām iemaksām. Ēkās un iekārtā ieguldītais kapitāls gadu no gada bija ierēķināts kā parāds. Tomēr ar lielu enerģiju ģimnāziju vadītāji ar katru gadu nevis pasliktināja, bet joprojām uzlaboja savu skolu labierīcības. 1914./15. mācību gadā zēnu ģimnāzijai bija 28.000 rubļu parāds, kas tomēr vadītājiem neiedvesa lielu pesimismu — ģimnāzija taču attīstījās, skolēnu skaits pieauga. Bet Pirmais pasaules karš izputināja visus labos nodomus un cerības. </span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">1915. gads pienāca ar nepatīkamu traģēdiju: Dubultu jūrmalā atrada nošāvušos ģimnāzijas 4. klases skolnieku Blumbergu. Pie viņa atrada mazu ceļa somiņu, kabatas grāmatiņu un maku ar vairāk kā 4 rbļ. naudas. Nesen viņš atbrauca no saviem vecākiem Lejas Kurzemē un viņam bija no mājām līdzi lielāka naudas summa, ar ko samaksāt skolas naudu un pansiju, bet nelaimīgais zēns to kaut kur bija iztērējis.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">1915. gada 5. jūlijā skolas no Dubultiem evakuēja uz Tērbatu, kur skolēni bija gandrīz vienīgi bēgļu bērni. Meiteņu ģimnāzija pēc evakuācijas izbeidza savu darbību. Pret to gan protestēja dibinātāji un aizrādīja, ka ģimnāzija darbojusies ar valsts ģimnāziju tiesībām, tomēr valdība slēgšanu motivēja ar kara laika valsts finansiālām grūtībām.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">Nedēļu pēc skolu evakuācijas, 12. jūlijā krievu armija Jaundubultos sāka iznīcināt ēkas starp tag. Ogres un Amulas ielu, lai ierīkotu apm. 250 metrus platu brīvu joslu artilērijas apšaudei. Tika nodedzināti arī visi Šmithena—Bērziņa ģimnāzijas pansionāti. Starp drupu kaudzēm tikai palika vientuļi stāvam meiteņu ģimnāzijas ēka, kas vienīgā saglabājusies līdz mūsdienām.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.55pt;"><span lang="LV">Rihards Rudzītis 20. jūlijā rakstīja: „Arvien lielāks klusums iestājas jūrmalā. Daļa Dubultu pārvērsts par tuksnesi, pat nezāle tur vairs neaug, ne krūms, tikai visapkārt pelni un akmeņi. Nevar vairs pazīt, kur agrāk bijušas mājas. Tāds liktenis ķēra arī mūsu vīriešu ģimnāziju un pansijas, tikai sieviešu ģimnāzija viena vienīgā, kā kuģis uz jūras, stāv klusu un sērīgi. Pat sēta un kociņi tai apkārt nocirsti, kociņi, kurus stādīja paši skolnieki un kuri izauguši lieli, būtu dārga piemiņa par saviem skolas laikiem.”</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">Zēnu ģimnāziju, gan ne ar oficiālo agrāko nosaukumu, bet ar faktisku agrāko vadību, Šmithens un L. Bērziņš vēlāk vācu okupācijas laikā atjaunoja Limbažos. Tā izbeidza darbību 1918. gadā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"> </p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><strong><span lang="LV">Ievērojamākie pedagogi</span></strong></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV"> </span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">1914. gadā ģimnāzijas kancelejā par darbvedi strādāja vēlāk ievērojamais zinātnieks agronoms, tautsaimnieks un kooperators <strong>Arnolds Aizsilnieks</strong> (1898, Grostonas pag.-1982, Stokholma). </span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">No 1911.gada par vēstures skolotāju ģimnāzijā strādāja <strong> Aleksandrs Heinrihs Birznieks</strong> (1882, Olainē -1951). </span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">No 1909. —1911. gadam par skolotāju ģimnāzijā strādāja vēlākais Latvijas universitātes filoloģijas un filozofijas fakultātes vecākais docents, profesors <strong>Rūdolfs Jurgens </strong>(1869, Taurupes Kalna Jurēnos-1944, Rīgā). </span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.45pt;"><span lang="LV">1909. gadā no Jēkabpils uz Dubultiem pārnāca strādāt gleznotājs <strong>Jānis Kuga</strong> (1878, Ikšķiles pagastā-1969, Toronta, Kanādā ). </span></p>
<p class="TableContents" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV">1913.-1915. gadā kā skolotājs ģimnāzijā darbojās rakstnieks <strong>Eduards Meklers </strong>(1884, Nītaures Kalna-Kuilēnos-?). </span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18.8pt;"><span lang="LV">1909.-1915. gadā ģimnāzijā pasniedza vācu un franču valodas, uzraudzīja internātu un 1 gadu izpildīja priekšnieces vietu<strong> Anna Meņģelis</strong> (1861, Kārļu pag. Leimaņos-?). </span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.45pt;"><span lang="LV">Leģendārais latviešu lidotājs<strong> Eduards Pulpe</strong> (1880-1916) pēc studijām Maskavas universitātes matemātikas fakultātē strādāja Šmithena un Bērziņa ģimnāzijā par skolotāju.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">Dubultos 1909.-1919. gadā par franču valodas skolotāju strādāja vēlākais diplomāts <strong>Ludvigs Sēja</strong> (1885, Džūkstes pag. Ķūķos-1962, Rīgā). Šeit viņš noskatīja savu nākamo sievu, par 12 gadiem jaunāko Hertu Ozolu. </span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">Rakstnieks un klasicists <strong>Jānis Sīlītis </strong>(1876, Kusas pag. Caunēs-1938, Krievija) strādāja ģimnāzijā par latīņu valodas skolotāju. </span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><span lang="LV">1913.–1914. gadā ģimnāzijā par skolotāju strādāja <strong>Gustavs Šaurums </strong>(1883, Ezeres pag.–1952, Rīgā) – teologs, bibliotēku darbinieks, bibliogrāfs. </span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><span lang="LV">Matemātikas skolotājs <strong>Lerhs Urzevičs Georgs</strong> (1881, Ezerē-?) 1911. gadā beidza Maskavas Universitāti, 1911.-1912. gadā bija Bērziņa un Šmithena vīriešu ģimnāzijas skolotājs.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><span lang="LV">Pasniedzēji <a class="reference" href="../../people/view/11" data-id="11">Ludis (Ludvigs Ernsts) Bērziņš (1970-1965)</a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/12" data-id="12">Fricis Šmithens (1876-1918)</a></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/14" data-id="14">Aleksandrs Heinrihs Birznieks (1882-1951)</a></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/13" data-id="13">Arnolds Aizsilnieks (1898-1982)</a></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/15" data-id="15">Rūdolfs Jurgens (1869-1944)</a></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/14" data-id="14">Aleksandrs Heinrihs Birznieks (1882-1951)</a></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/16" data-id="16">Jānis Kuga (1878-1969)</a></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/17" data-id="17">Eduards Meklers (1884-?)</a></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/18" data-id="18">Anna Meņģelis (1861-?)</a></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/19" data-id="19">Eduards Pulpe (1880-1916)</a></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/20" data-id="20">Ludvigs Sēja (1885-1962)</a></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/21" data-id="21">Jānis Sīlītis (1876-1938)</a></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/22" data-id="22">Gustavs Šaurums (1883-1952)</a></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/23" data-id="23">Lerhs Urdzevičs Georgs (1881-?)</a></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;">Ivērojamākie absolventi:</p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><strong style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV"><a class="reference" href="../../people/view/24" data-id="24">Bruno Kalniņš (1899-1990)</a></span></strong></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/25" data-id="25">Pēteris Krievs (1892-1919)</a></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/26" data-id="26">Kārlis Niedra (1898-?)</a></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/27" data-id="27">Pāvils Mucenieks (1891-1940)</a></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/28" data-id="28">Pāvils Ozoliņš (1895-1988)</a></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/29" data-id="29">Rihards Rudzītis (1898-1960)</a></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/30" data-id="30">Pauls Stradiņš (1896-1958)</a></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><a class="reference" href="../../people/view/31" data-id="31">Jānis Sudrabkalns (1894-1975)</a></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"> </p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"><span style="font-family: -apple-system, 'system-ui', 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif; font-size: medium; text-indent: 0px;">Teksts: Mg. hist. A. Radovics</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.25pt;"> </p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"> </p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"> </p>
<div><br clear="all" />
<div id="ftn15">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> </p>
</div>
</div> |
skolas | Izglītības iestāde | Šmithena un Bērziņa Dubultu ģimnāzija | Strēlnieku prospekts 32, Jaundubulti | Pašvaldība | 13000102701-212 |
| 2023.12.29 |
<p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Calibri;"> Nikolaja Fiļipova, Haritonova d. mājas projekts Rīgas ielā 32 (stūris ar Jāņa Pliekšāna ielu). 1897. gada 22. decembris. Arhitekts Vladimirs Lunskis. Neliela ziemas māja ar 6 istabām un verandu. Izbūvēts pagrabs. Ēka ir saglabājusies, pārbūvēta par veikalu.</span></p>
<p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Calibri;"> </span><span style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;">Arhitekts </span><strong style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;">Vladimirs Lunskis</strong><span style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;"> (1862-1920) dzimis Jana Lunska ģimenē Viļņā vai Lomžā. Māte bija krieviete, tēvs – polis. Beidza Sankt-Pēterburgas Mākslas akadēmiju ar inženiera-arhitekta grādu. Strādāja Rīgā, 1892. gadā tika norīkots par Vidzemes guberņas arhitektu. Šajā amatā strādāja 13 gadus, vairākus gadus ieņemot arī diecēzes arhitekta amatu. Arhitektūras vēsturē pazīstams ar dažādu pareizticīgo baznīcu ēkām (arī </span><span style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;">Ķemeru Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīcu (1892–1893), un divām laicīgām celtnēm - Tērbatas tiesas namu (1892–1894), vēlāk Igaunijas Nacionālā muzeja ēka un sešstāvu īres namu Elizabetes ielā 11. Atdusas Rīgas Ivana kapos.</span></p>
<p><span style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;"> Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 10pt; line-height: 15.3333px; font-size: 10pt; font-family: Calibri;" align="left"> </p> |
vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) | Dzīvojamās ēkas | Veikala ēka | Majoros, Rīgas ielā 32 | Privātpersona | |
| 2024.02.13 |
<p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"> 1924. gadā Pauls Rubis nopirka vasarnīcu Dubultos un to pārbūvēja, radot īpatnēju t. s. Šveices mājas sintēzi. </span><span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 12pt;">Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Rubi no darba </span><span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 12pt;">Latvijas Galvenās cietumu valdes vicedirektora amata </span><span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 12pt;">atbrīvoja. Viņa skaistā vasarnīca tika nacionalizēta, atstājot īpašniekam trīs ziemas istabas, bet pārējo ēkas daļu vasarnīcu trests vasaras sezonā izīrēja Rakstnieku savienībai</span><span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 12pt; text-indent: 17.2pt;"> </span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 12pt; text-indent: 17.2pt;"> Rubja bērni - Vilhelms un vecākais dēls Valdemārs kā arī meita Irēne atradās emigrācijā. Tāpēc Pauls nolēma jaunāko dēlu Juri, kas arī bija leģionārs, paslēpt Dubultu baznīcas tornī, pareizāk sakot, baznīcas altārdaļas bēniņos. Būdams draudzes ērģelnieks Pauls bieži gāja uz baznīcu, nevienam neradot aizdomas. Kad beidzās vasaras sezona, dēls pārcēlās pie vecākiem. Tā tas turpinājās desmit gadus! Juris legalizējās tikai pēc Staļina nāves un mira Dubultos 1974. gadā.</span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 12pt; text-indent: 17.2pt;"> Tagad ēka ir denacionalizēta un atrodas dzimtas pēcteču īpašumā.</span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman'; font-size: 12pt; text-indent: 17.2pt;">Mg. hisrt. Ainārs Radovics</span></p>
<p> </p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"> </p> |
divstāvu (arī ar jumta stāvu) | Dzīvojamās ēkas | Rubja māja | Baznīcas iela 4, Dubulti | Privātpersona | |
| 2022.07.12 |
<p> Kārļa Gerliņa maizes ceptuve "K. Gerliņš" Dubultu prospektā 18 (līdz 1935. gadam Mellužu iela 24) darbojās kopš 1921. gada 14. maija. Mūra divstāvu mājas pirmajā stāvā atradās maizes ceptuve un veikals, otrajā stāvā īpašnieka dzīvoklis. Gerliņa ceptuves maiznīcas atradās arī Ķemeru un Bulduru tirgos.</p>
<p> Viņa dēls ceļu būves inženieris Egons Gerliņš (1936-2020) stāstīja, ka sākums maizes ceptuvei bijis grūts. Dzīvojuši tādā trūkumā, ka pa nakti miltu maisus no Dubultu kuģīšu piestātnes (atveda no Rīgas vai Jelgavas) nesa uz pleciem. Tomēr vēlāk bija švītīgs, staigāja cepurē ar gaiļa spalvām. Vācu okupācijas laikā ģimene aizbrauca uz Kurzemi, tēvs Ventspilī pabija filtrācijas nometnē. Kad atlaida, ģimene atgriezās Dubultos, bet tur viss jau bija aizņemts. Dzīvoja dažādās vietās Dubultos, atdusas Jaundubultu kapos tuvu kapličai. Pēc valsts neatkarības atjaunošanas māju kā pirmo denacionalizēja. Tā bija izpostīta un piemēslota, sabūvētas daudzas mazas istabas utt.</p>
<p> Teksts: Mg. hist. A. Radovics</p> |
divstāvu (arī ar jumta stāvu) | Dzīvojamās ēkas | Maiznieka Kārļa Gerliņa māja | Dubultu prospekts 18 | Privātpersona | 13000102516-516 |
Jūrmalas kultūrvēstures krātuve apkopo nozīmīgāko ēku un vietu pārskatu, kā arī ar tiem saistīto cilvēku vizītkartes.
