Jūrmalas kultūrvēstures krātuve apkopo nozīmīgāko ēku un vietu pārskatu, kā arī ar tiem saistīto cilvēku vizītkartes.
Atjaunots Vārds Uzvārds Dzīves dati
2022.01.30 Aleksandrs Vanags <p>Arhitekts Aleksandrs Vanags ir viens no redzamākiem tre&scaron;ās paaudzes latvie&scaron;u arhitektiem. Pirmais latvie&scaron;u arhitekts ir Jānis Frīdrihs Baumanis. Nākamais - Konstantīns Pēk&scaron;ēns, kura būvbirojā vēl studiju gados un pēc tam strādāja arī Vanags. Vanaga laikabiedri, pazīstamākie latvie&scaron;u arhitekti ir Eižens Laube, Jānis Alksnis, Ernests Pole u.c. Vanagu nogalināja bez tiesas sprieduma komunisti 1919.gada martā. Viena no izcilākām Vanaga projektētām ēkām ir Rīgā, Brīvības ielā 61, kas pazīstama arī kā Stūra māja, kurā padomju okupācijas gados atradās Valsts dro&scaron;ības komiteja, vai Čeka. Ir zināms, ka Vanags ap 1910-1911 gadu ir Buļļos (iespējams, Priedainē) uzcēlis sev vasarnīcu, ko nosaucis par "Vanaga ligzdu". Ziņas par &scaron;īs ēkas atra&scaron;anās vietu un saglabā&scaron;anos nav vēl noskaidrotas.</p> Aleksandrs Vanags 1873 - 1919
2025.04.16 Eduards Aleksandrs Johans Veiss <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 12pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-align: center; line-height: 18pt;" align="center"><strong><span style="font-family: Times;">Profesors Dr. art. ing. Eduards Aleksandrs Johans Veiss</span></strong></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">Dzimis 1886. g. 6. jūlijā Rīgā kā uzņēmēja dēls. 1897.&ndash;1904. gadā mācījās Rīgas pilsētas reālskolā, 1904.&ndash;1911. gadā Rīgas politehniskā institūta Inženierzinātņu fakultātē, ko beidza ar I &scaron;ķiras būvinženiera diplomu. Pēc tam vienu gadu strādāja V. Lindija ūdensbūvju birojā Frankfurtē pie Mainas, tad atgriezās Rīgā. Sākumā strādā Rīgas-Orlas dzelzceļa pārvaldē, vēlāk inženiera Trompovska birojā. Pirmā pasaules kara dēļ pārcēlās uz Maskavu, kur strādāja George Deshayes &amp; Co būv rmā par konstrukciju biroja vadītāju. Sākot ar 1917. gadu, darbojās kā Būvmehānikas katedras docents uz Maskavu evakuētajā Rīgas politehniskajā institūtā. 1918. gadā atgriezās Rīgā un darbojās jaunajā Baltijas (vēlāk Rīgas) tehniskajā augstskolā. Lielinieku laikā to pārdēvēja par Latvijas tehnisko augstskolu. Pēc lielinieku padzī&scaron;anas E. Veiss vadīja būvmehānikas katedru kā vecākais docents, bet pēc 1935. gadā iegūtā inženierzinātņu doktora (Dr. art. ing.) grāda jau kā profesors.</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">No 1918. līdz 1939. gadam E. Veisam Rīgā bija savs inženieru un arhitektu birojs, ko sākumā viņ&scaron; vadīja kopā ar prof. P. Kundziņu. Birojs projektēja Daugavgrīvas bāku un Miķeļbāku, Ķuzes &scaron;okolādes fabriku, Sarkandaugavas tiltu, cementfabrikas Podragā un Brocēnos, dzelzsbetona noliktavas un krastmalu Eksportostā, kā arī vadīja &scaron;os būvdarbus. 1939. gadā prof. E. Veiss pārcēlās uz Vāciju un Lincē pie Donavas projektēja Alpine-Montan dzelzsrūpniecības būves, lidostu Norvēģijā, vadīja fabrikas būvdarbus Bohēmijā.</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">1936. gada 7. janvārī apprecējās ar zviedrieti Ragna Borghilda Oxenstierna Kamfs, dzim. 1889. gada 22. augustā Tunā, dzīvoja Rīgā, Brīvības ielā 4/6, dz. 29.</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">Kop&scaron; 1945. gada novembra E. Veiss dzīvoja savas otrās dzīvesbiedres dzimtenē Stokholmā. &Scaron;eit viņ&scaron; strādāja kā inženieris konsultants pie rūpniecības ēkām, īpa&scaron;i ar saspriegtabetonakonstrukcijām. Viņ&scaron; darbojās arī kā lektors tiltu un ūdens būvju kursos Tehniskajā institūtā Stokholmā. Mira 1966. gada 16. janvārī.</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">Jāatzīmē, ka jau 1921. gadā inženieris E. Veiss izstrādāja Jūrmalas pilsētas atjauno&scaron;anas projektu. Tā vado&scaron;ā doma: Rīgas Jūrmala ir atpūtas vieta. Ielūkojoties vēsturē, autors secināja, ka jau no 1820. gadiem cilvēki ieradu&scaron;ies &scaron;eit atpūtas un ārstniecības nolūkos.</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">&ldquo;Apmeklētāju skaita ziņā Rīgas jūrmala pieskaitāma pie vislielākām peldu vietām pasaulē un &scaron;e sabrauc ļaudis no visas pla&scaron;ās Krievijas ziemeļiem un dienvidiem, neskaitot bezgalīgos rīdzinieku barus, kuri, sevi&scaron;ķi svētdienās, ieņēma katru stūrīti un brīvu vietiņu mežā un jūras malā. Un viss tas vienīgi tādēļ, ka jūrmalas svaigais gaiss atstāj labvēlīgu iespaidu uz katru noguru&scaron;u organismu, ja vien viņ&scaron; to spējīgs panest. 1904. gada Viskrievijas Pirogova kongresā Tērbatas profesors T&scaron;itcs, runādams par dziedniecības vietām, izteicās, ka Rīgas jūrmalas peldu vietas sevi&scaron;ķi ieteicamas slimiem bērniem un nervu slimiem, un ir daudz labākas kā pie Melnās jūras. Var dro&scaron;i sacīt, ka Rīgas jūrmala pilnā mērā saistīja ārstu uzmanību, kas, domājams, būs arī turpmāk.&rdquo;</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">Viņa projekts paredzēja turpmāk apbūvējot pilsētas teritoriju, nodalīt rūpniecības rajonus, lai tie neatstāj kaitīgu iespaidu uz peldvietu labierīcībām. Dzīvojamajiem rajoniem jābūt klusākās pilsētas daļās nost no satiksmes trok&scaron;ņiem, putekļiem un tuvāk dabas skaistumam &ndash; &scaron;aurā joslā gar jūras piekrasti. Vasarnīcas jāceļ sausās vietās. Meži jāsaudzē. Jāattīsta tirdzniecības centri pie galvenajiem satiksmes ceļiem un &scaron;eit vēlams būvēt ēkas vienu pie otras, trijiem stāviem, ērtiem, platiem trotuāriem.</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">&ldquo;Administratīvie centri apvienojami vienā ēkā, kura būtu ceļama Majoru jeb Dubultu staciju tuvumā. &Scaron;ajā ēkā būtu jāapvieno visas pilsētas galvenās iestādes. (...) Rūpniecības iestādēm, izejot no atpūtas principa, Rīgas Jūrmalā nevar būt vietas, izņemot iestādes, kuras pieder un kalpo pilsētas labierīcībai. Vienīgi var pielaist koku noliktavas Lielupes krastos, bet arī tikai pilsētas vajadzībām. Jāveicina sīksaimniecība, kā jūrmalnieku patstāvīgs ienākumu avots, apgādājot vasarniekus ar visu vajadzīgo.</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">Pirmā vietā jāstāv dziedniecības iestādēm. (...) Nedrīkst aizmirst kultūras, sporta, izpriecas iestādes, kuras, sevi&scaron;ķi sports, pieder pie veselības uzturē&scaron;anas līdzekļiem. Vecā labā tradīcija &ndash; kūrortu koncerti, teātra izrādes un veselīga izprieca &ndash; ir peldu vietas ne&scaron;ķirama daļa. Ļoti izdevīga vieta jūrmala ir dažādām audzinā&scaron;anas iestādēm, veicinot skolnieku kolonijas. Pussala starp Majoriem ir kā radīta grandiozam sporta centram, ja salu savieno ar gaisa jeb peldo&scaron;o tiltu. Ja valdība izraks projektēto upes gultni no Valter muižas uz Bulduriem, tad peldo&scaron;s tilts uz pussalu nebūt netraucēs kuģu satiksmi upē.</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">Viena no skaistākām vietām ir līkums pret Majoru un Dubultu stacijām, kur jau pirms kara kāds uzņēmējs projektēja būvēt upes vidū restorāciju, kas, jādomā, vakaros uz vēsa ūdens būtu bijusi ļoti iemīļota atpūtas vieta.&rdquo;</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">Lielu nozīmi autors pie&scaron;ķīra galvenā satiksmes ceļa izveidei un dzelzceļa elektri kācijai. &ldquo;Jūras krasts un tuvākā apkārtne ir peldu vietas svētā vieta. Pret to jāizturas ar vislielāko saudzību un uzmanību. Te jāizturas ar lielu gaumi attiecībā pret ceļamām ēkām. Neviena koka te nedrīkst cirst. Nedrīkst būt nevienas liekas būves.&rdquo;</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">Tālāk autors iesaka izveidot ūdensvada tīklu, spiedienu uzturot ar elektromotoriem, izveidot sistemātisku kanalizācijas tīklu, iesaka palielināt eso&scaron;os tirgus ar vēl vienu Buļļos, ielas nevis bruģēt, bet &scaron;osēt, celt peldvietas centrā elektrisko staciju, lai būtu moderna elektriskā apgai</span><span style="font-family: Times;">smo&scaron;ana.</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">(Veiss E. Rīgas Jūrmalas izbūve. Latvijas Sargs, Nr. 76, 1921. gada 7. aprīlis un Nr. 77, 1921. gada 8. aprīlis, Nr. 80, 1921. gada 12. aprīlis, Nr. 95, 1921. gada 29. aprīlis.)</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 12pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; line-height: 13pt;"><strong><span style="font-family: Times;">&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; Mg. hist. A. Radovics</span></strong></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">Izmantots:</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">Leimanis J. Prof. Dr. ing. Eduarda Veisa 70 mūža gadi &ndash; Tehnikas Apskats, Nr. 3/11, 1956. gada jūlijs &ndash; septembris;</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">Liniņ&scaron; J. Piemiņas un atceres &ndash; Tehnikas Apskats, Nr. 49&ndash;50, 1966. gada janvāris &ndash; marts</span></p> Eduards Aleksandrs Johans Veiss 1896-1966
2025.04.18 Ivans Gončarovs <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 14.2pt; text-align: center;"><strong><span lang="LV">Rakstnieks Ivans Aleksandovičs Gončarovs</span></strong></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-align: justify; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Kop&scaron; 1880. gada jūnija vasarās Dubultos vasarnīcu īrēja krievu rakstnieks <strong>I. A. Gončarovs</strong>. &Scaron;ajā laikā viņam bija 67 gadi un viņ&scaron; brauca uz Jūrmalu 8 gadus pēc kārtas. Te rakstnieks ne tikai atpūtās, bet arī gatavoja rakstus žurnāliem un mācīja rakstīt un rēķināt trim sava kalpotāja bērniem. V. Spaskis, kur&scaron; satikās ar Gončarovu Dubultos,&nbsp; atmiņās piemin, ka &bdquo;viņ&scaron; dzīvoja atsevi&scaron;ķā vasarnīcā ar trim miru&scaron;ā kalpotāja bērniem, kurus visur ņēma sev līdzi, aizkustino&scaron;i par tiem rūpēdamies&rdquo;. Viņa kalpotājs kurzemnieks Karls Treilguts (<em>Карл&nbsp;Трейльгут</em>) bija negaidīti miris, un Gončarovs uzņēmās rūpes par viņa trim nepilngadīgajiem bērniem un atraitni.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-align: justify; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Dubultus Gon</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">čarovs apraksta vēstulēs draugiem. Piemēram, vēstulē 1883. gada 14. jūnijā draugam, galvaspilsētas juristam A. F. Koni: &bdquo;Ko es Jums varu teikt par Dubultiem? Te vēl nav sākusies sezona, pat mūzika sāks&nbsp;</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">sp</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ēlēt tikai no 15.-tā, t.i., aizparīt. Pār visu jūru guļ biezi mākoņi, kas ber lietu un kauc no dusmām, ka jādod vieta siltumam. Bet pagaidām&nbsp;</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">auksti, nepat</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">īkami, dubļaini; mājas, kas bija ziemā slēgtas, vēl pilnas mitruma un puvuma&nbsp;</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">smakas. Es aiz</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ņēmu to p</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">a</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">&scaron;u būdiņu&nbsp;<em>(хлевушек</em></span><em><span lang="LV" style="font-family: Times;">)</span></em><span lang="LV" style="font-family: Times;">&nbsp;pie latvie</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">&scaron;a Poseļa, bet visu</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">&nbsp;m</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ā</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ju, lai k</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">āds&nbsp;</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">neapmetas virs galvas (..). Gu</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ļu aug&scaron;ā, kur sausāk, turklāt esmu slims, atvedu &scaron;urp</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">&nbsp;gripu un bronh</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ītu &ndash; un tikai tagad, pēc trim vannām Cimmermaņa [vannu] iestādē, klepoju mazāk. Naktīs ir nep</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">at</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">īkami, auksti, verandā es tikai reizi dzēru tēju.&rdquo;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-align: justify; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Arī nākamajā gadā viņ&scaron; juties līdzīgi. Vēstulē K. R. (Konstantinam Romanovam &ndash; vienam no spilgtākajiem valdo&scaron;ā Romanovu nama pārstāvjiem) 1884. gada 27. jūnijā Gončarovs raksta: &bdquo;No sākuma bija auksti, jūra staigāja pa debesīm, nežēlīgi aplaistot gan zemi, gan jūru, manā&nbsp;<em>Palazzo</em>&nbsp;bez krāsnīm vajadzēja satīties pledā.&rdquo; Vēstulē viņ&scaron; pauž klaji nacionālus uzskatus: &bdquo;Bet no sava balkoniņa es redzu caur kokiem, kā pazib visas &scaron;īs tautības, visvairāk latvie&scaron;i un ebreji jeb vienkār&scaron;i žīdi. Latvie&scaron;u ir tik daudz, cik viļņu jūrā. Nelabi metas, kad atrodies viņu pūlī &ndash; tie&scaron;i kā papuasi zem cara Mikluho-Maklaja jeb karaībi. (..) Žīdi &scaron;eit, kā jau vienmēr, iespiežas visur. Tas ir kaut kāds vispasaules cements, bet ne savienojo&scaron;s, kā tas pienākas cementam, bet ēkas pamatusgraujo&scaron;s. Viņi ir gan atslēdznieki, gan &scaron;veicari, gan kurpnieki un tirgo, ar ko vien pagadās, par zaudējumu, protams, ne tikai latvie&scaron;u, bet arī vācu rūpniecībai! Ai, es baidos, ka tos &scaron;eit nesasit!&rdquo;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-align: justify; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Arī 1888. gada 8. augustā vēstulē Konstantinam Romanovam viņ&scaron; turpina gausties: &bdquo;Bet es, pēc iepriek&scaron;ējo gadu piemēra, atsitos &scaron;urp, uz Dubultiem, bet ne prieka dēļ. Vasara apmānīja mūs visus gan &scaron;eit, gan Pēterburgā. Lieti, aukstums, reizēm skaidras, bet tad atkal aukstas dienas, ar svaigu vēju no jūras. Vasarnīca, kur es apmetos, &ndash; visa koku ielenkumā, liels ēnains dārzs: cik labi būtu tādā villā kaut kur Bosfora krastā vai pie Komas ezera. Bet man kurina katru dienu, labi, ka ir krāsns! Runā, ka arī &scaron;eit bija karstas dienas: es nepamanīju, acīmredzot vecī&scaron;iem karsti nemēdz būt, bet tikai silti, un arī tad ne no saules, bet vairāk no priedes malkas.&rdquo;<a style="color: blue;" title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-align: justify; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Gončarovs vienmēr apmetās vienā vasarnīcā uz Kungu ielas (tag. Blaumaņa iela<a style="color: blue;" title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[2]</span></span></span></a>), latvie&scaron;a Poseļa mājā. Vasarnīca bija &scaron;aura, auksta, bet toties ne pārāk dārga. &bdquo;Man ir 6 istabas,&rdquo;&ndash; ironiski viņ&scaron; aprakstīja savu &bdquo;rezidenci&rdquo; Katrīnai Nikitenko, &ndash; &bdquo;vienā gulta, bet otrā skapis ar veļu, tre&scaron;ajā karafe, 4.-tajā tabakdoze kabatas lakata lielumā, 5.-tajā Vasja, 6.-tajā zābaki. Lejā, parādes apartamentos, izvietojies sievie&scaron;u personāls&rdquo;.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-align: justify; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Izbrauca jūnija sākumā un atgriezās Krievijā augustā. Ja pieturējās labs laiks, centās uzturēties ilgāk. Māja bija &scaron;ķirbaina, no visiem stūriem pēc kārtas pūta caurvēji un pēc tā, no kurienes pū&scaron;, varēja nojaust par vēju maiņu. Reizēm pusvasara pagāja, kamēr beidzot iestājās labs laiks, un tad no &bdquo;torņa&rdquo; &ndash; tā viņ&scaron; sauca savu otro stāvu &ndash; nebija tik slikti: pavisam līdzās, virs balkona karnīzes no rīta dziedāja bezdelīgas, bet caurvēji patīkami atsvaidzināja telpu smacīgā pēcpusdienā.<a style="color: blue;" title="" href="#_ftn3" name="_ftnref3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[3]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-align: justify; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Pēdējo reizi Gončarovs ar saviem apgādājamiem izbrauca uz Dubultiem 1888. gadā un apmetās Stricka namā&nbsp;<strong>Marienbādes ielā 35</strong>. &bdquo;Redziet, kā es te dzīvoju; labam papagailim būtu slikti, bet kaimiņiem liekas, ka manas telpas ir pārāk greznas,&rdquo;&ndash; viņ&scaron; žēlojās pazīstamiem. Vienīgais attaisnojums &ndash; liels, ēnains dārzs, kas iziet uz upi. Sevi&scaron;ķi labi tur bija bērniem &ndash; bija kur spēlēt paslēpes.<a style="color: blue;" title="" href="#_ftn4" name="_ftnref4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[4]</span></span></span></a></span></p> <div><strong>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Mg. hist. A. Radovics</strong><br clear="all" /><hr align="left" size="1" width="33%" /> <div id="ftn1"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a style="color: blue;" title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 10pt; color: black;">[1]</span></span></a><span lang="LV"><a style="color: blue;" href="file:///C:\Users\kmend\Desktop\Марков%20Г"><span style="font-size: 10pt; color: black;">Марков Г</span></a></span><span lang="LV" style="font-size: 10pt;">. Дуббельн в эпистолярии И. А. Гончарова. Pieejams tie&scaron;saistē:</span><span lang="LV"><a style="color: blue;" href="https://www.proza.ru/2016/04/06/1359"><span style="font-size: 10pt; color: black;">www.proza.ru/2016/04/06/1359</span></a></span></p> </div> <div id="ftn2"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a style="color: blue;" title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 10pt; color: black;">[2]</span></span></a><span lang="LV" style="font-size: 10pt;">&nbsp;&Scaron;is gruntsgabals vēlāk piederēja Jurim Radovicam, un mūsdienās apbūve ir no Dubultu prospekta Nr. 7 puses.</span></p> </div> <div id="ftn3"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a style="color: blue;" title="" href="#_ftnref3" name="_ftn3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 10pt;">[3]</span></span></a><span lang="LV" style="font-size: 10pt;">&nbsp;Лошиц Юрий Михайлович. Гончаров. Pieejams tie&scaron;saistē:</span><span lang="LV"><a style="color: blue;" href="http://www.rulit.me/books/goncharov-read-273467-151.html"><span style="font-size: 10pt; color: black;">www.rulit.me/books/goncharov-read-273467-151.html</span></a></span></p> </div> <div id="ftn4"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a style="color: blue;" title="" href="#_ftnref4" name="_ftn4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 10pt;">[4]</span></span></a><span lang="RU" style="font-size: 10pt;">Дименштейн&nbsp;</span><span lang="LV" style="font-size: 10pt;">И</span><span lang="RU" style="font-size: 10pt;">.</span><strong><span lang="RU" style="font-size: 10pt;">&nbsp;</span></strong><span lang="LV" style="font-size: 10pt;">Завещание Гончарова: о малоизвестных страницах жизни замечательного писателя. Pieejams tie&scaron;saistē:www.ves.lv/zaveshhanie-goncharova-o-maloizvestnyh-stranitsah-zhizni-zamechatelnogo-pisatelya</span></p> </div> </div> Ivans Gončarovs 1812-1891
2022.03.15 Aleksandrs Kažoks <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Būvuzņēmējs Aleksandrs Kažoks dzimis 1884. gada 7. augustā Gulbenes pagastā zemnieku Jāņa un Annas ģimenē. Beidzis pagasta skolu un amatniecības skolu. Dzīvoja Rīgā,Tērbatas ielā 55, dz. 18. 1930. gada 17. maijā par 1650 latiem iegādājās no kooperatīva gruntsgabalu&nbsp; Bulduros, Meža prospektā 138, kur pēc arhitekta I. Blankenfelda projekta 1934. gadā uzcēla savrupmāju un 1933. gadā - saimniecības ēku ar dzīvokli &scaron;oferim. 1933. gada 2. decembrī apprecējās ar atraitni Mariju Doroteju &Scaron;arloti Kārļa m. Zvaigznīti, dzim. Janzems 1893. gada 24. jūnijā.</p> <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Būvējis vairākas skolas: Ludzas valsts vidusskolu, apriņķa slimnīcu, pilsētas pamatskolu, Tautas namu un pilsētas lopkautuvi. Rēzeknē - valsts komercskolu, valsts arodskolu, apriņķa slimnīcu, divas pilsētas pamatskolas, Latvijas bankas nodaļas namu. Daugavpilī - pilsētas pamatskolu, valsts vidusskolu. Pamatskolas Latgalē: Pasienē, Zilupē, Vecslabadā, Borovkā, Salienā un Bērpilī Abrenes pagastā. Cēlis elevatoru Bauskā, Pumpuru vidusskolu, Dzintaru koncerzāli. Pārbūvējis Morberga namu Rīgā, Aspazijas bulvārī 4. Liepājā uzcēlis pilsētas lombarda un krājkases namu un 28. janvāra draudzīgā aicinājuma pamatskolu.</p> <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;1941. gada 14. jūnijā kopā ar ģimeni tika izsūtīts uz Sibīriju. Miris Molotovas apgabala Usoļlagā 1942. gada 30. novembrī. 1957. gada 21. februārī no izsūtījuma atgriezās viņa sieva Marija ar meitu Saulcerīti un dēliem Ivaru un Gunāru.</p> <p>Teksts: Mg. hist. A. Radovics</p> <p>https://timenote.info/lv/Aleksandrs-Kazoks</p> <p><a class="reference" href="../../places/view/25" data-id="25">25 - Kažoka vasarnīca</a></p> Aleksandrs Kažoks 1884-1942
2025.03.07 Oskars Sīlis <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span style="font-family: Times;">Oskars Sīlis Pētera d. dzimis 1895. g. 10. maijā Burtnieku pag. Greijaļu mājās. Beidza Burtnieku draudzes skolu, 1916. g. &ndash; Čerņajeva reālskolu Petrogradā. Brīvības cīņu</span><span style="font-family: 'MS Mincho';">
</span><span style="font-family: Times;">laikā 1918. g. 30. decembrī Rīgā brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā, bija Atsevi&scaron;ķās (Studentu) rotas apak&scaron;virsnieks. Piedalījās kaujās pret lieliniekiem Kurzemē. 1919. gada 22. maijā, kad, vajājot ienaidnieku pie Piņķu muižas, izlūku nodaļa negaidīti uzdūrās lielinieku pozīcijām, Sīlis izvirzījās pretinieka spārnā un ar labi mērķētu pat&scaron;autenes uguni piespieda lieliniekus atkāpties no savām pozīcijām, pametot lielgabalus un gūstekņus. Par nopelniem &scaron;ajā kaujā tika paaugstināts par leitnantu. Vēlāk turpināja dienestu Zemgales artilērijas pulkā. Tika atvaļināts 1920. g. 30. aprīlī. 1927. gadā viņam pie&scaron;ķīra III &scaron;ķiras Lāčplē&scaron;a</span><span style="font-family: 'MS Mincho';">
</span><span style="font-family: Times;">Kara ordeni Nr. 2028. Studēja Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē, bija korporācijas &ldquo;Talavija&rdquo; biedrs. Tika pie&scaron;ķirta jaunsaimniecība Burtnieku pag. Rūtes muižā. Apbalvots ar Aizsargu Nopelnu krustu, ugunsdzēsēju goda zīmi, 1928. g. &ndash; ar Latvijas atbrīvo&scaron;anas cīņu 10. gadu jubilejas medaļu. No 1932. gada jūnija bija iek&scaron;lietu ministra sekretārs. Mira ar tuberkulozi 1938. g. 22. augustā, Rīgā, atdusas Rīgā, Brāļu kapos. (Pēc: Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Lāčplē&scaron;a Kara ordeņa kavalieri. Biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa sēta, 1995, 469. lpp., tie&scaron;saistē: https://timenote.info/lv/Oskars- Silis &ndash; sk. 2023.01.01.)</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span style="font-family: Times;">LVVA (2996. f., 17. apr., 16693. l.) glabājas Oskara Voldemāra Sīļa pase: dzimis 1895. gada 9. maijā Burtnieku pag., pierakstīts Rīgas Jūrmalā, Viktorijas ielā 17 (1927. gada 13. jūnijā), Rīgā, Kr. Barona ielā 49, dz. 20 (1928. gada 3. aprīlī), Dubultos, Dārza ielā 5 (1928. gada 5. jūnijā, 1929. gada 7. maijā, 1930. gada 2. jūnijā), Rīgā, Stabu ielā 12, dz. 25 (1932. gada 1. decembrī).</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span style="font-family: Times;">Viņa sievai Laurai Katrīnei Sīliei, dz. Ozoliņa (dz. Dundagas pag. 1898. g. 6. augustā) piederēja gruntsgabals Dubultos, Ceriņu ielā 6, kuru 1936. gada 11. decembrī viņai uzdāvināja tēvs Dr. Pēteris Ozoliņ&scaron;.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span style="font-family: Times;">Mg. hist. A. Radovics</span></p> Oskars Sīlis 1895-1938
2022.02.03 Gustavs Šaurums <p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.3333px;">&nbsp; &nbsp; &nbsp; 1913.&ndash;1914. gadā &Scaron;mithena un Bērziņa ģimnāzijā par skolotāju strādāja </span><strong style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.3333px;">Gustavs &Scaron;aurums&nbsp;</strong><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.3333px;">(1883, Ezeres pag.&ndash;1952, Rīgā) &ndash; teologs, bibliotēku darbinieks, bibliogrāfs. Mācījās Rīgas Pētera Pāvila skolā (beidza 1896. gadā) un Rīgas ģimnāzijā (beidza 1906. gadā), 1906.&ndash;1912. gadā studēja teoloģiju Tērbatas universitātē. 1914. gadā bija vikārs Cēsīs, 1915. gadā mācītājs Lazdonā un skolotājs Madonas sievie&scaron;u ģimnāzijā, 1919. gadā skolotājs Reimersa licejā Liepājā, 1919. gada rudenī Rīgas Mārtiņa draudzes vikārs, 1920. gadā mācītājs Umurgā un skolotājs Limbažu vidusskolā. 1934.&ndash;1938. gadā Rīgas pilsētas bibliotēkas direktors. Pēc 1940. gada mācītājs Rīgā. Apbalvots ar Tēvzemes ordeni. Vērtīgas (ap 20.000 sējumu; t.sk. letonikas literatūra) personiskās bibliotēkas īpa&scaron;nieks. Žurnālu &bdquo;Bibliotekārs&rdquo; (1937-1940) un &bdquo;Svētdienas Rīts&rdquo; (1920-1921 un 1938-1940) redaktors. Vairāku kultūrvēsturiska satura grāmatu autors. Izstrādāja pētījumus &bdquo;Latvie&scaron;u Bībeles vēsture&rdquo; (1935) un &bdquo;Latvie&scaron;u bibliogrāfija&rdquo;.</span></p> <p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.3333px;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts:&nbsp;</span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> Gustavs Šaurums 1883-1952
2025.03.08 Aleksandrs Jansons <p class="MsoNormalCxSpFirst" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><strong><span lang="LV" style="font-family: Times;">Rīgas Jūrmalas pilsētas galva Aleksandrs Jansons</span></strong></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><strong><span lang="LV" style="font-family: Times;">&nbsp;</span></strong><span lang="LV" style="font-family: Times;">Aleksandrs Pauls Jansons piedzima 1887. gada 5. jūlijā </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">Majoros zvejnieka </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">Jēkaba Jansona </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ģimenē<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a>, apmeklēja Majoru pamatskolu. </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">Pa&scaron;mācības ceļā sagatavojās reālskolas kursa (7 klases &ndash; atbilst vidusskolas kursam) beig&scaron;anas pārbaudījumiem, kurus kā eksterns izturēja 1915. gadā Dvinskas (tag. Daugavpils) reālskolā.</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><span lang="LV" style="font-family: Times;">1908. gada 15. oktobrī viņu iesauca karadienestā, no kura viņ&scaron; tika atvaļināts 1913. gada 25. martā kā vecākais rakstvedis. Sākoties 1. pasaules karam, viņu 1914. gada 19. jūlijā mobilizēja kā kara ierēdni - slimnīcas saimniecības pārzini Daugavpilī. Viņa dienests beidzās 1918. gada 8. aprīlī, kad slimnīca tika likvidēta.</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Lai izvairītos no virsnieku un kara ierēdņu mobilizācijas, kas bija izsludināta Smoļenskā un tās guberņā, Jansons 10. aprīlī aizbrauca uz Maskavu un no turienes 12. aprīlī uz Mariupoli Ukrainā. Decembrī, uzzinot par Latvijas neatkarības izsludinā&scaron;anu, viņ&scaron; devās atpakaļ uz Latviju un 23. decembrī nokļuva Rīgā. Lielinieku laikā dzīvoja Rīgas jūrmalā un nodarbojās ar zvejniecību. Pēc lielinieku izdzī&scaron;anas, 1919. gada jūnijā Jansonu uzaicināja pildīt darbveža pienākumus Rīgas Jūrmalas Vecāko padomes valdē. Tomēr 1919. gada 23. jūlijā viņ&scaron; brīvprātīgi iestājās Rīgā formētajā Latvijas karaspēkā un dienēja aktīvajā kara dienestā kā Armijas satiksmes pārvaldes dzelzceļa militārais kontrolieris. 4. oktobrī Jansonu atvaļināja no kara dienesta slimības dēļ, tomēr 10 oktobrī viņ&scaron; iestājās Studentu bataljonā un piedalījās kaujās pret Bermontu. Pēc mēne&scaron;a, 10. novembrī Jansons tomēr tika atlaists no kara dienesta slimības dēļ.</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Jansons ir saņēmis vairākus Krievijas armijas apbalvojumus: gai&scaron;u bronzas medaļu Romanovu cilts 300 gadu valdī&scaron;anas piemiņai (1913. gada martā), sudraba krū&scaron;u medaļu Staņislava lentē ar uzrakstu: &ldquo;Par uzcītību&rdquo;, zelta krū&scaron;u medaļu Annas lentē ar uzrakstu &ldquo;Par uzcītību&rdquo;, sudraba kakla medaļu Staņislava lentē ar uzrakstu: &ldquo;Par uzcītību&rdquo;. Brīvvalsts laikā: </span><span lang="LV" style="font-family: Times; background: white;">Latvijas atbrīvo&scaron;anas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu (1937. gada 30. jūnijā) un </span><span lang="LV">kā Brīvības pieminekļa Rīgas Jūrmalas komitejas priek&scaron;sēdētājam </span><span lang="LV" style="font-family: Times; background: white;">Triju zvaigžņu ordeņa II. &scaron;ķiru.<a title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; color: black; background-image: initial; background-position: initial; background-size: initial; background-repeat: initial; background-attachment: initial; background-origin: initial; background-clip: initial;">[2]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Kop&scaron; Rīgas Jūrmalas pa&scaron;valdības dibinā&scaron;anas 1920. gadā viņ&scaron; nepārtraukti piedalījās pa&scaron;valdībās dzīvē, darbojās kā valdes loceklis pirmajā valdē, vēlāk pildīja pilsētas sekretāra pienākumus. Kā domnieks tika ievēlēts visos domes sastāvos.<a title="" href="#_ftn3" name="_ftnref3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[3]</span></span></span></a> 1921. gada 6. novembrī apprecējās ar grāmatvedi no Mellužiem Annu Alīdi Zelmu Kviesi<a title="" href="#_ftn4" name="_ftnref4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[4]</span></span></span></a> un apmetās dzīvot pie viņas. Jansons bija pierakstīts Rīgā, Ģertrūdes ielā 39, dz. 2 (1920. gada 10. janvārī), Vec-Dubultos, Gončarova ielā 10 (1920. gada 24. janvārī), Mellužos, Upes ielā 11 (1921. gada 4. decembrī un 1922. gada 16. janvārī), Majoros, Rīgas ielā 36 (1922. gada 7. decembrī), Mellužos, Upes ielā 11 (1924. gada 6. jūnijā)<a title="" href="#_ftn5" name="_ftnref5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[5]</span></span></span></a>, Majoros, Rīgas ielā 36 (1927. gada 9. augustā)<a title="" href="#_ftn6" name="_ftnref6"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[6]</span></span></span></a>, Mellužos, Upes ielā 11<a title="" href="#_ftn7" name="_ftnref7"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[7]</span></span></span></a> (1934. gada 6. septembris)<a title="" href="#_ftn8" name="_ftnref8"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[8]</span></span></span></a>, Mellužos, Puķu ielā 26 (1939. gada 9. novembrī)<a title="" href="#_ftn9" name="_ftnref9"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[9]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><span lang="LV" style="font-family: Times;">1922. gadā izturēja Rīgas apgabaltiesas notāra eksāmenu, tika iecelts par notāru Slokā, no 1923. gada darbojās par Rīgas Jūrmalas notāru. 1928. gadā sāka studēt Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.<a title="" href="#_ftn10" name="_ftnref10"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[10]</span></span></span></a> Būdams Rīgas Jūrmalas Izglītības biedrības priek&scaron;sēdētājs, ar 1928. gada 5. aprīli sāka izdot nedēļas laikrakstu &ldquo;Jūrmalas Vārds&rdquo;. Tas iznāca līdz 1934. gada beigām.<a title="" href="#_ftn11" name="_ftnref11"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[11]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Par Rīgas Jūrmalas pilsētas galvu tika ievēlēts 1931. gadā. Palika &scaron;ajā amatā arī pēc 1934. gada Ulmaņa apvērsuma, kad pilsētu galvas nevis ievēlēja, bet iecēla Iek&scaron;lietu ministrs. Autoritārā režīma laikā viņ&scaron; pildīja gan pilsētas galvas, gan pa&scaron;valdības likumdevēja funkcijas un viņa darbību kontrolēja revīzijas komisija un Iek&scaron;lietu ministrs. Viņa vadībā tika veikti pla&scaron;i būvdarbi (Dzintaru koncertzāle, pilsētas 3. pamatskola) un papla&scaron;ināts ielu &nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;tīkls.<a title="" href="#_ftn12" name="_ftnref12"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[12]</span></span></span></a> </span><span lang="LV">No 1936. gada vadīja Rīgas Jūrmalas Ugunsdzēsēju biedrību, bija tās goda biedrs,<a title="" href="#_ftn13" name="_ftnref13"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[13]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><span lang="LV" style="font-family: Times;">1937. gada 11. jūnijā Jansons smagi cieta autoavārijā, kad Rīgas Jūrmalas pilsētas domes automobilim griežoties no Marijas ielas pa kreisi uz Stabu ielu, sānos ieskrēja smagais automobilis </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">Nr. 5980, kas to pēc tam pāri trotuāram iegrūda Levensona galantērijas preču veikala logā.<a title="" href="#_ftn14" name="_ftnref14"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[14]</span></span></span></a> Vēlāk noskaidrojās, ka Jansons brauca uz Iek&scaron;lietu ministriju dienesta darī&scaron;anās. </span><span lang="EN-US" style="font-family: Times;">Ma&scaron;īnu vadījis &scaron;oferis Jānis Pla&scaron;e (24 g. v.), bet smago auto &ndash; Roberts Sarķis (55 g. v.). Jansonam tika sasisti sāni, viņu nogādāja pilsētas 1. slimnīcā, kur konstatēja 4 ribu lūzumu. Rīgas apgabaltiesa konstatēja, ka Pla&scaron;e nogriezies Stabu ielā nepareizi, ar &ldquo;mazo riņķi&rdquo;, bet Sarķis pārsniedzis atļauto brauk&scaron;anas ātrumu. Tiesa sodīja katru vadītāju ar 3 mēne&scaron;iem cietumā.<a title="" href="#_ftn15" name="_ftnref15"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 12pt;">[15]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><span lang="EN-US" style="font-family: Times;">Vadīja Rīgas Jūrmalas pilsētu (ar pārtraukumu 1940.-1941. gadā) līdz 1944. gadam. Par to viņam draudēja lielas briesmas, otrreiz Latviju okupējot Padomju Savienībai. Jau 1945. gada janvārī Valmieras rajona laikrakstā &ldquo;Liesma&rdquo; LK(b)P CK sekretārs Arvīds Pel&scaron;e Jansonu pieminēja sarakstā ar pilsētu vecākajiem, kas &ldquo;ar centību un uzticību kalpoju&scaron;i hitlerie&scaron;iem&rdquo;.<a title="" href="#_ftn16" name="_ftnref16"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 12pt;">[16]</span></span></span></a> Tomēr viņ&scaron; izglābās. Kā </span><span lang="EN-US">&nbsp;2004. gada 20. decembrī stāstīja Filipsonu mājas Aspazijas ielā 1 īpašnieks Miltiņ&scaron;, pēc kara līdz pat savai nāvei 1959</span><span lang="EN-US" style="font-size: 9pt; font-family: FranklinGothic, 'serif';">. </span><span lang="EN-US" style="font-family: FranklinGothic, 'serif';">gadā</span><span lang="EN-US"> Jansons slēpās viņu šķūnī</span><span lang="EN-US" style="font-family: FranklinGothic, 'serif';">.</span><span lang="EN-US" style="font-size: 9pt; font-family: FranklinGothic, 'serif';"> &nbsp;</span><span lang="EN-US" style="font-family: Times;">Atdusas Asaru kapos.</span></p> <div><hr align="left" size="1" width="33%" /> <div id="ftn1"> <p class="MsoFootnoteTextCxSpFirst" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[1]</span></span></span></span></a><span lang="EN-US"> A. Jansona pase - </span><span lang="LV">LVVA 2996. fonds, 9. apraksts, 3238. lieta.</span></p> </div> <div id="ftn2"> <p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[2]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">A. Jansona dienesta gaitu apraksts - LVVA 5601. fonds, 1. apr., 2418. lieta; Ar Triju zvaigžņu ordeni apbalvoto 19. saraksts &ndash; &ldquo;Valdības Vēstnesis&rdquo;, Nr. 262.16.11.1935.</span></p> </div> <div id="ftn3"> <p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref3" name="_ftn3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[3]</span></span></span></span></a><span lang="LV"> Aleksandrs Jansons iecelts par Rīgas Jūrmalas pilsētas galvu &ndash; &ldquo;Jūrmalas Vārds&rdquo; Nr.21. 02.06.1934.</span></p> </div> <div id="ftn4"> <p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref4" name="_ftn4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[4]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">LVVA (2996. fonds, 9. apr., 3473. lieta) glabājas viņas pase:</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span><span lang="LV">dzimusi 1981. gada 13. jūlijā Mellužos, pierakstīta Mellužos, Upes ielā 11 (1922. gada 14. novembrī), Majoros, Rīgas ielā 36 (1922. gada 7. decembrī) un Mellužos, Upes ielā 11 (1924. gada 8. jūnijā).</span></p> </div> <div id="ftn5"> <p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref5" name="_ftn5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[5]</span></span></span></span></a> <span lang="EN-US">A. Jansona pase - </span><span lang="LV">LVVA 2996. fonds, 9. apraksts, 3238. lieta.</span></p> </div> <div id="ftn6"> <p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref6" name="_ftn6"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[6]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">Apliecība iesnieg&scaron;anai LU - </span><span lang="LV">A. Jansona dienesta gaitu apraksts - LVVA 5601. fonds, 1. apr., 2418. lieta.</span></p> </div> <div id="ftn7"> <p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref7" name="_ftn7"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[7]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">Tagad Upes iela 26.</span></p> </div> <div id="ftn8"> <p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref8" name="_ftn8"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[8]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">A. Jansona dienesta gaitu apraksts - LVVA 5601. fonds, 1. apr., 2418. lieta, 11. lp.</span></p> </div> <div id="ftn9"> <p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref9" name="_ftn9"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[9]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">Laikr. &ldquo;Valdības Vēstnesis&rdquo;, Nr. 205.11.09.1939.</span></p> </div> <div id="ftn10"> <p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref10" name="_ftn10"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[10]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">Aleksandrs Jansons iecelts par Rīgas Jūrmalas pilsētas galvu &ndash; &ldquo;Jūrmalas Vārds&rdquo; 1934. gada 2. jūnijs.</span></p> </div> <div id="ftn11"> <p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref11" name="_ftn11"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[11]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">Pla&scaron;āk: </span><span lang="LV">A. Radovics. Dubultu vēsture. Jūrmalā: 2019, 211. lpp.</span></p> </div> <div id="ftn12"> <p class="MsoFootnoteTextCxSpLast" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref12" name="_ftn12"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[12]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">Rīgas jūrmalas pilsētas galva Aleksandrs Jansons - &ldquo;Jaunākās Ziņas&rdquo;, 1937. gada 5. jūlijs., Visas Latvijas būvinspektori Rīgas Jūrmalā &ndash; &ldquo;Rīgas Jūrmalas Vēstnesis&rdquo;, Nr. 54.03.05.1939.</span></p> </div> <div id="ftn13"> <p style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref13" name="_ftn13"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[13]</span></span></a><span lang="LV" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;"> Izmantotas ziņas no P. Renca raksta &ndash; Atskats uz Rīgas Jūrmalas ugunsdzēsēju biedrības 60 darba gadiem (1876&ndash;1936). Ugunsdzēsējs, Nr. 1. 10.1936, 231.&ndash;234. lpp.</span></p> </div> <div id="ftn14"> <p class="MsoFootnoteTextCxSpFirst" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref14" name="_ftn14"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[14]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">Autosadursmē cietis Rīgas jūrmalas pilsētas galva &ndash; &ldquo;Jaunākās Ziņas&rdquo;, 1937. gada 12. jūnijs.</span></p> </div> <div id="ftn15"> <p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref15" name="_ftn15"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[15]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">Rīgas jūrmalas galvas auto katastrofa divu &scaron;oferu vainas dēļ - &ldquo;Jaunākās Ziņas&rdquo;, 1937. gada 15. decembris.</span></p> </div> <div id="ftn16"> <p class="MsoFootnoteTextCxSpLast" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref16" name="_ftn16"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[16]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">A. Pel&scaron;e. Latvie&scaron;u vāciskie nacionālisti &ndash; latvju tautas niknākie ienaidnieki &ndash; &ldquo;Liesma&rdquo;, Nr. 7. 31.01.1945.</span></p> <p class="MsoFootnoteTextCxSpLast" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';">&nbsp;</p> <p class="MsoFootnoteTextCxSpLast" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><span lang="LV">Mg. hist. A. Radovics</span></p> </div> </div> Aleksandrs Jansons 1887-1959
2022.02.08 Kārlis Niedra <p><strong><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">Kārlis Niedra</span></strong><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><br />Mācītāja Andrieva Niedras dēls Kārlis dzimis 1898. gadā Tērbatā. Apmeklēja un beidza &Scaron;mithena un Bērziņa ģimnāziju <em><span style="font-style: normal;">Dubultos</span></em> un Tērbatā. Īsu laiku dienēja Krievijas armijā kā prapor&scaron;čiks, Studentu rotā kā karavīrs piedalījās cīņās līdz Rīgas atbrīvo&scaron;anai. Beidza Latvijas Universitātes juridisko fakultāti.</span></p> <p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts:&nbsp;</span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> Kārlis Niedra 1898-?
2025.03.20 Natālija Segruna <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Jaundubultu kapličas sienā labajā pusē ir iemūrēta melna granīta piemiņas plāksne, kas liecina, ka tās celtniecībai līdzekļus ir ziedojusi Natālija Segruna (Seegr&uuml;n), dzim. Krauze, 1865. gada 5. aprīlī, Ukru pagastā. Viņa mira 1933. gada 28. novembrī un 1934. gada 15. janvārī tika nolasīts viņas testaments. 1934. gada novembrī izsludināja izsoli viņas nekustamā īpa&scaron;uma pārdo&scaron;anai. Tas atradās Majoros, Teātra ielā 18 &ndash; 1070 m2 zemesgabals ar vienu vienstāva un vienu divstāvu vasarnīcu, mūra stalli un pagrabu. Vairāk nekā 40 gadus pie viņas vasarnīcu īrēja aktieris un režisors Aleksis Mierlauks (1866&ndash;1943). Segruna bija Dubultu luterāņu draudzes padomes un valdes locekle. Viņas atdusas vietu joprojām kopj draudze.</p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Mg. hist. A. Radovics</p> Natālija Segruna 1865-1933
2022.02.08 Rihards Rudzītis <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><strong><span lang="LV">Rihards Rudzītis</span></strong></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Ievērojamais rakstnieks, filozofs un sabiedriskais darbinieks dzimis 1898. gada 19. februārī Mellužos zemnieka Jēkaba un Katrīnes Rudzī&scaron;u ģimenē. Mācījās pagasta skolā, tad &Scaron;mithena un Bērziņa ģimnāzijā Dubultos (1909-1915). Pirmā pasaules kara laikā kopā ar ģimnāziju pārcēlās uz Tērbatu, pēc tam Tērbatas Universitātē sāka studēt senās valodas (1915-1918). Bermonta uzbrukuma laikā laikā dienēja Latvijas armijā un strādāja avīzē &bdquo;Latvju kareivis&rdquo;. Sekoja studijas Filozofijas fakultātē Latvijas Universitātē (1920-1931) un darbs </span>Latvijas Valsts bibliotekā.<span lang="LV"> No 1936. līdz 1940. gadam vadīja Latvijas Rēriha kultūras sakaru biedrību.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Pirmā dzejas grāmata &bdquo;Cilvēka dziesmas&rdquo; (1922), otrā veltīta sievai aktrisei Ellai Strazdiņai &bdquo;Daiļajai Dvēselei&rdquo; (1933). Latvijas, Eiropas, Alpu, Tatru, Itālijas mākslas pilsētu ceļojumi aprakstīti grāmatā &bdquo;Svētceļotāja piezīmes&rdquo;(1929). Tulkoja Rabidranatu Tagori, iepazinās ar teozofisko literatūru, galvenokārt H. Blavatskas darbiem. Rediģēja N. Rēriha &bdquo;Dzīvās Ētikas&rdquo; grāmatas tulkojumu. No 1935. gada strādāja pie pētnieciskas grāmatas &bdquo;Svētā Grāla Brālība&rdquo;, ko nepaguva pabeigt.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Pēc Otrā pasaules kara vasarās uzturējās Grundzāles pagastā lauku mājās, kur 1947. gadā uzrakstīja apcerējumu par dzīves pamatlikumiem &ndash; atkaliemieso&scaron;anās ideju, karmu &bdquo;Mūži&rdquo;. 1948. gadā abi ar sievu tika apcietināti un izsūtīti uz Komi APSR, vēlāk uz Kazahstānas GULAG nometnēm. Pēc Staļina nāves abi atgriezās dzimtenē, tomēr R. Rudzī&scaron;a darbi bija aizliegti un glabājās specfondos. Pēc Helēnas Rērihas vēlējuma dzīves pēdējos gados viņ&scaron; krievu valodā sarakstīja manuskriptu &bdquo;Kosmiskās stīgas Nikolaja Rēriha daiļradē&rdquo;, kā arī grāmatu &bdquo;Uguns Mācība. Ievads Dzīvajā Ētikā&rdquo;, kas palika neizdota līdz pat 2008. gadam. Mira 1960. gada 5. novembrī Rīgā. 2010. un 2011. gadā izdotas viņa dienasgrāmatas &bdquo;Dvēseles dziesmas&rdquo; divās daļās.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts:&nbsp;</span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> Rihards Rudzītis 1898-1960
2022.02.08 Jānis Rutkis <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Jūrmalas ģimnāzijā strādāja<strong> Jānis Rutkis </strong>(1907&ndash;1986) &ndash; ģeogrāfs, Latvijas Universitātes privātdocents. Pārcēlies uz Zviedriju, viņ&scaron; 1945.&ndash;1947. gadā strādāja Stokholmas Universitātes Meteoroloģijas institūtā, bet pēc tam tās Kartogrāfijas institūtā. 1948. gadā pārgāja uz Stokholmas Tirdzniecības augstskolas Ģeogrāfijas institūtu, kur ar prof. V. Viljama-Olsona atbalstu varēja strādāt pie Latvijas ģeogrāfijas projektiem. 1960. gadā viņ&scaron; publicē kapitāldarbu &bdquo;Latvijas ģeo-grāfija&rdquo; un 1967. gadā viņa redakcijā iznāca <em>&bdquo;Latvia, country and people&rdquo;. </em>Publicēja rakstus par Latvijas lauksaimniecības kolektivizāciju, piedalījās &bdquo;Latvju enciklopēdija&rdquo; sastādī&scaron;anā un Zviedrijas latvie&scaron;u sabiedriskā dzīvē. 1952.&ndash;1953. gadā bija Latvie&scaron;u Nacionālā fonda priek&scaron;sēdis. Mantojumu novēlēja Elfrīdas un Jāņa Rutku piemiņas fonda dibinā&scaron;anai.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">Pēc J. un E. Rutku fonda ierosinājuma un atbalsta LU ir nodibinātas J. un E. Rutku stipendijas Latvijas augstskolu ģeozinātņu un vides zinātņu studentiem.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts:&nbsp;</span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><a class="reference" href="../../places/view/15" data-id="15">15 - Dubultu ģimnāzija</a></p> Jānis Rutkis 1907-1986
2022.02.08 Pauls Stradiņš <p class="MsoBodyText" style="margin: 0cm 0cm 6pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><strong><span lang="LV">Pauls Stradiņ&scaron;</span></strong></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Ķirurgs, onkologs, medicīnas vēsturnieks, medicīnas doktors un profesors, dzimis 1896. gada 17. janvārī Viesītē. Mācījās pagastskolā, Jēkabpils tirdzniecības skolā, &Scaron;mithena un Bērziņa&nbsp; ģimnāzijā, beidza ar zelta medaļu Rīgas Aleksandra ģimnāziju, 1914.-1919. gadā studēja Petrogradas Kara medicīnas akadēmijā, tad turpat 4 gadus papildinājās profesora Sergeja Fjodorova klīnikā. 1923. gadā aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju, salaulājās ar kolēģi ārsti Ņinu Mali&scaron;evu un atgriezās Latvijā. 1924. gadā kļuva par docētāju Latvijas universitātes Medicīnas fakultātē. 1925. gadā kā pirmais Rokfellera fonda stipendiāts no Latvijas tika komandēts uz ASV. 1927. gadā aizstāvēja otro medicīnas doktora disertāciju, ko apbalvoja ar Latvijas Kultūras fonda prēmiju. Bija arī Rīgas 2. slimnīcas direktors (1931-1941). Pēckara gados bija Zinātņu akadēmijas Bioloģijas un eksperimentālās medicīnas institūta (1946-1951) vadītājs, Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūta Onkoloģijas sektora vadītājs (no 1951). 1957. gadā viņa redakcijā sāka iznākt rakstu krājums &bdquo;Из истории медицины&rdquo;. Mira 1958. gada 14. augustā, atdusas Rīgas 1. Meža kapos. Viņa vārdā nosaukta Republikas klīniskā slimnīca, Rīgas Stradiņa universitāte, Medicīnas vēstures muzejs, Rīgas 2. medicīnas skola, arī ielas Jūrmalā un Ventspilī.</span></p> Pauls Stradiņš 1896-1958
2022.02.08 Jānis Sudrabkalns <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Dzejnieks<strong> Jānis Sudrabkalns </strong>mācījies, bet nav pabeidzis &Scaron;mithena un Bērziņa Dubultu ģimnāziju.</span></p> Jānis Sudrabkalns 1894-1975
2022.02.08 Eduards Urpens <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Jūrmalas ģimnāzijas direktors,<strong> </strong>skolotājs<strong> Eduards Urpens</strong> (1879, Līksnas dzelzceļa stacijā-?), mācījies Valkas skolotāju seminārā, studējis Pēterburgas universitātes Fizikas-matemātikas fakultātē matemātiku. Apbalvots ar Trīs zvaigžņu ordeni. </span><span lang="LV">Dzīvoja Vaivaros, Zemgales ielā 58. Vēl līdz 2012. gadam tajā atradās viņa sadzīves priek&scaron;meti: galds, grāmatu skapis, kumode ar spoguli, pianīns, etnogrāfiska lāde u.c. Viņa mantojuma priek&scaron;meti tagad atrodas&nbsp; Aspazijas mājā.</span></p> <div>&nbsp;</div> Eduards Urpens 1879-?
2025.03.20 Egons Stange <p class="MsoNormalCxSpFirst"><span lang="LV">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Būvinženieris un būvuzņēmējs Egons Stange dzimis 1883. gada 11. decembrī Rīgā<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;">[1]</span></span></span></a>, vācietis, mācījās Aleksandra ģimnāzijā<a title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;">[2]</span></span></span></a>, 1904.-1913. gadā studēja Rīgas Politehniskajā institūtā,<a title="" href="#_ftn3" name="_ftnref3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;">[3]</span></span></span></a> ko beidza ar inženiera diplomu. Dzīvoja Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 34, dz. 13. 1925. gada 1. oktobrī apprecējās ar Alīdi Johannu Krūmiņu-Valmani no Rīgas<a title="" href="#_ftn4" name="_ftnref4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;">[4]</span></span></span></a>, kura mira 1927. gada 10. maijā. Otrā laulībā 1938. gada janvārī apprecējās ar Olgu Elīzi Zentu Laginsku, dzim. 1900. gada 3. janvārī<a title="" href="#_ftn5" name="_ftnref5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;">[5]</span></span></span></a> un jau 4. janvārī reģistrēja dalītu mantu ar laulāto draudzeni<a title="" href="#_ftn6" name="_ftnref6"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;">[6]</span></span></span></a>.</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle"><span lang="LV">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Rīgā projektējis īres namu Vaļņu ielā 5 (1934), savrupnamu Kokneses prospektā 33 (1932) un&nbsp; pārbūvi savrupnamam Hamburgas ielā 14 (1926).</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle"><span lang="LV">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Presē atrodama vesela virkne dažādu ķibeļu. 1930. gada 17. oktobrī Iek&scaron;lietu ministrijas ārzemnieku nodaļa viņu sodīja ar 15 Ls sodu par Vācijas pavalstnieka Augusta Kolbes nodarbinā&scaron;anu bez atļaujas<a title="" href="#_ftn7" name="_ftnref7"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;">[7]</span></span></span></a> un 1931. gada 21. augustā ar 50 Ls sodu par Lietuvas pavalstnieka Alberta Geiduka nodarbinā&scaron;anu bez atļaujas. 1934. gada 25. jūnijā, 1935. gada 28. jūnijā un 17. oktobrī, 1936. gada 14. janvārī, 14. februārī<a title="" href="#_ftn8" name="_ftnref8"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;">[8]</span></span></span></a> un 14. martā Nodokļu departaments izsludināja izsoli viņa mēbelēm 1100 Ls vērtībā nodokļu parāda piedzī&scaron;anai, un 9./16. decembrī Rīgas apgabaltiesa viņu atzina par maksātnespējīgu<a title="" href="#_ftn9" name="_ftnref9"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;">[9]</span></span></span></a>. 1938. gadā Stange tika sodīts par ēkas Jersikas ielā 29 pārbūves vadī&scaron;anu neatbilsto&scaron;i projektam<a title="" href="#_ftn10" name="_ftnref10"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;">[10]</span></span></span></a>. 1939. gada 28. martā Rīgas apgabaltiesa izbeidza viņa maksātnespējas lietu un rudenī Stange izceļoja uz Vāciju<a title="" href="#_ftn11" name="_ftnref11"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;">[11]</span></span></span></a>. Miris 1955. gadā.</span></p> <div><br clear="all" /><hr align="left" size="1" width="33%" /> <div id="ftn1"> <p class="MsoFootnoteTextCxSpFirst"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[1]</span></span></span></span></a> <span lang="DE">Pases ziņas - LVVA 2996. fonds, 17. apr., 41681. lieta.</span></p> </div> <div id="ftn2"> <p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle"><a title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[2]</span></span></span></span></a><span lang="DE"> Album academicum des Polytechnikums zu Riga, 1862-1912. R.,1912, 566 S.</span></p> </div> <div id="ftn3"> <p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle"><a title="" href="#_ftnref3" name="_ftn3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[3]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">Rīgas Politehnikums. R., 1938, 99. lpp.</span></p> </div> <div id="ftn4"> <p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle"><a title="" href="#_ftnref4" name="_ftn4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[4]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">&ldquo;Latvijas Vēstnesis&rdquo; 1925. gada 2. oktobris. Atraitne Alīde Krūmiņa, dzim. Valmane, dzimusi 1886. gada 13. februārī, vāciete, dzīvoja Kronvalda bulvārī 11, dz. 51 (1925. gada 11. decembrī), pēc nodarbo&scaron;anās brīvmāksliniece. LVVA 2996, fonds, 17. apr., 41671. lieta. Darbojusies kā dziedā&scaron;anas pedagoģe Latvijas Konservatorijā (J. Vītoliņ&scaron;, R., Kroders. Latvju skaņu mākslinieku portrejas. R., J. Ozoliņa apgādā, 34. lpp.)</span></p> </div> <div id="ftn5"> <p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle"><a title="" href="#_ftnref5" name="_ftn5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[5]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">Pilnā vārdā Olga Elīze Zenta Matīsa Alberta Laginska, Riharda meita, dzimusi Rīgā, Vācijas pavalstniece, dzīvojo&scaron;a Rīgā, Merķeļa ielā 2, dz. 12. Latvijas pavalstniecībā tika uzņemta 1931. gada 22. septembrī. LVVA 2996. fonds, 11. apr. 1343. lieta.</span></p> </div> <div id="ftn6"> <p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle"><a title="" href="#_ftnref6" name="_ftn6"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[6]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">&ldquo;Valdības Vēstnesis&rdquo; 1938. gada 20. janvāris</span></p> </div> <div id="ftn7"> <p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle"><a title="" href="#_ftnref7" name="_ftn7"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[7]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">&ldquo;Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis&rdquo; 1930. gada 15. novembris</span></p> </div> <div id="ftn8"> <p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle"><a title="" href="#_ftnref8" name="_ftn8"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[8]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">&ldquo;Valdības Vēstnesis&rdquo; 1936. gada 2. februāris</span></p> </div> <div id="ftn9"> <p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle"><a title="" href="#_ftnref9" name="_ftn9"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[9]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">&ldquo;Valdības Vēstnesis&rdquo; 1937. gada 1. februāris</span></p> </div> <div id="ftn10"> <p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle"><a title="" href="#_ftnref10" name="_ftn10"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[10]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">&ldquo;Rīts&rdquo; 1938. gada 27. oktobris</span></p> </div> <div id="ftn11"> <p class="MsoFootnoteTextCxSpLast"><a title="" href="#_ftnref11" name="_ftn11"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[11]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">Izceļoju&scaron;o vācu tautības pilsoņu saraksts. R., 1940, 1286. lpp.</span></p> <p class="MsoFootnoteTextCxSpLast"><span lang="LV">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Mg. hist. A. Radovics</span></p> </div> </div> Egons Stange 1883-1955
2022.02.08 Antons Avens <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Latvie&scaron;u valodas un literatūras skolotājs<strong> Antons Avens </strong>(1884, Vecpiebalgas Krievēnos-1977, Dubultos) beidzis Vecpiebalgas draudzes skolu, Cēsu pilsētas skolu un skolotāju kursus. Strādājis par skolotāju Cirstos, Ērgļos, Lejasciemā, no 1922. gada Jūrmalas ģimnāzijā un Bulduru dārzkopības skolā, pēckara gados Jūrmalas vidusskolā un Rīgas 21. vidusskolā Pumpuros. 1952. gadā aizgāja pensijā, mira 1977. gada 4. oktobrī, atdusas Vecdubultu kapos.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">&nbsp;Rakstīja humoreskas (pseidonīms Antons Žebērklis), recenzijas, apcerējumus par skolu, literatūru un sabiedriskiem jautājumiem, atmiņas par brāļiem Kaudzītēm un Aspaziju. Kop&scaron; 1928. gada dzīvoja Z. Meierovica prospektā, pretī Aspazijas mājai.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Kā 2008. gadā TV raidījumam &bdquo;Ielas garumā&rdquo; stāstīja Dagnija Sniķere, iepretim Valentīna Jēkabsona vecāku vasarnīcai atradās Rambu nams, kurā ilgus gadus te dzīvoja skolotāji Antons un Mīle Aveni. Viņu ģimenē auga divi bērni: Maija un Indulis. Kara beigās Indulis mācījās 12. klasē un visus &scaron;īs Dubultu ģimnāzijas klases zēnus iesauca izpalīgu dienestā. Un &scaron;is izpalīgu dienests katram beidzās citā pasaules malā.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Indulim tas beidzās Austrālijā. &Scaron;ajā mājā Indulis spēlēja vijoli, jo viņ&scaron; gatavojās mūziķa karjerai. Kad viņ&scaron; vecākiem atrakstīja par savu atra&scaron;anos Austrālijā, vecāki būdami skolotāji ārkārtīgi bažījās par iespējām atlaist viņus no darba un lūdza viņam rakstīt uz attālu radinieku adresi Rīgā, kā bija vienoju&scaron;ies. Bet diemžēl tā bija pēdējā vēstule, ko viņi saņēma no Induļa. Citu vēstuļu nebija.</span></p> <div><br clear="all" /><hr align="left" size="1" width="33%" /> <div id="ftn1"></div> <div id="ftn2"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">&nbsp;</p> </div> </div> Antons Avens 1884-1977
2022.02.14 Bebru Juris <p><span style="color: #555555; font-family: Arial; font-size: 13.3333px; background-color: #ffffff;">Juris Bebris, arī Bebru Juris, (1859&ndash;1951) &ndash;</span><span class="redactor-invisible-space" style="color: #555555; font-family: Arial; font-size: 13.3333px; background-color: #ffffff; box-sizing: border-box;"> skolotājs, </span><span style="background-color: #ffffff; font-family: sans-serif; font-size: 12.8px;">publicists un</span><span style="background-color: #ffffff; font-family: sans-serif; font-size: 12.8px;">&nbsp;</span><span style="background-color: #ffffff; color: #555555; font-family: Arial; font-size: 13.3333px;">rakstnieks, sabiedriskais darbinieks, kordiriģents. Bijis</span><span style="font-family: sans-serif; font-size: 12.8px; background-color: #ffffff;">&nbsp;laikraksta "Kurzemes Vārds" un žurnāla "Jaunatnes Domas" redaktors (1919), Liepājas Latvie&scaron;u biedrības priek&scaron;nieks (1919-1920). Nozīmīgākais</span><span style="background-color: #ffffff; color: #555555; font-family: Arial; font-size: 13.3333px;">&nbsp;devums literatūrā &ndash;</span><span class="redactor-invisible-space" style="color: #555555; font-family: Arial; font-size: 13.3333px; box-sizing: border-box;"> divas bērnības atmiņu grāmatas par bērnu skolo&scaron;anu 19. gadsimta 60. gados un mācībām Baltijas Skolotāju seminārā.</span><span style="background-color: #ffffff; color: #555555; font-family: Arial; font-size: 13.3333px;"> Rakstījis periodikā par pedagoģijas, valodniecības, dārzkopības un citiem jautājumiem. Sarakstījis pirmo dziedā&scaron;anas mācības metodiku latvie&scaron;u valodā, piedalījies pirmās dziedā&scaron;anas programmas izstrādā&scaron;anā latvie&scaron;u skolām.</span><span style="background-color: #ffffff; font-family: sans-serif; font-size: 12.8px;">&nbsp;</span><span style="background-color: #ffffff; font-family: sans-serif; font-size: 12.8px;">Rakstījis par bērnu audzinā&scaron;anu laikrakstos "Liepājas Atbalss", "Latvija", "Kurzemes Vārds", "Latvietis", "Latvijas Vēstnesis", žurnālos "Austrums", "Izglītības Ministrijas Mēne&scaron;raksts" un citur. Strādājis par Rīgas apriņķa tautskolu inspektoru (1920-1926), dzīvojis un strādājis Rīgā (1926-1933), vēlāk Asaros Rīgas Jūrmalā, rakstījis atmiņu grāmatas. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa IV. &scaron;ķiru (1926) un Tēvzemes balvu (1939). </span><span style="background-color: #ffffff; font-family: sans-serif; font-size: 12.8px;">Miris 1951. gada 2. februārī Asaros, Jūrmalā. Atdusas Asaru kapos, kur 1994. gadā uzstādīta piemiņas plāksne.</span></p> Bebru Juris 1859–1951
2025.03.26 Kārlis Zutis <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm -23.9pt 10pt 0cm; font-size: 11pt; font-family: Calibri; line-height: 16.8667px; text-align: center;"><strong><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Times;">Kārlis Zutis</span></strong></p> <p class="MsoNormalCxSpLast" style="margin: 0cm -23.9pt 0.0001pt 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt; line-height: normal;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Times;">Kārlis Zutis piedzima 1903. gada 12. maijā Dubultos, toreiz diezgan pārtiku&scaron;a vasarnīcu īpa&scaron;nieka ģimenē. Tēvs namīpa&scaron;nieka dēls Pauls Andrejs Zutis, māte </span><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">&nbsp;</span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Times;">Nurmuižas pagasta &ldquo;Trumaču&rdquo; māju saimnieka meita Katrīne Zute. Ģimene dzīvoja Ceriņu ielā 36.</span></p> <p style="margin: 0cm -23.9pt 0.0001pt 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Skolas gaitas aizsāka F. &Scaron;mithena un L. Bērziņa ģimnāzijā Dubultos. &nbsp;Labi apguva krievu un vācu valodu. Sākoties Pirmajam pasaules karam, tēvs iestājās Latvie&scaron;u strēlnieku bataljonā un devās aizstāvēt dzimteni. Frontei pietuvojoties </span><span lang="LV" style="font-family: FranklinGothic, 'serif';">līdz Daugavai un Tīreļpurvam</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">, skolu pārcēla uz Tērbatu (Tartu), kur Kārlis turpināja mācības vēl trīs gadus. 1916. gadā Lejasciemā viņu ģimene kļuva kuplāka - pasaulē nāca viņa brālis Jānis Reinholds. Pēc lielinieku apvērsuma Krievijā juku sākumā ģimene pārcēlās uz dzīvi Kurzemē pie vecvecākiem. 1918. gadā &ldquo;Trumačās&rdquo; piedzima jaunākais brālis Pauls</span><a style="color: blue;" title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-family: Times;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px;">[1]</span></span></span></span></a><span lang="LV" style="font-family: Times;">.</span></p> <p style="margin: 0cm -23.9pt 0.0001pt 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">1919. gada jukās Kārlis nemācījās, bet septembrī Talsu jaunie&scaron;i Ķīvītes krogā dibināja skautu vienību un starp pirmajiem skautiem bija arī Kārlis. Tad sekoja trīs gadi Talsu vidusskolā, kur 1922. gadā viņ&scaron; bija pirmā izlaiduma absolvents.</span></p> <p class="MsoNormalCxSpFirst" style="margin: 0cm -23.9pt 0.0001pt 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Times;">Pēc gada ilgām studijām Rīgas skolotāju institūtā viņ&scaron; uzsāka darbu Bulduru pamatskolā, bet to nācās pārtraukt, jo viņu iesauca obligātajā dienestā Latvijas armijā. Pēc dienesta atsāka skolotāja darbu Mellužu skolā, kur 1932. gadā jau 29 gadu vecumā viņ&scaron; sāka pildīt skolas pārziņa pienākumus. Būdams aktīvs sabiedriskajā dzīvē, Kārlis kandidēja vēlē&scaron;anās un kļuva par pilsētas domnieku un ieņēma budžeta komisijas priek&scaron;sēža amatu, bija arī laikraksta &ldquo;Jūrmalas Vārds&rdquo; redaktors un skolu valdes loceklis.</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin: 0cm -23.9pt 0.0001pt 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Times;">Kārļa Zu&scaron;a lolojums bija Mellužu pamatskolas jaunās ēkas celtniecība. Pateicoties viņa iniciatīvai 1932. gadā to iesāka un 1934. gadā pabeidza. 1937. gadā pilsētas valde Rīgas Jūrmalas 3. pamatskolu pārdēvēja par Kronvalda pamatskolu, bet tagad mēs to pazīstam kā Pumpuru vidusskolu.</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin: 0cm -23.9pt 0.0001pt 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Times;">Ap &scaron;o laiku Zutis sāka literāro darbību. Tomēr publicē&scaron;anās ziņā bija kautrīgs, arī pa&scaron;kritika bija par bargu, turklāt rado&scaron;o darbu kavēja pienākumi skolā un sabiedrībā. Ap 1926. un 1927. gadu Andrejs Upītis dažus viņa dzejoļus iespieda žurnālā &ldquo;Domas&rdquo;, un 1935. gadā arī Jānis Grīns publicēja kādu dzejoli žurnālā &ldquo;Daugava&rdquo;. Pametot Latviju, prāvu saini ar manuskriptiem viņ&scaron; noslēpa zem kādas mājas &ldquo;pasakņiem&rdquo;, un tie nav saglabāju&scaron;ies.</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin: 0cm -23.9pt 0.0001pt 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Times;">1940. gadā padomju vara Kārli Zuti pārcēla no Mellužu skolas par skolas pārzini Asaros (pēc citām ziņām Majoros). Tomēr vācu okupācijas laikā viņ&scaron; atguva amatu Mellužu skolā un, pilsētas valdes atbalstīts, kļuva par patērētāju biedrības direktoru un piensaimnieku nodaļas valdes priek&scaron;sēdi.</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: -23.9pt; margin-left: 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Times;">Laulībā ar sievu Olgu dzim. Platais, ģimeni papildināja dēli Ivars, Jānis un Andrejs. Pastarīti Juri piecarpus gadu vecumā notrieca vilciens.</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Times;">Gan &scaron;ī traģēdija, gan hronisks iekaisums ciskā un gūžā Zutim lika piecas reizes ilgu laiku ārstēties slimnīcā.</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Times;">Turklāt viens dēls bez vēsts pazuda kara laikā.</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: -23.9pt; margin-left: 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Times;">1944. gada oktobrī tuvojoties frontei, Zu&scaron;u ģimene pameta Latviju, dodoties uz Vāciju. Sākumā viņi dzīvoja kādā ciemā tuvāk Latvijai, tad devās tālāk uz rietumiem, nonākot latvie&scaron;u bēgļu nometnē Lībekā. Strādāja Lībekas latvie&scaron;u skolā un divas reizes bija nometņu komandants, jo pārvaldīja vācu un krievu valodu.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm -23.9pt 0.0001pt 0cm; font-size: 11pt; font-family: Calibri; line-height: normal; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Times;">Viņa ierosmē un redakcijā nometne izdeva rotētu žurnālu &ldquo;Tāli Taki&rdquo; (1945-1947; Nr. 1-9). Lībekā viņ&scaron; rotētā tehnikā publicēja divus aprakstus: Kanāda (1947. g. divos izdevumos) un Zviedrija (1948. g.). 1948. gadā tapa gar&scaron; raksts ar atmiņām par Rīgas Jūrmalu </span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Times; background: white;">"Kaija lido"</span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Times;"> <span style="background: white;">rakstu krājumā &ldquo;Lāpa&rdquo;, Nr. 4-6.<a style="color: blue;" title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; color: black; background-image: initial; background-position: initial; background-size: initial; background-repeat: initial; background-attachment: initial; background-origin: initial; background-clip: initial;">[2]</span></span></span></a></span></span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: -23.9pt; margin-left: 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Times;">1950. gadā Zu&scaron;u ģimene pārcēlās uz ASV, Ņujorku. Veselības un smagās darba slodzes dēļ nācās atteikties no latvie&scaron;u skolas darba. Divus gadus Zutis strādāja gan par krāsotāju kādā sievie&scaron;u klosterī, gan par sētnieku, atkal par krāsotāju kādā ebreju organizācijā, tad atkal par kalpotāju tajā pa&scaron;ā sievie&scaron;u klosterī. Izmēģināja roku arī kā būvstrādnieks. Zutis rakstīja: &bdquo;Ar manu aizlauzto veselību daudz kas bija par smagu, bez tam visi &scaron;ie darbi mani kaut kā morāli iznīcināja, pazemoja." Pēdējos 16 1/2 gadus Zutis strādāja kādā Wall Street brokeru firmas pasta nodaļā. Pēc aizie&scaron;anas pelnītā atpūtā Kārlis dzīvoja Ņujorkas pavalstī Uniondeilā, Longailendā.</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: -23.9pt; margin-left: 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Times;">Tomēr literārā darbība turpinājās. Tapa dzejas cikls par Tolēnu tēvu Amerikā (&ldquo;Vidzemes saimniekpapa piedzīvojumi taipus okeānam&rdquo;), 1955. gadā viņ&scaron; Ņujorkā izdeva bro&scaron;ētu darbu &ldquo;Rīmju hronika&rdquo;. Viņ&scaron; ir daudzu dzejoļu, eseju un humoresku autors. Parakstot darbus, bieži izmantoja pseidonīmu K.P.Āls.</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: -23.9pt; margin-left: 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Times;">Skolas direktora, pedagoga, literāta sirds stāja pukstēt 1970. gada 8. oktobrī. Kārlis Zutis atdusas Grīnvudas kapos ASV.</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: -23.9pt; margin-left: 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Times;">Izmantots:</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: -23.9pt; margin-left: 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px;">Kad emigranti atgriežas. Latvija Amerikā, Nr. 57. 16.08.1969.</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: -23.9pt; margin-left: 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px;">N. Kalniņ&scaron;. Kārlim Zutim Ņujorkā 65 gadi</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin: 0cm -23.9pt 0.0001pt 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Times;">Edmunds Zirnītis.&nbsp;Noklusējama dzejnieka pa&scaron;atzī&scaron;anās mūža norietā Kārlis Zutis (1903-1970) - &ldquo;Treji Vārti&rdquo; 1988.09.01&nbsp;</span><span style="text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: Times;">&nbsp;</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin: 0cm -23.9pt 0.0001pt 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;">&nbsp;</p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin: 0cm -23.9pt 0.0001pt 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span style="text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: Times;"><span class="searchresultstext"><span lang="LV">V. Irbe.</span></span> </span><span lang="LV" style="font-family: Calibri; font-size: 11pt; text-indent: 19.85pt;"><a style="color: blue;" href="http://periodika.lv/viewerOpener?id=10951453&amp;isArticle=true&amp;query=K%C4%81rlis%20Zutis%20" target="_blank" rel="noopener"><span style="font-size: 12pt; font-family: Times; color: black;">Miris Kārlis Zutis</span></a></span><span lang="LV" style="text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: Times;">.<span class="searchresultstext"> Latvija Amerikā, Nr. 73.</span></span><span class="searchresultstext" style="font-family: Calibri; font-size: 11pt; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"> </span></span><span class="searchresultstext" style="font-family: Calibri; font-size: 11pt; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Times;">10.21.1970.</span></span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin: 0cm -23.9pt 0.0001pt 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;">&nbsp;</p> <div> <div id="ftn1"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 10pt; font-family: Calibri;"><span style="font-family: Times; font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;A. Den&scaron;čiks. Jūrmala-Lībeka-Ņujorka. Jūrmalas Vārds, Nr. 5. 07.02.2019.</span></p> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 10pt; font-family: Calibri;">&nbsp;</p> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 10pt; font-family: Calibri;"><span style="font-family: Times; font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">.</span><a style="color: blue;" title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 10pt; line-height: 15.3333px;">[1]</span></span></span></span></a><span lang="LV"> Pauls Zutis piedzima 1918. gada 10. oktobrī, 1931.-1936. gadā mācījās Rīgas Jūrmalas pilsētas ģimnāzijā, ģimnāzijas kursu pēc humanitārā tipa ar latīņu valodu, 1936.-1937. gadā studēja Latvijas Universitātē Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē tieslietas, bet studijas nepabeidza, jo 1938. gada rudenī brīvprātīgi aizgāja karadienestā. Dziedāja Dubultu draudzes korī. (LVVA 7427. fonds, 1. apraksts, 20156. lieta)</span></p> </div> <div id="ftn2"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 10pt; font-family: Calibri;"><a style="color: blue;" title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 10pt; line-height: 15.3333px;">[2]</span></span></span></span></a><span lang="LV"> Fragmenti lasāmi: A. Radovics. Dubultu vēsture. Jūrmala, 2019, 15., 17., 54., 77., 148., 194. un 221. lpp.</span></p> </div> <div id="ftn3"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 10pt; font-family: Calibri;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;</p> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 10pt; font-family: Calibri;"><strong>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Mg. hist. A. Radovics</strong></p> </div> </div> Kārlis Zutis 1903-1970
2022.02.08 Kārlis Princis <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV"><strong>Kārlis Princis</strong> piedzima 1893. gadā Ovi&scaron;os, Ventspils apriņķī, tie&scaron;ā līnijā no pirmā lībie&scaron;u literāta Jāņa Prinča. Sāka studēt Pēterpils Kalnu institūtā, tad Pirmā pasaules kara laikā tika mobilizēts. Kā latvie&scaron;u strēlnieku virsnieks cīnījās Nāves salā, pārstaigāja Krieviju un ar Imantas pulku atgriezās Latvijā. 1920.-21. gadā strādāja kā skolotājs Kļaviņas ģimnāzijā Bauskā, pēc tam Rīgas Jūrmalas ģimnāzijā Dubultos. Skolas darbā viņ&scaron; uzrādīja izcilas sekmes ka pedagogs un audzinātājs. Lai celtu audzēkņu zinā&scaron;anas savos priek&scaron;metos un radītu interesi par dabu, Princis pielietoja modernākās apmācību metodes, organizēja dabas vēro&scaron;anu ekskursijās un veicināja pa&scaron;darbību skolnieku pulciņos. Līdztekus studēja Latvijas Universitātes matemātikas un dabaszinību fakultātē, ko beidza 1934. gadā, tad 1940. gadā kļuva privātdocents, bet 1941. gadā docents un Sistemātiskās zooloģijas institūta un Hidrobioloģijas stacijas direktors. Gadu vēlāk kļuva arī par Rīgas Dabas muzeja vadītāju. 1944. gadā emigrēja uz Zviedriju un darbojās Lundas universitātes zooloģijas institūtā.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">Prinča zinātniskās intereses sākumā bija pievērstas salīdzināmai anatomijai un ekoloģijai. Sevi&scaron;ķi interesēja putni un 1926. gadā viņ&scaron; publicēja interesantus novērojumus par dzeņu kal&scaron;anas ritmu. Vēlāk Princis pievērsās sistemātiskai zooloģijai un 1932. gadā Rīgā izdotā starptautiskā žurnālā <em>&bdquo;Folia zoologica et hydrobiologica&rdquo;</em> publicēja pētījumu par Latvijas taisnspārnu kukaiņiem. &Scaron;īs kukaiņu grupas, īpa&scaron;i <em>Blattidae</em> dzimtas klasifikāciju un cilts vēsturisko attīstību Princis pētīja visu mūžu. Blattīdu dzimtai pieder arī viena no visvecākajām kukaiņu grupām &mdash; prusaks. Kopumā viņ&scaron; publicēja ap 60 darbu un kļuva par starptautiski atzītu autoritāti &scaron;ajā nozarē. Viņ&scaron; deva zinātnei vairāk kā 100 jaunu sugu, pat 2 jaunu dzimtu aprakstus. Kā starptautiski atzītu speciālistu Princi aicināja par vado&scaron;ā <em>&bdquo;Catalogus Orthopterorum&rdquo; </em>līdzstrādnieku. 1959. gadā ASV Nacionālais zinātņu fonda <em>(National Science Foun dation)</em> pie&scaron;ķīra Princim un amerikāņu pētniekam Garnijam <em>(Gurnex)</em> pla&scaron;us līdzekļus Filipīnu u.c. Austrumindijas salu faunas pētī&scaron;anai. Būdams vado&scaron;ais pasaules mēroga &scaron;o dzīvnieku grupas pazinējs Princis uzturējās Smitsona institūtā Va&scaron;ingtonā, Filadelfijas Dabaszinātņu akadēmijā, Ņujorkas Dabaszinību muzejā, Harvardas universitāses zooloģijas muzejā, Britu muzejā Londonā u.c, kur viņam uzticēja revidēt lielās blattīdu kolekcijas.<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"></a> Mira 1978. gadā.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">1931. gada 10 novembrī skolas direktors ziņoja skolas padomei par apm. jau 2 gadus ilgu&scaron;ām nesaskaņām ar skolotāju <strong>Kārli Princi.<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"></a></strong> Tās sāku&scaron;ās viņa &bdquo;nepaidagoģiskās&rdquo; rīcības dēļ, piesedzot dažu skolēnu sarīkotu iedzer&scaron;anas vakaru Asaru tautas namā. Daži vecāku pārstāvji ziņoja, ka Prinča stundās neesot nekādas kārtības: skolēni darot, kas tīk, trok&scaron;ņojot, dziedot. Skolotājs Princis neprotot uzturēt disciplīnu un arī par to nerūpējoties. Konstatēts pat, ka Prinča stundās spēlējot uz naudu. Daži no vecākiem izteicās, ka skolas padomei vajag ierosināt Prinča atlai&scaron;anu.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">Pēc gada, 1932. gada 8. septembra sēdes protokolā lasāms, ka Princis iesācis pret direktoru u.c. skolotājiem 3 tiesas prāvas uz 157. un arī 531. sodu likuma pantu pamata. Padomes loceklis D. Kreslers ierosināja skolotāja Prinča atlai&scaron;anu no vietas. Interesants arī &scaron;āds fakts: &ldquo;1933. gada februārī Kārlis Princis, kas pēdējā laikā darbojās kā ģimnāzijas skolotājs, tika iecelts par Rīgas prefektūras 13. iecirkņa rajona uzraugu Jūrmalā.&rdquo;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV" style="text-indent: 0px; font-size: 12pt;">Bet 1933. gada 25. augusta skolas sēdē atkal lasāms Prinča vārds - &bdquo;Tā kā skolotājs K. Princis vienīgais pieteicies uz vakantajām ķīmijas stundām, tad skolas padome vienbalsīgi pie&scaron;ķir stundas Kārlim Princim.&rdquo; Tātad &ndash; pat skolas padome nebija salauzusi skolotāju Princi.</span></p> <div> <div id="ftn5"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">&nbsp;</p> </div> </div> <div><hr align="left" size="1" width="33%" /> <div id="ftn1"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">Izmantots:<a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"></a><span lang="LV"> L. Āboliņ&scaron;. Izcils zinātnieks un audzinātājs. - Laiks, Nr. 83. 1963. gada 16. oktobrī; A. Melderis. Zinātnieka Kārļa Prinča 70 gadi. - Londonas Avīze, Nr. 902. 1963. gada 1. novembrī.</span></p> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV">Latvijas Valsts Vēstures arhīvs</span><span style="font-size: 12pt;">, fonds 2132, 1. apr., 3. lieta</span></p> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">&nbsp;</p> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-size: 12pt;">Teksts: Mg. hist. A. Radovics</span></p> </div> </div> Kārlis Princis 1893-1978
2025.03.29 Jānis Šķērstiņš <p class="MsoNormalCxSpFirst" style="text-indent: 19.85pt; text-align: center;"><strong><span lang="LV" style="font-family: Times;">Dubultu policijas iecirkņa priek&scaron;nieks Jānis &Scaron;ķērstiņ&scaron;</span></strong></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">&Scaron;is laikam ir vienīgais gadījums latvie&scaron;u grāmatniecības vēsturē, kad tūrisma ceļveža autors dēļ savas grāmatas zaudē darbu. Kas tad bija Jānis &Scaron;ķērstiņ&scaron; (1879-1955)?</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt;"><span style="font-family: Times;">Dienestu policijā J. &Scaron;ķērstiņ&scaron; uzsāka jau 1897. gadā kā kancelejas ierēdnis, vēlāk pildīja Tallinas policijas pristava palīga, Tapses policijas uzrauga un Paides policijas pristava pienākumus. Pēc tam strādāja par vecāko rēķinvedi Rēzeknes patērētāju biedrībā<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt;"><span style="font-family: 'Times New Roman';">Jau 1919.gadā &Scaron;ķērstiņ&scaron; sāka lasīt lekcijas Policijas skolā, kur darbojās 11 gadus, turklāt pirmos divus vai trīs gadus bez atlīdzības. Paralēli strādāja Rīgas policijas VI. iecirknī, no kura 1928. gadā viņu pārcēla par Rīgas Jūrmalas XIII. iecirkņa priek&scaron;nieku<a title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-size: 12pt; color: black;">[2]</span></span></span></a>. &Scaron;ajā gadā viņ&scaron; izdeva grāmatu "Noziedzīgu nodarījumu izmeklē&scaron;ana un atklā&scaron;ana". Sakarā ar Rīgas prefektūras 10 gadu jubileju 1929. gadā J. &Scaron;ķērstiņu apbalvoja ar Triju zvaigžņu ordeņa 4. &scaron;ķiru.</span><span style="font-family: Helvetica; color: #212529;"> </span><span style="font-family: Times; color: #212529;">Viņ&scaron; apbalvots arī ar</span><span style="font-family: Helvetica; color: #212529;"> </span><span style="font-family: Times; color: #212529;">Latvijas Republikas atbrīvo&scaron;anas cīņu 10 gadu jubilejas medaļu.</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt;"><span style="font-family: Times;">1930. gadā &Scaron;ķērstiņ&scaron; izdeva savu grāmatu &ldquo;Rīgas Jūrmala &ndash; Latvijas skaistākā peldvieta&rdquo;, kas bija veltīta pilsētas 10 gadu jubilejai.</span><span style="font-family: Times; color: #212529;"> Grāmatai bija 159 lappuses teksta ar ilustrācijām un pilsētas plānu un to iespieda 4200 eksemplāru lielā tirāžā. Papildus 43 lappuses aizņēma veikalu, viesnīcu un restorānu sludinājumi. Kad pēc gada bija realizēti 1200 eksemplāri, &Scaron;ķērstiņ&scaron; vēl neiesietajām 3000 grāmatām izlēma savākt vēl sludinājumus. To darīt viņ&scaron; uzdeva policijas kārtībniekiem.</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt;"><span style="font-family: Times; color: #212529;">Protams, izcēlās liels tracis, kas 1931. gadā nonāca pat īdz Saeimai. Deputāts Bruno Kalniņ&scaron; grāmatas autoru vainoja pretlikumīgā rīcībā, jo sludinājumus piespiedu kārtā vāca policijas kārtībnieki, izmantojot oficiālas policijas ierēdņu veidlapas. Tika pausts viedoklis, ka policijas ierēdņiem, kuru algo&scaron;anai gadā iztērēti 9,5 miljoni latu, trūkst darba, tāpēc viņi sacerot &scaron;ādus garadarbus. Citi sacīja, ka J. &Scaron;ķērstiņa uzrakstītais uzskatāms par paraugu, kādai grāmatai nevajadzētu būt.</span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; background: white;"><span style="font-family: Times; color: #212529;">Pie darba ķērās Iek&scaron;lietu ministrijas administratīvā departamenta revidents Pauls Kūla &Scaron;ķērstiņ&scaron; skaidroja: grāmatas izdo&scaron;ana izmaksājusi vairāk par 1500 latiem, tāpēc ņēmis vērā ieteikumu savākt kādu lappusi ar sludinājumiem. Revidents secināja, ka &Scaron;ķērstiņ&scaron; izmantojis savu dienesta stāvokli materiālu labumu gū&scaron;anai, &ldquo;mēģinājis padotos policijas darbiniekus nodarbināt pie sludinājumu vāk&scaron;anas savai grāmatai&rdquo;, piebilstot, ka sludinājumu vāk&scaron;ana privātam izdevumam kaitē policijas prestižam, jo veikalniekiem un uzņēmējiem ir neērti atteikties dot sludinājumus, ja tos vāc policijas darbinieki.<a title="" href="#_ftn3" name="_ftnref3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-size: 12pt; color: #212529;">[3]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt;"><span style="font-family: Times;">1931. gada 14. aprīlī Jānis &Scaron;ķērstiņ&scaron; kļuva par Rīgas Jūrmalas pilsētas domnieku no 4. saraksta<a title="" href="#_ftn4" name="_ftnref4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-size: 12pt;">[4]</span></span></span></a>, bet jau 16. jūnijā viņu pārcēla uz Saldu par policijas iecirkņa priek&scaron;nieku. &Scaron;eit viņ&scaron; strādāja līdz 1934. gada 1. februārim, pēc tam tika pārcelts par Liepājas policijas iecirkņa priek&scaron;nieku, līdz 1938. gada 1. februārī 50 gadu vecumā viņ&scaron; devās pensijā ar 210,80 Ls mēnesī </span><span style="font-family: Roboto, 'serif';">par Latvijas policijā nokalpotiem 18 ar pus gadiem un bij. Krievijas valsts dienestā nokalpotiem 17 gadiem</span><span style="font-family: Times;">.<a title="" href="#_ftn5" name="_ftnref5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-size: 12pt;">[5]</span></span></span></a></span></p> <div><hr align="left" size="1" width="33%" /> <div id="ftn1"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-family: Times;">[1]</span></span></a><span style="font-family: Times;"> Policists solījis amora bultas jūras krastā. Saldus Zeme, Nr. 106, 2022. gada 17. septembris</span></p> </div> <div id="ftn2"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri;"><a title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-family: Times;">[2]</span></span></a><span style="font-family: Times;"> </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">Rezolūcija Nr. 67. Iek&scaron;lietu Ministrijas Vēstnesis, Nr. 222. 1928. gada 27. jūlijs</span></p> </div> <div id="ftn3"> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri;"><a title="" href="#_ftnref3" name="_ftn3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-size: 12pt;">[3]</span></span></span></a> <span style="font-family: Times;">Juris Vanags.</span> <span style="font-family: Times;">Rīgas Jūrmalas policijas iecirknis 1918-1940: struktūra, darbības specifika. Bakalaura darbs. R., 2013</span></p> </div> <div id="ftn4"> <p class="MsoFootnoteTextCxSpFirst"><a title="" href="#_ftnref4" name="_ftn4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-family: Times;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-size: 12pt;">[4]</span></span></span></span></a><span style="font-family: Times;"> </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">Valdības Vēstnesis, Nr. 81. 1931. gada 14. aprīlis</span></p> </div> <div id="ftn5"> <p class="MsoFootnoteTextCxSpLast"><a title="" href="#_ftnref5" name="_ftn5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;">[5]</span></span></span></a> <span lang="LV" style="font-family: Times;">Pensija pie&scaron;ķirta. Policija, Nr. 4. 1938. gada aprīlis</span></p> <p class="MsoFootnoteTextCxSpLast"><span lang="LV" style="font-family: Times;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Mg. hist. A. Radovics</span></p> </div> </div> Jānis Šķērstiņš 1879-1955
2022.02.18 Georgs Rudzītis <p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Times;">&nbsp; &nbsp; &nbsp; Slavenā kāpostu tirgotāju </span><strong><span style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">Miķeļa Rudzī&scaron;a</span></strong><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">, kur&scaron; </span><span style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">1863. </span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">g</span><span style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">adā</span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> </span><span style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">dibināja kāpostu apstrādā&scaron;anas fabriku, dēls </span><strong style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Georgs </span></strong><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">(1870-1935). </span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Fabrika tika papla&scaron;ināta un Rīgā, Duntes ielā Nr 15/17 </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">aizņēma</span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;"> veselu ielas kvartāl</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">u</span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">. Firmas ražojumi bija apbalvoti ar 18 medaļām. Rīgā fabrikai bija kioski visos tirgos: liels kiosks Daugavmalas tirgū un Vidzemes tirgū, arī Āgenskalna, Torņakalna, Latgales un Sarkandaugavas tirgos.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Rudzītis daudz palīdzēja savas &Scaron;reienbu&scaron;as ugunsdzēsēju mītnes izbūvei, Stučkas laikā kādu laiku bija čekas apcietināts, Brīvības cīņu laikā izveidoja sanitāro palīdzību karaspēkam. Vēlāk </span>bija arī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ugunsdzēsēju savienības priek&scaron;nieks un ilgāku laiku pastāvīgs loceklis starptautiskajā ugunsdzēsēju federācijā Parīzē. Viņ&scaron; rosīgi darbojās daudzās vietējās organizācijās, bija Latvijas republikas autokluba priek&scaron;sēdētājs un Sv. Trīsvienības draudzes priek&scaron;nieks. <span lang="LV">Ar viņa palīdzību autoklubs savāca ziedojumus un dāvināja Latvijas armijai bruņotu auto. Sākoties autobusu satiksmei, bija arī pirmo autobusu &ldquo;Vulkāns&rdquo; sabiedrības darbinieks. Viņ&scaron; darbojās arī dažādu kredītiestāžu vadībā un atrada laiku pat Rīgas aizsargu pulka 5. bataljona saimniecības priek&scaron;nieka amatam. Daudz ziedoja dažādām balvām &ndash; armijai, aizsargiem, ugunsdzēsējiem, motosportam u.c. organizācijām.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;">Par nopelniem Rudzītis <span lang="LV">tika </span>apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņ<span lang="LV">a V un III &scaron;ķirām</span> un daudzām citām goda zīmēm<span lang="LV">, to skaitā </span>Igaunijas autotanku diviziona virsnieka krū&scaron;u nozīmi<span lang="LV">,</span> Lietuvas ugunsdzēsēju savienības I &scaron;ķiras <span lang="LV">&ldquo;</span>Artimui pagelbon<span lang="LV">&rdquo;</span>, Igaunijas valsts ugunsdzēsēju savienības I &scaron;ķiras goda nopelnu krustu un Horvātu-slovēņu ugunsdzēsēju savienības goda biedra nozīmi. <span lang="LV">Tomēr v</span>iņa <span lang="LV">lielākā aizrau&scaron;anās</span> bija darbs aizsargu organizācijā. <span lang="LV">Taču k</span>op&scaron; 1933. gada vasaras viņ&scaron; slimoja ar sirdskaiti, kurai pievienojās arī nieru slimība un 1934. gada 29. decembrī Rudzītis mira. Uzņēmumu mantoja <strong>Ernests Rudzītis</strong><span lang="LV">, bet</span> 1940. gadā sarkanie okupanti uzņēmumu nacionalizēja.</p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;">Teksts:&nbsp;<span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;">&nbsp;</p> Georgs Rudzītis 1870-1935
2022.02.03 Jānis Kuga <p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 27.2667px;">1909. gadā no Jēkabpils uz &Scaron;mithena un Bērziņa ģimnāziju pārnāca strādāt gleznotājs </span><strong style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 27.2667px;">Jānis Kuga</strong><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 27.2667px;">&nbsp;(1878, Ik&scaron;ķiles pagastā-1969, Toronta, Kanādā ). Mācījās Pēterpils Stiglica mākslas skolā pie Marijas teātra dekoratora Lambina un beidza kā ārzemju stipendiāts. Parīzē papildinājās pie franču gleznotāja&nbsp;</span><em style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 27.2667px;">Carpesat</em><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 27.2667px;">. Atgriezies no ārzemēm, kādu laiku darbojās kā pedagogs Jēkabmiestā, tad Dubultu ģimnāzijā un arī kā dekorators Rīgas Jaunā teātrī. Pēc viņa zīmējumiem skolēni veidoja tērpus un dekorācijas skolas sarīkojumiem. F1912. gadā otrreiz devās uz ārzemēm papildināties. Sākoties Pirmajam pasaules karam, atgriezās un līdz 1918. gadam darbojās kā zīmē&scaron;anas skolotājs Pēterpilī. Pēc tam atgriezās Rīgā, darbojās pie Nacionālās Operas un drāmas teātra. 1920.-1921. gadā rediģēja &bdquo;Ilustrēto žurnālu&rdquo;. Nodibinoties Latvijas mākslas akadēmijai, tika pieaicināts kā mācību spēks un ieguva docenta grādu.</span></p> <p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 27.2667px;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts:&nbsp;</span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> Jānis Kuga 1878-1969
2022.02.03 Anna Meņģele <p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 25.0667px;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;1909.-1915. gadā ģimnāzijā pasniedza vācu un franču valodas, uzraudzīja internātu un 1 gadu izpildīja priek&scaron;nieces vietu</span><strong style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 25.0667px;"> Anna Meņģele</strong><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 25.0667px;">&nbsp;(1861, Kārļu pag. Leimaņos-?). No 1915.&mdash;1917. gadam viņa bija internāta audzinātāja ģimnāzijā Tērbatā.</span></p> <p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 25.0667px;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts:&nbsp;</span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> <p><a class="reference" href="../../places/view/13" data-id="13">13 - &Scaron;mithena un Bērziņa Dubultu ģimnāzija</a></p> Anna Meņģele 1861-?
2025.03.29 Barons Johans (Džons) Kristofs Aleksandrs fon Vērmans <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-align: center; text-indent: 19.85pt;" align="center"><strong><span lang="LV" style="font-family: Times;">Barons Johans (Džons) Kristofs Aleksandrs fon Vērmans</span></strong></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><strong><span lang="LV" style="font-family: Times;">&nbsp;</span></strong></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><strong><span lang="LV" style="font-family: Times;">Barons Johans (Džons) Kristofs Aleksandrs fon Vērmans</span></strong><span lang="LV" style="font-family: Times;"> (<em>Baron Johann (John) Christoph Alexander von W&ouml;hrmann</em>, 1863, Dubultos-1919, Rīgā) cēlies no slavenas rīdzinieku dzimtas. Vispirms īss ieskats viņa ģimenes locekļos.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Viņa tēvs <strong>barons</strong> <strong>Johans Kristofs</strong></span><span lang="LV"> (</span><em><span lang="LV" style="font-family: Times;">Baron </span></em><em><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Johann Christoph</span></em><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">, 1826, Rīgā-1898, Stalbē). 1804. gadā? pārņēma tēva</span><strong><span lang="LV" style="font-family: Times;"> Johana Kristofa Vērmana</span></strong><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">(<em>Johonn Christoph</em>, </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">1784-1843) </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">&nbsp;tirdzniecības un finan&scaron;u uzņēmumu W&ouml;hrmann &amp; Sohn, izveidoja vairākas Rīgas fabrikas, kā arī bija Prūsijas ģenerālkonsuls Rīgā. Vairākkārt ziedoja baznīcai, tajā skaitā lielu summu Ķemeru baznīcas celtniecībai (&laquo;Рижск. Епарх. Вед.&raquo;, 1892). Rīgas Goda pilsonis, Rīgas 1. ģildes tirgonis. Par ieguldījumu rūpniecības attīstībā un labdarību 1859. gadā Saksijas-Koburgas hercogs Ernsts II viņam pie&scaron;ķīra mantojamu brīvkunga statusu <em>(Freiherr)</em>, kas Vidzemē bija līdzvērtīgs barona statusam. Apliecībai pievienots arī krāsains dzimtas ģerbonis (LVVA214. f., 5. apr., 416, lieta &ndash; Vidzemes landrātu kolēģijas Vērmaņu dzimtas lieta). 1860. gadā arī cars Aleksandrs II viņam pie&scaron;ķīra Krievijas impērijas mantojamu barona titulu.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Uz 1847. un 1850. gada Dubultu peldvietas kartes redzams Vērmaņa (<em>Woehrmann</em>) īpašums ar divām celtnēm. </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">1865. gadā viņ&scaron; nopirka Cēsu apriņķa Stalbes muižu, kur mira 1898. gada 7. (19.) maijā. Viņa nāve reģistrēta Rīgas Doma draudzē.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Johana Kristofa laikā, </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">1881. gadā, Sarkandaugavas kokzāģētavā notika ugunsgrēks, kas iznīcināja lielāko daļu cehu. Uzņēmuma īpa&scaron;nieki bija spiesti pārdot gandrīz bankrotēju&scaron;o fabriku vācu firmai "&Scaron;aje". Turklāt 1880. gados mainījās tirgus konjunktūra un Vērmaņa ma&scaron;īnbūves rūpnīca, nespēdama modernizēties, 1888. gadā piedzīvoja bankrotu un 1889. gadā beidza pastāvēt.</span><span lang="LV" style="font-size: 11.5pt; font-family: Arial;"> </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">&Scaron;ajā </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">gadā tās vietā tika izveidota Jūliusa Potempa finieru fabrika.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Džona brālis <strong>barons</strong> <strong>Sidnejs fon Vērmans</strong> (<em>Sidney von W&ouml;hrmann, </em>1862. g. 16. augustā Rīgā-1939. gada 12. jūnijā, Rīgā) bija vācu zoologs (malakologs) un paleontologs. Mācījās Pfortas ģimnāzijā Saksijā-Anhaltē Vācijā kopā ar brāli Džonu. 1882./83. gadā studēja jurisprudenci Tērbatas universitātē, bet pēc tam 1888.-1887. gadā Minhenes Ludviga Maksimiliāna universitātē studēja dabaszinātnes, jo īpa&scaron;i zooloģiju un paleontoloģiju pie Kārļa Alfrēda fon Citēla, pie kura 1887. gadā ieguva doktora grādu. Vēlāk viņ&scaron; atgriezās Kurzemē. Kad Pirmā pasaules kara laikā un pēc tā viņ&scaron; tika izraidīts no guberņas, 1920. gadā viņ&scaron; pārņēma &Scaron;tokelsdorfas muižu, ko mantoja no radinieces Sāras Blūmas. 1893. gadā viņ&scaron; nosauca <em>Nuculida </em>fosilās gliemenes par <em>Ctenodontoidea</em>. 1894. gada 20. decembrī apprecējās ar <strong>Helēnu Mariju Elīzi Sofiju fon Helmersenu</strong> (<em>Helene Marie Elise Sophie Alma von Helmersen</em>). Ģimenē bija divas meitas: <strong>baronese Marija Emma</strong> (<em>Baronesse Mary Emma</em>, 1895, Lielkangaros-?) un <strong>baronese Ellena Marija</strong> (<em>Ellen Marie</em>, 1896-?).</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Tātad: <strong>Džons </strong>piedzima 1863. gadā Dubultos, bet viņa bērnība varēja paiet Rīgā un Stalbes muižā. Rīgā Vērmaņiem piederēja 1874.&nbsp;gadā celta liela divstāvu koka ēka uz Aleksandra (tag. Brīvības) un Elizabetes stūra. 1869. gadā māja nodega (&ldquo;Рижский Вестник&rdquo;, 1869. gada 10. oktobris) un viņi uzcēla jaunu ēku (pirms kara tur darbojās Piena restorāns). To nojauca 1967. gadā, atbrīvojot vietu viesnīcai &ldquo;Latvija&rdquo;.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Stalbes muiža savā mūžā piedzīvoja raibu īpa&scaron;nieku maiņu. Vērmans to nopirka 1865. gadā no Gvido Bolto fon Hoenbaha par 180 000 rubļu. Muižas kungu māja bija celta ap 1782. gadu, un piedzīvojusi pārbūvi 1820. gados, kad muiža piederēja Mihaelam Barklajam de Tolli.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Džons mācījās mājās, tad Pfortas ģimnāzijā Saksijā-Anhaltē Vācijā. 1882.-1883. gadā studēja Minhenē, pēc tam 1887.-1886. gadā Tērbatas universitātē studēja juridiskās zinības. Bija studentu korporācijas &ldquo;Livonia&rdquo; biedrs un pateicoties tam korporācijas dalībnieku albumā ir saglabājies viņa fotoattēls, datējams ar 1884.-1886. gadu (&ldquo;Album Livonorum Dorpat 1822-1939&rdquo;). Pārvaldīja tēva īpa&scaron;umu Stalbes muižā līdz 1899. gadam. No 1887. līdz 1888. gadam bija draudzes tiesne&scaron;a aizvietotājs <em>(Kirchspielsrichtersubstitut) </em>un 1888.-1889. gadā draudzes tiesnesis Limbažos.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Tā bija nāko&scaron;ā augstākā instance virs pagasttiesas, kas pildīja miertiesas funkcijas strīdos starp muižniekiem un zemniekiem. Ja procesa laikā mierizlīgums netika panākts, lietu ar draudzes tiesas atzinumu nosūtīja izskatī&scaron;anai pēc būtības uz apriņķa tiesu. Draudzes tiesas sastāvā bija muižnieku kārtas tiesnesis jeb priek&scaron;sēdētājs un trīs piesēdētāji no zemnieku kārtas. (M. Mazure-Vucāne. Pagasttiesa Latvijā. R., 2019, 68. lpp.)</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">1899.-1903. gadā Džons dzīvoja ārzemēs, bet no 1903.-1905. gadam Rīgā un kop&scaron; tā laika bija Rīgas pilsētas Beberbekas </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">(Beberbeķu) </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">muižas nomnieks. </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">Viņ&scaron; bija noslēdzis nomas līgumu uz 25 gadiem līdz 1927. gada Jurģiem par 1950 rubļiem gadā. Lauksaimniecībā derīgā zeme bija iznomāta caurmērā par 54 kapeikām pūrvietā gadā. (&ldquo;Zeme&rdquo;, 4. februāris 1906. g.)</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Ir zināms, ka 20. gs. sākumā vecajās Beberbeķu dzirnavās bija baltvācu studentu korporācijas Rubonia vasaras mītne. Pirms Pirmā pasaules kara baptistu labdarības organizācija &ldquo;Rīgas ielu misione&rdquo; noslēdza nomas līgumu ar Rīgas pilsētu par zemes gabalu Beberbeķu muižā, kur bija iecerēts uzbūvēt 4 lielas patversmes &ndash; sievie&scaron;u glāb&scaron;anas patversmi, vīrie&scaron;u glāb&scaron;anas patversmi, bērnu patversmi un skolu, kā arī patversmi tiem, kas jāglābj, iekams vēl nav galīgi samaitāti. Mērķis bija pieradināt klaidoņus pie kārtīga darba. Lielās ieceres pārtrauca Pirmais pasaules kar&scaron;. (</span><span lang="EN-US"><a style="color: #0563c1;" href="http://manasvietas.blogspot.com/2020/03/beberbekas-muiza-beberbekas-muiza.html"><span lang="LV" style="font-family: Times;">http://manasvietas.blogspot.com/2020/03/beberbekas-muiza-beberbekas-muiza.html</span></a></span><span lang="LV" style="font-family: Times;">)</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Tagad muiža zudusi, pāri tās atra&scaron;anās vietai izbūvētas &scaron;osejas Rīga-Liepāja josla un jaunas ēkas. Saglabājies tikai Beberbeķu meža, kapu un Beberbeķu ielas nosaukums. Ir informācijas stends pie auto restaurācijas centra.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">1905. gada 1. novembrī Džons apprecēja <strong>Alisi Teklu fon Brakeli</strong> (<em>Alice Thekla Antonie von Brackel</em>), <strong>barona</strong> <strong>Gustava Augusta fon Brakela</strong> meitu. Laulības notika Rīgas Sv. Pētera baznīcā.</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';"> Viņa sievastēvs ārsts G. A. fon Brakels bija studentu korporācijas Fraternitas Rigensis biedrs. Viņu laulība bija bez bērniem, bet jau pēc 14 gadiem abu dzīves izdzēsa Stučkas komunistu terors: 15. martā tika no&scaron;auts Džons, bet 22. maijā Alise. Rīgas Centrālcietuma ieslodzīto sarakstā minēts, ka Alise ieslodzīta 1919. gada 9. aprīlī.<a style="color: #0563c1;" title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Kā tas varēja notikt? Cēlu mērķu radītā Latvijas padomju republika vēsturē iegājusi ne tikai ar badu. Stučkas 120 valdī&scaron;anas dienas pla&scaron;i aprakstījis </span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">rīdzinieks Georgs Popofs grāmatā</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> </span><em><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">"Sowjetherrschaft </span></em><em><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">in</span></em><em><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> Europa. Die Rigaer Kommunistenzeit</span></em><em><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> </span></em><em><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">und ihre Lehren" </span></em><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">(Padomju kundzība Eiropā. Komunistu laiki</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> </span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">Rīgā un ko tie māca), kas 1935. gadā iznā</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">ca</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> &Scaron;veicē</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">. Viņ&scaron; konstatēja, ka </span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">nevienā Austrumeiropas nostūrī, kurā</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> </span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">1918. un 1919. gadā ielauzās kom</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">u</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">nisti, tie tik</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> </span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">&scaron;ausmīgi n</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">e</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">trakoj</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">a</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">, kā Rīgā. Īpa&scaron;i viņ&scaron; norādī</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">j</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">a uz</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> </span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">1919. gada martu, kad terors </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">bija </span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">sakāpinā</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">t</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">s līdz tādam</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> </span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">apmēram, kādu nesasniedz</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">a</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> pat Krievijā </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">(109. lpp).</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Ziņas par Džonu Vērmani atrodas Rīgas un apriņķa revolucionārā tribunāla 1919. februāra &ndash; maija lēmumu lietā.<a style="color: #0563c1;" title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[2]</span></span></span></a> Bija ieslodzīts Centrālcietuma II. korpusa 76. kamerā. Īsā aprakstā minēts, ka viņam &ldquo;ir māja Rīgā uz Kaugura ielas Zasulaukā un [viņ&scaron;] rentē Beberbeķu muižu. Arestēts 16. februārī. Apvainots kā kontrrevolucionārs. Nopratināts.&rdquo; Pāri tekstam uz&scaron;ņāpts &ldquo;No&scaron;auts&rdquo;.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Ir zināms, ka </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ar 14.-15. martu saistās viena no nežēlīgākajām Stučkas terora epizodēm - notikumi Biķernieku mežā, kur lielinieki no&scaron;āva 60 Rīgas pilsoņus. &Scaron;ajā pa&scaron;ā laikā risinājās arī asiņainā nakts Rīgas cietumos, kuras laikā komunisti nogalināja vairākus simtus cilvēku.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Tam par iemeslu bija Landesvēra-Latvijas armijas 1919. gada 3. marta uzbrukums Kurzemes frontē jeb Kurzemes atbrīvo&scaron;anas operācija. Tās ietvaros 18. marta pievakarē landesvēra vienības uzbruka Jelgavai un padzina lieliniekus. &nbsp;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Rīgas apriņķa Kara revolucionārā tribunāla dokumentos izdevās atrast ziņas arī par Alisi Vērmani.<a style="color: #0563c1;" title="" href="#_ftn3" name="_ftnref3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[3]</span></span></span></a> Viņa ar 39. numuru redzama sarakstā par Rīgas Centrālcietumā &ldquo;atrodo&scaron;amies ķīleniekiem&rdquo;.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">Ņemot ķīlniekus, kom</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">u</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">nisti neapmierinājās ar vienu izraudzīt</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">o</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> upuri, bet bieži paņēma </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">kopā ar</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> visu ģimeni. </span><span class="txt1"><span lang="EN-US" style="font-family: Times;">&Scaron;is soda veids bija </span></span><span class="txt1"><span lang="LV" style="font-family: Times;">saglabājies</span></span><span class="txt1"><span lang="EN-US" style="font-family: Times;"> no cara laikiem, kaut gan</span></span><span lang="EN-US" style="font-family: Times;"> </span><span class="txt1"><span lang="EN-US" style="font-family: Times;">ķīlnieku ņem&scaron;anas </span></span><span class="txt1"><span lang="LV" style="font-family: Times;">pirmsākumi</span></span><span class="txt1"><span lang="EN-US" style="font-family: Times;"> aizsniedz</span></span><span class="txt1"><span lang="LV" style="font-family: Times;">a</span></span><span class="txt1"><span lang="EN-US" style="font-family: Times;">s pat līdz tatāru</span></span><span lang="EN-US" style="font-family: Times;"> </span><span class="txt1"><span lang="EN-US" style="font-family: Times;">iebrukumam Eiropā.</span></span><span class="txt1"><span lang="LV" style="font-family: Times;"> Padomju režīms to izvērsa par grandiozu sistēmu.</span></span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';"> </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">S</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">abrūkot</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">s</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">arkan</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">o</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> frontei Kurzemē, kom</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">u</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">nisti atriebībā</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">s</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">, </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">p</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">ar </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">katru</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> frontes sektora</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';"> zaudēj</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">umu likvidēj</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">ot</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> zināmu skaitu apcietināto,</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';"> gan</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> ieslodzīt</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">o, gan </span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">ķīlniek</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">u</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Alises mir&scaron;anas datums ir ļoti zīmīgs: </span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">1919. gada 22. maijā Stučkas valdība </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">bēga no Rīgas un pilsētā ienāca Landesvēra vienības. Bet </span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">pirms atkāp&scaron;anās </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">komunisti </span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">Jelgavā un Rīgā </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">paspēja veikt </span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">ķīlnieku ap&scaron;au&scaron;anas</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Barona Džona Vērmaņa laikā tika uzcelta <strong>pansijas ēka Dubultos</strong>. Norādes žurnālā &ldquo;Latvijas Architektūra&rdquo; (1940. gada Nr. 4, 135. lpp.) sniedz precīzu ēkas celtniecības datējumu: 1912. gadā Dubultos uzcelta arhitekta Eižena Laubes projektēta divstāvu koka dzīvojamā ēka neoklasicisma stilā. Jau 1907. gadā Laube atvēra savu projektē&scaron;anas biroju, ko nosauca par &ldquo;arhitektūras darbnīcu.&rdquo; Viņ&scaron; nodarbināja arī lielu skaitu palīgspēku &ndash; arhitektu Rozenbergu, P. Kundziņu, A. Koru, īsu laiku arī divus arhitektus no Prāgas. Birojs darbojās līdz 1. pasaules karam. (T. Kurti&scaron;a. Arhitekta Eižena Laubes darbības sākumposms (1905-1910) //Latvijas Arhīvi, 1999, Nr. 4., 45. lpp.)</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Pārbaudot 1. pasaules karā cietu&scaron;o īpa&scaron;umu sarakstus Latvijas Valsts vēstures arhīva 47. fondā, izrādījās, ka Vērmanis nav iesniedzis pieprasījumu kompensēt armijas nodarītos zaudējumus. Nav izdevies atrast ziņas par īpa&scaron;uma iemītniekiem arī 1895. gada Tautas skaitī&scaron;anā.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Džona priek&scaron;laicīgā nāve radīja problēmu Dubultu īpa&scaron;uma manto&scaron;anai, jo viņa tēvs Kristiāns Heinrihs Vērmanis 1897. gada 6. jūlijā Stalbē māju kārtībā taisītā testamentā bija noteicis ģimenes fideikomisu &ndash; apgrūtinājumu nodot mantojumu kādam citam kā tikai pirmdzimtajam dēlam, kāda Džonam nebija. Nespējot &scaron;o jautājumu desmit gadu laikā atrisināt, 1929. gadā ģimene griezās pie Saeimas, lūdzot atcelt testamenta noteikumus. Savu lūgumu viņi pamatoja ar to, ka &ldquo;ēku remontam un sētas taisī&scaron;anai viņiem trūkst līdzekļu. Baronam Vērmanim ir bijis brālis, bet tas miris bez mantiniekiem, un baronam Johanam [Džonam] Vērmanim ir divas meitas, kuras izteiku&scaron;as piekri&scaron;anu &scaron;ī testamenta noteikumu grozī&scaron;anai.&rdquo; Steidzamības kārtā Saeima pieņēma testamenta grozī&scaron;anu. (&ldquo;Saeimas stenogrammas&rdquo; Nr. 2., 1929. gada 16. aprīlī.) Patiesībā &scaron;ajā lūgumā ir divas rupjas kļūdas: Džona brālis Sidnijs nebija miris un tie&scaron;i viņam bija divas meitas.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Drīz pēc tam, 1930. gada sākumā īpa&scaron;umu no Dr. Sidnija fon Vērmana (?) iegādājās Dzelzceļnieku slimo kase, lai &scaron;eit ierīkotu sanatoriju &ldquo;Dzintarkalns&rdquo; ar bērnu vasaras koloniju. Ēka tika pārbūvēta pēc arhitekta J. Vildaua projekta, Rīgas pilsētas arhitekta Gaiļa uzraudzībā, izmaksām sasniedzot ap 2000 000 latu. Dārzs un pla&scaron;ais rotaļlaukums tika drenēts, ierīkotas nosēd- un sifonakas pēc docenta arhitekta Skārda projekta. Sanatoriju atklāja jau 1931. gada 1. jūnijā. (&ldquo;Jaunākās Ziņas&rdquo;, 1931. gada 1. jūnijs.)</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Attiecībā uz literatūrā bieži minēto staļļu ēkas pārbūvi jāatzīmē, ka te ilgi pārceļo sena kļūda, jo vispirms minēti &ldquo;kādreizējie kara laika zirgu staļļi&rdquo; (&ldquo;Atklāta dzelzceļnieku jaunā sanatorija &ldquo;Dzintarkalns&rdquo; &ndash; &ldquo;Sociāldemokrāts&rdquo;, 1931. gada 2. jūnijs). Pirmā pasaules kara laikā Dubultos nometinātie krievu armijas karavīri apmetās dzīvot no iedzīvotājiem atstātajās ēkās, un tajās turēja arī zirgus. &Scaron;ī būs bijusi dzīvojamā ēka. Izveidojot 1931. gadā sanatoriju, &scaron;ajā ēkā iebūvēja kanalizācijas sistēmu, jaunu aka, ūdensvadu un elektrību. Vidus daļu, kam bija tikai viens stāvs, paaugstināja vēl par vienu stāvu. Dienvidu fasādē ierīkoja verandas. Iek&scaron;telpās bērniem ierīkoja trīs lielas zāles.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;">&nbsp;</p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Mg. hist. A. Radovics</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri;"><span lang="EN-US">&nbsp;</span></p> <div><hr align="left" size="1" width="33%" /> <div id="ftn1"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 10pt; font-family: Calibri;"><a style="color: #0563c1;" title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US">[1]</span></span></a> <span lang="LV">LVVA P-12. fonds, 1. apraksts, 98. lieta, 47a.-48. lpp.</span></p> </div> <div id="ftn2"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 10pt; font-family: Calibri;"><a style="color: #0563c1;" title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US">[2]</span></span></a> <span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">LVVA P-21 fonds, 2. apraksts, 6. lieta, 164a. lpp.</span></p> </div> <div id="ftn3"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 10pt; font-family: Calibri;"><a style="color: #0563c1;" title="" href="#_ftnref3" name="_ftn3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US">[3]</span></span></a> <span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">LVVA P-21 fonds, 2. apraksts, 23. lieta, 24. lpp.</span></p> </div> </div> Barons Johans (Džons) Kristofs Aleksandrs fon Vērmans 1863-1919
2022.02.03 Eduards Pulpe <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.45pt;"><span lang="LV">Leģendārais latvie&scaron;u lidotājs<strong>&nbsp;Eduards Pulpe</strong>&nbsp;(1880-1916) beidza Rīgas Aleksandra ģimnāziju un pēc studijām Maskavas universitātes matemātikas fakultātē, strādāja &Scaron;mithena un Bērziņa ģimnāzijā par skolotāju, pēc tam Ata Ķēniņa reālskolā Rīgā. E. Pulpe lasīja lekcijas par aviāciju, bet 1911. gadā kopā ar reālskolas audzēkņiem uzbūvēja lidma&scaron;īnu un sekmīgi to izmēģināja Rīgas jūrmalā. 1912. gadā viņ&scaron; beidza studijas Aviācijas akadēmijā Parīzē. Pirmā pasaules kara sākumā Pulpe brīvprātīgi iestājās Francijas kara aviācijā. Par nopelniem kaujās tika apbalvots ar&nbsp;<em>Medaille militaire</em>&nbsp;un ordeni &mdash;&nbsp;<em>Crox dc guerre&nbsp;</em>ar palmu. 1916. gadā Pulpi pārkomandēja uz Krieviju un &scaron;ī gada 2. augustā viņ&scaron; krita gaisa kaujā Galīcijas frontē pie Stiras. Atdusas Rīgas Lielajos kapos.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.45pt;"><span lang="LV">Inženieris O. T. Viklands atceras: &bdquo;Pulpe ir slaika auguma, vingrs, elastīgs kā augstākā labuma tērauda atspere. Viņa gaita ir ļoti slaida, balss iespaidīga. L.B. izlūdzās no vietējā mežziņa brīvu pļavas gabalu meža vidū, netālu no internāta. Tur nu Eduards Pulpe iekārto futbola laukumu un no internāta un apkārtnē dzīvojo&scaron;iem ģimnāzijas skolniekiem sastāda un apmāca pirmo futbola komandu. Tas nemaz nav viegls uzdevums iemācīt iesācējiem straujās futbola spēles noteikumus, veiklību un savaldī&scaron;anos. Bet Pulpe ir sportists ar miesu un dvēseli, neatlaidīgs, pats spēlē līdz un pamazām ievelk spēlē arī pārējos ģimnāzijas skolotājus.&rdquo;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.45pt;"><span lang="LV"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts:&nbsp;</span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> Eduards Pulpe 1880-1916
2022.02.03 Rūdolfs Jurgens <p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;">No 1909. &mdash;1911. gadam&nbsp; par skolotāju &Scaron;mithena un Bērziņa ģimnāzijā strādāja vēlākais Latvijas universitātes filoloģijas un filozofijas fakultātes vecākais docents, profesors </span><strong style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;">Rūdolfs Jurgens&nbsp;</strong><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;">(1869, Taurupes Kalna Jurēnos-1944, Rīgā).&nbsp; Mācījās Kokneses un Aderka&scaron;u pagasta skolās, Rīgas Aleksandra ģimnāzijā, 1894. gadā beidza Pēterburgas Vēstures un filoloģijas institūtu, Berlīnes universitātē studēja filozofiju, mākslas vēsturi un sabiedriskās zinātnes (1901-1903). Pasniedzējs Berlīnes Universitātes austrumu valodu seminārā (1903), bija skolotājs Umaņas ģimnāzijā (1914-1921), Latvijas kultūras veicinā&scaron;anas biedrības skolotāju sagatavo&scaron;anas kursu vadītājs (1921-1922), Latvijas Universitātes seno valodu lektors (1922-1924), pedagoģijas un bērnu psiholoģijas docents (1924), papildinājās Hamburgas universitātē (1925).</span></p> <p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts:&nbsp;</span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> Rūdolfs Jurgens 1869-1944
2022.02.03 Lerhs Urdzevičs Georgs <p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.3333px;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Matemātikas skolotājs </span><strong style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.3333px;">Lerhs Urdzevičs Georgs</strong><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.3333px;">&nbsp;(1881, Ezerē-?) 1911. gadā beidza Maskavas Universitāti,1911.-1912. gadā bija Bērziņa un &Scaron;mithena vīrie&scaron;u ģimnāzijas skolotājs, 1912.-1917. gadā Tukuma pilsētas skolas skolotājs, 1917.-1918. gadā Bielopoljas kroņa vīrie&scaron;u ģimnāzijas skolotājs, 1918.-1920. gadā Harkovas vīrie&scaron;u ģimnāzijas skolotājs, 1920.-1921. gadā Rīgas Jaunatnes savienības skolas skolotājs, 1921.-1940. gadā Rīgas I ģimnāzijas skolotājs.</span></p> <p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.3333px;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts:&nbsp;</span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> Lerhs Urdzevičs Georgs 1881-?
2022.02.03 Ludvigs Sēja <p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;">Dubultos &Scaron;mithena un Bērziņa ģimnāzijā 1909.-1919. gadā par franču valodas skolotāju strādāja vēlākais diplomāts </span><strong style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;">Ludvigs Sēja</strong><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;">&nbsp;(1885, Džūkstes pag. Ķūķos-1962, Rīgā). &Scaron;eit viņ&scaron; noskatīja savu nākamo sievu, par 12 gadiem jaunāko Hertu Ozolu. Mācījās Džūkstes pagastskolā, 1900.-1904. gadā Valmieras skolotāju seminārā. 1905. gadā aktīvi piedalījās revolūcijā, būdams Latvijas sociāldemokrātu savienības biedrs, tad emigrēja uz &Scaron;veici, vēlāk Franciju. 1906. gadā mācījās Krievu augstākajā sabiedrisko zinātņu skolā Parīzē, 1909. gadā beidza Grenobles universitātes franču valodas un literatūras kursu. No 1916. līdz 1918. gadam strādāja par Madonas zēnu proreālskolas (vēlāk reālskolas) pārzini (1916-1918), arī Madonas meiteņu ģimnāzijā. No 1919. gada bija Tautas padomes loceklis un Politiski diplomātiskā departamenta direktors. No 1922. gada Latvijas pagaidu pilnvaroto lietvedis ASV, no 1923. gada Latvijas vēstnieks Lietuvā, no 1924. gada ārlietu ministrs. No 1925. līdz 1927. gadam Latvijas vēstnieks ASV, no 1927. gada ģenerālkonsuls Londonā, no 1932. gada arī pagaidu pilnvarotais lietvedis Lielbritānijā. 1933. gadā kļuva par Ārlietu Ministrijas Administratīvi juridiskā departamenta direktoru. 1934. gadā atkal Latvijas vēstnieks Lietuvā. Pēc Latvijas un Lietuvas okupācijas, 1940. gada 23. augustā atgriezās Rīgā un līdz 1944. gadam strādāja Latvijas Valsts universitātē par pasniedzēju. Piedalījās Latvijas Centrālās padomes darbā, bija tās valdes loceklis un ģenerālsekretārs. 1944. gada 29. aprīlī Gestapo viņu arestēja un ieslodzīja Salaspils, bet no 1944. gada &Scaron;tuthofas koncentrācijas nometnē. Pēc nometnes likvidē&scaron;anas 1945. gada pavasarī uzturējās Polijā, bet PSRS dro&scaron;ības iestādes 1946. gadā viņu arestēja un piesprieda 25 gadus ieslodzījumā. 1954. gadā priek&scaron;laicīgi tika atbrīvots un 1956. gadā atgriezās Rīgā. Strādāja latvijas Valsts izdevniecībā.</span></p> <p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts:&nbsp;</span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> Ludvigs Sēja 1885-1962
2022.02.08 Pāvils Mucenieks <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><strong><span lang="LV">Pāvils Mucenieks</span></strong></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Izcilais ķirurgs dzimis 1891. gada 27. septembrī Pļaviņās. 1909.-1912. gadā mācījās &Scaron;mithena un Bērziņa ģimnāzijā, 1913. gadā ar sudraba medaļu beidza Rīgas Aleksandra ģimnāziju, 1913.-1917. gadā studēja Petrogradas Kara medicīnas akadēmijā, kuru ar izcilību absolvēja. Pēc tam bija latvie&scaron;u strēlnieku ārsts, bet pēc 1. pasaules kara strādāja Alūksnē un Rēzeknē. No 1921. gada strādāja Rīgas pilsētas 1. slimnīcā, tad kļuva par Latvijas universitātes Medicīnas fakultātes asistentu. 1925. gadā viņ&scaron; auzstāvēja medicīnas doktora disertāciju, pēc gada viņu ievēlēja par privātdocentu, bet 1940. gadā &ndash; par profesoru un Hospitālās ķirurģijas katedras un klīnikas vadītāju. Vienlaikus 1928.-1940. gadā bija 1. slimnīcas ķirurģiskās nodaļas vadītājs. Pārliekā slodze noveda pie pāragras nāves 1940. gada 7. maijā. Profesors atdusas Varakļānu kapsētā.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts:&nbsp;</span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> Pāvils Mucenieks 1891-1940
2022.02.08 Bruno Kalniņš <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><strong><span lang="LV">Bruno Kalniņ&scaron;</span></strong></p> <p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">Dzimis 1899. gada 7. maijā Tukumā. Pirmo izglītību baudījis elementarskolā Cīrihā &Scaron;veicē. Vēlāk 1909.-1914. gadā apmeklēja L. Bērziņa-&Scaron;mithena ģimnāziju Dubultos. 1916. gadā beidza ģimnāziju Helsingforsā. 1916.-1917. g. studēja tieslietas Pēterpils universitātē, bet vēlāk Latvijas universitātē Rīgā. 1918. gada 18. novembrī piedalījās Latvijas valsts proklamē&scaron;anas aktā. Bija viens no vado&scaron;ajiem sociāldemokrātu partijas darbiniekiem. Miris 1990. gadā Stokholmā.</span></p> <p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts:&nbsp;</span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> Bruno Kalniņš 1899-1990
2022.02.08 Pāvils Ozoliņš <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><strong><span lang="LV">Pāvils Ozoliņ&scaron;</span></strong></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Dr. vet. med. dzimis 1895. gada 20. novembrī Praulienas pag. 1911. gadā beidzis Praulienas draudzes skolu, 1916. gadā beidzis Fr. &Scaron;midthena un L. Bērziņa Dubultu ģimnāziju Tērbatā. 1916.- 1918. gadā studēja Tērbatas veterinārmedicīnas institūtā, 1919.-1920. gadā dienēja Latvijas armijā, 1920.-1925. gadā beidza Latvijas Universitātes veterinārmedicīnas fakultāti. 1935. gadā ievēlēts par Latvijas Universitātes privātdocentu, 1937. gada 26. maijā ieguva Dr. vet. med. grādu, bet 1959. gadā - profesora grādu. Miris 1988. g. 11., novembrī, atdusas 1. Meža kapos Rīgā.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts:&nbsp;</span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> Pāvils Ozoliņš 1895-1988
2022.02.08 Pēteris Krievs <p class="TableContents" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><strong><span lang="LV">Pēteris Krievs</span></strong><span lang="LV"><br />Virsleitnants, Brīvības cīņu varonis, dzimis 1895. gada 29. septembrī Launkalnes pag. Vēlēdamies studēt teoloģiju, izstājās no Smiltenes tirdzniecības skolas un turpināja mācības Dubultu ģimnāzijā, kuru nebeidza, jo 1914. gadā tika iesaukts karadienestā. Lūk, kā viņu 1915. gadā aprakstīja dienasgrāmatā skolas biedrs Rihards Rudzītis: &bdquo;Pēteris Krievs &ndash; smiltenietis, vēlu iestājās un sava vecuma dēļ viņam bija jāprasa atļauja ģenerālgubernatoram. Mācījās viņ&scaron; vispār slikti, gan jau laikam tādēļ, ka viņ&scaron; pievērsa lielāku interesi savam īstajam mērķim &ndash; dzejo&scaron;anai. Bieži vien varēja redzēt viņu lasām savas dzejas kopā ar savu draugu &ndash; Kārli Niedru. (---) Viņ&scaron; palika uz otru gadu un, tā kā viņa vecums tam neļāva palikt, viņ&scaron; izstājās.</span></p> <p class="TableContents" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">1916. gadā beidza kara skolu un iestājās 2. Rīgas latvie&scaron;u strēlnieku pulkā. 1918. gada decembrī iestājās Kalpaka komandētā vienībā. Krita varoņnāve 1919. gada 6. marta kaujā uz Skrundas-Saldus &scaron;osejas kopā ar pulkvedi O. Kalpaku, kpt. Grundmani u.c.</span></p> <p class="TableContents" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts:&nbsp;</span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p> <div><hr align="left" size="1" width="33%" /> <div id="ftn1"></div> <div id="ftn2"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">&nbsp;</p> </div> </div> Pēteris Krievs 1892-1919
2022.02.03 Aleksandrs Heinrihs Birznieks <p class="MsoNormal" style="box-sizing: inherit; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; background-color: #e5e5e5; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV" style="box-sizing: inherit;"><span style="box-sizing: inherit; font-weight: bold;">Aleksandrs Heinrihs Birznieks</span> (1882, Olainē -1951)&nbsp;<span style="text-indent: 28.4px;">strādāja &Scaron;mithena un Bērziņa ģimnāzijā no 1911. gada par vēstures skolotāju.</span>&nbsp;1904. gadā beidza Nikolaja ģimnāziju Rīgā, 1910 .gadā &ndash; Maskavas universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti. Strādāja kā vēstures skolotājs Ārensburgas pilsētas skolā, no 1912. gada &ndash; privātģimnāzijās Gomeļā, no 1913. gada &ndash; Brauna ģimnāzijā Lodzā, no 1914. gada &ndash; valsts ģimnāzijā Lomžā (vēlāk &scaron;ajā pa&scaron;ā ģimnāzijā emigrācijā Ribinskā un Tambovā). Strādāja Tambovas pilsētas skolu valdē un lasīja lekcijas vietējā tautas universitātē. Bija dažādu krievu provinces laikrakstu līdzstrādnieks. No 1921. gada strādāja Ārlietu ministrijas Austrumu nodaļā. Vadīja Latvie&scaron;u kultūras veicinā&scaron;anas biedrības vakara vidusskolu pieaugu&scaron;ajiem.</span></p> <p class="MsoNormal" style="box-sizing: inherit; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; background-color: #e5e5e5; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV" style="box-sizing: inherit;">No 1923. līdz 1930. gadam bija sūtniecības padomnieks Maskavā, un no 1925. līdz 1930. gadam arī ģenerālkonsuls Ļeņingradā. Vienlaikus no 1928. līdz 1932.gadam Ārlietu ministrijas Administratīvi-juridiskā departamenta direktors. No 1931. gada janvāra ģenerālkonsuls Dancigā (1940. gada janvārī ģenerālkonsula pilnvaras tika atceltas, izdota pilnvara par biju&scaron;ās brīvpilsētas Dancigas teritorijas pārzinā&scaron;anu Vācijas valdībā). Bija Tautu Savienības veicinā&scaron;anas biedrības biedrs. Padomju okupācijas laikā 1940. gada oktobrī tika formāli atbrīvots no amata sakarā ar ārlietu resora likvidāciju. Latvijā neatgriezās un vēl 1944. gada jūnijā dzīvoja Dancigā kā pensionārs. Vēlāk dzīvoja trimdā Francijā protestantu baznīcas patversmē Kannās, pēc tam Lekrezo (Sonas un Luāras departamentā). Miris 1951.gada 26.martā.</span></p> <p class="MsoNormal" style="box-sizing: inherit; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; background-color: #e5e5e5; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV" style="box-sizing: inherit;">Teksts: Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p> Aleksandrs Heinrihs Birznieks 1882-1951
2022.02.03 Arnolds Aizsilnieks <p><span style="box-sizing: inherit; font-weight: bold; font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 22.9333px; background-color: #e5e5e5;">Arnolds Aizsilnieks</span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 22.9333px; background-color: #e5e5e5;"> (1898, Grostonas pag.-1982, Stokholma) - </span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 22.9333px; background-color: #e5e5e5;">ievērojams zinātnieks agronoms, tautsaimnieks un kooperators. </span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 22.9333px; background-color: #e5e5e5;">Mācījās Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skolā, studēja Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē. Ar Rokfellera fonda stipendiju papildinājās ASV un Skandināvijas valstīs. LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes asistents (1931), tautsaimniecības un tiesību zinātņu doktors (1932), docents (1936), profesors (1939).&nbsp; Centrālās savienības &bdquo;Turība&rdquo; galvenais direktors. Kara laikā viņ&scaron; darbojas pretestības kustībā, atbalstot Latvijas Centrālo Padomi. Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur turpināja nodarboties ar tautsaimniecības studijām un uzrakstīja fundamentālu darbu &bdquo;Latvijas saimniecības vēsture no 1914. līdz 1945. g.&rdquo;.</span></p> <p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 22.9333px; background-color: #e5e5e5;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts:&nbsp;</span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> Arnolds Aizsilnieks 1898-1982
2022.02.03 Jānis Sīlītis <p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;">Rakstnieks un klasicists&nbsp;</span><strong style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;">Jānis Sīlītis&nbsp;</strong><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;">(1876, Kusas pag. Caunēs-1938, Krievija) strādāja &Scaron;mithena un Bērziņa ģimnāzijā par latīņu valodas skolotāju. Maza auguma vīrs ar asu skatienu, liels Fallija un Viiktora Eglī&scaron;a draugs. Bija sakari ar krievu dekadentiem. Kolekcionēja senlietas, grāmatas un gleznas, diemžēl Pirmā pasaules kara laikā kolekcija kopā ar māju un iedzīvi gāja bojā. Bēgļu gaitās nonāca Krievijā, kur dzīvoja līdz 1938. gadam, kur kā jau latvieti, viņu no&scaron;āva.</span></p> <p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts:&nbsp;</span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> Jānis Sīlītis 1876-1938
2022.02.01 Fricis Šmithens <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Luterāņu mācītājs<strong>&nbsp;Fricis &Scaron;mithens</strong> dzimis saimnieka ģimenē 1876. gada 9. septembrī Lībagu pagasta Renčos. Beidza skolu Talsos, Rīgā, studēja Tērbatas Universitātē. Kalpoja kā luterāņu mācītājs V. Maldoņa skolā, cietumā un Tālo Austrumu (1905. g.), tad Viļņas (no 1907. g.) kara apgabalā. Pirmajā pasaules karā bija Daugavpils kara apgabala un ar 1915. gadu Ziemeļu frontes mācītājs, 1916. gada nogalē II. Latvie&scaron;u strēlnieku brigādes mācītājs. 1915. gadā L. Adamoviča sakārtojumā izdeva korāļus latvie&scaron;u karavīriem. Miris Limbažos 1918. gada 19. oktobrī.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><a class="reference" href="../../places/view/13" data-id="13">13 - &Scaron;mithena un Bērziņa Dubultu ģimnāzija</a></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;">&nbsp;</p> Fricis Šmithens 1876-1918
2025.03.31 Teodors Marienfelds <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-align: center;"><strong><span lang="LV" style="font-family: Times;">Teodors Marienfelds</span></strong></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">&nbsp;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Teodors Marienfelds piedzima </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">1888. gada 23. jūnijā </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">Rīgā, darbīgā vācu ģimenē, kuras pamatnodarbo&scaron;anās bija gaļas tirgo&scaron;ana Rīgā un Rīgas jūrmalā. 1895. gadā Ludvigs Marienfelds Rīgā dibināja firmu. Kā jau tirgoņiem, viņiem ik pa laikam gadījās soda naudas par, kā tagad teiktu, sanitāro normu neievēro&scaron;anu. Tā, 1913. gada augusta sākumā</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';"> Marienfeldam sanāca nepatik&scaron;anas Bulduru tirgus laukumā. Apkārtējie vasarnieki sūdzējās policijai, ka miesnieks tirgus laukumā nokāvis cūku un sācis turpat to tīrīt. Policija nokauto cūku konfiscēja un aizgādāja uz Dubultu lopu kautuvi, bet viņu sauca pie atbildības par cūkas kau&scaron;anu ārpus lopkautuves.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Bet nāko&scaron;ā gada jūlijā par miesnieku policijai ziņoja Lopu aizsardzības biedrības loceklis Pēters Vitkovskis. Savas mājas pagalmā Vec-Dubultos, Upes ielā 3 Marienfelds turēja kādus 18 teļus, kuriem laikam trūka ēdiena, kādēļ tie briesmīgi mauroja. Policija sastādīja protokolu. &Scaron;ī pa&scaron;a gada 19. jūlijā laulībā ar Elizabeti Vilhelmīni, dzim. Kirheizeni (1893) viņiem Rīgas jūrmalā piedzima dēls Bruno Maksis Hardijs <em>(Bruno Max Hardij)</em>. Pēc gada - 1915. gada 3. martā Dubultos viņa ģimenē piedzima meita Valentīne.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Arī neatkarīgās Latvijas laikā Teodoram iznāca nepatik&scaron;anas ar kārtības ievēro&scaron;anu. 1926. gada 22. jūlijā Dubultos tirgus laukumā tika konstatēts, ka miesnieks ierīkojis neatļautu desu darbnīcu, kurā atrada 120 kg nelietojamas gaļas un 20 kg sapuvu&scaron;u desu, kas tika aprakti un viņu sauca pie atbildības. Arī citās viņa tirgotavās Rīgā, Slokas ielā 77 un Avotu ielā 40 1931. un 1932. gadā tika uzlikti sodi, bet 1933. gada novembrī pat izsludināja ūtrupi viņa pianīno 630 latu vērtībā.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Kā 1984. gadā stāstīja Majoros dzīvojo&scaron;ais Voldemārs Rozītis, 30. gados Marienfelds bijis Majoru tirgus pārzinis. Tirgus laukumu viņ&scaron; īrējis no pilsētas valdes. Ikvienam, kas vēlējās ierīkot savu tirgus leti un tirgoties, vajadzēja iemaksāt tirgus naudu<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a>.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">1928. gada 13. jūnijā nomira Marienfelda sieva Marija. Bet 19. jūnijā Zemes ierīcības dienests viņam pie&scaron;ķīra Rīgas apriņķa Salas pagasta Sīpolu mājas daļu un 2 hektārus zemes. Dubultos miesniekam piederēja divi īpa&scaron;umi: mājas Upes ielā 3 (vēlāk Ievu iela 3, padomju laikā nojauktas) un Slokas ielā 24, kur saglabājusies viena ēka.</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> 1937. gada 26. oktobrī viņ&scaron; iesniedza pilsētas valdei apstiprinā&scaron;anai būvprojektu dzīvojamās un saimniecības ēkas jaunbūvei Slokas ielā 24. Ar īpa&scaron;umu Ievu ielā 3 viņ&scaron; ietilpa Vecdubultu komūnā, kuru 1939. gadā sadalīja.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Pēc trim gadiem &ndash; 1931. gada 26. decembrī viņ&scaron; apprecējās ar Elzu Pols <em>(Pohl)</em>, bet 1934. gada 23. augustā viņi pie notāra atcēla laulāto mantas kopību. Nāko&scaron;ajā, 1935. gadā Teodoram nācās stāties miertiesne&scaron;a priek&scaron;ā. Pēc dzim&scaron;anas dienas svinībām Upes ielā 3 ar &ldquo;stiprāku&rdquo; dzērienu lieto&scaron;anu, viņa viesim Leopoldam Marinelli radās stipras slāpes. Viņ&scaron; pieprasīja miesnieka kundzei glāzi auksta ūdens. &ldquo;Nepadari manu sievu par kalponi. Prasi ūdeni manai kalponei," aizrādīja namatēvs. Bet tā kā viesis kalponi neatrada, viņ&scaron; gāja pats meklēt ūdeni un sētā blakus pumpim kliedza: &bdquo;Kur ūdens?&rdquo; Iznāca Teodors, pieveda kliedzēju pie pumpja, nolieca zem tā viņa galvu un sāka pumpēt uz to aukstu ūdeni. Otrā dienā Marinelli konstatēja vieglus miesas ievainojumus, par kuriem cēla sūdzību pret Marienfeldu, prasot 200 Ls &ldquo;sāpju naudas&rdquo;. Miertiesnesis lietu atlika.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">1937. gada augustā notika daudz nopietnāka nelaime - Dubultu prospekta un Slokas ielas stūrī Marienfelds ar vieglo sporta automa&scaron;īnu (numurs 1521) uzdrāzās 44 gadus vecā kara invalīda Antona Andersona trīsriteņu velosipēdam ar iebūvētu motoru. Triecienā Andersons tika izsviests uz ielas bruģa, kur dabūja ķermeņa satricinājumu un ievainojumus karā iegūtās brūcēs. Andersonam pēc karā gūtiem ievainojumiem bija amputētas abas kājas. Cietu&scaron;o nogādāja pie tuvējā ārsta.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Tālākie notikumi ir pārsteidzo&scaron;i. Kad sākās 1939. gada vācie&scaron;u izceļo&scaron;ana, Teodors ar ģimeni nereaģēja. Bet kad Latviju okupēja Padomju Savienība un mājas tika nacionalizētas, viņ&scaron; 1941. gada 11. februārī gan ar sievu aizbrauca uz Vāciju. Feisbukā izlasīju &scaron;ādu Lauras Āboltiņas atgadījumu, kur&scaron;, iespējams, stāsta par Marienfeldu: &ldquo;Mana ome arī bija Vācijā strādāt un atpakaļ arī atbrauca, tikai tagad pieleca, ka varēja arī neatgriezties Bet jautrībai stāsts no tā laika. Brauc abas tur Vācijā ar draudzeni tramvajā (laikam?) un latviski aprunā vienu varen apaļu kungu. Pēc brīža &scaron;is ceļas aug&scaron;ā, nāk pie viņām un tīrā latvie&scaron;u valodā aicina pie sevīm uz viesībām. Izrādās desu fabrikas īpa&scaron;nieks, laimīgs, ka latvie&scaron;u valodu sadzirdējis.&rdquo;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Bet Teodors bija viens no retajiem, kas ļāvās padomju propagandai un 1948. gadā no Lībekas atgriezās Latvijā. Okupanti to izmantoja un pat pārraidīja radiofonā interviju ar viņu. Tajā laikā Marienfelds strādāja </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">Tukuma gaļas kombinātā par desu meistaru.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Kad viņ&scaron; pārcēlās dzīvot atpakaļ uz Dubultiem, viņa mājās jau dzīvoja citi.</span> <span lang="LV" style="font-family: Times;">Viņ&scaron; apmetās sava Ievu ielas nacionalizētā īpa&scaron;uma staļļu ēkas vidū, kur bija nojumīte. Tur viņam bija istaba un virtuve, faktiski pietieko&scaron;a dzīvei. Māja bija celta no koka, tā bija ļoti sausa. Staļļu ēkā bija nometināti arī citi iedzīvotāji, kuri viens otram palīdzēja, piemēram divas māsas. Iedzīvotāji atceras, ka Marienfelds bija samērā neliela auguma, apaļīgs kā jau vācietis. Dzīvoja trūcīgi, viņam īsti pat nebija pat ko ēst. Kad viņ&scaron; 1966. gadā nomira, iedzīvotāji sameta naudu, lai viņu apbedītu. Bija barga ziema un kaimiņi nelaiķi aizvilka uz kapiem ragaviņās.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Kā atceras Mārīte Pastalniece (dzim. &Scaron;ēnfelde), mājā Ievu ielā 3 kop&scaron; 1937. gada dzīvokli īrēja viņas vectēvs Pauls Tarnovskis. Viņ&scaron; strādāja Dubultu kokzāģētavā par plostu pieņēmēju un &scaron;ķirotāju. Mēne&scaron;a īre tajā laikā bija 25 lati. Mājā vēl dzīvoja Līze un Jēkabs Auziņi un &Scaron;ēnfeldi. Padomju laikos otrajā stāvā bija vasarnīca Valsts plāna darbiniekiem. Ilgus gadus lielo verandu ar 20 m2 vasarās nomāja Jātnieku ģimene. Viņu meita </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Dzintra Jātniece, bijusī Rīgas Lidlauka vadības departamenta direktore, joprojām ar siltām atmiņām atceras Dubultos pavadītās vasaras. </span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><strong><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Mg. hist. A. Radovics</span></strong></p> <div><br clear="all" /><hr align="left" size="1" width="33%" /> <div id="ftn1"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 10pt; font-family: Calibri;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US">[1]</span></span></a> <span lang="EN-US" style="font-family: FranklinGothic, 'serif';">Valdemāra Rozī&scaron;a, Jāņa d., dz. 1899. g. Jaunciemā, dzīv. Teātra ielā 48 dz. 6), stāstījums Jūrmalas Vēstures un mākslas muzeja (tag. Jūrmalas pilsētas muzejs) vecākajai zinātniskai līdzstrādniecei I. Andrucei 1984. gada 26. oktobrī (JrNM, Nr. 11730).</span></p> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 10pt; font-family: Calibri;">&nbsp;</p> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 10pt; font-family: Calibri;">&nbsp;</p> </div> </div> Teodors Marienfelds 1888-1966
2022.03.09 Miķelis Brūžis <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 16.35pt;"><strong><span lang="LV">Miķelis Brūžis</span></strong><span lang="LV"> (<em><span style="font-style: normal;">1868-1941. gada 5. novembris). Viņ&scaron;</span></em> bija Rīgas Politehnikuma ķīmijas profesora K.A.Bi&scaron;ofa laborants, vēlāk Kazahstānā &mdash; Čimkentas un Turkestānas <em><span style="font-style: normal;">pilsētās</span></em> <em><span style="font-style: normal;">santonina</span></em> <em><span style="font-style: normal;">fabrikants</span></em>, <em><span style="font-style: normal;">tad</span></em> <em><span style="font-style: normal;">dzimtenē</span></em> &mdash; <em><span style="font-style: normal;">aktīvs</span></em> <em><span style="font-style: normal;">darbinieks</span></em> <em><span style="font-style: normal;">Rīgas</span></em> <em><span style="font-style: normal;">latvie&scaron;u biedrībā, pat tās Zinību komisijas priek&scaron;nieks (ievēlēts 1915.g. februārī), tad pārstāvis Rīgas domē, Tautas padomē. Satversmes sapulces biedrs, pēc 1918. gada 18. novembra Rīgas pilsētas pagaidu domes priek&scaron;sēdētājs </span></em><span class="searchresultstext">(viņa domubiedrs &mdash; Gustavs Zemgals bija pilsētas galva), </span><em><span style="font-style: normal;">pēc tam uzņēmējs, namsaimnieks Rīgā, Hipotēku bankas direktors, a/s "Ķieģelnieks" rīkotājdirektors. Bružs bija pazīstamā īres nama Elizabetes ielā 21a īpa&scaron;nieks, kur atradās Rēriha muzejs, bet vēlāk dzīvoja Arvīds Pel&scaron;e un Jānis Kalnbērziņ&scaron;, pēc tam arī skandalozais Aleksandrs Lavents. Kad 1941.gada 14. jūnijā Brūžu ģimeni deportēja, 5. novembrī viņ&scaron; gāja bojā Soļikamskas nometnē.</span></em><a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a></span></p> <p><em><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-style: normal;">Pēc kaimiņmājas iedzīvotāja Raimonda Ozoliņa stāstījuma TV raidījumā &bdquo;Ielas garumā&rdquo;, Brūžiem piederēja arī ķieģeļceplis un no tiem viņ&scaron; būvēja arī savu vasaras māju. Izsūtī&scaron;anas dienā uz mājas sliek&scaron;ņa stāvot, Miķelis Brūžis esot palūdzis kafijas tasi, izdzēris to un tad sasitis, pie sevis nosakot, lai nolādēta tāda vara. Divi miliči un smagā ma&scaron;īna stāvēja uz ceļa, uzlika viņus aug&scaron;ā un aizvizināja uz Sibīriju. Izsūtījumā viņ&scaron; miris, bet kundze pati sev atņēmusi dzīvību. Četri bērni un bērnubērni atradu&scaron;i mājvietu Kanādā un citur pasaulē, pat Pakistānā</span></em></p> <div><hr align="left" size="1" width="33%" /> <div id="ftn1"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[1]</span></span></a><span lang="LV"> <em><span style="font-style: normal;">Jānis Stradiņ&scaron;. Par Rīgas Tehnisko Universitāti Rīgas 800 gadu jubilejas kontekstā // Tehnikas apskats. 2000. gada 1. janvāris</span></em></span></p> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">&nbsp;</p> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV"><em><span style="font-style: normal;">Teksts: Mg. hist. A. Radovics</span></em></span></p> </div> </div> Miķelis Brūžis 1868-1941
2022.02.20 Ilgars Grosvalds <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Ķīmiķis tehnologs, zinātņu vēsturnieks, Valsts emeritētais zinātnieks (2006) <strong>Ilgars Grosvalds</strong>. A<span style="font-family: -apple-system, BlinkMacSystemFont, 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif;">utors septiņsimt zinātniskiem un populārzinātniskiem darbiem.</span></p> <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Grosvalds dzimis 1927. gadā ASV Masačūsetas pavalstī Lorensas <em>(Lawrence)</em> pilsētā 40 km no Bostonas būvuzņēmēja Džona (Jāņa) un Ellas Grosvaldes, dzim. Grēviņa, ģimenē. Vecāki dēlam deva vārdu Džons Ilgars un Lorensā izdotajā dzim&scaron;anas apliecībā viņ&scaron; reģistrēts kā <em>John Ilgar</em>. Divdesmito gadu beigās ģimene atgriezās neatkarīgajā Latvijā. Džons un Ella Grosvaldi iegādājās namīpa&scaron;umus Rīgas Jūrmalā, Undīnes ielā 7 un Jūras ielā 7. Diemžēl reģistrējot mazo Džonu Ilgaru Rīgas Dzimtsarakstu nodaļā, izdota apliecība, kurā saglabājās tikai vārds Ilgars. Majoros pagāja viņa bērnība un skolas gadi. Mācības viņ&scaron; uzsāka Majoru pamatskolā (1934&ndash;1939), kur par pārzini bija Andrejs Skuja, mācītāja un rakstnieka Andrieva Niedras kādreizējais ērģelnieks. Reiz skolā noticis pārpratums: aizpildot klases žurnālu, skolotāja jautāja Ilgaram par viņa dzim&scaron;anas vietu. Viņ&scaron; atbildēja, ka dzimis Amerikā, par to tika izraidīts no klases, jo skolotāja domāja, ka zēns par viņu smejas. Nepalīdzēja pat tas, ka klases biedri Ilgaru aizstāvēja. Pamatskolā matemātikas skolotājs Arturs Stūrmanis, kam vienīgajam no pedagogiem bija augstākā izglītība, par centību rēķinā&scaron;anā zēnu ne vienu reizi vien atalgoja ar augstāko atzīmi. Majoru pamatskolas ēka piederēja Latvie&scaron;u biedrībai. Lielajā zālē bieži notika sarīkojumi, teātra izrādes un balles, kurās pulcējās visa Jūrmalas elite: pilsētas galva, policijas priek&scaron;nieks, skolotāji, ārsti, pa&scaron;valdības un sabiedriskie darbinieki. Vasaras Ilgaram pagāja lielajā skautu nometnē Lielupē, jo viņ&scaron; bija 3. jūras skautu vienības dalībnieks. Lepni viņ&scaron; nēsāja savu zilo jūras skautu formu ar daudzajām kabatām, kas zēnam patika daudz labāk nekā zaļā sauszemes skautu forma. Izturējis eksāmenus, viņ&scaron; iestājās Jūrmalas Valsts ģimnāzijā, kas bija izvietota biju&scaron;ās kūrmājas telpās Dubultos.</p> <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Ilgaram izveidojās draudzība ar vairākiem klases biedriem, piemēram, G. Čači, kur&scaron; kļuvis par datorspeciālistu ASV, T. Kalnāru &ndash; virsmežzini Lielbritānijā, kā arī ar T. Vankinu, I. Ozoliņu, I. Briedi. II Pasaules kara laikā vasarās strādāja Rundāles &bdquo;Strēlniekos&rdquo; pie tēva radinieka Arnolda Gludiņa, kur&scaron; pēc kara krita kā nacionālais partizāns Īles bunkurā pie Dobeles. 1944. gada rudenī pēc vācu frontes pārrāvuma un cīņām Jelgavā, no Rundāles, Mežotnē pārceļoties ar prāmi pār Lielupi, Ilgars laimīgi ar riteni nokļuva Rīgas Jūrmalā. Rudenī atsākās skolas gaitas ģimnāzijā.</p> <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Beidzot vidusskolu 1946.gadā, tālākais ceļ&scaron; bija skaidrs &ndash; uz Ķīmijas fakultāti. Pēc nokārtotiem eksāmeniem viņu uzņēma Farmācijas tehnoloģijas grupā, no kuras drīz vien pārgāja uz Koksnes ķīmijas, bet vēlāk uz Silikātu tehnoloģijas grupu.<span style="font-family: -apple-system, BlinkMacSystemFont, 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif;">Kad I.Grosvalds ieguva ķīmijas tehnologa kvalifikāciju, viņu 1951.gadā uzaicināja darbā Slokas cementa fabrikā par tehnisko vadītāju. Nāko&scaron;ajā gadā viņ&scaron; uzsāka studijas Ļeņingradas Industriālā neklātienes institūta Rīgas filiālē (1952&ndash;1957). Vakaros viņ&scaron; pasniedza ķīmiju Slokas strādnieku jaunatnes vidusskolā.</span></p> <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Se&scaron;desmitajos gados I.Grosvaldu uzaicina veikt javu pētījumus Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas institūtā. Jaunās atziņas un zinā&scaron;anas apkopoja monogrāfijās &bdquo;No piramīdām līdz dzelzsbetonam&rdquo; (1964), &bdquo;Latvijas dzīļu bagātības&rdquo; (1970). Pēc pieciem gadiem viņ&scaron; aizstāvēja tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju, par ko 1993.gadā pie&scaron;ķirts Latvijas Republikas inženierzinātņu doktora grāds. Rīgas Politehniskā institūta Silikātu tehnoloģijas katedrā strādāja par vecāko inženieri, vecāko zinātnisko līdzstrādnieku un pētnieku.&nbsp;<span style="font-family: -apple-system, BlinkMacSystemFont, 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif;">Nodarbojoties ar javu pētījumiem, viņa interesi piesaistīja senās javas, kas cie&scaron;i savijās ar Latvijas arhitektūras pieminekļu atjauno&scaron;anu. Viņu interesēja Brāļu kapu, Brīvības pieminekļa un Doma baznīcas atjauno&scaron;ana. I. Grosvalda ieguldījumu Kultūras ministrija novērtēja, pie&scaron;ķirot Restaurācijas vecmeistara sertifikātu. Sarakstījis monogrāfiju </span><span style="font-family: -apple-system, BlinkMacSystemFont, 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif;">&laquo;Grēviņu dzimta&raquo; (2012).</span></p> <p><span style="background-color: #ffffff; color: #333333; font-family: -apple-system, 'system-ui', 'Segoe UI', Roboto, 'Helvetica Neue', Arial, 'Noto Sans', sans-serif; font-size: 16px;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Miris 2019. gada 21. februārī.</span></p> <p><span style="background-color: #ffffff; color: #333333; font-family: -apple-system, 'system-ui', 'Segoe UI', Roboto, 'Helvetica Neue', Arial, 'Noto Sans', sans-serif; font-size: 16px;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Teksts: Mg. hist. A. Radovics</span></p> Ilgars Grosvalds 1927–2019
2025.04.03 Marsels Fausts <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt; text-align: center;"><strong><span lang="LV" style="font-family: Times;">Dubultu dakteris Marsels Fausts</span></strong></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">&nbsp;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Dubultos vēsturiski jau kop&scaron; kūrorta ra&scaron;anās dzīvoja ārsti. Pārsvarā tie bija vācu tautības. Lūk, viens no viņiem &ndash; Marsels (<em>Marcel</em>) Fausts (<em>Faust</em>), Karla dēls, dzimis 1891. g. 23. oktobrī Keļcas guberņā Krievijā. Atvaļināts no armijas leitnanta pakāpē. 1915. g. 8. novembrī Maskavā apprecējās ar Margaritu Antosovskaju (pasē: Anto&scaron;evskis), dz. 1894. g. 10. martā Rjazaņā, Krievijā. Viņiem 1924. g. 19. septembrī Rīgā piedzima meitiņa Irēne Katrīne.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">1911. gadā viņ&scaron; absolvēja Rīgas Aleksandra ģimnāziju. Pirmā prakses vieta 1923. gadā Faustam bija Viļaka, kur viņ&scaron; strādāja kā iek&scaron;ķīgo slimību ārsts, tad 1925. gadā Lejasciems. No 1927. gadā viņa privātklīnika sievie&scaron;u slimībām un dzemdē&scaron;anas palīdzībai atradās Dubultos, Robežu ielā 17 (tagad Kļavu iela). Atvērta visu gadu. Dakteris &scaron;eit bija pierakstīts, tātad patstāvīgi arī dzīvoja.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">1928. g. 14. novembrī Fausts iz&scaron;ķīrās no sievas (meita </span><span lang="LV">palika mātes audzinā&scaron;anā un kop&scaron;anā) </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">un no 1929. g. 8. februāra dzīvoja Rīgā, Kalnciema ielā 12, dz. 2. &Scaron;ī gada 10. martā viņ&scaron; apprecējās otrreiz ar Idu Mīlenbergu <em>(M&uuml;hlenberg)</em>, dzimu&scaron;u 1896. g. 11. martā Rīgā, no Kalnciema ielas 12, dz. 2. Viņa strādāja E. Gerbeļa kantorī&nbsp; par kantoristi.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Dr. Fausts bija tas otrs ārsts, kuru enerģiskā Raiņa kaimiņiene Emīlija Bērziņa sameklēja viņa nāves brīdī 1929. gada 12. septembrī.<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a> Tomēr &ndash; par vēlu. Saprazdams, ka palīdzība vairs nav vajadzīga, nemaz nepiegāja pie Raiņa un, neuzkavējies ne brīdi, aizsteidzās projām.<a title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[2]</span></span></span></a> Nāves brīdī pie dzejnieka bija viņa draugs sievie&scaron;u ārsts B. Liv&scaron;ics. Tomēr bērnu ārsts Jēkabs Nīmanis savās atmiņās raksta: Liv&scaron;ica .. rīcība, ierodoties pie Raiņa pēdējā dzīvības dienā, 12. septembrī, bez jebkādiem medicīniskiem līdzekļiem, arī ne &scaron;ļirces, ir nepiedodama un neattaisnojama. Es vēlāk personīgi sarunājos ar kolēgu Faustu par pielaižamiem Raiņa nāves cēloņiem un par soļiem, kādus Liv&scaron;icam vajadzējis spert Raiņa dzīvības glāb&scaron;anas mēģinājumā. Dr. Fausts bija sa&scaron;utis par Li&scaron;ica bezatbildīgo, jā, pat noziedzīgo izrīcību.<a title="" href="#_ftn3" name="_ftnref3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[3]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Pēc tam pa&scaron;am ārstam gadījās nelaime: 1929. gada 9. oktobrī plkst. 19.50 braucot ar vieglo automa&scaron;īnu pa Tērbatas ielu pret namu 20 viņ&scaron; pilnā gaitā uzdrāzās 14 g. v. Laimonim Noriņam no Daugavpils ielas 21. Zēns tika <span class="searchresultstext">notriekts uz ielas bruģa un ma&scaron;īna pārbrauca viņam</span> pāri. Noriņ&scaron; bija vārīgi ievainots kājā, pārsista galva un viss ķermenis satriekts. Viņu nogādāja Bērnu slimnīcā. Faustam &scaron;is gadījums nebija pirmais, arī pagāju&scaron;ajā vasarā viņam tāda nelaime notika ar kādu bērnu Jūrmalā.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">No 1930. g. 4. janvāra viņ&scaron; dzīvoja Dubultos, Mellužu prospektā 18, kur bija arī viņa prakse un sieviešu slimību un dzemdēšanas palīdzības privātklīnika. 11. martā piedzima meita Anita-Henni. Nāko&scaron;ā, 1931. gada pilsētas pa&scaron;valdības vēlē&scaron;anās viņu ievēlēja domē. Tomēr Faustam radās naudas grūtības un 7. jūlijā vairāksolī&scaron;anā tika izsludināta viņa kustamā manta: o&scaron;a koka bufete, dīvāns un trīs krēsli, kopā par Ls 188,30.&nbsp; </span><span lang="EN-US">No 1931. g. 12. novembra Fausts dzīvoja Gončarova ielā 20 (tagad Z. Meierovica prospekts 21). 1934. g. 22. augustā nāko&scaron;ajā vairāksolī&scaron;anā pārdeva viņa trauku bufeti un radio aparātu, novērtētus par Ls 230. Bet 8. septembrī Rīgā piedzima meita Irma Gerda. No 1936. g. 11. maija viņi dzīvoja Z. Meierovica prospektā 21, bet no 1939. g. 27. septembra </span><span lang="LV">- </span><span lang="EN-US">Rīgā, Kalēju ielā 18/20, dz. 6.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="EN-US">Ar to ziņas par &scaron;o Dubultu ārstu izsīkst, jo novembrī viņ&scaron; ar ģimeni izceļoja uz Vāciju.</span> <span lang="LV">Pieminēts &Scaron;čecinas pilsētas reģistros. Aizbrauca arī viņa pirmā sieva ar meitiņu.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">&nbsp;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><strong><span lang="LV">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></strong></p> <div><br clear="all" /><hr align="left" size="1" width="33%" /> <div id="ftn1"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 10pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US">[1]</span></span></a> <span lang="LV">Jūlijs Lācis. Raiņa pēdējie acumirkļi //&rdquo;Jaunākās Ziņas&rdquo; Nr. 207, 1929. gada 13. septembrī.</span></p> </div> <div id="ftn2"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 10pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US">[2]</span></span></a> <span lang="LV">N. Istomins. Raiņa pēdējās dienas. Grām.: Rainis laikabiedru astmiņās. Rīga: Liesma, 1985, 321.-324. lpp.</span></p> </div> <div id="ftn3"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 10pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref3" name="_ftn3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US">[3]</span></span></a> <span lang="LV">J. Nīmanis. Manas tik&scaron;anās ar Raini un Aspaziju. 22., 23. un 28. lpp. RLMVM 139188, Rai R 177/7.</span></p> </div> </div> Marsels Fausts 1891-?
2022.04.08 Mārtiņš Eihe <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><strong><span lang="LV">Mārtiņ&scaron; Eihe</span></strong></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">&nbsp;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 17.15pt;"><span lang="LV">Dubultu draudzes mācītājs Mārtiņ&scaron; Eihe dzimis 1880. g. 27. janvārī Ādažu-Berģu Jaun-Muguros, kur viņa tēvs bija saimnieks un Ādažu baznīcas pērminderis. No 1890.&mdash;1896. gadam mācījās vietējās Ādažu skolās. 1896. gada rudenī iestājās Valmieras skolotāju seminārā Torņakalnā, kuru beidza 1899. gadā un tūlīt stājās skolotāja darbā Katlakalna pagasta Krusta skolā. No 1902. gada strādāja Rīgas Āgenskalna (4.) pamatskolā, bet 1916.&mdash;1931. gadā bija &scaron;īs skolas pārzinis. 1913. gada 11. augustā pie Dubultu draudzes mācītāja J. Op&scaron;a kopā ar sievu Evu, dz. Treumani, kristīja dēlu Vitus. No 1922. gada M. Eihe studēja Latvijas universitātes teoloģijas fakultātē. Tika godalgots par sacensības darbu &bdquo;Evaņģēliskas baznīcas un ticības dzīve Kurzemē XVII. un XVIII. gs. pēc garīgās rakstniecības darbiem latvie&scaron;u valodā". Studijas beidza ar cand. theol. grādu 1928. gada 15. maijā.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.75pt;"><span lang="LV">Tika ordinēts 1929. gada 9. novembrī Vecajā Ģertrūdes baznīcā par vikāru Rīgas apriņķa prāvesta rīcībā, bet 13. novembrī par 30 gadu skolotāja darbību tika apbalvots ar Triju zvaigžņu V &scaron;ķiras&nbsp; ordeni Nr. 2008. Tūlīt vikarēja Dubultu draudzē un ar 1931. gada 1. aprīli kļuva &scaron;īs draudzes pastāvīgs mācītājs.&nbsp; Daudz darba M. Eihe pielika pie Bulduru baznīcas remonta. Sarakstīja &bdquo;Reliģijas mācības&rdquo; grāmatas pamatskolām, no kurām dažas piedzīvoja 11. iespiedumus. Kopā ar mācītāju L. Rumbu izdeva &bdquo;Dziesmu grāmatu skolām&rdquo;, piedalījās ar referātiem un rakstiem periodikā.<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a> Dzīvoja Parka ielā 6 (IV-4-9).&nbsp;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 17.15pt;"><span lang="LV">Eihe iedibināja baznīcas garīgās mūzikas koncertu tradīciju, kura turpinās līdz mūsdienām. Piemēram: 1931. gada novembrī Ticības atjauno&scaron;anas svētkos dievnamā uzveda J. Haidna oratoriju &bdquo;Pie krusta&rdquo;, ko izpildīja Rīgas latvie&scaron;u skolotāju biedrības koris.<a title="" href="#_ftn4" name="_ftnref4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[2]</span></span></span></a> 1939. gada 18. novembrī Dubultu baznīcā pirmo reizi atskaņoja Induļa Kalniņa komponēto &bdquo;18. novembra kantāti&rdquo; korim, baritona solo un ērģelēm. Kantāti atskaņoja draudzes koris viņa dēla Vitus Eihes vadībā. Baritona solo dziedāja Broņislavs Pup&scaron;to, pa&scaron;am autoram atskaņojot ērģeļu partiju.<a title="" href="#_ftn5" name="_ftnref5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[3]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 16.35pt;"><span lang="LV">Mācītāja Mārtiņa Eihes otrs dēls Mārtiņ&scaron; izvēlējās pavisam citu dzīves ceļu. 1933. gada jūnijā viņ&scaron; tika ievēlēts par &bdquo;Sporta un morāliski-fiziskās audzinā&scaron;anas biedrības Tēvijas Sargs&rdquo; sekretāra palīgu - organizācija darbojās &bdquo;Latvie&scaron;u tautas apvienības Ugunskrusta&rdquo; paspārnē.<a title="" href="#_ftn6" name="_ftnref6"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[4]</span></span></span></a> 1933. gada 20. augusta pēcpusdienā Dubultu baznīcā mācītājs Eihe noturēja dievkalpojumu pērkonkrustie&scaron;iem, pēc kura bija garīgs koncerts ar Pērkonkrusta pūtēju orķestra piedalī&scaron;anos.<a title="" href="#_ftn7" name="_ftnref7"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[5]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">Tas, kas bija iespējams demokrātiskā valsti, vairs nebija iespējams pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma 1934. gada 15. maijā, kad visas politiskās organizācijas tika slēgtas. Kad 1934. gada jūlijā pērkoņkrustie&scaron;i sapulcējās Dubultu baznīcā uz dievvārdiem, bet pēc tam nelegāli kāpās noturēja slepenu sapulci, to uzzināja politiskā pārvalde.<a title="" href="#_ftn8" name="_ftnref8"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[6]</span></span></span></a> Kādas slepenas apspriedes laikā 1934. gada 13. jūlijā policija apcietināja 95 personas, to starpā mācītāja dēlu Mārtiņu Eihi un nodeva kara tiesai. Prāvā 11 apsūdzētiem inkriminēja soda likuma 71. pants &mdash; par piedalī&scaron;anos nelegālā organizācijā, kas spraudusi par mērķi ar varas gā&scaron;anu. Mārtiņ&scaron; nokļuva cietumā. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā abi dēli tika izsūtīti un izsūtījumā Vitus gāja bojā.<a title="" href="#_ftn9" name="_ftnref9"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[7]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">Varbūt tie&scaron;i tāpēc vācu okupācijas laikā <em><span style="font-style: normal;">Dubultos</span></em><em> </em>gar<em> </em><em><span style="font-style: normal;">baznīcas</span></em><em> </em>gruntsgabalu robežu tika iestādīts eglī&scaron;u dzīvžogs un gar galvenās ieejas celiņa malu iedēstīti 200 dzīvības kociņi aizvesto piemiņai.<a title="" href="#_ftn10" name="_ftnref10"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[8]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">1947. gadā ļoti mistiskos apstākļos mācītāju Eihi apcietināja.<a title="" href="#_ftn11" name="_ftnref11"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[9]</span></span></span></a>&nbsp;<span style="font-family: sans-serif; font-size: 14px; text-indent: 0px; background-color: #f5f5f5;">Abi vecāki biju&scaron;i gaužām sagrauti par abu deportēto dēlu tikteni. Sirmais mācītājs miris 1952. gada martā, nesagaidīdams sava vecākā dēla Mārtiņa atgrie&scaron;anos no Sibīrijas.</span>&nbsp;Atdusas Vecdubultu kapos.</span></p> <div><br clear="all" /><hr align="left" size="1" width="33%" /> <div id="ftn1"> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[1]</span></span></a><span lang="LV"> R. Z. // Svētdienas Rīts, Nr. 5. 29. janv. 1940</span></p> </div> <div id="ftn4"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref4" name="_ftn4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[2]</span></span></a><span lang="LV"> H. Mežmatis. Oratorijas uzvedums Dubultu baznīcā // Jūrmalas Vārds, Nr. 42. 1932. gada 5. novembris</span></p> </div> <div id="ftn5"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref5" name="_ftn5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[3]</span></span></a><span lang="LV"> Ed. R. Jaunas latvie&scaron;u kantātes pirmatskaņojums // Latvijas Kareivis, Nr. 265. 22. nov. 1939</span></p> </div> <div id="ftn6"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref6" name="_ftn6"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[4]</span></span></a><span lang="LV"> Fraternitas Livonica "1926&ndash;1991"</span></p> </div> <div id="ftn7"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref7" name="_ftn7"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[5]</span></span></a><span lang="LV"> A. Paeglis. Pērkonkrusts pār Latviju. 1932-1944. R.: Klubs 415, 2005, 32. lpp.</span></p> </div> <div id="ftn8"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref8" name="_ftn8"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[6]</span></span></a><span lang="LV"> Izmeklē&scaron;anas tiesnesim nodoti &bdquo;pērkonkrustie&scaron;i&rdquo; // Latvijas Kareivis, Nr. 230. 12. okt. 1934; Prokuroram nodoti 23 &bdquo;pērkoņkrustie&scaron;i // Rīts, Nr. 48. 1934. gada 12. oktobris</span></p> </div> <div id="ftn9"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref9" name="_ftn9"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[7]</span></span></a><span lang="LV"> &bdquo;Eihe Vitus<strong> </strong>Mārtiņa d., dz. 1913, <em><span style="font-style: normal;">Dubulti</span></em><em>,</em> Parka iela 6, arest. 14.06.41. Krasnojarskas nov. Kraslags, miris 02.02.51. Lieta Nr. P-1274&rdquo; - Aizvestie. 1942.gada 14. jūnijs. R., 2007</span></p> </div> <div id="ftn10"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref10" name="_ftn10"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[8]</span></span></a><span lang="LV"> Māc. R. Zariņ&scaron;. Skats mūsu baznīcas dzīvē 1942./43. g. // Baznīcas Ziņas 1944. 23. janvāris</span></p> </div> <div id="ftn11"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref11" name="_ftn11"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[9]</span></span></a><span lang="LV"> Ev. lut. baznīca Latvijā zem sarkanās zvaigznes //&nbsp; Mājas Draugs. 1950. gada 1. maijs</span></p> </div> <div id="ftn12"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">&nbsp;</p> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Teksts: Mg. hist. A. Radovics</span></p> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a class="reference" href="../../places/view/53" data-id="53">53 - Bij. Mācītāja Eihes māja</a></p> </div> </div> Mārtiņš Eihe 1880-1952
2022.05.31 Jānis Ulmanis <p><a class="reference" href="../../places/view/44" data-id="44">44 - Bij. kinoteātris "Līgo" Mellužos</a></p> Jānis Ulmanis 1891-1964
2022.07.24 Aleksandrs Rusteiķis <p>&nbsp; &nbsp; &nbsp;Piedzima 1892. gada 1. janvārī Rīgā, mācījās Pēterburgas A. Suvorina teātra skolā.<span style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 12pt;">1914. gadā tika angažēts Maskavas Dailes teātrī. </span><span style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 12pt;">Filmējās galvenajā lomā krievu filmā "Bēglis" (1914, režisors A. Volkovs). No 1918. līdz 1922. gadam dzīvoja Ta&scaron;kentā,&nbsp;</span><span style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 12pt;">kur izveidoja un vadīja teātra studiju. 1922. gadā kopā ar ģimeni devās uz Lietuvu, bija Lietuvas Valsts operas teātra režisors Kauņā.</span></p> <p><span style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 12pt;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Kop&scaron; 1924. gada dzīvoja Latvijā, strādāja par režisoru Rīgas Krievu kamerteātrī </span><span style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 12pt;">un Krievu drāmas teātrī. 1925. gadā piedalījās vairākās epizodiskās lomās Francijas filmā "Mihails Strogovs". Pasniedza aktiera meistarību kinomākslas studijās "Stars", "Sfinkss", "Latkino". Bija režisors fiilmām "Par tēvu zemi", "Lāčplēsis", "Daugava", "Dzimtene sauc", "Aizsprosts" u.c. Dzīvoja Dubultos pie Beltes kundzes Liedaga ielā 18 (toreiz Smil&scaron;u iela 6/8). Vēlāk dzīvoja Majoros, Jaunā ielā 7. 1937. gadā pārcēlās dzīvot uz Aleksandra ielu 53 (tagad Jāņa Pliek&scaron;āna iela), kur 1986. gadā tika uzstādīta memoriālā plāksne.</span></p> <p><span style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 12pt;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Pēc kara strādāja par fotogrāfu ateljē Majoros uz Jomas un Turaidas ielas stūra. Miris 1958. gada 27. februārī, atdusas Vecdubultu kapos.</span></p> <p><span style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 12pt;">Teksts: Mg. hist. A. Radovics</span></p> Aleksandrs Rusteiķis 1892-1958
2023.04.14 Eduards Rikveilis <div id="post-body-6820405079360022993" class="post-body entry-content" style="width: 520px; line-height: 1.4; position: relative; background-color: #ffffff;"> <p class="MsoNormal" style="color: #292929; font-family: Arial, Tahoma, Helvetica, FreeSans, sans-serif; font-size: 13.2px; line-height: normal; margin-bottom: 0cm;"><em><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: arial;">Eduards Rikveilis dzimis 1876. gada 5. jūnijā Rīgā. Strādnieks.</span></span><span style="font-family: arial; font-size: 12pt;">&nbsp;</span></em></p> <p class="MsoNormal" style="color: #292929; font-family: Arial, Tahoma, Helvetica, FreeSans, sans-serif; font-size: 13.2px; line-height: normal; margin-bottom: 0cm;"><em><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: arial;">No 1897. līdz 1901. gadam atradies Krievijas armijas dienestā, dienējis Georga I cietok&scaron;ņa pulkā Var&scaron;avā. 1905. gadā iesaukts atkārtoti, dažus mēne&scaron;us nodienējis kādā pulkā Somijā, tad atvaļināts.</span></span><span style="font-family: arial; font-size: 12pt;">&nbsp;</span></em></p> <p class="MsoNormal" style="color: #292929; font-family: Arial, Tahoma, Helvetica, FreeSans, sans-serif; font-size: 13.2px; line-height: normal; margin-bottom: 0cm;"><em><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: arial;">Pirmā pasaules kara laikā iesaukts armijā tre&scaron;oreiz, iedalīts 115. Vjazmas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Austrumprūsijā. Ticis kontuzēts, apbalvots ar Jura krusta IV &scaron;ķiru. 1915. gada martā Augustovas mežos kritis vācu gūstā.</span></span><span style="font-family: arial; font-size: 12pt;">&nbsp;</span></em></p> <p class="MsoNormal" style="color: #292929; font-family: Arial, Tahoma, Helvetica, FreeSans, sans-serif; font-size: 13.2px; line-height: normal; margin-bottom: 0cm;"><em><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: arial;">Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 26. maijā Rīgā, 1. Bruņotā diviziona sastāvā piedalījies pirmajās kaujās pret bermontie&scaron;iem, ievainots.</span></span><span style="font-family: arial; font-size: 12pt;">&nbsp;</span></em></p> <p class="MsoNormal" style="color: #292929; font-family: Arial, Tahoma, Helvetica, FreeSans, sans-serif; font-size: 13.2px; line-height: normal; margin-bottom: 0cm;"><em><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: arial;">Pavēlē par apbalvo&scaron;anu ar Lāčplē&scaron;a Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 8. oktobrī pie Rīgas, kad bermontie&scaron;i uzbruka pa Jelgavas &scaron;oseju un dzelzceļa līniju, kareivis Rikvelis &ldquo;kā pirmais numurs pie ātr&scaron;āvēja lielgabala uz vaļējās bruņuvilciena platformas atklāja spēcīgu uguni, atsita ienaidnieku un apklusināja ložmetēju. Ievainots plecā, pēc pārsie&scaron;anas turpināja cīņu, līdz tika ievainots otrreiz un zaudēja samaņu&rdquo;.</span></span><span style="font-family: arial; font-size: 12pt;">&nbsp;</span></em></p> <p class="MsoNormal" style="color: #292929; font-family: Arial, Tahoma, Helvetica, FreeSans, sans-serif; font-size: 13.2px; line-height: normal; margin-bottom: 0cm;"><em><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: arial;">Evakuēts uz Torņakalna slimnīcu, kur kritis vācu gūstā. Atbrīvots pēc Jelgavas ieņem&scaron;anas, atgriezies Bruņuvilcienu divizionā.</span></span><span style="font-family: arial; font-size: 12pt;">&nbsp;</span></em></p> <p class="MsoNormal" style="color: #292929; font-family: Arial, Tahoma, Helvetica, FreeSans, sans-serif; font-size: 13.2px; line-height: normal; margin-bottom: 0cm;"><em><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: arial;">Atvaļināts 1921. gada 28. aprīlī. &Scaron;veicars Ārlietu ministrijā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi un Somijas Baltās Rozes ordeņa goda zīmi. Pie&scaron;ķirts apbūves gabals Bulduros. No 1935. gada pensionārs.</span></span><span style="font-family: arial; font-size: 12pt;">&nbsp;</span></em></p> <p class="MsoNormal" style="color: #292929; font-family: Arial, Tahoma, Helvetica, FreeSans, sans-serif; font-size: 13.2px; line-height: normal; margin-bottom: 0cm;"><em><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: arial;">Otrā pasaules kara laikā dzīvojis Asaros. Miris 1946. gada 2. decembrī Jūrmalā.</span></span><span style="font-family: arial; font-size: 12pt;">&nbsp;</span></em></p> <div id="post-body-6820405079360022993" class="post-body entry-content" style="width: 520px; line-height: 1.4; position: relative;"> <p class="MsoNormal" style="color: #292929; font-family: Arial, Tahoma, Helvetica, FreeSans, sans-serif; font-size: 13.2px; line-height: normal; margin-bottom: 0cm;"><span style="font-family: arial;"><span style="font-size: 12pt;">1995. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa uz E. Rikveiļa kapa uzstādīja tipveida granīta piemiņas plāksni, ko pēc arhitektes Anitas Naudi&scaron;as meta izgatavoja uzņēmuma &ldquo;Akmens &ndash; 1&rdquo; darbnīcā Slokā. </span></span><span style="font-family: arial;"><span style="font-size: 12pt;">Tajā iekalts teksts:</span><span style="font-size: 12pt;">&nbsp;</span></span></p> <p class="MsoNormal" style="color: #292929; font-family: Arial, Tahoma, Helvetica, FreeSans, sans-serif; font-size: 13.2px; line-height: normal; margin-bottom: 0cm; text-align: center;" align="center"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: arial;">LĀČPLĒ&Scaron;A KARA ORDEŅA KAVALIERIS<br />EDUARDS RIKVEILIS<br />1876 &ndash; 1947</span></span></p> <p class="MsoNormal" style="line-height: normal; margin-bottom: 0cm;"><span style="color: #292929; font-family: arial;"><em>https://karavirukapi.blogspot.com/2020/11/asaru-kapos-lkok-eduarda-rikveila.html</em></span></p> </div> </div> Eduards Rikveilis 1876-1947
2025.04.11 Vilhelms Purvītis <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-align: center;"><strong><span lang="LV">Vilhelms Purvītis Dubultos</span></strong></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><span lang="LV">&nbsp;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Mūsu glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvī&scaron;a daiļradē </span><span style="text-indent: 22.9333px;">nozīmīgu vietu </span><span style="text-indent: 22.9333px;">ieņem </span><span style="text-indent: 22.9333px;">Dubulti</span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 17.2pt;">.</span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 17.2pt;"> </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 17.2pt;">1921. gadā Purvītis tika iecelts par Mākslas akadēmijas profesoru, bet 1922. gadā viņu ievēlēja par rektoru un sākot ar &scaron;o gadu gleznotājs sāka regulāri pavadīt vasaras Jūrmalā, Dubultos, Gončarova ielā 12 (tagad Aspazijas iela 1). Aija Salmiņa TV raidījumā &ldquo;Ielas garumā&rdquo; 2008. gadā</span><a style="font-size: 12pt; text-indent: 17.2pt;" title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a><span style="font-size: 12pt; text-indent: 17.2pt;"> stāstīja: Kādreiz vasarās nevis tagad redzamajā mājā, bet tur dziļāk [eso&scaron;ā ēkā] dzīvoja gleznotājs Purvītis.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><span lang="LV">&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; 1934. gada maijā viņu vairs nepārvēlēja par rektoru. Pavasarī viņ&scaron; aizmirsa savlaicīgi samaksāt īri vasarnīcas īpa&scaron;niekam, kurā&nbsp; bija nodzīvojis 12 vasaras un drīz vien tā jau bija izdota citam.<a title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[2]</span></span></span></a> Tomēr Purvītis nezaudēja mīlestību pret Dubultiem un apmetās citur. Lūk, kā 1933. gadā tik&scaron;anos ar gleznotāju apraksta &bdquo;Pēdējā Brīža&rdquo; korespondents:</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">&bdquo;Profesoriem arī salst. Netālu no Dubultu stagnas sēd kāds cilvēks biezā mētelī un lielu &scaron;alli ap kaklu. Viņ&scaron; sēd liela molberta priek&scaron;ā un cītigi triepj krāsas us audekla. Pieejot tuvāki izrādās ka tas &mdash; profesors Purvītis kur&scaron; vasaru dzīvoja Dubultos, Gončarova ielā 10.&nbsp; Viņ&scaron; &scaron;ovasaru vienīgi daudz gleznojot, no &scaron;itās vasaras, jūras un atpūtas tam nav bijis ne vēsts. Braukājis pa Latgali meklēdams īpatnākos skatus un tos uzlikdams uz audekla. Viņ&scaron; daudz gleznojis arī Jūrmalā, bet te esat mokas ar nelūgtiem skatītājiem, kas mēdzot sapulcēties aiz muguras un ļoti gudri runāt; tādas lietas samaitājot visu patiku un novēr&scaron;ot domas no darba. (---) Jūrmalas rudenis profesoram nemaz nepatīk, neesot ne krāsu, ne citu rudeņa patīkamo atribūtu, tālāk uz Tukuma pusi, gan esot jaukas ainavas...&rdquo;<a title="" href="#_ftn3" name="_ftnref3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[3]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 16.35pt;"><span lang="LV">Gleznotājs Ludolfs Liberts 1946. gadā rakstīja: &bdquo;Ejot strādāt dabā, Purvītis uzdevumam mēdza pieiet divējādā veidā. Vienkārt, ņemot dabu <em><span style="font-style: normal;">tādu</span></em>, kāda <em><span style="font-style: normal;">tā</span></em> patiesi ir, nemēģinot viņā neko kompozicionāli pārkārtot vai, tā sakot, labot. Tad visbiežāk tās bija <em><span style="font-style: normal;">koku</span></em>, <em><span style="font-style: normal;">koku</span></em> grupu, mākoņu formācijas vai zemes viļņojuma studijas. Tā bezgala daudz viņ&scaron; studējis bērzus <em><span style="font-style: normal;">un</span></em> to stumbrus visos gada laikos un visdažādākajos apgaismojumos, priedes, ziedo&scaron;us kokus un krūmus, lapotni rudens zeltā, pavasara ledu un sniegu, jūras viļņu &scaron;ļakatas un upju ūdeņu viļņojumus, un vēja dzīto mākoņu kustības. Bija <em><span style="font-style: normal;">viņam</span></em> sevi&scaron;ķi iemīļoti studiju objekti, ko viņ&scaron; atkārtoti gleznoja neskaitāmas reizes. &Scaron;ādus motīvus, kas visbiežāk bija <em><span style="font-style: normal;">kādi</span></em> atsevi&scaron;ķi koki, viņ&scaron; ļoti iemīļoja un gauži bēdājās, ja tie tika nocirsti vai kādu citu iemeslu dēļ iznīka. Tā kādā vasarā <em><span style="font-style: normal;">viņ&scaron;</span></em> sūdzējās, ka visas vecās priedes ar interesantiem siluetiem, kas stāvēju&scaron;as viņa apdzīvotās vasarnīcas tuvumā <em><span style="font-style: normal;">Dubultos</span></em>, esot iznīku&scaron;as un palikusi esot viena daudzmaz derīga priede. &Scaron;o pēdējo priedi arī redzējām vairākos variantos gleznotu pēdējā jubilejas izstādē. &Scaron;ādās studijās meistars bija pedantisks dabas pētītājs un centās faktus fiksēt uz audekla vai papīra iespējami precīzi. Tad <em><span style="font-style: normal;">bija</span></em> vēl <em><span style="font-style: normal;">studijas</span></em>, arī darinātas <em><span style="font-style: normal;">dabā</span></em>, kad autors, tā sakot, <em><span style="font-style: normal;">dabu</span></em> koriģēja atbilsto&scaron;i saviem kompozicionāliem, priek&scaron;metu režijas un kolorīta nodomiem, pārkārtojot, atmetot pavisam nost, pieliekot jaunus <em><span style="font-style: normal;">dabas priek&scaron;metus.</span></em><a title="" href="#_ftn4" name="_ftnref4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[4]</span></span></span></a></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 16.35pt;"><span lang="LV">Mākslas vēsturnieks Jānis Siliņ&scaron; norādīja, ka Majoru un <em><span style="font-style: normal;">Dubultu</span></em> skatos ap 1930. gadu Purvītis te satraukti brāzmains, te mazliet idilliski ironisks, izmantojot gleznieciskiem nolūkiem un vides raksturo&scaron;anai izkārtņu uzrakstus. Majoru ielu un Lielupes ciklos sastopama dro&scaron;a un brīva krāsainība. Jūrmalas jahtu un un laivu piestātņu atainojuma ciklos, gan pelēcīgā, gan sailainā noskaņojumā, Purvītis kāpina gleznieciskā ekspresijā krāszieda vērtības un līniju rotaļu, vēstījot temperamenta sparu un tai pa&scaron;ā laikā telpas ritmisko kārtojumu.<a title="" href="#_ftn5" name="_ftnref5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[5]</span></span></span></a></span></p> <table class="MsoNormalTable" style="margin-left: 0.55pt; width: 96.4865%;" border="0" cellspacing="0" cellpadding="0"> <tbody> <tr> <td style="width: 100%; padding: 0cm;" width="479"> <p class="TableContents" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Savukārt Elmārs Dambergs 1982. gadā rakstīja: &bdquo;Vasaras viņ&scaron; pavada pie jūrmalas. Parādās mazpilsētu skatu sērija. &bdquo;Iela <em><span style="font-style: normal;">Dubultos</span></em>&rdquo; ir viens paraugs. Var saskatīt slavenā krievu ainavista Levitāna ietekmi; ainas nerāda cilvēkus, bet viežama to klātiene. Daži aspekti liecina arī par aizguvumiem no Sezanna, Utrillo un Vlaminka. Purvītis bija izteikts introverts. Gadiem viņ&scaron; noslēdzies gleznoja, nekur neizstādoties.&rdquo;<a title="" href="#_ftn6" name="_ftnref6"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[6]</span></span></span></a></span></p> <p class="TableContents" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">1989. gadā gleznotājs Mārtiņ&scaron; Krūmiņ&scaron; (1900-1992) savās atmiņās rakstīja: &bdquo;Raksturīgi, ka jūrmalas apmeklējumos pēdējos gadu desmitos viņu visvairāk ierosināja &scaron;aura zemes strēmele starp jūru un Lielupi, vieta, kur Lielupe pietuvojas jūrai, kā zvejnieki mēdz teikt, laba akmens sviediena attālumā. Viņu tur saistīja smil&scaron;ainās ieliņas ar vasarnieku mājelēm, tirgus laukumiņi un dekoratīvi izrakstītās bodītes. Sevi&scaron;ķi pateicīgu vielu viņ&scaron; bija atradis pie Majoru stacijas, kur redzami Lielupes krasts un dzelzceļa sliedes, kas aizvijās gar pa&scaron;u Lielupes malu, ar tālumā saredzamo Dubultu baznīciņu, kurā tagad novietots Jūrmalas mākslas mūzejs. Pretējā Lielupes krastā saredzamas lēzenās pļavas ar tum&scaron;u meža joslu. Turpat stacijas aizmugures ieliņai otrā pusē tirgus laukums un gai&scaron;a veikala ēka, kas bagātīgi ornamentēta ar krievu, vācu un latvie&scaron;u raksta zīmēm.</span></p> <p class="TableContents" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Saprotams, mākslinieku ieinteresēja visupirms motīva gleznieciskais saturs, bet ne lai ilustrētu kādus sociālās dzīves trūkumus. Ne vienreiz vien Purvītis atgriezies pie viena un tā pa&scaron;a motīva, radot variantus at&scaron;ķirīgus kopskaņā un apdarē. Tā viens tāds variants ar nosaukumu &bdquo;leliņa Majoros" redzams Stokholmas valsts krātuvē. Reiz viņ&scaron; bija nostājies pārāk tuvu dzelzceļa sliedēm un saniknojis garāmbrauco&scaron;ā vilciena konduktorus. Kad teicām, ka par viņu dzelzceļa virsvaldē ienāku&scaron;as sūdzības, tad taisnojās, ka tie&scaron;i no tās vietas priek&scaron;plāns bijis gaužām interesants. Stāstīja gadījumu, kad lokomotīves vadītājs reiz pūtis, lai pavelkas sānis.</span></p> <p class="TableContents" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Turpat pie stacijas pavērās skats uz Lielupi ar buru laivām, kuģī&scaron;a piestātni un jahtklubu. Gadu tecējumā no &scaron;īs vietas Purvītis bija gleznojis studijas dažādos apgaismojumos, dažādās kombinācijās, dažādās uztverēs un izteiksmēs. &Scaron;o vietu labi pazina visi majornieki, kā arī pa&scaron;u sirmo mākslinieku.</span></p> <p class="TableContents" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Ne mazāk ierosino&scaron;u materiālu viņ&scaron; atrada smil&scaron;ainās Dubultu ieliņās un laukumiņos ar saulē balinātām izkārtnēm, sludinājumu dēļiem un ēciņām. Cik gan dažādās uztverēs un izteiksmēs gleznotājs parādījis &scaron;īs ieliņas. Te mīkstā toņu sakausējumā, cita ar kontūrējumu vai ekspresīvu krāsu toņu kāpinājumu, vai atkal pietuvinoties impresionistu manierei. Dažreiz tās gleznotas it kā pilienvcidīgā technikā vai spalvveidīgā otas rakstā. At&scaron;ķirīgi ir ātrie uzmetumi un skices.</span></p> <p class="TableContents" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Studijas Purvītis nepārdeva, drīzāk centās atpirkt, ja kāda bija nonākusi privātās rokās. Reiz Dzirnavu ieliņā logā bija izlikta pārdo&scaron;anai maza studija ar ziedo&scaron;iem kastaņa kokiem, gleznota zilganos toņos, gai&scaron;a un saulaina. Kad nāko&scaron;ā dienā gājām to vēlreiz apskatīt, tā bija jau pārdota. Kad 1942. g. iekārtoja viņa jubilejas izstādi, studiju atkal redzējām. Par studiju parasti jāsaprot mazāka apmēra gleznojums ar nolūku kam ko būtisku noskaidrot. Var gadīties, ka studiju gleznojot, tā izvēr&scaron;as par noslēgtu darbu ar neatkārtojamu kvalitāti. Purvī&scaron;a studijas pa lielākai daļai uzskatāmas par noslēgtiem gleznojumiem un ir vērtības pa&scaron;as par sevi. Katrā ziņā &scaron;īs jūrmalas laika studijas, kas veido atsevi&scaron;ķu grupu, ir būtiski nozīmīgas, lai pilnīgāk izprastu Purvī&scaron;a mākslu un izsekotu tās ceļam. Tagadējiem apcerētājiem un mums visiem &scaron;is materiāls tikpat kā zudis, palicis neliels atlikums, kas saglabājies muzejos un privātās rokās, vai arī dažas reprodukcijas ar ap&scaron;aubāmu datējumu. Sacītais attiecināms arī uz tām studijām, kas gleznotas priek&scaron;pilsētās un tuvākā apkaimē. (---)</span></p> <p class="TableContents" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Personīgi ar Vilhelmu Purvīti iepazinos 1936. gadā, kad pēc akadēmiķa S. Vinogradova studijā pavadītiem 6 gadiem, biju izlēmis studijas turpināt Purvī&scaron;a vadībā. (---) Kad ar līdzpaņemtām Bigauņciema studijām ierados Purvī&scaron;a vasaras mītnē jūrmalā, meistars pēc pirmā darba cēliena, kā paradis, bija aizgājis nosnausties. Gaidīdams apskatīju tikko gleznoto studiju. &Scaron;oreiz viņ&scaron; bija izvēlējies motīvu ar Lielupi un Dubultu kokzāģētavu krastā. Kad ienāca Purvītis un noprasīja, kas studijā patīk, teicu, ka upe un tāles patīk, tikai vienā zilganā tonī ieklātās debesis toties mazāk. Meistars nosmīnēja un piebilda, ka neesot pārāk fal&scaron;i spriests; tuvojoties negaisam, visu pabeigt nav paspējis.<a title="" href="#_ftn7" name="_ftnref7"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[7]</span></span></span></a></span></p> </td> </tr> </tbody> </table> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">1982. gadā savas atmiņas par Purvīti publicēja tautsaimnieks, vēsturnieks Jānis Labsvīrs Līdumietis (1907-2002).<a title="" href="#_ftn8" name="_ftnref8"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[8]</span></span></span></a> Uz prezidenta K. Ulmaņa 60 jubileju 1937. g. 4. septembrī </span><span lang="LV">Sabiedrisko lietu ministrija</span><span lang="LV">, kurā viņ&scaron; strādāja par propagandas nodaļas vadītāju, nolēma prezidentam dāvināt profesora Purvī&scaron;a gleznu.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt -0.8pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 18.7pt;"><span lang="LV">Par gleznas objektu profesors izvēlējās prezidenta pirmo skolu Bērmuižas pagastā, profesora noteiktais honorārs bija ap 2500 latu. Ministrija nodeva Jāņa Labsvīra rīcībā auto, un tā sākās viņu regulārie braucieni uz Bērzmuižu. Krājās skices. Pēc vairākiem braucieniem Purvītis teica, ka skiču pietiekot, un lūdza viņam sagādāt telpas Dubultos, kur viņ&scaron; gribēja gleznot. Tā kā bija vasaras brīvlaiks, tika sarunātas telpas Dubultu ģimnāzijā. Meistars izvēlējās kādu klasi apak&scaron;stāvā, kuras apgaismojums viņu apmierināja.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt -0.8pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 18.7pt;"><span lang="LV">Glezno&scaron;anas laikā Jānis bieži brauca uz Dubultiem. Lauku skolas ēka gleznā izskatījās &bdquo;smaga&rdquo;: aizmugurē gai&scaron;s kvie&scaron;u lauks, labajā gleznas stūri negaisu vēsto&scaron;i tum&scaron;i mākoņi. Lai gan glezna bija reāli tverta, tajā varēja saskatīt simbolus: prezidenta smagais augums un mūžīgās Latvijas ideja. Vai negaisu vēsto&scaron;ie mākoņi neizsauca līdzīgu sajūtu kā Virzas dzejolis &bdquo;Baigā vasara&rdquo;? Varbūt Purvītis jau pirms Virzas sajuta briesmas, kas draudēja Latvijai?</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt -0.8pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 18.7pt;"><span lang="LV">Kad glezna bija pabeigta, Purvītis uzaicināja Jāni uz &bdquo;tasi kafijas&rdquo; Ruļļa restorānā, kas atradās netālu no Dubultu stacijas, lai gan izrādījās, ka kafija nebija viņam padomā. Restorānā tobrīd nebija neviena viesa. Viņi piestājās pie bufetes, kur profesors tūliņ pasūtīja &bdquo;Nikola&scaron;kas&rdquo;. Tā viņi sarunājoties nostāvēja pie bufetes pāris stundas.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.65pt;"><span lang="LV">Arī dubultnieks Kaspars Irbe profesoru pieminējis savās atmiņās: &ldquo;</span><span lang="LV">Atceros prof. Purvīti gleznojam noplēstās kūrmājas dārzā kāpu malā, kur bija skaistas bērziņu audzītes. Kad man bija kādi 22 gadi [ap1928. g.] &ndash; reiz gājām tur ar režisoru Mierlauku un viņ&scaron; kā paziņa piegāja ar Purvīti sasveicināties, kad viņ&scaron; gleznoja kāpu parkā pie komunistu [vēlāk] noplēstās vēturiskās Dubultu kūrmājas. Purvītis teica, ka viņ&scaron; stilizē. Viņi ilgus gadus kā vasarnieki dzīvoja pie vecāku jaunības draugiem Filipsoniem &ndash; Mīles tantes viņu interesantajā īpa&scaron;umā klusā kāpu malā. Atceros Purvī&scaron;a sievu &ndash; vācieti, zviedrieti un meiteni, [viņi] runāja vāciski. Tā bija vai nu radiniece vai audzēkne. (15.3.72.)(28.4.94.)(21.10.94.)</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">&nbsp;Uzgāju kāpās paskatīties vietas pie kurām saistas manas agras bērnības atmiņas. Skaistā vieta drausmā stāvoklī. Ilgi nebiju tur bijis. Mīltantes ziemas māja vēl saglabājusies cie&scaron;amā stāvoklī, bet nokrāsota ar drausmu tum&scaron;i brūnu krāsu. Tajā vasarās dzīvoja gleznotājs prof. Purvītis. Kāpu malā netālu no mājas drausmīgu smaku izplato&scaron;a mēslu urna. Pagalmā lūžņu-atkritumu kaudzes. Otra māja pilna ar krieviem. Netīra apkārtne un izkārtas visādas lupatas. Arī ieliņas otrā pusē &ndash; Rakstnieku nama teritorijā &ndash; dārza malā atkritumu čupas, nekārtība. (25.6.90.)&rdquo;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Tagadējais Filipsonu mājas īpa&scaron;nieks 2004. gada 20. decembrī stāstīja, ka pirms bēg&scaron;anas uz Vāciju, Purvītis Filipsonei atstājis Hūna gleznu &bdquo;Devītais vilnis&rdquo; ar klāt pievienotu pilsētas galvas Jansona papīru. Pēc Filipsones nāves 1970. gados četras mantinieces to pārdeva uz Ļeņingradu, bet naudu sadalīja. Glezna bija tik liela, ka stāvēja istabā pie sienas. Pēc kara Jansons slēpās viņu &scaron;ķūnī līdz pat 1959. gadam.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><strong><span lang="LV">Mg. hist. A. Radovics</span></strong></p> <div><br clear="all" /><hr align="left" size="1" width="33%" /> <div id="ftn1"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[1]</span></span></a><span lang="LV"> Latvijas TV raidījums &bdquo;Ielas garumā. Dubulti. 2. daļa&rdquo; 2008. gada 5. oktobrī</span></p> </div> <div id="ftn2"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[2]</span></span></a><span lang="LV"> T. Kačalova. Vilhelms Purvītis. R.: Liesma, 1971</span></p> </div> <div id="ftn3"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref3" name="_ftn3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[3]</span></span></a><span lang="LV"> mp. Ko Rīgā runā // Pēdējā Brīdī Nr. 206. 1933. gada 13. septembris</span></p> </div> <div id="ftn4"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref4" name="_ftn4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[4]</span></span></a><span lang="LV"> Prof. Ludolfs Liberts. Vilhelma Purvī&scaron;a piemiņai // Laiks: Latvju mēne&scaron;raksts. 1946. gada 1. jūlijs</span></p> </div> <div id="ftn5"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref5" name="_ftn5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[5]</span></span></a><span lang="LV"> Jānis Siliņ&scaron;. Latvijas māksla, 1800-1914. 2.daļa. Stokholma, 1980, 122. lpp.</span></p> </div> <div id="ftn6"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref6" name="_ftn6"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[6]</span></span></a><span lang="LV"> Elmārs Dambergs. Purvītis &scaron;odienas gaismā // Latvija Amerikā. 1981. gada 11. aprīlis</span></p> </div> <div id="ftn7"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref7" name="_ftn7"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[7]</span></span></a><span lang="LV"> Mārtiņ&scaron; Krūmiņ&scaron;. Manas atmiņas par Vilhelmu Purvīti // Latvju Māksla, Nr. 1, 1989, 1470.-1471.&nbsp; lpp.</span></p> </div> <div id="ftn8"> <p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref8" name="_ftn8"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[8]</span></span></a><span lang="LV"> Mūsu izcilos gara kultūras darbiniekus atceroties // Akadēmiskā Dzīve, Nr. 24. 1982. gada 1. septembris</span></p> </div> </div> Vilhelms Purvītis 1872-1945
2022.02.01 Ludis (Ludvigs Ernsts) Bērziņš <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Izcilais pedagogs, profesors, folklorists, dzejnieks, luterāņu mācītājs, reliģisku dziesmu autors <strong>Ludis (Ludvigs Ernsts) Bērziņ&scaron; </strong>dzimis 1870. gada 14. septembrī Džūkstes pagasta Rīpelēs. Mācījās Džūkstes skolā, Irlavas skolotāju seminārā (1886-1889), strādāja par mājskolotāju, pa&scaron;mācības ceļā apguva sve&scaron;valodas. No 1891. līdz 1895. gadam studēja Tērbatas Universitātes Teoloģijas fakultātē. Bija luterāņu mācītāja palīgs Smiltenē (1893-1897), kur sadraudzējās ar J. Rozentālu, kas tolaik restaurēja Smiltenes baznīcas altāra gleznu. Pēc tam vācu valodas virsskolotājs un luterāņu draudzes mācītājs Kijevā (1889-1904). 1904. gadā atvēra Jēkabpils tirdzniecības skolu, bet 1909. gadā kopā ar vairākiem pedagogiem nodibināja ģimnāziju Dubultos. 1908. gadā apprecēja Minnu &Scaron;arloti, dz. &Scaron;mithenu no Talsiem. 1918. gadā bija Limbažu draudzes&nbsp; mācītājs un vidusskolas direktors. 1922. gadā izdeva jaunu baznīcas dziesmu grāmatu. No 1922. līdz 1934. gadam bija Rīgas skolotāju institūta direktors, bet 1934. gadā vadīja Latvijas skolu departamentu. Kop&scaron; 1935. gada bija literatūras vēstures profesors Latvijas Universitātē. Darbojās literatūrzinātnē, pētīja tautasdziesmas. Izdeva &bdquo;Latvju dainas&rdquo; 6 sējumos (1928-1932), bija &bdquo;Latvie&scaron;u literatūras vēstures&rdquo; (1935-1937) virsredaktors, sarakstīja &bdquo;Ievads latvie&scaron;u tautas dzejā&rdquo; (1940). Parakstīja 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memorandu. Līdz 1944. gadam vasarās dzīvoja Jaundubultos, Poruka prospektā 27, tad emigrēja uz Vāciju, kop&scaron; 1950. gada dzīvoja ASV. Miris 1965. gadā Denverā, 1997. gadā kopā ar kundzi pārabedīts Džūkstes kapos.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts:&nbsp;</span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;"><a class="reference" href="../../places/view/13" data-id="13">13 - &Scaron;mithena un Bērziņa Dubultu ģimnāzija</a></span></p> Ludis (Ludvigs Ernsts) Bērziņš 1870-1965
2023.06.30 Marija Federe <p>Marija Federe dzimusi 1862. gada 12. augustā (24. augustā pēc jaunā stila), kristīta Rīgas Jēkaba draudzē. Viņas tēvs Eduards Aleksandrs Feders dzimis 1834. gada 27. jūnijā (9. jūlijā pēc jaunā stila) Ērgļu Kalnakrogā. Pasē 1921. gadā minēts nepareizs viņas dzim&scaron;anas datums, padarot viņu jaunāku par gadu un 4 mēne&scaron;iem. Četrpadsmit gadu vecumā iestājās Pēterburgas konservatorijā, kur studēja 1876.-1881. gadā. Iespējams, viņa ir <span style="color: #333333; font-family: ProximaNova, Arial, sans-serif; font-size: 16px; background-color: #ffffff;">pirmā latvie&scaron;u profesionāli izglītotā mūziķe-sieviete. Uzstājās</span> pat cara galmā. 1921. gadā atgriezās no Krievijas. 1925. gadā viņai tika pie&scaron;ķirts zemes gabals Nr. 1775 F par dzimtu ("Zemes Ierīcības Vēstnesis", Nr. 159. 26.06.1925). Pie viņas vijoļspēli mācījies Roberts Zommers (atdusas Jaundubultu kapos) un Oto Amoliņ&scaron;. Mirusi 1933. gada 18. jūlijā.</p> <p>Informācija: prof. Juris &Scaron;volkovskis un mg. hist. Ainārs Radovics</p> <p>&nbsp;</p> <p><a class="reference" href="../../places/view/77" data-id="77">77 - Pētera un Marijas Federu māja</a></p> Marija Federe 1862-1933
2023.06.30 Pēteris Aleksandrs Feders <p>Pēteris Aleksandrs Feders d<span style="background-color: #f5f5f5; font-family: sans-serif; font-size: 14px;">zimis Kazaņā. Beidzis Pēterburgas Mākslas akadēmijas Arhitektūras nodaļu (1894), akadēmiķis (1910). Bijis Var&scaron;avas Politehniskā institūta&nbsp;docētājs (1900-1916), profesors (1915).</span></p> <p>1916. gadā pārcēlies uz Rīgu. Viens no Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājiem, docētājs, prorektors, profesors (1921&ndash;1935). Darbojies Brāļu kapu komitejas Tehniskajā komisijā (no 1924.gada), bijis tās priek&scaron;sēdētājs (no 1930.gada).<br style="box-sizing: border-box;" />Nozīmīgākie projekti:<br style="box-sizing: border-box;" />Ietekmējis Rīgas Brāļu kapu telpiskās kompozīcijas izveidi un skulpturālo akcentu izvietojumu.<br style="box-sizing: border-box;" />Rīgas Doma kanceles projekts.<br style="box-sizing: border-box;" />Dzelzceļa stacijas Siguldā, Inčukalnā, Vecgulbenē, Bēnē, Reņģē, Asaros.<br style="box-sizing: border-box;" />Privātmāju un vasarnīcu projekti Var&scaron;avā, Sestoreckā, Pēterburgā.</p> <p><a class="reference" href="../../places/view/77" data-id="77">77 - Pētera un Marijas Federu māja</a></p> <p>Informācija no: https://timenote.info/lv/Feders-Fedders-Peteris</p> Pēteris Aleksandrs Feders 1868-1936
2023.11.06 Austra Baldone <p>Austra Baldone dzimusi 1898. gadā Dubultos. Aktiera meistarību apguva Pirmā pasaules kara laikā Maskavas latvie&scaron;u aktieru kopā, no kuras vēlāk izveidojās Maskavas latvie&scaron;u teātris "Skatuve" (1919-1938). Atgriezusies Latvijā studēja Zeltmata dramatiskajos kursos un 1923. gadā sāka strādāt Dailes teātrī. 1967. gadā viņai pie&scaron;ķirta Bertas Rūmnieces balva.&nbsp;Precējusies ar aktieri Alfrēdu Sauli. Mirusi 1971. gadā un atdusas Jaundubultu kapos.</p> <p><a class="reference" href="../../places/view/82" data-id="82">82 - Māja, kur dzīvoja aktrise Austra Baldone</a></p> Austra Baldone 1898-1971
2025.04.16 Edgars Voldemārs Eduards fon Frīzendorfs <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 12pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; line-height: 18pt; text-align: center;"><strong><span style="font-family: Times;">Arhitekts Edgars Voldemārs Eduards fon Frīzendorfs</span></strong></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 12pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Edgars Voldemārs Eduards fon Frīzendorfs <em>(Edgar Woldemar Eduard von Friesendorff)</em> (1881&ndash;1945) piedzima Rīgā senas vācbaltu dzimtas ģimenē, studēja Rīgas Politehniskajā institūtā tirgzinības (1900&ndash;1901) un arhitektūru (1901&ndash;1907). Strādāja arhitekta Vilhelma Bokslafa arhitektu birojā (1907&ndash;1910), kur kopā ar Bokslafu projektēja Dubultu luterāņu baznīcu. Viņu kopdarbs bija arī Rīgas Krusta baznīca (1908&ndash;1909). 1906. un 1910.&ndash;1911. gadā pēc arhitekta Frīzendorfa projekta būvuzņēmējs K. Ķergalvis uzbūvēja divas pirmās ēkas Rīgas Centrālcietumam.</span><span style="font-size: 10pt; font-family: Times; position: relative; top: -4pt;">1</span><span style="font-family: Times; position: relative; top: -4pt;">&nbsp;</span><span style="font-family: Times;">Līdz Pirmajam pasaules karam Rīgā pēc Frīzendorfa projektiem tika uzceltas apmēram 25 stateniskā jūgendstila ēkas. Laikā no 1919. līdz 1934. gadam viņ&scaron; strādāja par Lauksaimniecības ministrijas lauku būvniecības nodaļas vecāko arhitektu. Kā Būvniecības nodaļas vecākais inženieris 1931. gadā tika apbalvots ar V &scaron;ķiras Triju Zvaigžņu ordeni.</span><span style="font-size: 10pt; font-family: Times; position: relative; top: -4pt;">2</span><span style="font-family: Times;">1939. gadā izceļoja uz Vāciju, kur mira 1945. gadā Pozenē (tag. Poznaņa, Polija).</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 12pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;LVVA &nbsp;glabājas divas Edgara Voldemāra Eduarda, Ivilinsa d., Frīzendorfa (</span><span style="font-family: Times;">Friesendorf) pases: dzimis 1881. gada 17. aprīlī Rīgā, vācietis, precēts. Pierakstīts Rīgā, Smil&scaron;u ielā 9/10, dz. 8 (1920. gada 8. janvārī, 1927. gada 31. decembrī un 1928. gada 4. martā), Ogrē, Mālkalnā nekust. īp. Nr. 5,49 (1926. gada 17. februārī), Rīgā, Finiera ielā 3, dz. 1 (1938. gada 1. oktobrī).</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 12pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; line-height: 13pt;"><strong><span style="font-family: Times;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;Mg. hist. A. Radovics</span></strong></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt 36pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: -36pt; line-height: 8pt;"><span style="font-family: Times;">.<span style="font-variant-numeric: normal; font-variant-east-asian: normal; font-variant-alternates: normal; font-kerning: auto; font-optical-sizing: auto; font-feature-settings: normal; font-variation-settings: normal; font-stretch: normal; font-size: 7pt; line-height: normal; font-family: 'Times New Roman';">&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; </span></span><span style="font-size: 6.5pt; font-family: Times; position: relative; top: -5pt;">1 &nbsp;</span><span style="font-size: 9pt; font-family: Times;">Veitmanis Kornelijs. Ieslodzījuma vietas. 1918&ndash; 1938. Rīgā: Kriminalpolitiskais departamants, 1937,</span><span style="font-size: 9pt; font-family: 'MS Mincho';">
</span><span style="font-size: 9pt; font-family: Times;">89.&ndash;90. lpp. </span><span style="font-family: 'MS Mincho';">
</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt 36pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: -36pt; line-height: 8pt;"><span style="font-family: Times;">.<span style="font-variant-numeric: normal; font-variant-east-asian: normal; font-variant-alternates: normal; font-kerning: auto; font-optical-sizing: auto; font-feature-settings: normal; font-variation-settings: normal; font-stretch: normal; font-size: 7pt; line-height: normal; font-family: 'Times New Roman';">&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; </span></span><span style="font-size: 6.5pt; font-family: Times;">2 &nbsp;</span><span style="font-size: 9pt; font-family: Times;">Valsts Prezidenta rīkojums. Valdības Vēstnesis,</span><span style="font-size: 9pt; font-family: 'MS Mincho';">
</span><span style="font-size: 9pt; font-family: Times;">1931. gada 18. aprīlis. </span><span style="font-family: 'MS Mincho';">
</span></p> Edgars Voldemārs Eduards fon Frīzendorfs 1881-1945
2022.02.03 Eduards Meklers <p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.4px;">1913.-1915. gadā kā skolotājs &Scaron;mithena un Bērziņa ģimnāzijā darbojās rakstnieks </span><strong style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.4px;">Eduards Meklers&nbsp;</strong><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.4px;">(1884, Nītaures Kalna-Kuilēnos-1973, Cēsīs). Studēja Tērbatas universitātē (1907-1909) un Maskavas universitātes Filoloģijas fakultātē (1909-1913).</span></p> <p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.4px;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts:&nbsp;</span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> <p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.4px;"><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Pla&scaron;āk: https://www.literatura.lv/personas/eduards-meklers</span></span></p> Eduards Meklers 1884-?
2024.02.13 Pauls Rubis <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-align: center;"><strong><span lang="LV">Pauls Rubis</span></strong><span lang="LV">&nbsp;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Ziņas par &scaron;o apbrīnojamo cilvēku atrodamas Zigmunda Skujiņa grāmatā &bdquo;Jātnieks uz lodes&rdquo; (R., 1996, 126.-133. lpp.).</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Pauls Rūdolfs Rubis piedzima 1879. gada 27. martā Drabe&scaron;u pagasta Kalna Lielmārčos. Dzimtas vēsture sniedzas līdz 1630. gadam. Pauls mācījās Ķeizariskajā mākslas veicinā&scaron;anas biedrības skolā Pēterburgā (1896), beidza &Scaron;tiglica Centrālo tehniskās zīmē&scaron;anas skolu Pēterburgā.* 1901. gadā apprecējās ar latvieti Alīnu, ģimenē piedzima, uzauga un mācījās skolās trīs vecākie dēli. Pabeidzis mākslas skolu, pēc obligātā karadienesta, Paulam 1910. gadā piedāvāja strādāt par amatu apmācības pasniedzēju &Scaron;liselburgas cietoksnī. Sekoja pārsteidzo&scaron;a karjera no Galvenās cietumu valdes ierēdņa 1907. gadā līdz cietuma priek&scaron;niekam 1917. gadā.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Nodibinoties neatkarīgai valstij, Pauls Rubis atgriezās Latvijā un no 1919. gada strādāja par Latvijas Galvenās cietumu valdes priek&scaron;nieka palīgu, vēlāk vicedirektoru. Paralēli viņ&scaron; kļuva par vienu no latviskās mēbeļmākslas virziena ieviesējiem. Viņa draugu pulkā bija rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņ&scaron;, mākslinieki Jānis Kuga, Jēkabs Bīne, Alberts Kronenbergs, Pēteris Kundziņ&scaron;, Ernests Brastiņ&scaron;, Jaņa Rozentāla atraitne Ellija, aktrise Lilija &Scaron;tengele un daudzi citi.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Pēc tam, kad Rubja vadītās cietuma darbnīcas apmeklēja ministru prezidents Kārlis Ulmanis, sekoja pasūtījumi izgatavot latviskā stilā ieturētu ozolkoka mēbeļu komplektu Ministru kabineta lielajai un mazajai sēžu zālei, baltajai zālei Valsts prezidenta pilī, Prezidenta darba istabas iekārtai,&nbsp; vairākām Tiesu sēžu zālēm, mēbeles Aizsargu un citu organizāciju mītnēm. Rubju ģimenē joprojām glabājas komplekta etalonkrēsls. Ir zināms, ka cietuma darbnīcās pēc Rubja zīmējumiem izgatavoja o&scaron;a koka mēbeles rakstniecei Annai Brigaderei, &bdquo;riktīgu galdu&rdquo; Jāzepam Vītolam, darba krēslu Jaunsudrabiņam, kas &bdquo;neļurkājas un spēj izturēt gan mana pa&scaron;a, gan manu literāro tēlu svaru&rdquo;. Rubis darināja metus Daugavpils, Liepājas, Cēsu cietuma kapelas altāriem. Gleznoja akvarelī klusās dabas, ainavas, retāk figurālas kompozīcijas, portretus. Bija Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs, arī Latvijas tēlotajās mākslas biedrības biedrs.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Otra &scaron;ī inteliģentā cilvēka mīlestība bija ērģeles &ndash; viņ&scaron; tās pētīja, projektēja un spēlēja. Viņa Rīgas dzīvoklī Marijas ielā bija brīni&scaron;ķīgs, pa&scaron;a darināts instruments.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">1923. gada 9. maijā pilsētas valde atļāva viņam izlabot vasarnīcas Jūras ielā 10 pēc iesniegtā plāna,** 15. septembrī galdnieku meistars Rubis pieteicās mazāksolītāju torgā (izsolē) un ieguva remontdarbus pilsētai piedero&scaron;ā ēkā Baznīcas ielā 5 par 22.800 rubļiem. 29. decembrī Rubis saņēma pasūtījumu izgatavot Rīgas Jūrmalas galvai galdu un skapi, par ko viņam izdeva 100 latu lielu avansu.***</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">1924. gadā Rubis nopirka vasarnīcu Dubultos. Ģimenē bija četri bērni: vidējie &ndash; dvīņi Pauls Pāvils juniors un Vilhelms Vilis beidza tēlniecības meistarklasi Mākslas akadēmijā pie profesora Rončevska.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">1925. gada 27. novembrī pilsētas valde izdeva galdniekam Rubim logu ielik&scaron;anas darbus miertiesne&scaron;a telpās Dubultos par Ls. 116.-.****</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">1939. gadā viņ&scaron; jau pildīja Tieslietu ministrijas Kriminālpolitiskā departamenta direktora pienākumus.***** Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Rubi no darba atbrīvoja. Viņa skaistā vasarnīca tika nacionalizēta, atstājot īpa&scaron;niekam trīs ziemas istabas, bet pārējo ēkas daļu vasarnīcu trests vasaras sezonā izīrēja Rakstnieku savienībai. Kopā ar Oto Zariņu desmit gadu laikā sastādīja pārskatu &bdquo;Latvijas evanģēliski luterānisko draudžu baznīcu ērģeles un ērģelnieki 19. gs. un 20. gs. sākumā&rdquo; (1966). Manuskriptā ir ziņas par 133 instrumentiem.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Jaunākais dēls Pauls mācījās Pēterpils Mākslas skolā un Rīgas Olava Komercskolā. 1930. gadā pabeidza Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu "levainotais kareivis". 1932.&mdash;1940. gadā strādāja par zīmē&scaron;anas skolotāju Franču licejā un Dubultu ģimnāzijā. P. Rubis kopā ar dvīņubrāli Vili piedalījās plkv. Fr. Brieža pieminekļa konkursā, kura mets saglabājies, tomēr ģenerālis J. Balodis neatbalstīja pieminekļa cel&scaron;anu. 1943. gadā brīvprātīgi iestājās Latvie&scaron;u leģionā kaprāļa pakāpē, par varonību kaujā tika apbalvots ar II &scaron;ķiras Dzelzs krustu un ievainojuma nozīmi. Pēc ievainojuma pie Volhovas ārstējās Jelgavas leģiona lazaretē. Pēc tam it kā 1944. gada 27. jūlijā krita Jelgavā.****** &Scaron;ajā dienā cīņas notika ārpus pilsētas robežām. Paula vecākais brālis Voldemārs Rubis bija Latvijas armijas virsnieks 5. Cēsu pulkā.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Vilhelms un vecākais dēls Valdemārs kā arī meita Irēne atradās emigrācijā. Tāpēc Pauls nolēma jaunāko dēlu Juri, kas arī bija leģionārs, paslēpt Dubultu baznīcas tornī, pareizāk sakot, baznīcas altārdaļas bēniņos. Būdams draudzes ērģelnieks Pauls bieži gāja uz baznīcu, nevienam neradot aizdomas. Kad beidzās vasaras sezona, dēls pārcēlās pie vecākiem. Tā tas turpinājās desmit gadus! Juris legalizējās tikai pēc Staļina nāves un mira Dubultos 1974. gadā.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Pauls Rubis mira 90 gadu vecumā 1970. gada 15. janvārī, atdusas Vecdubultu kapos.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Rubju dzimta lepojas arī ar Lāčplē&scaron;a kara ordeņa kavalieri Kārli Rubi. Dzimis Rīgā 1891. gada 19. maijā, kur beidzis vidusskolu un strādājis tirdzniecības uzņēmumā. 1915. gadā uzņemts Pēterburgas kara skolā, pēc kuras beig&scaron;anas bijis 2. Rīgas strēlnieku pulka sakaru virsnieks, vēlāk pulka komandiera pulkveža Jāņa Franča adjutants kapteiņa pakāpē. Pēc frontes sabrukuma 1918. gada, piedalījās ģenerāļa K. Goppera un pulkveža F. Brieža vadītajā sacel&scaron;anās mēģinājumā pret lielinieku varu Maskavā. Apcietināts apm. vienā laikā ar pulkv. Briedi, Rubis gāja bojā izlau&scaron;anās mēģinājumā no čekas ieslodzījuma 1918. gada augustā Maskavā 27 gadu vecumā. Lāčplē&scaron;a kara ordeņa diplomu Rubja radinieki visus okupācijas gadus turēja paslēptu Dubultu mājas bēniņos un 1997. gadā tā kopiju uzdāvināja Daugavas Vanagu Melnburnas nodaļai.*******</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">&nbsp;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">* J. Skulme. Rubis Pauls Rūdolfs // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 4. sēj. R., 2003, 261. lpp.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">** LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 43. lieta</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">*** LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 7. lieta</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">**** Tur pat.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">***** Es viņu pazīstu. R., 1939, 423. lpp.; Kriminalpolitiskā departamenta direktors Pauls Rubis // Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr. 6. 1939.gada 1. novembris</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">****** Piederīgie viņu uzskata par pazudu&scaron;u bez vēsts, un viņa vārds iekalts Jaundubultu kritu&scaron;o nacionālo karavīru piemineklī. Vēl 1998. gadā&nbsp; Ausma Rube ar avīzes palīdzību meklēja ziņas par Jelgavā kritu&scaron;o sava vīra brāli Pauli Rubi - A. Hartmanis. Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", Nr. 25. 1998. gada 27. jūnijs</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">******* Atceras pulkvedi Oskaru Kalpaku // Austrālijas Latvietis, Nr. 2358. 1997. gada 21. marts</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p> Pauls Rubis 1879-1970
2025.04.16 Viktors Mellenbergs <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; line-height: 14pt; text-align: center;"><strong><span style="font-family: Times;">&nbsp;</span></strong></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; line-height: 18pt; text-align: center;"><strong><span style="font-family: Times;">Arhitekts Viktors Mellenbergs</span></strong></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">&nbsp;</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">Dzimis 1905. gada 22. februārī Bulduros būvuzņēmēja Kārļa Mellenberga (1875&ndash;1943) ģimenē. Mācījās Petropavlovskas reālskolā Sibīrijā un ar ļoti labām sekmēm 1921.&ndash;1924. gadā Rīgas Jūrmalas vidusskolā (četrinieki tikai vācu un franču valodā). 1924. gadā iestājās Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē, bet 1926. gadā tika iesaukts obligātajā karadienestā. Beidza otes instruktoru skolu kā signālists, dienēja Liepājā uz karakuģa &ldquo;Virsaitis&rdquo; kaprāļa pakāpē (1926&ndash;1927). Turpinot studijas, strādāja dažādos tehniskos amatos Latvijas dzelzceļa virsvaldē, L. Neiburga būvfirmā, Rīgas Jūrmalas pilsētas valdē. Dziedāja studentu jauktajā korī &ldquo;Dziesmuvara&rdquo;.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">Pēc Arhitektūras fakultātes beig&scaron;anas 1934. gadā</span><span style="font-size: 10pt; font-family: Times; position: relative; top: -4pt;">1</span><span style="font-family: Times;">, strādāja par Rīgas Jūrmalas pilsētas būvinspektoru, arhitektu, vadīja Būvniecības nodaļu, bija pilsētas valdes loceklis un Jūrmalas vecākā vietnieks. No 1934. gada darbojās Aizsargu organizācijā.</span><span style="font-size: 10pt; font-family: Times; position: relative; top: -4pt;">2</span><span style="font-family: Times; position: relative; top: -4pt;">&nbsp;</span><span style="font-family: Times;">Dzīvoja Muižas ielā 6, vēlāk Jomas ielā 30. Kopā ar arhitektu A. Birzenieku projektēja 1936. gadā uzcelto Dzintaru koncertzāli, savrupmāju Jaundu- bultos, Lielupes ielā 16 (projekts glabājas Jūrmalas muzejā), 1937. gadā nacionālā romantisma stilā Slokas kapu kapliču. Otrā pasaules kara laikā 1941.&ndash;1944. gadā bija pilsētas vecākā Aleksandra Jansona vietnieks&ndash;vecākais arhitekts ar biroju Rīgā, Zvaigžņu ielā 5.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">Pēc kara strādāja par arhitektu Arhitektūras pārvaldes arhitektūras-plāno&scaron;anas darbnīcās, par galveno arhitektu Vissavienības Tirdzniecības uzņēmumu projektē&scaron;anas institūta liālē Rīgā un par arhitektu Rīgas pilsētas izpildu komitejas dzīvokļu pārvaldes projektu kantorī. 1968. gadā devās pensijā.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">Rīgā pēc viņa projektiem uzcelta Sporta manēža un izveidota Daugavas krastmala ar Oktobra tilta (tag. Akmens tilts) pieslēgumu. Projektējis arī Rēzeknes universālveikalu un citus tirdzniecības uzņēmumus.</span><span style="font-size: 10pt; font-family: Times; position: relative; top: -4pt;">3</span><span style="font-family: Times; position: relative; top: -4pt;">&nbsp;</span><span style="font-family: Times;">Miris 2001. gadā. Meita &ndash; māksliniece Irēna Martinsone.</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;">&nbsp;</p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">&nbsp; &nbsp; &nbsp;<strong>Mg. hist. A. Radovics</strong></span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;">&nbsp;</p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; line-height: 8pt;"><span style="font-size: 6.5pt; font-family: Times; position: relative; top: -2.5pt;">1 </span><span style="font-size: 9pt; font-family: Times;">LVVA 7427. f., 1. apr., 8065. l.</span><span style="font-size: 9pt; font-family: 'MS Mincho';">
</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; line-height: 8pt;"><span style="font-size: 6.5pt; font-family: Times; position: relative; top: -2.5pt;">2 </span><span style="font-size: 9pt; font-family: Times;">https://lv.wikipedia.org/wiki/Viktors_Mellenbergs (sk. 8. dec. 2024. g.).</span></p> <p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; line-height: 8pt;"><span style="font-size: 6.5pt; font-family: Times; position: relative; top: -2.5pt;">3 </span><span style="font-size: 9pt; font-family: Times;">Literatūra un Māksla, 1990. gada 17. februāris.</span></p> Viktors Mellenbergs 1905-2001