| Atjaunots | Vārds Uzvārds | Dzīves dati | |
|---|---|---|---|
| 2022.02.03 |
<p class="MsoNormal" style="box-sizing: inherit; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; background-color: #e5e5e5; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV" style="box-sizing: inherit;"><span style="box-sizing: inherit; font-weight: bold;">Aleksandrs Heinrihs Birznieks</span> (1882, Olainē -1951) <span style="text-indent: 28.4px;">strādāja Šmithena un Bērziņa ģimnāzijā no 1911. gada par vēstures skolotāju.</span> 1904. gadā beidza Nikolaja ģimnāziju Rīgā, 1910 .gadā – Maskavas universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti. Strādāja kā vēstures skolotājs Ārensburgas pilsētas skolā, no 1912. gada – privātģimnāzijās Gomeļā, no 1913. gada – Brauna ģimnāzijā Lodzā, no 1914. gada – valsts ģimnāzijā Lomžā (vēlāk šajā pašā ģimnāzijā emigrācijā Ribinskā un Tambovā). Strādāja Tambovas pilsētas skolu valdē un lasīja lekcijas vietējā tautas universitātē. Bija dažādu krievu provinces laikrakstu līdzstrādnieks. No 1921. gada strādāja Ārlietu ministrijas Austrumu nodaļā. Vadīja Latviešu kultūras veicināšanas biedrības vakara vidusskolu pieaugušajiem.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="box-sizing: inherit; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; background-color: #e5e5e5; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV" style="box-sizing: inherit;">No 1923. līdz 1930. gadam bija sūtniecības padomnieks Maskavā, un no 1925. līdz 1930. gadam arī ģenerālkonsuls Ļeņingradā. Vienlaikus no 1928. līdz 1932.gadam Ārlietu ministrijas Administratīvi-juridiskā departamenta direktors. No 1931. gada janvāra ģenerālkonsuls Dancigā (1940. gada janvārī ģenerālkonsula pilnvaras tika atceltas, izdota pilnvara par bijušās brīvpilsētas Dancigas teritorijas pārzināšanu Vācijas valdībā). Bija Tautu Savienības veicināšanas biedrības biedrs. Padomju okupācijas laikā 1940. gada oktobrī tika formāli atbrīvots no amata sakarā ar ārlietu resora likvidāciju. Latvijā neatgriezās un vēl 1944. gada jūnijā dzīvoja Dancigā kā pensionārs. Vēlāk dzīvoja trimdā Francijā protestantu baznīcas patversmē Kannās, pēc tam Lekrezo (Sonas un Luāras departamentā). Miris 1951.gada 26.martā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="box-sizing: inherit; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; background-color: #e5e5e5; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV" style="box-sizing: inherit;">Teksts: Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p> |
Aleksandrs Heinrihs Birznieks | 1882-1951 |
| 2022.02.03 |
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.3333px;"> 1913.–1914. gadā Šmithena un Bērziņa ģimnāzijā par skolotāju strādāja </span><strong style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.3333px;">Gustavs Šaurums </strong><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.3333px;">(1883, Ezeres pag.–1952, Rīgā) – teologs, bibliotēku darbinieks, bibliogrāfs. Mācījās Rīgas Pētera Pāvila skolā (beidza 1896. gadā) un Rīgas ģimnāzijā (beidza 1906. gadā), 1906.–1912. gadā studēja teoloģiju Tērbatas universitātē. 1914. gadā bija vikārs Cēsīs, 1915. gadā mācītājs Lazdonā un skolotājs Madonas sieviešu ģimnāzijā, 1919. gadā skolotājs Reimersa licejā Liepājā, 1919. gada rudenī Rīgas Mārtiņa draudzes vikārs, 1920. gadā mācītājs Umurgā un skolotājs Limbažu vidusskolā. 1934.–1938. gadā Rīgas pilsētas bibliotēkas direktors. Pēc 1940. gada mācītājs Rīgā. Apbalvots ar Tēvzemes ordeni. Vērtīgas (ap 20.000 sējumu; t.sk. letonikas literatūra) personiskās bibliotēkas īpašnieks. Žurnālu „Bibliotekārs” (1937-1940) un „Svētdienas Rīts” (1920-1921 un 1938-1940) redaktors. Vairāku kultūrvēsturiska satura grāmatu autors. Izstrādāja pētījumus „Latviešu Bībeles vēsture” (1935) un „Latviešu bibliogrāfija”.</span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.3333px;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> |
Gustavs Šaurums | 1883-1952 |
| 2022.02.08 |
<p><strong><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">Kārlis Niedra</span></strong><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><br />Mācītāja Andrieva Niedras dēls Kārlis dzimis 1898. gadā Tērbatā. Apmeklēja un beidza Šmithena un Bērziņa ģimnāziju <em><span style="font-style: normal;">Dubultos</span></em> un Tērbatā. Īsu laiku dienēja Krievijas armijā kā praporščiks, Studentu rotā kā karavīrs piedalījās cīņās līdz Rīgas atbrīvošanai. Beidza Latvijas Universitātes juridisko fakultāti.</span></p>
<p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> |
Kārlis Niedra | 1898-? |
| 2022.02.08 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><strong><span lang="LV">Rihards Rudzītis</span></strong></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Ievērojamais rakstnieks, filozofs un sabiedriskais darbinieks dzimis 1898. gada 19. februārī Mellužos zemnieka Jēkaba un Katrīnes Rudzīšu ģimenē. Mācījās pagasta skolā, tad Šmithena un Bērziņa ģimnāzijā Dubultos (1909-1915). Pirmā pasaules kara laikā kopā ar ģimnāziju pārcēlās uz Tērbatu, pēc tam Tērbatas Universitātē sāka studēt senās valodas (1915-1918). Bermonta uzbrukuma laikā laikā dienēja Latvijas armijā un strādāja avīzē „Latvju kareivis”. Sekoja studijas Filozofijas fakultātē Latvijas Universitātē (1920-1931) un darbs </span>Latvijas Valsts bibliotekā.<span lang="LV"> No 1936. līdz 1940. gadam vadīja Latvijas Rēriha kultūras sakaru biedrību.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Pirmā dzejas grāmata „Cilvēka dziesmas” (1922), otrā veltīta sievai aktrisei Ellai Strazdiņai „Daiļajai Dvēselei” (1933). Latvijas, Eiropas, Alpu, Tatru, Itālijas mākslas pilsētu ceļojumi aprakstīti grāmatā „Svētceļotāja piezīmes”(1929). Tulkoja Rabidranatu Tagori, iepazinās ar teozofisko literatūru, galvenokārt H. Blavatskas darbiem. Rediģēja N. Rēriha „Dzīvās Ētikas” grāmatas tulkojumu. No 1935. gada strādāja pie pētnieciskas grāmatas „Svētā Grāla Brālība”, ko nepaguva pabeigt.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Pēc Otrā pasaules kara vasarās uzturējās Grundzāles pagastā lauku mājās, kur 1947. gadā uzrakstīja apcerējumu par dzīves pamatlikumiem – atkaliemiesošanās ideju, karmu „Mūži”. 1948. gadā abi ar sievu tika apcietināti un izsūtīti uz Komi APSR, vēlāk uz Kazahstānas GULAG nometnēm. Pēc Staļina nāves abi atgriezās dzimtenē, tomēr R. Rudzīša darbi bija aizliegti un glabājās specfondos. Pēc Helēnas Rērihas vēlējuma dzīves pēdējos gados viņš krievu valodā sarakstīja manuskriptu „Kosmiskās stīgas Nikolaja Rēriha daiļradē”, kā arī grāmatu „Uguns Mācība. Ievads Dzīvajā Ētikā”, kas palika neizdota līdz pat 2008. gadam. Mira 1960. gada 5. novembrī Rīgā. 2010. un 2011. gadā izdotas viņa dienasgrāmatas „Dvēseles dziesmas” divās daļās.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> |
Rihards Rudzītis | 1898-1960 |
| 2022.02.08 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Jūrmalas ģimnāzijā strādāja<strong> Jānis Rutkis </strong>(1907–1986) – ģeogrāfs, Latvijas Universitātes privātdocents. Pārcēlies uz Zviedriju, viņš 1945.–1947. gadā strādāja Stokholmas Universitātes Meteoroloģijas institūtā, bet pēc tam tās Kartogrāfijas institūtā. 1948. gadā pārgāja uz Stokholmas Tirdzniecības augstskolas Ģeogrāfijas institūtu, kur ar prof. V. Viljama-Olsona atbalstu varēja strādāt pie Latvijas ģeogrāfijas projektiem. 1960. gadā viņš publicē kapitāldarbu „Latvijas ģeo-grāfija” un 1967. gadā viņa redakcijā iznāca <em>„Latvia, country and people”. </em>Publicēja rakstus par Latvijas lauksaimniecības kolektivizāciju, piedalījās „Latvju enciklopēdija” sastādīšanā un Zviedrijas latviešu sabiedriskā dzīvē. 1952.–1953. gadā bija Latviešu Nacionālā fonda priekšsēdis. Mantojumu novēlēja Elfrīdas un Jāņa Rutku piemiņas fonda dibināšanai.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">Pēc J. un E. Rutku fonda ierosinājuma un atbalsta LU ir nodibinātas J. un E. Rutku stipendijas Latvijas augstskolu ģeozinātņu un vides zinātņu studentiem.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><a class="reference" href="../../places/view/15" data-id="15">15 - Dubultu ģimnāzija</a></p> |
Jānis Rutkis | 1907-1986 |
| 2022.02.08 |
<p class="MsoBodyText" style="margin: 0cm 0cm 6pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><strong><span lang="LV">Pauls Stradiņš</span></strong></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Ķirurgs, onkologs, medicīnas vēsturnieks, medicīnas doktors un profesors, dzimis 1896. gada 17. janvārī Viesītē. Mācījās pagastskolā, Jēkabpils tirdzniecības skolā, Šmithena un Bērziņa ģimnāzijā, beidza ar zelta medaļu Rīgas Aleksandra ģimnāziju, 1914.-1919. gadā studēja Petrogradas Kara medicīnas akadēmijā, tad turpat 4 gadus papildinājās profesora Sergeja Fjodorova klīnikā. 1923. gadā aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju, salaulājās ar kolēģi ārsti Ņinu Mališevu un atgriezās Latvijā. 1924. gadā kļuva par docētāju Latvijas universitātes Medicīnas fakultātē. 1925. gadā kā pirmais Rokfellera fonda stipendiāts no Latvijas tika komandēts uz ASV. 1927. gadā aizstāvēja otro medicīnas doktora disertāciju, ko apbalvoja ar Latvijas Kultūras fonda prēmiju. Bija arī Rīgas 2. slimnīcas direktors (1931-1941). Pēckara gados bija Zinātņu akadēmijas Bioloģijas un eksperimentālās medicīnas institūta (1946-1951) vadītājs, Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūta Onkoloģijas sektora vadītājs (no 1951). 1957. gadā viņa redakcijā sāka iznākt rakstu krājums „Из истории медицины”. Mira 1958. gada 14. augustā, atdusas Rīgas 1. Meža kapos. Viņa vārdā nosaukta Republikas klīniskā slimnīca, Rīgas Stradiņa universitāte, Medicīnas vēstures muzejs, Rīgas 2. medicīnas skola, arī ielas Jūrmalā un Ventspilī.</span></p> |
Pauls Stradiņš | 1896-1958 |
| 2022.02.08 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Dzejnieks<strong> Jānis Sudrabkalns </strong>mācījies, bet nav pabeidzis Šmithena un Bērziņa Dubultu ģimnāziju.</span></p> |
Jānis Sudrabkalns | 1894-1975 |
| 2022.02.08 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Jūrmalas ģimnāzijas direktors,<strong> </strong>skolotājs<strong> Eduards Urpens</strong> (1879, Līksnas dzelzceļa stacijā-?), mācījies Valkas skolotāju seminārā, studējis Pēterburgas universitātes Fizikas-matemātikas fakultātē matemātiku. Apbalvots ar Trīs zvaigžņu ordeni. </span><span lang="LV">Dzīvoja Vaivaros, Zemgales ielā 58. Vēl līdz 2012. gadam tajā atradās viņa sadzīves priekšmeti: galds, grāmatu skapis, kumode ar spoguli, pianīns, etnogrāfiska lāde u.c. Viņa mantojuma priekšmeti tagad atrodas Aspazijas mājā.</span></p>
<div> </div> |
Eduards Urpens | 1879-? |
| 2022.02.08 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Latviešu valodas un literatūras skolotājs<strong> Antons Avens </strong>(1884, Vecpiebalgas Krievēnos-1977, Dubultos) beidzis Vecpiebalgas draudzes skolu, Cēsu pilsētas skolu un skolotāju kursus. Strādājis par skolotāju Cirstos, Ērgļos, Lejasciemā, no 1922. gada Jūrmalas ģimnāzijā un Bulduru dārzkopības skolā, pēckara gados Jūrmalas vidusskolā un Rīgas 21. vidusskolā Pumpuros. 1952. gadā aizgāja pensijā, mira 1977. gada 4. oktobrī, atdusas Vecdubultu kapos.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV"> Rakstīja humoreskas (pseidonīms Antons Žebērklis), recenzijas, apcerējumus par skolu, literatūru un sabiedriskiem jautājumiem, atmiņas par brāļiem Kaudzītēm un Aspaziju. Kopš 1928. gada dzīvoja Z. Meierovica prospektā, pretī Aspazijas mājai.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Kā 2008. gadā TV raidījumam „Ielas garumā” stāstīja Dagnija Sniķere, iepretim Valentīna Jēkabsona vecāku vasarnīcai atradās Rambu nams, kurā ilgus gadus te dzīvoja skolotāji Antons un Mīle Aveni. Viņu ģimenē auga divi bērni: Maija un Indulis. Kara beigās Indulis mācījās 12. klasē un visus šīs Dubultu ģimnāzijas klases zēnus iesauca izpalīgu dienestā. Un šis izpalīgu dienests katram beidzās citā pasaules malā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Indulim tas beidzās Austrālijā. Šajā mājā Indulis spēlēja vijoli, jo viņš gatavojās mūziķa karjerai. Kad viņš vecākiem atrakstīja par savu atrašanos Austrālijā, vecāki būdami skolotāji ārkārtīgi bažījās par iespējām atlaist viņus no darba un lūdza viņam rakstīt uz attālu radinieku adresi Rīgā, kā bija vienojušies. Bet diemžēl tā bija pēdējā vēstule, ko viņi saņēma no Induļa. Citu vēstuļu nebija.</span></p>
<div><br clear="all" /><hr align="left" size="1" width="33%" />
<div id="ftn1"></div>
<div id="ftn2">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> </p>
</div>
</div> |
Antons Avens | 1884-1977 |
| 2022.02.14 |
<p><span style="color: #555555; font-family: Arial; font-size: 13.3333px; background-color: #ffffff;">Juris Bebris, arī Bebru Juris, (1859–1951) –</span><span class="redactor-invisible-space" style="color: #555555; font-family: Arial; font-size: 13.3333px; background-color: #ffffff; box-sizing: border-box;"> skolotājs, </span><span style="background-color: #ffffff; font-family: sans-serif; font-size: 12.8px;">publicists un</span><span style="background-color: #ffffff; font-family: sans-serif; font-size: 12.8px;"> </span><span style="background-color: #ffffff; color: #555555; font-family: Arial; font-size: 13.3333px;">rakstnieks, sabiedriskais darbinieks, kordiriģents. Bijis</span><span style="font-family: sans-serif; font-size: 12.8px; background-color: #ffffff;"> laikraksta "Kurzemes Vārds" un žurnāla "Jaunatnes Domas" redaktors (1919), Liepājas Latviešu biedrības priekšnieks (1919-1920). Nozīmīgākais</span><span style="background-color: #ffffff; color: #555555; font-family: Arial; font-size: 13.3333px;"> devums literatūrā –</span><span class="redactor-invisible-space" style="color: #555555; font-family: Arial; font-size: 13.3333px; box-sizing: border-box;"> divas bērnības atmiņu grāmatas par bērnu skološanu 19. gadsimta 60. gados un mācībām Baltijas Skolotāju seminārā.</span><span style="background-color: #ffffff; color: #555555; font-family: Arial; font-size: 13.3333px;"> Rakstījis periodikā par pedagoģijas, valodniecības, dārzkopības un citiem jautājumiem. Sarakstījis pirmo dziedāšanas mācības metodiku latviešu valodā, piedalījies pirmās dziedāšanas programmas izstrādāšanā latviešu skolām.</span><span style="background-color: #ffffff; font-family: sans-serif; font-size: 12.8px;"> </span><span style="background-color: #ffffff; font-family: sans-serif; font-size: 12.8px;">Rakstījis par bērnu audzināšanu laikrakstos "Liepājas Atbalss", "Latvija", "Kurzemes Vārds", "Latvietis", "Latvijas Vēstnesis", žurnālos "Austrums", "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" un citur. Strādājis par Rīgas apriņķa tautskolu inspektoru (1920-1926), dzīvojis un strādājis Rīgā (1926-1933), vēlāk Asaros Rīgas Jūrmalā, rakstījis atmiņu grāmatas. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa IV. šķiru (1926) un Tēvzemes balvu (1939). </span><span style="background-color: #ffffff; font-family: sans-serif; font-size: 12.8px;">Miris 1951. gada 2. februārī Asaros, Jūrmalā. Atdusas Asaru kapos, kur 1994. gadā uzstādīta piemiņas plāksne.</span></p> |
Bebru Juris | 1859–1951 |
| 2022.02.08 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV"><strong>Kārlis Princis</strong> piedzima 1893. gadā Ovišos, Ventspils apriņķī, tiešā līnijā no pirmā lībiešu literāta Jāņa Prinča. Sāka studēt Pēterpils Kalnu institūtā, tad Pirmā pasaules kara laikā tika mobilizēts. Kā latviešu strēlnieku virsnieks cīnījās Nāves salā, pārstaigāja Krieviju un ar Imantas pulku atgriezās Latvijā. 1920.-21. gadā strādāja kā skolotājs Kļaviņas ģimnāzijā Bauskā, pēc tam Rīgas Jūrmalas ģimnāzijā Dubultos. Skolas darbā viņš uzrādīja izcilas sekmes ka pedagogs un audzinātājs. Lai celtu audzēkņu zināšanas savos priekšmetos un radītu interesi par dabu, Princis pielietoja modernākās apmācību metodes, organizēja dabas vērošanu ekskursijās un veicināja pašdarbību skolnieku pulciņos. Līdztekus studēja Latvijas Universitātes matemātikas un dabaszinību fakultātē, ko beidza 1934. gadā, tad 1940. gadā kļuva privātdocents, bet 1941. gadā docents un Sistemātiskās zooloģijas institūta un Hidrobioloģijas stacijas direktors. Gadu vēlāk kļuva arī par Rīgas Dabas muzeja vadītāju. 1944. gadā emigrēja uz Zviedriju un darbojās Lundas universitātes zooloģijas institūtā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">Prinča zinātniskās intereses sākumā bija pievērstas salīdzināmai anatomijai un ekoloģijai. Sevišķi interesēja putni un 1926. gadā viņš publicēja interesantus novērojumus par dzeņu kalšanas ritmu. Vēlāk Princis pievērsās sistemātiskai zooloģijai un 1932. gadā Rīgā izdotā starptautiskā žurnālā <em>„Folia zoologica et hydrobiologica”</em> publicēja pētījumu par Latvijas taisnspārnu kukaiņiem. Šīs kukaiņu grupas, īpaši <em>Blattidae</em> dzimtas klasifikāciju un cilts vēsturisko attīstību Princis pētīja visu mūžu. Blattīdu dzimtai pieder arī viena no visvecākajām kukaiņu grupām — prusaks. Kopumā viņš publicēja ap 60 darbu un kļuva par starptautiski atzītu autoritāti šajā nozarē. Viņš deva zinātnei vairāk kā 100 jaunu sugu, pat 2 jaunu dzimtu aprakstus. Kā starptautiski atzītu speciālistu Princi aicināja par vadošā <em>„Catalogus Orthopterorum” </em>līdzstrādnieku. 1959. gadā ASV Nacionālais zinātņu fonda <em>(National Science Foun dation)</em> piešķīra Princim un amerikāņu pētniekam Garnijam <em>(Gurnex)</em> plašus līdzekļus Filipīnu u.c. Austrumindijas salu faunas pētīšanai. Būdams vadošais pasaules mēroga šo dzīvnieku grupas pazinējs Princis uzturējās Smitsona institūtā Vašingtonā, Filadelfijas Dabaszinātņu akadēmijā, Ņujorkas Dabaszinību muzejā, Harvardas universitāses zooloģijas muzejā, Britu muzejā Londonā u.c, kur viņam uzticēja revidēt lielās blattīdu kolekcijas.<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"></a> Mira 1978. gadā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">1931. gada 10 novembrī skolas direktors ziņoja skolas padomei par apm. jau 2 gadus ilgušām nesaskaņām ar skolotāju <strong>Kārli Princi.<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"></a></strong> Tās sākušās viņa „nepaidagoģiskās” rīcības dēļ, piesedzot dažu skolēnu sarīkotu iedzeršanas vakaru Asaru tautas namā. Daži vecāku pārstāvji ziņoja, ka Prinča stundās neesot nekādas kārtības: skolēni darot, kas tīk, trokšņojot, dziedot. Skolotājs Princis neprotot uzturēt disciplīnu un arī par to nerūpējoties. Konstatēts pat, ka Prinča stundās spēlējot uz naudu. Daži no vecākiem izteicās, ka skolas padomei vajag ierosināt Prinča atlaišanu.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">Pēc gada, 1932. gada 8. septembra sēdes protokolā lasāms, ka Princis iesācis pret direktoru u.c. skolotājiem 3 tiesas prāvas uz 157. un arī 531. sodu likuma pantu pamata. Padomes loceklis D. Kreslers ierosināja skolotāja Prinča atlaišanu no vietas. Interesants arī šāds fakts: “1933. gada februārī Kārlis Princis, kas pēdējā laikā darbojās kā ģimnāzijas skolotājs, tika iecelts par Rīgas prefektūras 13. iecirkņa rajona uzraugu Jūrmalā.”</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV" style="text-indent: 0px; font-size: 12pt;">Bet 1933. gada 25. augusta skolas sēdē atkal lasāms Prinča vārds - „Tā kā skolotājs K. Princis vienīgais pieteicies uz vakantajām ķīmijas stundām, tad skolas padome vienbalsīgi piešķir stundas Kārlim Princim.” Tātad – pat skolas padome nebija salauzusi skolotāju Princi.</span></p>
<div>
<div id="ftn5">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> </p>
</div>
</div>
<div><hr align="left" size="1" width="33%" />
<div id="ftn1">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">Izmantots:<a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"></a><span lang="LV"> L. Āboliņš. Izcils zinātnieks un audzinātājs. - Laiks, Nr. 83. 1963. gada 16. oktobrī; A. Melderis. Zinātnieka Kārļa Prinča 70 gadi. - Londonas Avīze, Nr. 902. 1963. gada 1. novembrī.</span></p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV">Latvijas Valsts Vēstures arhīvs</span><span style="font-size: 12pt;">, fonds 2132, 1. apr., 3. lieta</span></p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> </p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-size: 12pt;">Teksts: Mg. hist. A. Radovics</span></p>
</div>
</div> |
Kārlis Princis | 1893-1978 |
| 2022.02.18 |
<p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Times;"> Slavenā kāpostu tirgotāju </span><strong><span style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">Miķeļa Rudzīša</span></strong><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">, kurš </span><span style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">1863. </span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">g</span><span style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">adā</span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> </span><span style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">dibināja kāpostu apstrādāšanas fabriku, dēls </span><strong style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Georgs </span></strong><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">(1870-1935). </span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Fabrika tika paplašināta un Rīgā, Duntes ielā Nr 15/17 </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">aizņēma</span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;"> veselu ielas kvartāl</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">u</span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">. Firmas ražojumi bija apbalvoti ar 18 medaļām. Rīgā fabrikai bija kioski visos tirgos: liels kiosks Daugavmalas tirgū un Vidzemes tirgū, arī Āgenskalna, Torņakalna, Latgales un Sarkandaugavas tirgos.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Rudzītis daudz palīdzēja savas Šreienbušas ugunsdzēsēju mītnes izbūvei, Stučkas laikā kādu laiku bija čekas apcietināts, Brīvības cīņu laikā izveidoja sanitāro palīdzību karaspēkam. Vēlāk </span>bija arī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ugunsdzēsēju savienības priekšnieks un ilgāku laiku pastāvīgs loceklis starptautiskajā ugunsdzēsēju federācijā Parīzē. Viņš rosīgi darbojās daudzās vietējās organizācijās, bija Latvijas republikas autokluba priekšsēdētājs un Sv. Trīsvienības draudzes priekšnieks. <span lang="LV">Ar viņa palīdzību autoklubs savāca ziedojumus un dāvināja Latvijas armijai bruņotu auto. Sākoties autobusu satiksmei, bija arī pirmo autobusu “Vulkāns” sabiedrības darbinieks. Viņš darbojās arī dažādu kredītiestāžu vadībā un atrada laiku pat Rīgas aizsargu pulka 5. bataljona saimniecības priekšnieka amatam. Daudz ziedoja dažādām balvām – armijai, aizsargiem, ugunsdzēsējiem, motosportam u.c. organizācijām.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;">Par nopelniem Rudzītis <span lang="LV">tika </span>apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņ<span lang="LV">a V un III šķirām</span> un daudzām citām goda zīmēm<span lang="LV">, to skaitā </span>Igaunijas autotanku diviziona virsnieka krūšu nozīmi<span lang="LV">,</span> Lietuvas ugunsdzēsēju savienības I šķiras <span lang="LV">“</span>Artimui pagelbon<span lang="LV">”</span>, Igaunijas valsts ugunsdzēsēju savienības I šķiras goda nopelnu krustu un Horvātu-slovēņu ugunsdzēsēju savienības goda biedra nozīmi. <span lang="LV">Tomēr v</span>iņa <span lang="LV">lielākā aizraušanās</span> bija darbs aizsargu organizācijā. <span lang="LV">Taču k</span>opš 1933. gada vasaras viņš slimoja ar sirdskaiti, kurai pievienojās arī nieru slimība un 1934. gada 29. decembrī Rudzītis mira. Uzņēmumu mantoja <strong>Ernests Rudzītis</strong><span lang="LV">, bet</span> 1940. gadā sarkanie okupanti uzņēmumu nacionalizēja.</p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;">Teksts: <span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"> </p> |
Georgs Rudzītis | 1870-1935 |
| 2022.02.03 |
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 27.2667px;">1909. gadā no Jēkabpils uz Šmithena un Bērziņa ģimnāziju pārnāca strādāt gleznotājs </span><strong style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 27.2667px;">Jānis Kuga</strong><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 27.2667px;"> (1878, Ikšķiles pagastā-1969, Toronta, Kanādā ). Mācījās Pēterpils Stiglica mākslas skolā pie Marijas teātra dekoratora Lambina un beidza kā ārzemju stipendiāts. Parīzē papildinājās pie franču gleznotāja </span><em style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 27.2667px;">Carpesat</em><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 27.2667px;">. Atgriezies no ārzemēm, kādu laiku darbojās kā pedagogs Jēkabmiestā, tad Dubultu ģimnāzijā un arī kā dekorators Rīgas Jaunā teātrī. Pēc viņa zīmējumiem skolēni veidoja tērpus un dekorācijas skolas sarīkojumiem. F1912. gadā otrreiz devās uz ārzemēm papildināties. Sākoties Pirmajam pasaules karam, atgriezās un līdz 1918. gadam darbojās kā zīmēšanas skolotājs Pēterpilī. Pēc tam atgriezās Rīgā, darbojās pie Nacionālās Operas un drāmas teātra. 1920.-1921. gadā rediģēja „Ilustrēto žurnālu”. Nodibinoties Latvijas mākslas akadēmijai, tika pieaicināts kā mācību spēks un ieguva docenta grādu.</span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 27.2667px;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> |
Jānis Kuga | 1878-1969 |
| 2022.02.03 |
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 25.0667px;"> 1909.-1915. gadā ģimnāzijā pasniedza vācu un franču valodas, uzraudzīja internātu un 1 gadu izpildīja priekšnieces vietu</span><strong style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 25.0667px;"> Anna Meņģele</strong><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 25.0667px;"> (1861, Kārļu pag. Leimaņos-?). No 1915.—1917. gadam viņa bija internāta audzinātāja ģimnāzijā Tērbatā.</span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 25.0667px;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p>
<p><a class="reference" href="../../places/view/13" data-id="13">13 - Šmithena un Bērziņa Dubultu ģimnāzija</a></p> |
Anna Meņģele | 1861-? |
| 2022.02.03 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.45pt;"><span lang="LV">Leģendārais latviešu lidotājs<strong> Eduards Pulpe</strong> (1880-1916) beidza Rīgas Aleksandra ģimnāziju un pēc studijām Maskavas universitātes matemātikas fakultātē, strādāja Šmithena un Bērziņa ģimnāzijā par skolotāju, pēc tam Ata Ķēniņa reālskolā Rīgā. E. Pulpe lasīja lekcijas par aviāciju, bet 1911. gadā kopā ar reālskolas audzēkņiem uzbūvēja lidmašīnu un sekmīgi to izmēģināja Rīgas jūrmalā. 1912. gadā viņš beidza studijas Aviācijas akadēmijā Parīzē. Pirmā pasaules kara sākumā Pulpe brīvprātīgi iestājās Francijas kara aviācijā. Par nopelniem kaujās tika apbalvots ar <em>Medaille militaire</em> un ordeni — <em>Crox dc guerre </em>ar palmu. 1916. gadā Pulpi pārkomandēja uz Krieviju un šī gada 2. augustā viņš krita gaisa kaujā Galīcijas frontē pie Stiras. Atdusas Rīgas Lielajos kapos.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.45pt;"><span lang="LV">Inženieris O. T. Viklands atceras: „Pulpe ir slaika auguma, vingrs, elastīgs kā augstākā labuma tērauda atspere. Viņa gaita ir ļoti slaida, balss iespaidīga. L.B. izlūdzās no vietējā mežziņa brīvu pļavas gabalu meža vidū, netālu no internāta. Tur nu Eduards Pulpe iekārto futbola laukumu un no internāta un apkārtnē dzīvojošiem ģimnāzijas skolniekiem sastāda un apmāca pirmo futbola komandu. Tas nemaz nav viegls uzdevums iemācīt iesācējiem straujās futbola spēles noteikumus, veiklību un savaldīšanos. Bet Pulpe ir sportists ar miesu un dvēseli, neatlaidīgs, pats spēlē līdz un pamazām ievelk spēlē arī pārējos ģimnāzijas skolotājus.”</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.45pt;"><span lang="LV"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> |
Eduards Pulpe | 1880-1916 |
| 2022.02.03 |
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;">No 1909. —1911. gadam par skolotāju Šmithena un Bērziņa ģimnāzijā strādāja vēlākais Latvijas universitātes filoloģijas un filozofijas fakultātes vecākais docents, profesors </span><strong style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;">Rūdolfs Jurgens </strong><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;">(1869, Taurupes Kalna Jurēnos-1944, Rīgā). Mācījās Kokneses un Aderkašu pagasta skolās, Rīgas Aleksandra ģimnāzijā, 1894. gadā beidza Pēterburgas Vēstures un filoloģijas institūtu, Berlīnes universitātē studēja filozofiju, mākslas vēsturi un sabiedriskās zinātnes (1901-1903). Pasniedzējs Berlīnes Universitātes austrumu valodu seminārā (1903), bija skolotājs Umaņas ģimnāzijā (1914-1921), Latvijas kultūras veicināšanas biedrības skolotāju sagatavošanas kursu vadītājs (1921-1922), Latvijas Universitātes seno valodu lektors (1922-1924), pedagoģijas un bērnu psiholoģijas docents (1924), papildinājās Hamburgas universitātē (1925).</span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> |
Rūdolfs Jurgens | 1869-1944 |
| 2022.02.03 |
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.3333px;"> Matemātikas skolotājs </span><strong style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.3333px;">Lerhs Urdzevičs Georgs</strong><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.3333px;"> (1881, Ezerē-?) 1911. gadā beidza Maskavas Universitāti,1911.-1912. gadā bija Bērziņa un Šmithena vīriešu ģimnāzijas skolotājs, 1912.-1917. gadā Tukuma pilsētas skolas skolotājs, 1917.-1918. gadā Bielopoljas kroņa vīriešu ģimnāzijas skolotājs, 1918.-1920. gadā Harkovas vīriešu ģimnāzijas skolotājs, 1920.-1921. gadā Rīgas Jaunatnes savienības skolas skolotājs, 1921.-1940. gadā Rīgas I ģimnāzijas skolotājs.</span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.3333px;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> |
Lerhs Urdzevičs Georgs | 1881-? |
| 2022.02.03 |
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;">Dubultos Šmithena un Bērziņa ģimnāzijā 1909.-1919. gadā par franču valodas skolotāju strādāja vēlākais diplomāts </span><strong style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;">Ludvigs Sēja</strong><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;"> (1885, Džūkstes pag. Ķūķos-1962, Rīgā). Šeit viņš noskatīja savu nākamo sievu, par 12 gadiem jaunāko Hertu Ozolu. Mācījās Džūkstes pagastskolā, 1900.-1904. gadā Valmieras skolotāju seminārā. 1905. gadā aktīvi piedalījās revolūcijā, būdams Latvijas sociāldemokrātu savienības biedrs, tad emigrēja uz Šveici, vēlāk Franciju. 1906. gadā mācījās Krievu augstākajā sabiedrisko zinātņu skolā Parīzē, 1909. gadā beidza Grenobles universitātes franču valodas un literatūras kursu. No 1916. līdz 1918. gadam strādāja par Madonas zēnu proreālskolas (vēlāk reālskolas) pārzini (1916-1918), arī Madonas meiteņu ģimnāzijā. No 1919. gada bija Tautas padomes loceklis un Politiski diplomātiskā departamenta direktors. No 1922. gada Latvijas pagaidu pilnvaroto lietvedis ASV, no 1923. gada Latvijas vēstnieks Lietuvā, no 1924. gada ārlietu ministrs. No 1925. līdz 1927. gadam Latvijas vēstnieks ASV, no 1927. gada ģenerālkonsuls Londonā, no 1932. gada arī pagaidu pilnvarotais lietvedis Lielbritānijā. 1933. gadā kļuva par Ārlietu Ministrijas Administratīvi juridiskā departamenta direktoru. 1934. gadā atkal Latvijas vēstnieks Lietuvā. Pēc Latvijas un Lietuvas okupācijas, 1940. gada 23. augustā atgriezās Rīgā un līdz 1944. gadam strādāja Latvijas Valsts universitātē par pasniedzēju. Piedalījās Latvijas Centrālās padomes darbā, bija tās valdes loceklis un ģenerālsekretārs. 1944. gada 29. aprīlī Gestapo viņu arestēja un ieslodzīja Salaspils, bet no 1944. gada Štuthofas koncentrācijas nometnē. Pēc nometnes likvidēšanas 1945. gada pavasarī uzturējās Polijā, bet PSRS drošības iestādes 1946. gadā viņu arestēja un piesprieda 25 gadus ieslodzījumā. 1954. gadā priekšlaicīgi tika atbrīvots un 1956. gadā atgriezās Rīgā. Strādāja latvijas Valsts izdevniecībā.</span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> |
Ludvigs Sēja | 1885-1962 |
| 2022.02.08 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><strong><span lang="LV">Pāvils Mucenieks</span></strong></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Izcilais ķirurgs dzimis 1891. gada 27. septembrī Pļaviņās. 1909.-1912. gadā mācījās Šmithena un Bērziņa ģimnāzijā, 1913. gadā ar sudraba medaļu beidza Rīgas Aleksandra ģimnāziju, 1913.-1917. gadā studēja Petrogradas Kara medicīnas akadēmijā, kuru ar izcilību absolvēja. Pēc tam bija latviešu strēlnieku ārsts, bet pēc 1. pasaules kara strādāja Alūksnē un Rēzeknē. No 1921. gada strādāja Rīgas pilsētas 1. slimnīcā, tad kļuva par Latvijas universitātes Medicīnas fakultātes asistentu. 1925. gadā viņš auzstāvēja medicīnas doktora disertāciju, pēc gada viņu ievēlēja par privātdocentu, bet 1940. gadā – par profesoru un Hospitālās ķirurģijas katedras un klīnikas vadītāju. Vienlaikus 1928.-1940. gadā bija 1. slimnīcas ķirurģiskās nodaļas vadītājs. Pārliekā slodze noveda pie pāragras nāves 1940. gada 7. maijā. Profesors atdusas Varakļānu kapsētā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> |
Pāvils Mucenieks | 1891-1940 |
| 2022.02.08 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><strong><span lang="LV">Bruno Kalniņš</span></strong></p>
<p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">Dzimis 1899. gada 7. maijā Tukumā. Pirmo izglītību baudījis elementarskolā Cīrihā Šveicē. Vēlāk 1909.-1914. gadā apmeklēja L. Bērziņa-Šmithena ģimnāziju Dubultos. 1916. gadā beidza ģimnāziju Helsingforsā. 1916.-1917. g. studēja tieslietas Pēterpils universitātē, bet vēlāk Latvijas universitātē Rīgā. 1918. gada 18. novembrī piedalījās Latvijas valsts proklamēšanas aktā. Bija viens no vadošajiem sociāldemokrātu partijas darbiniekiem. Miris 1990. gadā Stokholmā.</span></p>
<p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> |
Bruno Kalniņš | 1899-1990 |
| 2022.02.08 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><strong><span lang="LV">Pāvils Ozoliņš</span></strong></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Dr. vet. med. dzimis 1895. gada 20. novembrī Praulienas pag. 1911. gadā beidzis Praulienas draudzes skolu, 1916. gadā beidzis Fr. Šmidthena un L. Bērziņa Dubultu ģimnāziju Tērbatā. 1916.- 1918. gadā studēja Tērbatas veterinārmedicīnas institūtā, 1919.-1920. gadā dienēja Latvijas armijā, 1920.-1925. gadā beidza Latvijas Universitātes veterinārmedicīnas fakultāti. 1935. gadā ievēlēts par Latvijas Universitātes privātdocentu, 1937. gada 26. maijā ieguva Dr. vet. med. grādu, bet 1959. gadā - profesora grādu. Miris 1988. g. 11., novembrī, atdusas 1. Meža kapos Rīgā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> |
Pāvils Ozoliņš | 1895-1988 |
| 2022.02.08 |
<p class="TableContents" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><strong><span lang="LV">Pēteris Krievs</span></strong><span lang="LV"><br />Virsleitnants, Brīvības cīņu varonis, dzimis 1895. gada 29. septembrī Launkalnes pag. Vēlēdamies studēt teoloģiju, izstājās no Smiltenes tirdzniecības skolas un turpināja mācības Dubultu ģimnāzijā, kuru nebeidza, jo 1914. gadā tika iesaukts karadienestā. Lūk, kā viņu 1915. gadā aprakstīja dienasgrāmatā skolas biedrs Rihards Rudzītis: „Pēteris Krievs – smiltenietis, vēlu iestājās un sava vecuma dēļ viņam bija jāprasa atļauja ģenerālgubernatoram. Mācījās viņš vispār slikti, gan jau laikam tādēļ, ka viņš pievērsa lielāku interesi savam īstajam mērķim – dzejošanai. Bieži vien varēja redzēt viņu lasām savas dzejas kopā ar savu draugu – Kārli Niedru. (---) Viņš palika uz otru gadu un, tā kā viņa vecums tam neļāva palikt, viņš izstājās.</span></p>
<p class="TableContents" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">1916. gadā beidza kara skolu un iestājās 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā. 1918. gada decembrī iestājās Kalpaka komandētā vienībā. Krita varoņnāve 1919. gada 6. marta kaujā uz Skrundas-Saldus šosejas kopā ar pulkvedi O. Kalpaku, kpt. Grundmani u.c.</span></p>
<p class="TableContents" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p>
<div><hr align="left" size="1" width="33%" />
<div id="ftn1"></div>
<div id="ftn2">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> </p>
</div>
</div> |
Pēteris Krievs | 1892-1919 |
| 2022.02.03 |
<p><span style="box-sizing: inherit; font-weight: bold; font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 22.9333px; background-color: #e5e5e5;">Arnolds Aizsilnieks</span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 22.9333px; background-color: #e5e5e5;"> (1898, Grostonas pag.-1982, Stokholma) - </span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 22.9333px; background-color: #e5e5e5;">ievērojams zinātnieks agronoms, tautsaimnieks un kooperators. </span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 22.9333px; background-color: #e5e5e5;">Mācījās Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skolā, studēja Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē. Ar Rokfellera fonda stipendiju papildinājās ASV un Skandināvijas valstīs. LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes asistents (1931), tautsaimniecības un tiesību zinātņu doktors (1932), docents (1936), profesors (1939). Centrālās savienības „Turība” galvenais direktors. Kara laikā viņš darbojas pretestības kustībā, atbalstot Latvijas Centrālo Padomi. Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur turpināja nodarboties ar tautsaimniecības studijām un uzrakstīja fundamentālu darbu „Latvijas saimniecības vēsture no 1914. līdz 1945. g.”.</span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 22.9333px; background-color: #e5e5e5;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> |
Arnolds Aizsilnieks | 1898-1982 |
| 2022.02.03 |
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;">Rakstnieks un klasicists </span><strong style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;">Jānis Sīlītis </strong><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;">(1876, Kusas pag. Caunēs-1938, Krievija) strādāja Šmithena un Bērziņa ģimnāzijā par latīņu valodas skolotāju. Maza auguma vīrs ar asu skatienu, liels Fallija un Viiktora Eglīša draugs. Bija sakari ar krievu dekadentiem. Kolekcionēja senlietas, grāmatas un gleznas, diemžēl Pirmā pasaules kara laikā kolekcija kopā ar māju un iedzīvi gāja bojā. Bēgļu gaitās nonāca Krievijā, kur dzīvoja līdz 1938. gadam, kur kā jau latvieti, viņu nošāva.</span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> |
Jānis Sīlītis | 1876-1938 |
| 2022.02.01 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Luterāņu mācītājs<strong> Fricis Šmithens</strong> dzimis saimnieka ģimenē 1876. gada 9. septembrī Lībagu pagasta Renčos. Beidza skolu Talsos, Rīgā, studēja Tērbatas Universitātē. Kalpoja kā luterāņu mācītājs V. Maldoņa skolā, cietumā un Tālo Austrumu (1905. g.), tad Viļņas (no 1907. g.) kara apgabalā. Pirmajā pasaules karā bija Daugavpils kara apgabala un ar 1915. gadu Ziemeļu frontes mācītājs, 1916. gada nogalē II. Latviešu strēlnieku brigādes mācītājs. 1915. gadā L. Adamoviča sakārtojumā izdeva korāļus latviešu karavīriem. Miris Limbažos 1918. gada 19. oktobrī.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><a class="reference" href="../../places/view/13" data-id="13">13 - Šmithena un Bērziņa Dubultu ģimnāzija</a></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"> </p> |
Fricis Šmithens | 1876-1918 |
| 2022.02.20 |
<p> Ķīmiķis tehnologs, zinātņu vēsturnieks, Valsts emeritētais zinātnieks (2006) <strong>Ilgars Grosvalds</strong>. A<span style="font-family: -apple-system, BlinkMacSystemFont, 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif;">utors septiņsimt zinātniskiem un populārzinātniskiem darbiem.</span></p>
<p> Grosvalds dzimis 1927. gadā ASV Masačūsetas pavalstī Lorensas <em>(Lawrence)</em> pilsētā 40 km no Bostonas būvuzņēmēja Džona (Jāņa) un Ellas Grosvaldes, dzim. Grēviņa, ģimenē. Vecāki dēlam deva vārdu Džons Ilgars un Lorensā izdotajā dzimšanas apliecībā viņš reģistrēts kā <em>John Ilgar</em>. Divdesmito gadu beigās ģimene atgriezās neatkarīgajā Latvijā. Džons un Ella Grosvaldi iegādājās namīpašumus Rīgas Jūrmalā, Undīnes ielā 7 un Jūras ielā 7. Diemžēl reģistrējot mazo Džonu Ilgaru Rīgas Dzimtsarakstu nodaļā, izdota apliecība, kurā saglabājās tikai vārds Ilgars. Majoros pagāja viņa bērnība un skolas gadi. Mācības viņš uzsāka Majoru pamatskolā (1934–1939), kur par pārzini bija Andrejs Skuja, mācītāja un rakstnieka Andrieva Niedras kādreizējais ērģelnieks. Reiz skolā noticis pārpratums: aizpildot klases žurnālu, skolotāja jautāja Ilgaram par viņa dzimšanas vietu. Viņš atbildēja, ka dzimis Amerikā, par to tika izraidīts no klases, jo skolotāja domāja, ka zēns par viņu smejas. Nepalīdzēja pat tas, ka klases biedri Ilgaru aizstāvēja. Pamatskolā matemātikas skolotājs Arturs Stūrmanis, kam vienīgajam no pedagogiem bija augstākā izglītība, par centību rēķināšanā zēnu ne vienu reizi vien atalgoja ar augstāko atzīmi. Majoru pamatskolas ēka piederēja Latviešu biedrībai. Lielajā zālē bieži notika sarīkojumi, teātra izrādes un balles, kurās pulcējās visa Jūrmalas elite: pilsētas galva, policijas priekšnieks, skolotāji, ārsti, pašvaldības un sabiedriskie darbinieki. Vasaras Ilgaram pagāja lielajā skautu nometnē Lielupē, jo viņš bija 3. jūras skautu vienības dalībnieks. Lepni viņš nēsāja savu zilo jūras skautu formu ar daudzajām kabatām, kas zēnam patika daudz labāk nekā zaļā sauszemes skautu forma. Izturējis eksāmenus, viņš iestājās Jūrmalas Valsts ģimnāzijā, kas bija izvietota bijušās kūrmājas telpās Dubultos.</p>
<p> Ilgaram izveidojās draudzība ar vairākiem klases biedriem, piemēram, G. Čači, kurš kļuvis par datorspeciālistu ASV, T. Kalnāru – virsmežzini Lielbritānijā, kā arī ar T. Vankinu, I. Ozoliņu, I. Briedi. II Pasaules kara laikā vasarās strādāja Rundāles „Strēlniekos” pie tēva radinieka Arnolda Gludiņa, kurš pēc kara krita kā nacionālais partizāns Īles bunkurā pie Dobeles. 1944. gada rudenī pēc vācu frontes pārrāvuma un cīņām Jelgavā, no Rundāles, Mežotnē pārceļoties ar prāmi pār Lielupi, Ilgars laimīgi ar riteni nokļuva Rīgas Jūrmalā. Rudenī atsākās skolas gaitas ģimnāzijā.</p>
<p> Beidzot vidusskolu 1946.gadā, tālākais ceļš bija skaidrs – uz Ķīmijas fakultāti. Pēc nokārtotiem eksāmeniem viņu uzņēma Farmācijas tehnoloģijas grupā, no kuras drīz vien pārgāja uz Koksnes ķīmijas, bet vēlāk uz Silikātu tehnoloģijas grupu.<span style="font-family: -apple-system, BlinkMacSystemFont, 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif;">Kad I.Grosvalds ieguva ķīmijas tehnologa kvalifikāciju, viņu 1951.gadā uzaicināja darbā Slokas cementa fabrikā par tehnisko vadītāju. Nākošajā gadā viņš uzsāka studijas Ļeņingradas Industriālā neklātienes institūta Rīgas filiālē (1952–1957). Vakaros viņš pasniedza ķīmiju Slokas strādnieku jaunatnes vidusskolā.</span></p>
<p> Sešdesmitajos gados I.Grosvaldu uzaicina veikt javu pētījumus Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas institūtā. Jaunās atziņas un zināšanas apkopoja monogrāfijās „No piramīdām līdz dzelzsbetonam” (1964), „Latvijas dzīļu bagātības” (1970). Pēc pieciem gadiem viņš aizstāvēja tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju, par ko 1993.gadā piešķirts Latvijas Republikas inženierzinātņu doktora grāds. Rīgas Politehniskā institūta Silikātu tehnoloģijas katedrā strādāja par vecāko inženieri, vecāko zinātnisko līdzstrādnieku un pētnieku. <span style="font-family: -apple-system, BlinkMacSystemFont, 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif;">Nodarbojoties ar javu pētījumiem, viņa interesi piesaistīja senās javas, kas cieši savijās ar Latvijas arhitektūras pieminekļu atjaunošanu. Viņu interesēja Brāļu kapu, Brīvības pieminekļa un Doma baznīcas atjaunošana. I. Grosvalda ieguldījumu Kultūras ministrija novērtēja, piešķirot Restaurācijas vecmeistara sertifikātu. Sarakstījis monogrāfiju </span><span style="font-family: -apple-system, BlinkMacSystemFont, 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif;">«Grēviņu dzimta» (2012).</span></p>
<p><span style="background-color: #ffffff; color: #333333; font-family: -apple-system, 'system-ui', 'Segoe UI', Roboto, 'Helvetica Neue', Arial, 'Noto Sans', sans-serif; font-size: 16px;"> Miris 2019. gada 21. februārī.</span></p>
<p><span style="background-color: #ffffff; color: #333333; font-family: -apple-system, 'system-ui', 'Segoe UI', Roboto, 'Helvetica Neue', Arial, 'Noto Sans', sans-serif; font-size: 16px;"> Teksts: Mg. hist. A. Radovics</span></p> |
Ilgars Grosvalds | 1927–2019 |
| 2022.03.09 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 16.35pt;"><strong><span lang="LV">Miķelis Brūžis</span></strong><span lang="LV"> (<em><span style="font-style: normal;">1868-1941. gada 5. novembris). Viņš</span></em> bija Rīgas Politehnikuma ķīmijas profesora K.A.Bišofa laborants, vēlāk Kazahstānā — Čimkentas un Turkestānas <em><span style="font-style: normal;">pilsētās</span></em> <em><span style="font-style: normal;">santonina</span></em> <em><span style="font-style: normal;">fabrikants</span></em>, <em><span style="font-style: normal;">tad</span></em> <em><span style="font-style: normal;">dzimtenē</span></em> — <em><span style="font-style: normal;">aktīvs</span></em> <em><span style="font-style: normal;">darbinieks</span></em> <em><span style="font-style: normal;">Rīgas</span></em> <em><span style="font-style: normal;">latviešu biedrībā, pat tās Zinību komisijas priekšnieks (ievēlēts 1915.g. februārī), tad pārstāvis Rīgas domē, Tautas padomē. Satversmes sapulces biedrs, pēc 1918. gada 18. novembra Rīgas pilsētas pagaidu domes priekšsēdētājs </span></em><span class="searchresultstext">(viņa domubiedrs — Gustavs Zemgals bija pilsētas galva), </span><em><span style="font-style: normal;">pēc tam uzņēmējs, namsaimnieks Rīgā, Hipotēku bankas direktors, a/s "Ķieģelnieks" rīkotājdirektors. Bružs bija pazīstamā īres nama Elizabetes ielā 21a īpašnieks, kur atradās Rēriha muzejs, bet vēlāk dzīvoja Arvīds Pelše un Jānis Kalnbērziņš, pēc tam arī skandalozais Aleksandrs Lavents. Kad 1941.gada 14. jūnijā Brūžu ģimeni deportēja, 5. novembrī viņš gāja bojā Soļikamskas nometnē.</span></em><a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a></span></p>
<p><em><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-style: normal;">Pēc kaimiņmājas iedzīvotāja Raimonda Ozoliņa stāstījuma TV raidījumā „Ielas garumā”, Brūžiem piederēja arī ķieģeļceplis un no tiem viņš būvēja arī savu vasaras māju. Izsūtīšanas dienā uz mājas sliekšņa stāvot, Miķelis Brūžis esot palūdzis kafijas tasi, izdzēris to un tad sasitis, pie sevis nosakot, lai nolādēta tāda vara. Divi miliči un smagā mašīna stāvēja uz ceļa, uzlika viņus augšā un aizvizināja uz Sibīriju. Izsūtījumā viņš miris, bet kundze pati sev atņēmusi dzīvību. Četri bērni un bērnubērni atraduši mājvietu Kanādā un citur pasaulē, pat Pakistānā</span></em></p>
<div><hr align="left" size="1" width="33%" />
<div id="ftn1">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[1]</span></span></a><span lang="LV"> <em><span style="font-style: normal;">Jānis Stradiņš. Par Rīgas Tehnisko Universitāti Rīgas 800 gadu jubilejas kontekstā // Tehnikas apskats. 2000. gada 1. janvāris</span></em></span></p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> </p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV"><em><span style="font-style: normal;">Teksts: Mg. hist. A. Radovics</span></em></span></p>
</div>
</div> |
Miķelis Brūžis | 1868-1941 |
| 2022.04.08 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><strong><span lang="LV">Mārtiņš Eihe</span></strong></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV"> </span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 17.15pt;"><span lang="LV">Dubultu draudzes mācītājs Mārtiņš Eihe dzimis 1880. g. 27. janvārī Ādažu-Berģu Jaun-Muguros, kur viņa tēvs bija saimnieks un Ādažu baznīcas pērminderis. No 1890.—1896. gadam mācījās vietējās Ādažu skolās. 1896. gada rudenī iestājās Valmieras skolotāju seminārā Torņakalnā, kuru beidza 1899. gadā un tūlīt stājās skolotāja darbā Katlakalna pagasta Krusta skolā. No 1902. gada strādāja Rīgas Āgenskalna (4.) pamatskolā, bet 1916.—1931. gadā bija šīs skolas pārzinis. 1913. gada 11. augustā pie Dubultu draudzes mācītāja J. Opša kopā ar sievu Evu, dz. Treumani, kristīja dēlu Vitus. No 1922. gada M. Eihe studēja Latvijas universitātes teoloģijas fakultātē. Tika godalgots par sacensības darbu „Evaņģēliskas baznīcas un ticības dzīve Kurzemē XVII. un XVIII. gs. pēc garīgās rakstniecības darbiem latviešu valodā". Studijas beidza ar cand. theol. grādu 1928. gada 15. maijā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.75pt;"><span lang="LV">Tika ordinēts 1929. gada 9. novembrī Vecajā Ģertrūdes baznīcā par vikāru Rīgas apriņķa prāvesta rīcībā, bet 13. novembrī par 30 gadu skolotāja darbību tika apbalvots ar Triju zvaigžņu V šķiras ordeni Nr. 2008. Tūlīt vikarēja Dubultu draudzē un ar 1931. gada 1. aprīli kļuva šīs draudzes pastāvīgs mācītājs. Daudz darba M. Eihe pielika pie Bulduru baznīcas remonta. Sarakstīja „Reliģijas mācības” grāmatas pamatskolām, no kurām dažas piedzīvoja 11. iespiedumus. Kopā ar mācītāju L. Rumbu izdeva „Dziesmu grāmatu skolām”, piedalījās ar referātiem un rakstiem periodikā.<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a> Dzīvoja Parka ielā 6 (IV-4-9). </span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 17.15pt;"><span lang="LV">Eihe iedibināja baznīcas garīgās mūzikas koncertu tradīciju, kura turpinās līdz mūsdienām. Piemēram: 1931. gada novembrī Ticības atjaunošanas svētkos dievnamā uzveda J. Haidna oratoriju „Pie krusta”, ko izpildīja Rīgas latviešu skolotāju biedrības koris.<a title="" href="#_ftn4" name="_ftnref4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[2]</span></span></span></a> 1939. gada 18. novembrī Dubultu baznīcā pirmo reizi atskaņoja Induļa Kalniņa komponēto „18. novembra kantāti” korim, baritona solo un ērģelēm. Kantāti atskaņoja draudzes koris viņa dēla Vitus Eihes vadībā. Baritona solo dziedāja Broņislavs Pupšto, pašam autoram atskaņojot ērģeļu partiju.<a title="" href="#_ftn5" name="_ftnref5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[3]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 16.35pt;"><span lang="LV">Mācītāja Mārtiņa Eihes otrs dēls Mārtiņš izvēlējās pavisam citu dzīves ceļu. 1933. gada jūnijā viņš tika ievēlēts par „Sporta un morāliski-fiziskās audzināšanas biedrības Tēvijas Sargs” sekretāra palīgu - organizācija darbojās „Latviešu tautas apvienības Ugunskrusta” paspārnē.<a title="" href="#_ftn6" name="_ftnref6"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[4]</span></span></span></a> 1933. gada 20. augusta pēcpusdienā Dubultu baznīcā mācītājs Eihe noturēja dievkalpojumu pērkonkrustiešiem, pēc kura bija garīgs koncerts ar Pērkonkrusta pūtēju orķestra piedalīšanos.<a title="" href="#_ftn7" name="_ftnref7"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[5]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">Tas, kas bija iespējams demokrātiskā valsti, vairs nebija iespējams pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma 1934. gada 15. maijā, kad visas politiskās organizācijas tika slēgtas. Kad 1934. gada jūlijā pērkoņkrustieši sapulcējās Dubultu baznīcā uz dievvārdiem, bet pēc tam nelegāli kāpās noturēja slepenu sapulci, to uzzināja politiskā pārvalde.<a title="" href="#_ftn8" name="_ftnref8"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[6]</span></span></span></a> Kādas slepenas apspriedes laikā 1934. gada 13. jūlijā policija apcietināja 95 personas, to starpā mācītāja dēlu Mārtiņu Eihi un nodeva kara tiesai. Prāvā 11 apsūdzētiem inkriminēja soda likuma 71. pants — par piedalīšanos nelegālā organizācijā, kas spraudusi par mērķi ar varas gāšanu. Mārtiņš nokļuva cietumā. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā abi dēli tika izsūtīti un izsūtījumā Vitus gāja bojā.<a title="" href="#_ftn9" name="_ftnref9"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[7]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">Varbūt tieši tāpēc vācu okupācijas laikā <em><span style="font-style: normal;">Dubultos</span></em><em> </em>gar<em> </em><em><span style="font-style: normal;">baznīcas</span></em><em> </em>gruntsgabalu robežu tika iestādīts eglīšu dzīvžogs un gar galvenās ieejas celiņa malu iedēstīti 200 dzīvības kociņi aizvesto piemiņai.<a title="" href="#_ftn10" name="_ftnref10"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[8]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">1947. gadā ļoti mistiskos apstākļos mācītāju Eihi apcietināja.<a title="" href="#_ftn11" name="_ftnref11"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[9]</span></span></span></a> <span style="font-family: sans-serif; font-size: 14px; text-indent: 0px; background-color: #f5f5f5;">Abi vecāki bijuši gaužām sagrauti par abu deportēto dēlu tikteni. Sirmais mācītājs miris 1952. gada martā, nesagaidīdams sava vecākā dēla Mārtiņa atgriešanos no Sibīrijas.</span> Atdusas Vecdubultu kapos.</span></p>
<div><br clear="all" /><hr align="left" size="1" width="33%" />
<div id="ftn1">
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[1]</span></span></a><span lang="LV"> R. Z. // Svētdienas Rīts, Nr. 5. 29. janv. 1940</span></p>
</div>
<div id="ftn4">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref4" name="_ftn4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[2]</span></span></a><span lang="LV"> H. Mežmatis. Oratorijas uzvedums Dubultu baznīcā // Jūrmalas Vārds, Nr. 42. 1932. gada 5. novembris</span></p>
</div>
<div id="ftn5">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref5" name="_ftn5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[3]</span></span></a><span lang="LV"> Ed. R. Jaunas latviešu kantātes pirmatskaņojums // Latvijas Kareivis, Nr. 265. 22. nov. 1939</span></p>
</div>
<div id="ftn6">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref6" name="_ftn6"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[4]</span></span></a><span lang="LV"> Fraternitas Livonica "1926–1991"</span></p>
</div>
<div id="ftn7">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref7" name="_ftn7"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[5]</span></span></a><span lang="LV"> A. Paeglis. Pērkonkrusts pār Latviju. 1932-1944. R.: Klubs 415, 2005, 32. lpp.</span></p>
</div>
<div id="ftn8">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref8" name="_ftn8"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[6]</span></span></a><span lang="LV"> Izmeklēšanas tiesnesim nodoti „pērkonkrustieši” // Latvijas Kareivis, Nr. 230. 12. okt. 1934; Prokuroram nodoti 23 „pērkoņkrustieši // Rīts, Nr. 48. 1934. gada 12. oktobris</span></p>
</div>
<div id="ftn9">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref9" name="_ftn9"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[7]</span></span></a><span lang="LV"> „Eihe Vitus<strong> </strong>Mārtiņa d., dz. 1913, <em><span style="font-style: normal;">Dubulti</span></em><em>,</em> Parka iela 6, arest. 14.06.41. Krasnojarskas nov. Kraslags, miris 02.02.51. Lieta Nr. P-1274” - Aizvestie. 1942.gada 14. jūnijs. R., 2007</span></p>
</div>
<div id="ftn10">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref10" name="_ftn10"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[8]</span></span></a><span lang="LV"> Māc. R. Zariņš. Skats mūsu baznīcas dzīvē 1942./43. g. // Baznīcas Ziņas 1944. 23. janvāris</span></p>
</div>
<div id="ftn11">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref11" name="_ftn11"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[9]</span></span></a><span lang="LV"> Ev. lut. baznīca Latvijā zem sarkanās zvaigznes // Mājas Draugs. 1950. gada 1. maijs</span></p>
</div>
<div id="ftn12">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> </p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV"> Teksts: Mg. hist. A. Radovics</span></p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a class="reference" href="../../places/view/53" data-id="53">53 - Bij. Mācītāja Eihes māja</a></p>
</div>
</div> |
Mārtiņš Eihe | 1880-1952 |
| 2022.05.31 |
<p><a class="reference" href="../../places/view/44" data-id="44">44 - Bij. kinoteātris "Līgo" Mellužos</a></p> |
Jānis Ulmanis | 1891-1964 |
| 2022.07.24 |
<p> Piedzima 1892. gada 1. janvārī Rīgā, mācījās Pēterburgas A. Suvorina teātra skolā.<span style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 12pt;">1914. gadā tika angažēts Maskavas Dailes teātrī. </span><span style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 12pt;">Filmējās galvenajā lomā krievu filmā "Bēglis" (1914, režisors A. Volkovs). No 1918. līdz 1922. gadam dzīvoja Taškentā, </span><span style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 12pt;">kur izveidoja un vadīja teātra studiju. 1922. gadā kopā ar ģimeni devās uz Lietuvu, bija Lietuvas Valsts operas teātra režisors Kauņā.</span></p>
<p><span style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 12pt;"> Kopš 1924. gada dzīvoja Latvijā, strādāja par režisoru Rīgas Krievu kamerteātrī </span><span style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 12pt;">un Krievu drāmas teātrī. 1925. gadā piedalījās vairākās epizodiskās lomās Francijas filmā "Mihails Strogovs". Pasniedza aktiera meistarību kinomākslas studijās "Stars", "Sfinkss", "Latkino". Bija režisors fiilmām "Par tēvu zemi", "Lāčplēsis", "Daugava", "Dzimtene sauc", "Aizsprosts" u.c. Dzīvoja Dubultos pie Beltes kundzes Liedaga ielā 18 (toreiz Smilšu iela 6/8). Vēlāk dzīvoja Majoros, Jaunā ielā 7. 1937. gadā pārcēlās dzīvot uz Aleksandra ielu 53 (tagad Jāņa Pliekšāna iela), kur 1986. gadā tika uzstādīta memoriālā plāksne.</span></p>
<p><span style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 12pt;"> Pēc kara strādāja par fotogrāfu ateljē Majoros uz Jomas un Turaidas ielas stūra. Miris 1958. gada 27. februārī, atdusas Vecdubultu kapos.</span></p>
<p><span style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 12pt;">Teksts: Mg. hist. A. Radovics</span></p> |
Aleksandrs Rusteiķis | 1892-1958 |
| 2023.04.14 |
<div id="post-body-6820405079360022993" class="post-body entry-content" style="width: 520px; line-height: 1.4; position: relative; background-color: #ffffff;">
<p class="MsoNormal" style="color: #292929; font-family: Arial, Tahoma, Helvetica, FreeSans, sans-serif; font-size: 13.2px; line-height: normal; margin-bottom: 0cm;"><em><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: arial;">Eduards Rikveilis dzimis 1876. gada 5. jūnijā Rīgā. Strādnieks.</span></span><span style="font-family: arial; font-size: 12pt;"> </span></em></p>
<p class="MsoNormal" style="color: #292929; font-family: Arial, Tahoma, Helvetica, FreeSans, sans-serif; font-size: 13.2px; line-height: normal; margin-bottom: 0cm;"><em><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: arial;">No 1897. līdz 1901. gadam atradies Krievijas armijas dienestā, dienējis Georga I cietokšņa pulkā Varšavā. 1905. gadā iesaukts atkārtoti, dažus mēnešus nodienējis kādā pulkā Somijā, tad atvaļināts.</span></span><span style="font-family: arial; font-size: 12pt;"> </span></em></p>
<p class="MsoNormal" style="color: #292929; font-family: Arial, Tahoma, Helvetica, FreeSans, sans-serif; font-size: 13.2px; line-height: normal; margin-bottom: 0cm;"><em><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: arial;">Pirmā pasaules kara laikā iesaukts armijā trešoreiz, iedalīts 115. Vjazmas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Austrumprūsijā. Ticis kontuzēts, apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 1915. gada martā Augustovas mežos kritis vācu gūstā.</span></span><span style="font-family: arial; font-size: 12pt;"> </span></em></p>
<p class="MsoNormal" style="color: #292929; font-family: Arial, Tahoma, Helvetica, FreeSans, sans-serif; font-size: 13.2px; line-height: normal; margin-bottom: 0cm;"><em><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: arial;">Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 26. maijā Rīgā, 1. Bruņotā diviziona sastāvā piedalījies pirmajās kaujās pret bermontiešiem, ievainots.</span></span><span style="font-family: arial; font-size: 12pt;"> </span></em></p>
<p class="MsoNormal" style="color: #292929; font-family: Arial, Tahoma, Helvetica, FreeSans, sans-serif; font-size: 13.2px; line-height: normal; margin-bottom: 0cm;"><em><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: arial;">Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 8. oktobrī pie Rīgas, kad bermontieši uzbruka pa Jelgavas šoseju un dzelzceļa līniju, kareivis Rikvelis “kā pirmais numurs pie ātršāvēja lielgabala uz vaļējās bruņuvilciena platformas atklāja spēcīgu uguni, atsita ienaidnieku un apklusināja ložmetēju. Ievainots plecā, pēc pārsiešanas turpināja cīņu, līdz tika ievainots otrreiz un zaudēja samaņu”.</span></span><span style="font-family: arial; font-size: 12pt;"> </span></em></p>
<p class="MsoNormal" style="color: #292929; font-family: Arial, Tahoma, Helvetica, FreeSans, sans-serif; font-size: 13.2px; line-height: normal; margin-bottom: 0cm;"><em><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: arial;">Evakuēts uz Torņakalna slimnīcu, kur kritis vācu gūstā. Atbrīvots pēc Jelgavas ieņemšanas, atgriezies Bruņuvilcienu divizionā.</span></span><span style="font-family: arial; font-size: 12pt;"> </span></em></p>
<p class="MsoNormal" style="color: #292929; font-family: Arial, Tahoma, Helvetica, FreeSans, sans-serif; font-size: 13.2px; line-height: normal; margin-bottom: 0cm;"><em><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: arial;">Atvaļināts 1921. gada 28. aprīlī. Šveicars Ārlietu ministrijā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi un Somijas Baltās Rozes ordeņa goda zīmi. Piešķirts apbūves gabals Bulduros. No 1935. gada pensionārs.</span></span><span style="font-family: arial; font-size: 12pt;"> </span></em></p>
<p class="MsoNormal" style="color: #292929; font-family: Arial, Tahoma, Helvetica, FreeSans, sans-serif; font-size: 13.2px; line-height: normal; margin-bottom: 0cm;"><em><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: arial;">Otrā pasaules kara laikā dzīvojis Asaros. Miris 1946. gada 2. decembrī Jūrmalā.</span></span><span style="font-family: arial; font-size: 12pt;"> </span></em></p>
<div id="post-body-6820405079360022993" class="post-body entry-content" style="width: 520px; line-height: 1.4; position: relative;">
<p class="MsoNormal" style="color: #292929; font-family: Arial, Tahoma, Helvetica, FreeSans, sans-serif; font-size: 13.2px; line-height: normal; margin-bottom: 0cm;"><span style="font-family: arial;"><span style="font-size: 12pt;">1995. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa uz E. Rikveiļa kapa uzstādīja tipveida granīta piemiņas plāksni, ko pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavoja uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. </span></span><span style="font-family: arial;"><span style="font-size: 12pt;">Tajā iekalts teksts:</span><span style="font-size: 12pt;"> </span></span></p>
<p class="MsoNormal" style="color: #292929; font-family: Arial, Tahoma, Helvetica, FreeSans, sans-serif; font-size: 13.2px; line-height: normal; margin-bottom: 0cm; text-align: center;" align="center"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: arial;">LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS<br />EDUARDS RIKVEILIS<br />1876 – 1947</span></span></p>
<p class="MsoNormal" style="line-height: normal; margin-bottom: 0cm;"><span style="color: #292929; font-family: arial;"><em>https://karavirukapi.blogspot.com/2020/11/asaru-kapos-lkok-eduarda-rikveila.html</em></span></p>
</div>
</div> |
Eduards Rikveilis | 1876-1947 |
| 2022.02.01 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Izcilais pedagogs, profesors, folklorists, dzejnieks, luterāņu mācītājs, reliģisku dziesmu autors <strong>Ludis (Ludvigs Ernsts) Bērziņš </strong>dzimis 1870. gada 14. septembrī Džūkstes pagasta Rīpelēs. Mācījās Džūkstes skolā, Irlavas skolotāju seminārā (1886-1889), strādāja par mājskolotāju, pašmācības ceļā apguva svešvalodas. No 1891. līdz 1895. gadam studēja Tērbatas Universitātes Teoloģijas fakultātē. Bija luterāņu mācītāja palīgs Smiltenē (1893-1897), kur sadraudzējās ar J. Rozentālu, kas tolaik restaurēja Smiltenes baznīcas altāra gleznu. Pēc tam vācu valodas virsskolotājs un luterāņu draudzes mācītājs Kijevā (1889-1904). 1904. gadā atvēra Jēkabpils tirdzniecības skolu, bet 1909. gadā kopā ar vairākiem pedagogiem nodibināja ģimnāziju Dubultos. 1908. gadā apprecēja Minnu Šarloti, dz. Šmithenu no Talsiem. 1918. gadā bija Limbažu draudzes mācītājs un vidusskolas direktors. 1922. gadā izdeva jaunu baznīcas dziesmu grāmatu. No 1922. līdz 1934. gadam bija Rīgas skolotāju institūta direktors, bet 1934. gadā vadīja Latvijas skolu departamentu. Kopš 1935. gada bija literatūras vēstures profesors Latvijas Universitātē. Darbojās literatūrzinātnē, pētīja tautasdziesmas. Izdeva „Latvju dainas” 6 sējumos (1928-1932), bija „Latviešu literatūras vēstures” (1935-1937) virsredaktors, sarakstīja „Ievads latviešu tautas dzejā” (1940). Parakstīja 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memorandu. Līdz 1944. gadam vasarās dzīvoja Jaundubultos, Poruka prospektā 27, tad emigrēja uz Vāciju, kopš 1950. gada dzīvoja ASV. Miris 1965. gadā Denverā, 1997. gadā kopā ar kundzi pārabedīts Džūkstes kapos.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;"><a class="reference" href="../../places/view/13" data-id="13">13 - Šmithena un Bērziņa Dubultu ģimnāzija</a></span></p> |
Ludis (Ludvigs Ernsts) Bērziņš | 1870-1965 |
| 2023.06.30 |
<p>Marija Federe dzimusi 1862. gada 12. augustā (24. augustā pēc jaunā stila), kristīta Rīgas Jēkaba draudzē. Viņas tēvs Eduards Aleksandrs Feders dzimis 1834. gada 27. jūnijā (9. jūlijā pēc jaunā stila) Ērgļu Kalnakrogā. Pasē 1921. gadā minēts nepareizs viņas dzimšanas datums, padarot viņu jaunāku par gadu un 4 mēnešiem. Četrpadsmit gadu vecumā iestājās Pēterburgas konservatorijā, kur studēja 1876.-1881. gadā. Iespējams, viņa ir <span style="color: #333333; font-family: ProximaNova, Arial, sans-serif; font-size: 16px; background-color: #ffffff;">pirmā latviešu profesionāli izglītotā mūziķe-sieviete. Uzstājās</span> pat cara galmā. 1921. gadā atgriezās no Krievijas. 1925. gadā viņai tika piešķirts zemes gabals Nr. 1775 F par dzimtu ("Zemes Ierīcības Vēstnesis", Nr. 159. 26.06.1925). Pie viņas vijoļspēli mācījies Roberts Zommers (atdusas Jaundubultu kapos) un Oto Amoliņš. Mirusi 1933. gada 18. jūlijā.</p>
<p>Informācija: prof. Juris Švolkovskis un mg. hist. Ainārs Radovics</p>
<p> </p>
<p><a class="reference" href="../../places/view/77" data-id="77">77 - Pētera un Marijas Federu māja</a></p> |
Marija Federe | 1862-1933 |
| 2023.06.30 |
<p>Pēteris Aleksandrs Feders d<span style="background-color: #f5f5f5; font-family: sans-serif; font-size: 14px;">zimis Kazaņā. Beidzis Pēterburgas Mākslas akadēmijas Arhitektūras nodaļu (1894), akadēmiķis (1910). Bijis Varšavas Politehniskā institūta docētājs (1900-1916), profesors (1915).</span></p>
<p>1916. gadā pārcēlies uz Rīgu. Viens no Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājiem, docētājs, prorektors, profesors (1921–1935). Darbojies Brāļu kapu komitejas Tehniskajā komisijā (no 1924.gada), bijis tās priekšsēdētājs (no 1930.gada).<br style="box-sizing: border-box;" />Nozīmīgākie projekti:<br style="box-sizing: border-box;" />Ietekmējis Rīgas Brāļu kapu telpiskās kompozīcijas izveidi un skulpturālo akcentu izvietojumu.<br style="box-sizing: border-box;" />Rīgas Doma kanceles projekts.<br style="box-sizing: border-box;" />Dzelzceļa stacijas Siguldā, Inčukalnā, Vecgulbenē, Bēnē, Reņģē, Asaros.<br style="box-sizing: border-box;" />Privātmāju un vasarnīcu projekti Varšavā, Sestoreckā, Pēterburgā.</p>
<p><a class="reference" href="../../places/view/77" data-id="77">77 - Pētera un Marijas Federu māja</a></p>
<p>Informācija no: https://timenote.info/lv/Feders-Fedders-Peteris</p> |
Pēteris Aleksandrs Feders | 1868-1936 |
| 2023.11.06 |
<p>Austra Baldone dzimusi 1898. gadā Dubultos. Aktiera meistarību apguva Pirmā pasaules kara laikā Maskavas latviešu aktieru kopā, no kuras vēlāk izveidojās Maskavas latviešu teātris "Skatuve" (1919-1938). Atgriezusies Latvijā studēja Zeltmata dramatiskajos kursos un 1923. gadā sāka strādāt Dailes teātrī. 1967. gadā viņai piešķirta Bertas Rūmnieces balva. Precējusies ar aktieri Alfrēdu Sauli. Mirusi 1971. gadā un atdusas Jaundubultu kapos.</p>
<p><a class="reference" href="../../places/view/82" data-id="82">82 - Māja, kur dzīvoja aktrise Austra Baldone</a></p> |
Austra Baldone | 1898-1971 |
| 2022.03.15 |
<p> Būvuzņēmējs Aleksandrs Kažoks dzimis 1884. gada 7. augustā Gulbenes pagastā zemnieku Jāņa un Annas ģimenē. Beidzis pagasta skolu un amatniecības skolu. Dzīvoja Rīgā,Tērbatas ielā 55, dz. 18. 1930. gada 17. maijā par 1650 latiem iegādājās no kooperatīva gruntsgabalu Bulduros, Meža prospektā 138, kur pēc arhitekta Blankenfelda projekta uzcēla savrupmāju un 1933. gadā - saimniecības ēku ar dzīvokli šoferim. 1933. gada 2. decembrī apprecējās ar atraitni Mariju Doroteju Šarloti Kārļa m. Zvaigznīti, dzim. Janzems 1893. gada 24. jūnijā.</p>
<p> Būvējis vairākas skolas: Ludzas valsts vidusskolu, apriņķa slimnīcu, pilsētas pamatskolu, Tautas namu un pilsētas lopkautuvi. Rēzeknē - valsts komercskolu, valsts arodskolu, apriņķa slimnīcu, divas pilsētas pamatskolas, Latvijas bankas nodaļas namu. Daugavpilī - pilsētas pamatskolu, valsts vidusskolu. Pamatskolas Latgalē: Pasienē, Zilupē, Vecslabadā, Borovkā, Salienā un Bērpilī Abrenes pagastā. Cēlis elevatoru Bauskā, Pumpuru vidusskolu, Dzintau koncerzāli. Pārbūvējis Morberga namu Rīgā, Aspazijas bulvārī 4. Liepājā uzcēlis pilsētas lombarda un krājkases namu un 28. janvāra draudzīgā aicinājuma pamatskolu.</p>
<p> 1941. gada 14. jūnijā kopā ar ģimeni tika izsūtīts. Miris Molotovas apgabala Usoļlagā 1942. gada 30. novembrī. 1957. gada 21. februārī no izsūtījuma atgriezās viņa sieva Marija ar meitu Saulcerīti un dēliem Ivaru un Gunāru.</p>
<p>Teksts: Mg. hist. A. Radovics</p>
<p>https://timenote.info/lv/Aleksandrs-Kazoks</p>
<p><a class="reference" href="../../places/view/25" data-id="25">25 - Kažoka vasarnīca</a></p> |
Aleksandrs Kažoks | 1884-1942 |
| 2022.02.03 |
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.4px;">1913.-1915. gadā kā skolotājs Šmithena un Bērziņa ģimnāzijā darbojās rakstnieks </span><strong style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.4px;">Eduards Meklers </strong><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.4px;">(1884, Nītaures Kalna-Kuilēnos-1973, Cēsīs). Studēja Tērbatas universitātē (1907-1909) un Maskavas universitātes Filoloģijas fakultātē (1909-1913).</span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.4px;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.4px;"><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Plašāk: https://www.literatura.lv/personas/eduards-meklers</span></span></p> |
Eduards Meklers | 1884-? |
| 2024.02.13 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-align: center;"><strong><span lang="LV">Pauls Rubis</span></strong><span lang="LV"> </span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Ziņas par šo apbrīnojamo cilvēku atrodamas Zigmunda Skujiņa grāmatā „Jātnieks uz lodes” (R., 1996, 126.-133. lpp.).</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Pauls Rūdolfs Rubis piedzima 1879. gada 27. martā Drabešu pagasta Kalna Lielmārčos. Dzimtas vēsture sniedzas līdz 1630. gadam. Pauls mācījās Ķeizariskajā mākslas veicināšanas biedrības skolā Pēterburgā (1896), beidza Štiglica Centrālo tehniskās zīmēšanas skolu Pēterburgā.* 1901. gadā apprecējās ar latvieti Alīnu, ģimenē piedzima, uzauga un mācījās skolās trīs vecākie dēli. Pabeidzis mākslas skolu, pēc obligātā karadienesta, Paulam 1910. gadā piedāvāja strādāt par amatu apmācības pasniedzēju Šliselburgas cietoksnī. Sekoja pārsteidzoša karjera no Galvenās cietumu valdes ierēdņa 1907. gadā līdz cietuma priekšniekam 1917. gadā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Nodibinoties neatkarīgai valstij, Pauls Rubis atgriezās Latvijā un no 1919. gada strādāja par Latvijas Galvenās cietumu valdes priekšnieka palīgu, vēlāk vicedirektoru. Paralēli viņš kļuva par vienu no latviskās mēbeļmākslas virziena ieviesējiem. Viņa draugu pulkā bija rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš, mākslinieki Jānis Kuga, Jēkabs Bīne, Alberts Kronenbergs, Pēteris Kundziņš, Ernests Brastiņš, Jaņa Rozentāla atraitne Ellija, aktrise Lilija Štengele un daudzi citi.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Pēc tam, kad Rubja vadītās cietuma darbnīcas apmeklēja ministru prezidents Kārlis Ulmanis, sekoja pasūtījumi izgatavot latviskā stilā ieturētu ozolkoka mēbeļu komplektu Ministru kabineta lielajai un mazajai sēžu zālei, baltajai zālei Valsts prezidenta pilī, Prezidenta darba istabas iekārtai, vairākām Tiesu sēžu zālēm, mēbeles Aizsargu un citu organizāciju mītnēm. Rubju ģimenē joprojām glabājas komplekta etalonkrēsls. Ir zināms, ka cietuma darbnīcās pēc Rubja zīmējumiem izgatavoja oša koka mēbeles rakstniecei Annai Brigaderei, „riktīgu galdu” Jāzepam Vītolam, darba krēslu Jaunsudrabiņam, kas „neļurkājas un spēj izturēt gan mana paša, gan manu literāro tēlu svaru”. Rubis darināja metus Daugavpils, Liepājas, Cēsu cietuma kapelas altāriem. Gleznoja akvarelī klusās dabas, ainavas, retāk figurālas kompozīcijas, portretus. Bija Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs, arī Latvijas tēlotajās mākslas biedrības biedrs.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Otra šī inteliģentā cilvēka mīlestība bija ērģeles – viņš tās pētīja, projektēja un spēlēja. Viņa Rīgas dzīvoklī Marijas ielā bija brīnišķīgs, paša darināts instruments.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">1923. gada 9. maijā pilsētas valde atļāva viņam izlabot vasarnīcas Jūras ielā 10 pēc iesniegtā plāna,** 15. septembrī galdnieku meistars Rubis pieteicās mazāksolītāju torgā (izsolē) un ieguva remontdarbus pilsētai piederošā ēkā Baznīcas ielā 5 par 22.800 rubļiem. 29. decembrī Rubis saņēma pasūtījumu izgatavot Rīgas Jūrmalas galvai galdu un skapi, par ko viņam izdeva 100 latu lielu avansu.***</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">1924. gadā Rubis nopirka vasarnīcu Dubultos. Ģimenē bija četri bērni: vidējie – dvīņi Pauls Pāvils juniors un Vilhelms Vilis beidza tēlniecības meistarklasi Mākslas akadēmijā pie profesora Rončevska.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">1925. gada 27. novembrī pilsētas valde izdeva galdniekam Rubim logu ielikšanas darbus miertiesneša telpās Dubultos par Ls. 116.-.****</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">1939. gadā viņš jau pildīja Tieslietu ministrijas Kriminālpolitiskā departamenta direktora pienākumus.***** Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Rubi no darba atbrīvoja. Viņa skaistā vasarnīca tika nacionalizēta, atstājot īpašniekam trīs ziemas istabas, bet pārējo ēkas daļu vasarnīcu trests vasaras sezonā izīrēja Rakstnieku savienībai. Kopā ar Oto Zariņu desmit gadu laikā sastādīja pārskatu „Latvijas evanģēliski luterānisko draudžu baznīcu ērģeles un ērģelnieki 19. gs. un 20. gs. sākumā” (1966). Manuskriptā ir ziņas par 133 instrumentiem.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Jaunākais dēls Pauls mācījās Pēterpils Mākslas skolā un Rīgas Olava Komercskolā. 1930. gadā pabeidza Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu "levainotais kareivis". 1932.—1940. gadā strādāja par zīmēšanas skolotāju Franču licejā un Dubultu ģimnāzijā. P. Rubis kopā ar dvīņubrāli Vili piedalījās plkv. Fr. Brieža pieminekļa konkursā, kura mets saglabājies, tomēr ģenerālis J. Balodis neatbalstīja pieminekļa celšanu. 1943. gadā brīvprātīgi iestājās Latviešu leģionā kaprāļa pakāpē, par varonību kaujā tika apbalvots ar II šķiras Dzelzs krustu un ievainojuma nozīmi. Pēc ievainojuma pie Volhovas ārstējās Jelgavas leģiona lazaretē. Pēc tam it kā 1944. gada 27. jūlijā krita Jelgavā.****** Šajā dienā cīņas notika ārpus pilsētas robežām. Paula vecākais brālis Voldemārs Rubis bija Latvijas armijas virsnieks 5. Cēsu pulkā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Vilhelms un vecākais dēls Valdemārs kā arī meita Irēne atradās emigrācijā. Tāpēc Pauls nolēma jaunāko dēlu Juri, kas arī bija leģionārs, paslēpt Dubultu baznīcas tornī, pareizāk sakot, baznīcas altārdaļas bēniņos. Būdams draudzes ērģelnieks Pauls bieži gāja uz baznīcu, nevienam neradot aizdomas. Kad beidzās vasaras sezona, dēls pārcēlās pie vecākiem. Tā tas turpinājās desmit gadus! Juris legalizējās tikai pēc Staļina nāves un mira Dubultos 1974. gadā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Pauls Rubis mira 90 gadu vecumā 1970. gada 15. janvārī, atdusas Vecdubultu kapos.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Rubju dzimta lepojas arī ar Lāčplēša kara ordeņa kavalieri Kārli Rubi. Dzimis Rīgā 1891. gada 19. maijā, kur beidzis vidusskolu un strādājis tirdzniecības uzņēmumā. 1915. gadā uzņemts Pēterburgas kara skolā, pēc kuras beigšanas bijis 2. Rīgas strēlnieku pulka sakaru virsnieks, vēlāk pulka komandiera pulkveža Jāņa Franča adjutants kapteiņa pakāpē. Pēc frontes sabrukuma 1918. gada, piedalījās ģenerāļa K. Goppera un pulkveža F. Brieža vadītajā sacelšanās mēģinājumā pret lielinieku varu Maskavā. Apcietināts apm. vienā laikā ar pulkv. Briedi, Rubis gāja bojā izlaušanās mēģinājumā no čekas ieslodzījuma 1918. gada augustā Maskavā 27 gadu vecumā. Lāčplēša kara ordeņa diplomu Rubja radinieki visus okupācijas gadus turēja paslēptu Dubultu mājas bēniņos un 1997. gadā tā kopiju uzdāvināja Daugavas Vanagu Melnburnas nodaļai.*******</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV"> </span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">* J. Skulme. Rubis Pauls Rūdolfs // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 4. sēj. R., 2003, 261. lpp.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">** LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 43. lieta</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">*** LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 7. lieta</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">**** Tur pat.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">***** Es viņu pazīstu. R., 1939, 423. lpp.; Kriminalpolitiskā departamenta direktors Pauls Rubis // Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr. 6. 1939.gada 1. novembris</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">****** Piederīgie viņu uzskata par pazudušu bez vēsts, un viņa vārds iekalts Jaundubultu kritušo nacionālo karavīru piemineklī. Vēl 1998. gadā Ausma Rube ar avīzes palīdzību meklēja ziņas par Jelgavā kritušo sava vīra brāli Pauli Rubi - A. Hartmanis. Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", Nr. 25. 1998. gada 27. jūnijs</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">******* Atceras pulkvedi Oskaru Kalpaku // Austrālijas Latvietis, Nr. 2358. 1997. gada 21. marts</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p> |
Pauls Rubis | 1879-1970 |
Jūrmalas kultūrvēstures krātuve apkopo nozīmīgāko ēku un vietu pārskatu, kā arī ar tiem saistīto cilvēku vizītkartes.
