126 - "Centrale Kebab Bar"
Pamatdati
Statuss - Publicēts| Objekts | izklaides objekti(restorāni, kazino, kafejnīcas, akvaparks) |
| Objekta tips | Sabiedriskās ēkas |
| Nosaukums | "Centrale Kebab Bar" |
| Atrašanās vieta | Dubultu prospekts 5 |
| Īpašnieka veids | Privātpersona |
| Kadastrs |
Apraksts
Senajos Dubultu plānos redzams, ka uz gruntsgabala 19. gs. atradās Hessa māja, kura nodega 1868. gada 28. maija ugunsgrēkā. Hessa mantinieki uzcēla jaunu ēku, kurā Aleksandrs Bergs ierīkoja "Hotel Amerika", tomēr 1894. gada 19. decembra rītā arī tā nodega, aizraujot liesmām līdzi arī 5 kaimiņu namus. Tā bija tīša dedzināšana, kuru veica jelgavniece Līne Goldberg. Tiesa viņus sodīja ar 8 Bergam un 6 gadiem Goldbergai Sibīrijas katorgā.
Jāpieņem, ka tagad redzamā ēka uzcelta ap 1896. gadu. Uz 1906./07. gada gruntsgabalu plāna atzīmēts, ka tā pieder Aleksandram Švarcam Gustava d. Šeit ēka attēlota daudz lielāka apjoma, nekā tā nonākusi līdz mūsdienām. Iespējams, ka tā vēlāk cietusi ugunsgrēkā un daļa nojaukta, jo 2023. gada vasarā bija redzams, ka zem apšuvuma dēļiem un apmetuma ēkas siena ir apdegusi.
1926. gada 27. septembrī Luize Tauniņ no pilsētas domes saņēma atļauju turēt 1. šķiras traktieri „Centrāle” Mellužu ielā 1.1 Viņas vīram Pēterim Tauniņam Rīgā agrāk piederēja populārais varietē teātris „Ampirs” Merķeļa un Kr. Barona ielu stūrī. 1927. gada 6. maijā pilsēta atteicās no pirmpirkuma tiesībām, un Mārcis Kiaka pārdeva L. Tauniņ nekustamo īpašumu Mellužu prospektā 1.2 Tomēr jau 1928. gada janvārī par Tauniņa naudas grūtībām liecina viņa mantu izsole: „Rīgas apgabaltiesas Rīgas apr. 1. iec. tiesu izpild. paziņo, ka 1928. g. 31. janvārī, pl. 12 dienā, Dubultos, Mellužu ielā Nr. 1, pārdos Pēteram Tauniņam piederošo kustamo mantu, sastāvošu no mēbelēm u. c. un novērtētu par Ls 220.”3 Arī traktiera nodoklis nebija mazs: 1929. gadā Luizes Tauniņš „Centrālei” tas bija noteikts Ls 600 apjomā.4
1929. gadā Tauniņa nansiālās problēmas bija tā samilzušas, ka viņš ķērās pie krimināla paņēmiena – organizēja apdrošinātas vasarnīcas nodedzināšanu, lai saņemtu zaudējumu atlīdzību. Cerētās „ātrās” naudas vietā 6. maijā Rīgas apgabaltiesā sākās sensacionāla prāva pret dedzināšanas „meistaru” Teodoru Zīvertu no Asariem un vasarnīcu īpašniekiem Rīgas Jūrmalā Kirilu Kvīti, Pēteri Tauniņu un Mārtiņu Lukstiņu. Bija pieaicināti ap 50 liecinieku.
Izmeklēšanas gaitā atklājās, ka Zīverts 1927. gadā nodedzinājis Movšas Bērmaņa fabriku Rīgā, Hospitāļu ielā un trīs vasarnīcas: Mārtiņa Lukstiņa apdzīvoto vasarnīcu Valteros, Krasta ielā 30, bet 1928. gadā – Kirila Kvītes neapdzīvoto vasarnīcu Edinburgā, Meža ielā 7 un Lavīzes Ilzes Tauniņ neapdzīvoto vasarnīcu Asaros, Valtermuižas ielā 2. Tauniņu vasarnīca dega 1928. gada 8. marta naktī un, lai gan ugunsgrēku centās dzēst, ēku glābt neizdevās. Prāvas laikā noskaidrojās, ka Tauniņš gribējis, lai Zīverts uzrīko ugunsgrēku, kas radītu iespaidu, it kā viņa vasarnīcā būtu iespēris zibens. Būdams spaidīgos naudas apstākļos, Tauniņš bijis skopāks par citiem dedzināšanu pasūtītājiem — solīja tikai 200 Ls, bet arī tikai tad, kad saņemšot no apdrošināšanas biedrības prēmiju – savu vasarnīcu viņš bija apdrošinājis par 10 000 Ls, lai gan tās vērtība bija tikai 6000 Ls. Degvielai Tauniņš iedeva 5 Ls. Tomēr tiesā Lukstiņš neko negribēja stāstīt par kopdarbību ar Zīvertu.889 Tiesa sodīja dedzinātāju Teodoru Zīvertu ar 8 gadiem spaidu darbos, bet Pēteri Tauniņu attaisnoja pierādījumu trūkuma dēļ.5
Skaidrs, ka Tauniņa materiālais stāvoklis pēc tiesas prāvas un vasarnīcas zaudējuma kļuva vēl bēdīgāks. Apgabaltiesas Rīgas apriņķa I iecirkņa tiesu izpildītājs paziņoja, ka 1930. gada 22. maijā, vienos dienā, Dubultos, Centrālviesnīcā tiks pārdotas Luizes Tauniņ pianino-klavieres, novērtētas par Ls 1000.6
Šķiet, Tauniņš pārdeva viesnīcu, jo 1931. gada 9. februārī Akcīzes nodaļa pieprasīja pārrakstīt Luizes Tauniņš I šķiras traktiera koncesiju Mellužu ielā 1 uz Kārļa Upes vārda.7 Bet jau 1932. gada 25. februārī pilsētas valde nolēma slēgt Centrālviesnīcu, jo tās turētājs Kārlis Upe nebija nokārtojis 1931. gada IV ceturkšņa un 1932. g. I ceturkšņa traktiera nodokli. 26. martā valde atsauca rīkojumu, un viesnīca turpināja darbu.8 1936. gada 23. novembrī Adelīnei Lūsis atļāva viesnīcu un restorānu „Centrale” pārdēvēt par „Dubulti”.9
Pēckara laikā 1950. gadā "darbaļaužu lietošanā Padomju Latvijas 10. gadadienā” nodeva kinoteātri „Vētra” ar 250 vietām (Republikas pilsētās un laukos - laikr. "Cīņa", 19.04.1950.). To izbūvēja bijušajā Centrālviesnīcas ēkā, izņemot starpstāvu pārsegumus un likvidējot logus.
Mg. hist. A. Radovics
. 1 LVVA, 2997. f., 2. apr., 21. l.
. 2 Turpat. L. Tauniņ 1931. gadā piederēja viesnīca Mellužu ielā 1 (Sk. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tirdzniecības rūpniecības uzņēmumu saraksts-branžu reģistrs 1931/1932. Riga, Kaunas, Tallin: Ekonomiskā informācija, 1931).
. 3 Valdības Vēstnesis, Nr. 18, 23.01.1928.
. 4 LVVA, 2997. f., 2. apr., 71. l.
5 — . Senzacionela vasarnīču dedzināšanas prāva. Sociāldemokrāts, Nr. 101, 7.05.1929.; Sensacionāla vasarnīcu dedzināšanas prāva. Pēdējā Brīdī, Nr. 82, 13.04.1929. Spriedums vasarnīču dedzinātāju lietā. Sociāldemokrāts, Nr. 102, 8.05.1929.
. 6 Valdības Vēstnesis, 20.05.1930.
. 7 LVVA, 2997. f., 2. apr., 146. l.
. 8 LVVA, 2997. f., 2. apr., 196. l.
. 9 LVVA, 2997. f., 2. apr., 475. l.
Senajos Dubultu plānos redzams, ka uz gruntsgabala 19. gs. atradās Hessa māja, kura nodega 1868. gada 28. maija ugunsgrēkā. Hessa mantinieki uzcēla jaunu ēku, kurā Aleksandrs Bergs ierīkoja "Hotel Amerika", tomēr 1894. gada 19. decembra rītā arī tā nodega, aizraujot liesmām līdzi arī 5 kaimiņu namus. Tā bija tīša dedzināšana, kuru veica jelgavniece Līne Goldberg. Tiesa viņus sodīja ar 8 Bergam un 6 gadiem Goldbergai Sibīrijas katorgā.
Jāpieņem, ka tagad redzamā ēka uzcelta ap 1896. gadu. Uz 1906./07. gada gruntsgabalu plāna atzīmēts, ka tā pieder Aleksandram Švarcam Gustava d. Šeit ēka attēlota daudz lielāka apjoma, nekā tā nonākusi līdz mūsdienām. Iespējams, ka tā vēlāk cietusi ugunsgrēkā un daļa nojaukta, jo 2023. gada vasarā bija redzams, ka zem apšuvuma dēļiem un apmetuma ēkas siena ir apdegusi.
1926. gada 27. septembrī Luize Tauniņ no pilsētas domes saņēma atļauju turēt 1. šķiras traktieri „Centrāle” Mellužu ielā 1.1 Viņas vīram Pēterim Tauniņam Rīgā agrāk piederēja populārais varietē teātris „Ampirs” Merķeļa un Kr. Barona ielu stūrī. 1927. gada 6. maijā pilsēta atteicās no pirmpirkuma tiesībām, un Mārcis Kiaka pārdeva L. Tauniņ nekustamo īpašumu Mellužu prospektā 1.2 Tomēr jau 1928. gada janvārī par Tauniņa naudas grūtībām liecina viņa mantu izsole: „Rīgas apgabaltiesas Rīgas apr. 1. iec. tiesu izpild. paziņo, ka 1928. g. 31. janvārī, pl. 12 dienā, Dubultos, Mellužu ielā Nr. 1, pārdos Pēteram Tauniņam piederošo kustamo mantu, sastāvošu no mēbelēm u. c. un novērtētu par Ls 220.”3 Arī traktiera nodoklis nebija mazs: 1929. gadā Luizes Tauniņš „Centrālei” tas bija noteikts Ls 600 apjomā.4
1929. gadā Tauniņa nansiālās problēmas bija tā samilzušas, ka viņš ķērās pie krimināla paņēmiena – organizēja apdrošinātas vasarnīcas nodedzināšanu, lai saņemtu zaudējumu atlīdzību. Cerētās „ātrās” naudas vietā 6. maijā Rīgas apgabaltiesā sākās sensacionāla prāva pret dedzināšanas „meistaru” Teodoru Zīvertu no Asariem un vasarnīcu īpašniekiem Rīgas Jūrmalā Kirilu Kvīti, Pēteri Tauniņu un Mārtiņu Lukstiņu. Bija pieaicināti ap 50 liecinieku.
Izmeklēšanas gaitā atklājās, ka Zīverts 1927. gadā nodedzinājis Movšas Bērmaņa fabriku Rīgā, Hospitāļu ielā un trīs vasarnīcas: Mārtiņa Lukstiņa apdzīvoto vasarnīcu Valteros, Krasta ielā 30, bet 1928. gadā – Kirila Kvītes neapdzīvoto vasarnīcu Edinburgā, Meža ielā 7 un Lavīzes Ilzes Tauniņ neapdzīvoto vasarnīcu Asaros, Valtermuižas ielā 2. Tauniņu vasarnīca dega 1928. gada 8. marta naktī un, lai gan ugunsgrēku centās dzēst, ēku glābt neizdevās. Prāvas laikā noskaidrojās, ka Tauniņš gribējis, lai Zīverts uzrīko ugunsgrēku, kas radītu iespaidu, it kā viņa vasarnīcā būtu iespēris zibens. Būdams spaidīgos naudas apstākļos, Tauniņš bijis skopāks par citiem dedzināšanu pasūtītājiem — solīja tikai 200 Ls, bet arī tikai tad, kad saņemšot no apdrošināšanas biedrības prēmiju – savu vasarnīcu viņš bija apdrošinājis par 10 000 Ls, lai gan tās vērtība bija tikai 6000 Ls. Degvielai Tauniņš iedeva 5 Ls. Tomēr tiesā Lukstiņš neko negribēja stāstīt par kopdarbību ar Zīvertu.889 Tiesa sodīja dedzinātāju Teodoru Zīvertu ar 8 gadiem spaidu darbos, bet Pēteri Tauniņu attaisnoja pierādījumu trūkuma dēļ.5
Skaidrs, ka Tauniņa materiālais stāvoklis pēc tiesas prāvas un vasarnīcas zaudējuma kļuva vēl bēdīgāks. Apgabaltiesas Rīgas apriņķa I iecirkņa tiesu izpildītājs paziņoja, ka 1930. gada 22. maijā, vienos dienā, Dubultos, Centrālviesnīcā tiks pārdotas Luizes Tauniņ pianino-klavieres, novērtētas par Ls 1000.6
Šķiet, Tauniņš pārdeva viesnīcu, jo 1931. gada 9. februārī Akcīzes nodaļa pieprasīja pārrakstīt Luizes Tauniņš I šķiras traktiera koncesiju Mellužu ielā 1 uz Kārļa Upes vārda.7 Bet jau 1932. gada 25. februārī pilsētas valde nolēma slēgt Centrālviesnīcu, jo tās turētājs Kārlis Upe nebija nokārtojis 1931. gada IV ceturkšņa un 1932. g. I ceturkšņa traktiera nodokli. 26. martā valde atsauca rīkojumu, un viesnīca turpināja darbu.8 1936. gada 23. novembrī Adelīnei Lūsis atļāva viesnīcu un restorānu „Centrale” pārdēvēt par „Dubulti”.9
Pēckara laikā 1950. gadā "darbaļaužu lietošanā Padomju Latvijas 10. gadadienā” nodeva kinoteātri „Vētra” ar 250 vietām (Republikas pilsētās un laukos - laikr. "Cīņa", 19.04.1950.). To izbūvēja bijušajā Centrālviesnīcas ēkā, izņemot starpstāvu pārsegumus un likvidējot logus.
Mg. hist. A. Radovics
. 1 LVVA, 2997. f., 2. apr., 21. l.
. 2 Turpat. L. Tauniņ 1931. gadā piederēja viesnīca Mellužu ielā 1 (Sk. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tirdzniecības rūpniecības uzņēmumu saraksts-branžu reģistrs 1931/1932. Riga, Kaunas, Tallin: Ekonomiskā informācija, 1931).
. 3 Valdības Vēstnesis, Nr. 18, 23.01.1928.
. 4 LVVA, 2997. f., 2. apr., 71. l.
5 — . Senzacionela vasarnīču dedzināšanas prāva. Sociāldemokrāts, Nr. 101, 7.05.1929.; Sensacionāla vasarnīcu dedzināšanas prāva. Pēdējā Brīdī, Nr. 82, 13.04.1929. Spriedums vasarnīču dedzinātāju lietā. Sociāldemokrāts, Nr. 102, 8.05.1929.
. 6 Valdības Vēstnesis, 20.05.1930.
. 7 LVVA, 2997. f., 2. apr., 146. l.
. 8 LVVA, 2997. f., 2. apr., 196. l.
. 9 LVVA, 2997. f., 2. apr., 475. l.
Atsauces
Papildinājumi
Pielikumi
