| Atjaunots | Vārds Uzvārds | Dzīves dati | |
|---|---|---|---|
| 2022.01.30 |
<p>Arhitekts Aleksandrs Vanags ir viens no redzamākiem trešās paaudzes latviešu arhitektiem. Pirmais latviešu arhitekts ir Jānis Frīdrihs Baumanis. Nākamais - Konstantīns Pēkšēns, kura būvbirojā vēl studiju gados un pēc tam strādāja arī Vanags. Vanaga laikabiedri, pazīstamākie latviešu arhitekti ir Eižens Laube, Jānis Alksnis, Ernests Pole u.c. Vanagu nogalināja bez tiesas sprieduma komunisti 1919.gada martā. Viena no izcilākām Vanaga projektētām ēkām ir Rīgā, Brīvības ielā 61, kas pazīstama arī kā Stūra māja, kurā padomju okupācijas gados atradās Valsts drošības komiteja, vai Čeka. Ir zināms, ka Vanags ap 1910-1911 gadu ir Buļļos (iespējams, Priedainē) uzcēlis sev vasarnīcu, ko nosaucis par "Vanaga ligzdu". Ziņas par šīs ēkas atrašanās vietu un saglabāšanos nav vēl noskaidrotas.</p> |
Aleksandrs Vanags | 1873 - 1919 |
| 2025.04.16 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 12pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-align: center; line-height: 18pt;" align="center"><strong><span style="font-family: Times;">Profesors Dr. art. ing. Eduards Aleksandrs Johans Veiss</span></strong></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">Dzimis 1886. g. 6. jūlijā Rīgā kā uzņēmēja dēls. 1897.–1904. gadā mācījās Rīgas pilsētas reālskolā, 1904.–1911. gadā Rīgas politehniskā institūta Inženierzinātņu fakultātē, ko beidza ar I šķiras būvinženiera diplomu. Pēc tam vienu gadu strādāja V. Lindija ūdensbūvju birojā Frankfurtē pie Mainas, tad atgriezās Rīgā. Sākumā strādā Rīgas-Orlas dzelzceļa pārvaldē, vēlāk inženiera Trompovska birojā. Pirmā pasaules kara dēļ pārcēlās uz Maskavu, kur strādāja George Deshayes & Co būv rmā par konstrukciju biroja vadītāju. Sākot ar 1917. gadu, darbojās kā Būvmehānikas katedras docents uz Maskavu evakuētajā Rīgas politehniskajā institūtā. 1918. gadā atgriezās Rīgā un darbojās jaunajā Baltijas (vēlāk Rīgas) tehniskajā augstskolā. Lielinieku laikā to pārdēvēja par Latvijas tehnisko augstskolu. Pēc lielinieku padzīšanas E. Veiss vadīja būvmehānikas katedru kā vecākais docents, bet pēc 1935. gadā iegūtā inženierzinātņu doktora (Dr. art. ing.) grāda jau kā profesors.</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">No 1918. līdz 1939. gadam E. Veisam Rīgā bija savs inženieru un arhitektu birojs, ko sākumā viņš vadīja kopā ar prof. P. Kundziņu. Birojs projektēja Daugavgrīvas bāku un Miķeļbāku, Ķuzes šokolādes fabriku, Sarkandaugavas tiltu, cementfabrikas Podragā un Brocēnos, dzelzsbetona noliktavas un krastmalu Eksportostā, kā arī vadīja šos būvdarbus. 1939. gadā prof. E. Veiss pārcēlās uz Vāciju un Lincē pie Donavas projektēja Alpine-Montan dzelzsrūpniecības būves, lidostu Norvēģijā, vadīja fabrikas būvdarbus Bohēmijā.</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">1936. gada 7. janvārī apprecējās ar zviedrieti Ragna Borghilda Oxenstierna Kamfs, dzim. 1889. gada 22. augustā Tunā, dzīvoja Rīgā, Brīvības ielā 4/6, dz. 29.</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">Kopš 1945. gada novembra E. Veiss dzīvoja savas otrās dzīvesbiedres dzimtenē Stokholmā. Šeit viņš strādāja kā inženieris konsultants pie rūpniecības ēkām, īpaši ar saspriegtabetonakonstrukcijām. Viņš darbojās arī kā lektors tiltu un ūdens būvju kursos Tehniskajā institūtā Stokholmā. Mira 1966. gada 16. janvārī.</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">Jāatzīmē, ka jau 1921. gadā inženieris E. Veiss izstrādāja Jūrmalas pilsētas atjaunošanas projektu. Tā vadošā doma: Rīgas Jūrmala ir atpūtas vieta. Ielūkojoties vēsturē, autors secināja, ka jau no 1820. gadiem cilvēki ieradušies šeit atpūtas un ārstniecības nolūkos.</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">“Apmeklētāju skaita ziņā Rīgas jūrmala pieskaitāma pie vislielākām peldu vietām pasaulē un še sabrauc ļaudis no visas plašās Krievijas ziemeļiem un dienvidiem, neskaitot bezgalīgos rīdzinieku barus, kuri, sevišķi svētdienās, ieņēma katru stūrīti un brīvu vietiņu mežā un jūras malā. Un viss tas vienīgi tādēļ, ka jūrmalas svaigais gaiss atstāj labvēlīgu iespaidu uz katru nogurušu organismu, ja vien viņš to spējīgs panest. 1904. gada Viskrievijas Pirogova kongresā Tērbatas profesors Tšitcs, runādams par dziedniecības vietām, izteicās, ka Rīgas jūrmalas peldu vietas sevišķi ieteicamas slimiem bērniem un nervu slimiem, un ir daudz labākas kā pie Melnās jūras. Var droši sacīt, ka Rīgas jūrmala pilnā mērā saistīja ārstu uzmanību, kas, domājams, būs arī turpmāk.”</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">Viņa projekts paredzēja turpmāk apbūvējot pilsētas teritoriju, nodalīt rūpniecības rajonus, lai tie neatstāj kaitīgu iespaidu uz peldvietu labierīcībām. Dzīvojamajiem rajoniem jābūt klusākās pilsētas daļās nost no satiksmes trokšņiem, putekļiem un tuvāk dabas skaistumam – šaurā joslā gar jūras piekrasti. Vasarnīcas jāceļ sausās vietās. Meži jāsaudzē. Jāattīsta tirdzniecības centri pie galvenajiem satiksmes ceļiem un šeit vēlams būvēt ēkas vienu pie otras, trijiem stāviem, ērtiem, platiem trotuāriem.</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">“Administratīvie centri apvienojami vienā ēkā, kura būtu ceļama Majoru jeb Dubultu staciju tuvumā. Šajā ēkā būtu jāapvieno visas pilsētas galvenās iestādes. (...) Rūpniecības iestādēm, izejot no atpūtas principa, Rīgas Jūrmalā nevar būt vietas, izņemot iestādes, kuras pieder un kalpo pilsētas labierīcībai. Vienīgi var pielaist koku noliktavas Lielupes krastos, bet arī tikai pilsētas vajadzībām. Jāveicina sīksaimniecība, kā jūrmalnieku patstāvīgs ienākumu avots, apgādājot vasarniekus ar visu vajadzīgo.</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">Pirmā vietā jāstāv dziedniecības iestādēm. (...) Nedrīkst aizmirst kultūras, sporta, izpriecas iestādes, kuras, sevišķi sports, pieder pie veselības uzturēšanas līdzekļiem. Vecā labā tradīcija – kūrortu koncerti, teātra izrādes un veselīga izprieca – ir peldu vietas nešķirama daļa. Ļoti izdevīga vieta jūrmala ir dažādām audzināšanas iestādēm, veicinot skolnieku kolonijas. Pussala starp Majoriem ir kā radīta grandiozam sporta centram, ja salu savieno ar gaisa jeb peldošo tiltu. Ja valdība izraks projektēto upes gultni no Valter muižas uz Bulduriem, tad peldošs tilts uz pussalu nebūt netraucēs kuģu satiksmi upē.</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">Viena no skaistākām vietām ir līkums pret Majoru un Dubultu stacijām, kur jau pirms kara kāds uzņēmējs projektēja būvēt upes vidū restorāciju, kas, jādomā, vakaros uz vēsa ūdens būtu bijusi ļoti iemīļota atpūtas vieta.”</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">Lielu nozīmi autors piešķīra galvenā satiksmes ceļa izveidei un dzelzceļa elektri kācijai. “Jūras krasts un tuvākā apkārtne ir peldu vietas svētā vieta. Pret to jāizturas ar vislielāko saudzību un uzmanību. Te jāizturas ar lielu gaumi attiecībā pret ceļamām ēkām. Neviena koka te nedrīkst cirst. Nedrīkst būt nevienas liekas būves.”</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">Tālāk autors iesaka izveidot ūdensvada tīklu, spiedienu uzturot ar elektromotoriem, izveidot sistemātisku kanalizācijas tīklu, iesaka palielināt esošos tirgus ar vēl vienu Buļļos, ielas nevis bruģēt, bet šosēt, celt peldvietas centrā elektrisko staciju, lai būtu moderna elektriskā apgai</span><span style="font-family: Times;">smošana.</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">(Veiss E. Rīgas Jūrmalas izbūve. Latvijas Sargs, Nr. 76, 1921. gada 7. aprīlis un Nr. 77, 1921. gada 8. aprīlis, Nr. 80, 1921. gada 12. aprīlis, Nr. 95, 1921. gada 29. aprīlis.)</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 12pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; line-height: 13pt;"><strong><span style="font-family: Times;"> Mg. hist. A. Radovics</span></strong></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">Izmantots:</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">Leimanis J. Prof. Dr. ing. Eduarda Veisa 70 mūža gadi – Tehnikas Apskats, Nr. 3/11, 1956. gada jūlijs – septembris;</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">Liniņš J. Piemiņas un atceres – Tehnikas Apskats, Nr. 49–50, 1966. gada janvāris – marts</span></p> |
Eduards Aleksandrs Johans Veiss | 1896-1966 |
| 2025.04.18 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 14.2pt; text-align: center;"><strong><span lang="LV">Rakstnieks Ivans Aleksandovičs Gončarovs</span></strong></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-align: justify; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Kopš 1880. gada jūnija vasarās Dubultos vasarnīcu īrēja krievu rakstnieks <strong>I. A. Gončarovs</strong>. Šajā laikā viņam bija 67 gadi un viņš brauca uz Jūrmalu 8 gadus pēc kārtas. Te rakstnieks ne tikai atpūtās, bet arī gatavoja rakstus žurnāliem un mācīja rakstīt un rēķināt trim sava kalpotāja bērniem. V. Spaskis, kurš satikās ar Gončarovu Dubultos, atmiņās piemin, ka „viņš dzīvoja atsevišķā vasarnīcā ar trim mirušā kalpotāja bērniem, kurus visur ņēma sev līdzi, aizkustinoši par tiem rūpēdamies”. Viņa kalpotājs kurzemnieks Karls Treilguts (<em>Карл Трейльгут</em>) bija negaidīti miris, un Gončarovs uzņēmās rūpes par viņa trim nepilngadīgajiem bērniem un atraitni.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-align: justify; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Dubultus Gon</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">čarovs apraksta vēstulēs draugiem. Piemēram, vēstulē 1883. gada 14. jūnijā draugam, galvaspilsētas juristam A. F. Koni: „Ko es Jums varu teikt par Dubultiem? Te vēl nav sākusies sezona, pat mūzika sāks </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">sp</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ēlēt tikai no 15.-tā, t.i., aizparīt. Pār visu jūru guļ biezi mākoņi, kas ber lietu un kauc no dusmām, ka jādod vieta siltumam. Bet pagaidām </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">auksti, nepat</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">īkami, dubļaini; mājas, kas bija ziemā slēgtas, vēl pilnas mitruma un puvuma </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">smakas. Es aiz</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ņēmu to p</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">a</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">šu būdiņu <em>(хлевушек</em></span><em><span lang="LV" style="font-family: Times;">)</span></em><span lang="LV" style="font-family: Times;"> pie latvie</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ša Poseļa, bet visu</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> m</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ā</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ju, lai k</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">āds </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">neapmetas virs galvas (..). Gu</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ļu augšā, kur sausāk, turklāt esmu slims, atvedu šurp</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> gripu un bronh</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ītu – un tikai tagad, pēc trim vannām Cimmermaņa [vannu] iestādē, klepoju mazāk. Naktīs ir nep</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">at</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">īkami, auksti, verandā es tikai reizi dzēru tēju.”</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-align: justify; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Arī nākamajā gadā viņš juties līdzīgi. Vēstulē K. R. (Konstantinam Romanovam – vienam no spilgtākajiem valdošā Romanovu nama pārstāvjiem) 1884. gada 27. jūnijā Gončarovs raksta: „No sākuma bija auksti, jūra staigāja pa debesīm, nežēlīgi aplaistot gan zemi, gan jūru, manā <em>Palazzo</em> bez krāsnīm vajadzēja satīties pledā.” Vēstulē viņš pauž klaji nacionālus uzskatus: „Bet no sava balkoniņa es redzu caur kokiem, kā pazib visas šīs tautības, visvairāk latvieši un ebreji jeb vienkārši žīdi. Latviešu ir tik daudz, cik viļņu jūrā. Nelabi metas, kad atrodies viņu pūlī – tieši kā papuasi zem cara Mikluho-Maklaja jeb karaībi. (..) Žīdi šeit, kā jau vienmēr, iespiežas visur. Tas ir kaut kāds vispasaules cements, bet ne savienojošs, kā tas pienākas cementam, bet ēkas pamatusgraujošs. Viņi ir gan atslēdznieki, gan šveicari, gan kurpnieki un tirgo, ar ko vien pagadās, par zaudējumu, protams, ne tikai latviešu, bet arī vācu rūpniecībai! Ai, es baidos, ka tos šeit nesasit!”</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-align: justify; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Arī 1888. gada 8. augustā vēstulē Konstantinam Romanovam viņš turpina gausties: „Bet es, pēc iepriekšējo gadu piemēra, atsitos šurp, uz Dubultiem, bet ne prieka dēļ. Vasara apmānīja mūs visus gan šeit, gan Pēterburgā. Lieti, aukstums, reizēm skaidras, bet tad atkal aukstas dienas, ar svaigu vēju no jūras. Vasarnīca, kur es apmetos, – visa koku ielenkumā, liels ēnains dārzs: cik labi būtu tādā villā kaut kur Bosfora krastā vai pie Komas ezera. Bet man kurina katru dienu, labi, ka ir krāsns! Runā, ka arī šeit bija karstas dienas: es nepamanīju, acīmredzot vecīšiem karsti nemēdz būt, bet tikai silti, un arī tad ne no saules, bet vairāk no priedes malkas.”<a style="color: blue;" title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-align: justify; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Gončarovs vienmēr apmetās vienā vasarnīcā uz Kungu ielas (tag. Blaumaņa iela<a style="color: blue;" title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[2]</span></span></span></a>), latvieša Poseļa mājā. Vasarnīca bija šaura, auksta, bet toties ne pārāk dārga. „Man ir 6 istabas,”– ironiski viņš aprakstīja savu „rezidenci” Katrīnai Nikitenko, – „vienā gulta, bet otrā skapis ar veļu, trešajā karafe, 4.-tajā tabakdoze kabatas lakata lielumā, 5.-tajā Vasja, 6.-tajā zābaki. Lejā, parādes apartamentos, izvietojies sieviešu personāls”.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-align: justify; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Izbrauca jūnija sākumā un atgriezās Krievijā augustā. Ja pieturējās labs laiks, centās uzturēties ilgāk. Māja bija šķirbaina, no visiem stūriem pēc kārtas pūta caurvēji un pēc tā, no kurienes pūš, varēja nojaust par vēju maiņu. Reizēm pusvasara pagāja, kamēr beidzot iestājās labs laiks, un tad no „torņa” – tā viņš sauca savu otro stāvu – nebija tik slikti: pavisam līdzās, virs balkona karnīzes no rīta dziedāja bezdelīgas, bet caurvēji patīkami atsvaidzināja telpu smacīgā pēcpusdienā.<a style="color: blue;" title="" href="#_ftn3" name="_ftnref3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[3]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-align: justify; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Pēdējo reizi Gončarovs ar saviem apgādājamiem izbrauca uz Dubultiem 1888. gadā un apmetās Stricka namā <strong>Marienbādes ielā 35</strong>. „Redziet, kā es te dzīvoju; labam papagailim būtu slikti, bet kaimiņiem liekas, ka manas telpas ir pārāk greznas,”– viņš žēlojās pazīstamiem. Vienīgais attaisnojums – liels, ēnains dārzs, kas iziet uz upi. Sevišķi labi tur bija bērniem – bija kur spēlēt paslēpes.<a style="color: blue;" title="" href="#_ftn4" name="_ftnref4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[4]</span></span></span></a></span></p>
<div><strong> Mg. hist. A. Radovics</strong><br clear="all" /><hr align="left" size="1" width="33%" />
<div id="ftn1">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a style="color: blue;" title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 10pt; color: black;">[1]</span></span></a><span lang="LV"><a style="color: blue;" href="file:///C:\Users\kmend\Desktop\Марков%20Г"><span style="font-size: 10pt; color: black;">Марков Г</span></a></span><span lang="LV" style="font-size: 10pt;">. Дуббельн в эпистолярии И. А. Гончарова. Pieejams tiešsaistē:</span><span lang="LV"><a style="color: blue;" href="https://www.proza.ru/2016/04/06/1359"><span style="font-size: 10pt; color: black;">www.proza.ru/2016/04/06/1359</span></a></span></p>
</div>
<div id="ftn2">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a style="color: blue;" title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 10pt; color: black;">[2]</span></span></a><span lang="LV" style="font-size: 10pt;"> Šis gruntsgabals vēlāk piederēja Jurim Radovicam, un mūsdienās apbūve ir no Dubultu prospekta Nr. 7 puses.</span></p>
</div>
<div id="ftn3">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a style="color: blue;" title="" href="#_ftnref3" name="_ftn3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 10pt;">[3]</span></span></a><span lang="LV" style="font-size: 10pt;"> Лошиц Юрий Михайлович. Гончаров. Pieejams tiešsaistē:</span><span lang="LV"><a style="color: blue;" href="http://www.rulit.me/books/goncharov-read-273467-151.html"><span style="font-size: 10pt; color: black;">www.rulit.me/books/goncharov-read-273467-151.html</span></a></span></p>
</div>
<div id="ftn4">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a style="color: blue;" title="" href="#_ftnref4" name="_ftn4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 10pt;">[4]</span></span></a><span lang="RU" style="font-size: 10pt;">Дименштейн </span><span lang="LV" style="font-size: 10pt;">И</span><span lang="RU" style="font-size: 10pt;">.</span><strong><span lang="RU" style="font-size: 10pt;"> </span></strong><span lang="LV" style="font-size: 10pt;">Завещание Гончарова: о малоизвестных страницах жизни замечательного писателя. Pieejams tiešsaistē:www.ves.lv/zaveshhanie-goncharova-o-maloizvestnyh-stranitsah-zhizni-zamechatelnogo-pisatelya</span></p>
</div>
</div> |
Ivans Gončarovs | 1812-1891 |
| 2022.03.15 |
<p> Būvuzņēmējs Aleksandrs Kažoks dzimis 1884. gada 7. augustā Gulbenes pagastā zemnieku Jāņa un Annas ģimenē. Beidzis pagasta skolu un amatniecības skolu. Dzīvoja Rīgā,Tērbatas ielā 55, dz. 18. 1930. gada 17. maijā par 1650 latiem iegādājās no kooperatīva gruntsgabalu Bulduros, Meža prospektā 138, kur pēc arhitekta I. Blankenfelda projekta 1934. gadā uzcēla savrupmāju un 1933. gadā - saimniecības ēku ar dzīvokli šoferim. 1933. gada 2. decembrī apprecējās ar atraitni Mariju Doroteju Šarloti Kārļa m. Zvaigznīti, dzim. Janzems 1893. gada 24. jūnijā.</p>
<p> Būvējis vairākas skolas: Ludzas valsts vidusskolu, apriņķa slimnīcu, pilsētas pamatskolu, Tautas namu un pilsētas lopkautuvi. Rēzeknē - valsts komercskolu, valsts arodskolu, apriņķa slimnīcu, divas pilsētas pamatskolas, Latvijas bankas nodaļas namu. Daugavpilī - pilsētas pamatskolu, valsts vidusskolu. Pamatskolas Latgalē: Pasienē, Zilupē, Vecslabadā, Borovkā, Salienā un Bērpilī Abrenes pagastā. Cēlis elevatoru Bauskā, Pumpuru vidusskolu, Dzintaru koncerzāli. Pārbūvējis Morberga namu Rīgā, Aspazijas bulvārī 4. Liepājā uzcēlis pilsētas lombarda un krājkases namu un 28. janvāra draudzīgā aicinājuma pamatskolu.</p>
<p> 1941. gada 14. jūnijā kopā ar ģimeni tika izsūtīts uz Sibīriju. Miris Molotovas apgabala Usoļlagā 1942. gada 30. novembrī. 1957. gada 21. februārī no izsūtījuma atgriezās viņa sieva Marija ar meitu Saulcerīti un dēliem Ivaru un Gunāru.</p>
<p>Teksts: Mg. hist. A. Radovics</p>
<p>https://timenote.info/lv/Aleksandrs-Kazoks</p>
<p><a class="reference" href="../../places/view/25" data-id="25">25 - Kažoka vasarnīca</a></p> |
Aleksandrs Kažoks | 1884-1942 |
| 2025.03.07 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span style="font-family: Times;">Oskars Sīlis Pētera d. dzimis 1895. g. 10. maijā Burtnieku pag. Greijaļu mājās. Beidza Burtnieku draudzes skolu, 1916. g. – Čerņajeva reālskolu Petrogradā. Brīvības cīņu</span><span style="font-family: 'MS Mincho';">
</span><span style="font-family: Times;">laikā 1918. g. 30. decembrī Rīgā brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā, bija Atsevišķās (Studentu) rotas apakšvirsnieks. Piedalījās kaujās pret lieliniekiem Kurzemē. 1919. gada 22. maijā, kad, vajājot ienaidnieku pie Piņķu muižas, izlūku nodaļa negaidīti uzdūrās lielinieku pozīcijām, Sīlis izvirzījās pretinieka spārnā un ar labi mērķētu patšautenes uguni piespieda lieliniekus atkāpties no savām pozīcijām, pametot lielgabalus un gūstekņus. Par nopelniem šajā kaujā tika paaugstināts par leitnantu. Vēlāk turpināja dienestu Zemgales artilērijas pulkā. Tika atvaļināts 1920. g. 30. aprīlī. 1927. gadā viņam piešķīra III šķiras Lāčplēša</span><span style="font-family: 'MS Mincho';">
</span><span style="font-family: Times;">Kara ordeni Nr. 2028. Studēja Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē, bija korporācijas “Talavija” biedrs. Tika piešķirta jaunsaimniecība Burtnieku pag. Rūtes muižā. Apbalvots ar Aizsargu Nopelnu krustu, ugunsdzēsēju goda zīmi, 1928. g. – ar Latvijas atbrīvošanas cīņu 10. gadu jubilejas medaļu. No 1932. gada jūnija bija iekšlietu ministra sekretārs. Mira ar tuberkulozi 1938. g. 22. augustā, Rīgā, atdusas Rīgā, Brāļu kapos. (Pēc: Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa sēta, 1995, 469. lpp., tiešsaistē: https://timenote.info/lv/Oskars- Silis – sk. 2023.01.01.)</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span style="font-family: Times;">LVVA (2996. f., 17. apr., 16693. l.) glabājas Oskara Voldemāra Sīļa pase: dzimis 1895. gada 9. maijā Burtnieku pag., pierakstīts Rīgas Jūrmalā, Viktorijas ielā 17 (1927. gada 13. jūnijā), Rīgā, Kr. Barona ielā 49, dz. 20 (1928. gada 3. aprīlī), Dubultos, Dārza ielā 5 (1928. gada 5. jūnijā, 1929. gada 7. maijā, 1930. gada 2. jūnijā), Rīgā, Stabu ielā 12, dz. 25 (1932. gada 1. decembrī).</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span style="font-family: Times;">Viņa sievai Laurai Katrīnei Sīliei, dz. Ozoliņa (dz. Dundagas pag. 1898. g. 6. augustā) piederēja gruntsgabals Dubultos, Ceriņu ielā 6, kuru 1936. gada 11. decembrī viņai uzdāvināja tēvs Dr. Pēteris Ozoliņš.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span style="font-family: Times;">Mg. hist. A. Radovics</span></p> |
Oskars Sīlis | 1895-1938 |
| 2022.02.03 |
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.3333px;"> 1913.–1914. gadā Šmithena un Bērziņa ģimnāzijā par skolotāju strādāja </span><strong style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.3333px;">Gustavs Šaurums </strong><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.3333px;">(1883, Ezeres pag.–1952, Rīgā) – teologs, bibliotēku darbinieks, bibliogrāfs. Mācījās Rīgas Pētera Pāvila skolā (beidza 1896. gadā) un Rīgas ģimnāzijā (beidza 1906. gadā), 1906.–1912. gadā studēja teoloģiju Tērbatas universitātē. 1914. gadā bija vikārs Cēsīs, 1915. gadā mācītājs Lazdonā un skolotājs Madonas sieviešu ģimnāzijā, 1919. gadā skolotājs Reimersa licejā Liepājā, 1919. gada rudenī Rīgas Mārtiņa draudzes vikārs, 1920. gadā mācītājs Umurgā un skolotājs Limbažu vidusskolā. 1934.–1938. gadā Rīgas pilsētas bibliotēkas direktors. Pēc 1940. gada mācītājs Rīgā. Apbalvots ar Tēvzemes ordeni. Vērtīgas (ap 20.000 sējumu; t.sk. letonikas literatūra) personiskās bibliotēkas īpašnieks. Žurnālu „Bibliotekārs” (1937-1940) un „Svētdienas Rīts” (1920-1921 un 1938-1940) redaktors. Vairāku kultūrvēsturiska satura grāmatu autors. Izstrādāja pētījumus „Latviešu Bībeles vēsture” (1935) un „Latviešu bibliogrāfija”.</span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.3333px;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> |
Gustavs Šaurums | 1883-1952 |
| 2025.03.08 |
<p class="MsoNormalCxSpFirst" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><strong><span lang="LV" style="font-family: Times;">Rīgas Jūrmalas pilsētas galva Aleksandrs Jansons</span></strong></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><strong><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span></strong><span lang="LV" style="font-family: Times;">Aleksandrs Pauls Jansons piedzima 1887. gada 5. jūlijā </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">Majoros zvejnieka </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">Jēkaba Jansona </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ģimenē<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a>, apmeklēja Majoru pamatskolu. </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">Pašmācības ceļā sagatavojās reālskolas kursa (7 klases – atbilst vidusskolas kursam) beigšanas pārbaudījumiem, kurus kā eksterns izturēja 1915. gadā Dvinskas (tag. Daugavpils) reālskolā.</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><span lang="LV" style="font-family: Times;">1908. gada 15. oktobrī viņu iesauca karadienestā, no kura viņš tika atvaļināts 1913. gada 25. martā kā vecākais rakstvedis. Sākoties 1. pasaules karam, viņu 1914. gada 19. jūlijā mobilizēja kā kara ierēdni - slimnīcas saimniecības pārzini Daugavpilī. Viņa dienests beidzās 1918. gada 8. aprīlī, kad slimnīca tika likvidēta.</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Lai izvairītos no virsnieku un kara ierēdņu mobilizācijas, kas bija izsludināta Smoļenskā un tās guberņā, Jansons 10. aprīlī aizbrauca uz Maskavu un no turienes 12. aprīlī uz Mariupoli Ukrainā. Decembrī, uzzinot par Latvijas neatkarības izsludināšanu, viņš devās atpakaļ uz Latviju un 23. decembrī nokļuva Rīgā. Lielinieku laikā dzīvoja Rīgas jūrmalā un nodarbojās ar zvejniecību. Pēc lielinieku izdzīšanas, 1919. gada jūnijā Jansonu uzaicināja pildīt darbveža pienākumus Rīgas Jūrmalas Vecāko padomes valdē. Tomēr 1919. gada 23. jūlijā viņš brīvprātīgi iestājās Rīgā formētajā Latvijas karaspēkā un dienēja aktīvajā kara dienestā kā Armijas satiksmes pārvaldes dzelzceļa militārais kontrolieris. 4. oktobrī Jansonu atvaļināja no kara dienesta slimības dēļ, tomēr 10 oktobrī viņš iestājās Studentu bataljonā un piedalījās kaujās pret Bermontu. Pēc mēneša, 10. novembrī Jansons tomēr tika atlaists no kara dienesta slimības dēļ.</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Jansons ir saņēmis vairākus Krievijas armijas apbalvojumus: gaišu bronzas medaļu Romanovu cilts 300 gadu valdīšanas piemiņai (1913. gada martā), sudraba krūšu medaļu Staņislava lentē ar uzrakstu: “Par uzcītību”, zelta krūšu medaļu Annas lentē ar uzrakstu “Par uzcītību”, sudraba kakla medaļu Staņislava lentē ar uzrakstu: “Par uzcītību”. Brīvvalsts laikā: </span><span lang="LV" style="font-family: Times; background: white;">Latvijas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu (1937. gada 30. jūnijā) un </span><span lang="LV">kā Brīvības pieminekļa Rīgas Jūrmalas komitejas priekšsēdētājam </span><span lang="LV" style="font-family: Times; background: white;">Triju zvaigžņu ordeņa II. šķiru.<a title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; color: black; background-image: initial; background-position: initial; background-size: initial; background-repeat: initial; background-attachment: initial; background-origin: initial; background-clip: initial;">[2]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Kopš Rīgas Jūrmalas pašvaldības dibināšanas 1920. gadā viņš nepārtraukti piedalījās pašvaldībās dzīvē, darbojās kā valdes loceklis pirmajā valdē, vēlāk pildīja pilsētas sekretāra pienākumus. Kā domnieks tika ievēlēts visos domes sastāvos.<a title="" href="#_ftn3" name="_ftnref3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[3]</span></span></span></a> 1921. gada 6. novembrī apprecējās ar grāmatvedi no Mellužiem Annu Alīdi Zelmu Kviesi<a title="" href="#_ftn4" name="_ftnref4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[4]</span></span></span></a> un apmetās dzīvot pie viņas. Jansons bija pierakstīts Rīgā, Ģertrūdes ielā 39, dz. 2 (1920. gada 10. janvārī), Vec-Dubultos, Gončarova ielā 10 (1920. gada 24. janvārī), Mellužos, Upes ielā 11 (1921. gada 4. decembrī un 1922. gada 16. janvārī), Majoros, Rīgas ielā 36 (1922. gada 7. decembrī), Mellužos, Upes ielā 11 (1924. gada 6. jūnijā)<a title="" href="#_ftn5" name="_ftnref5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[5]</span></span></span></a>, Majoros, Rīgas ielā 36 (1927. gada 9. augustā)<a title="" href="#_ftn6" name="_ftnref6"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[6]</span></span></span></a>, Mellužos, Upes ielā 11<a title="" href="#_ftn7" name="_ftnref7"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[7]</span></span></span></a> (1934. gada 6. septembris)<a title="" href="#_ftn8" name="_ftnref8"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[8]</span></span></span></a>, Mellužos, Puķu ielā 26 (1939. gada 9. novembrī)<a title="" href="#_ftn9" name="_ftnref9"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[9]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><span lang="LV" style="font-family: Times;">1922. gadā izturēja Rīgas apgabaltiesas notāra eksāmenu, tika iecelts par notāru Slokā, no 1923. gada darbojās par Rīgas Jūrmalas notāru. 1928. gadā sāka studēt Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.<a title="" href="#_ftn10" name="_ftnref10"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[10]</span></span></span></a> Būdams Rīgas Jūrmalas Izglītības biedrības priekšsēdētājs, ar 1928. gada 5. aprīli sāka izdot nedēļas laikrakstu “Jūrmalas Vārds”. Tas iznāca līdz 1934. gada beigām.<a title="" href="#_ftn11" name="_ftnref11"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[11]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Par Rīgas Jūrmalas pilsētas galvu tika ievēlēts 1931. gadā. Palika šajā amatā arī pēc 1934. gada Ulmaņa apvērsuma, kad pilsētu galvas nevis ievēlēja, bet iecēla Iekšlietu ministrs. Autoritārā režīma laikā viņš pildīja gan pilsētas galvas, gan pašvaldības likumdevēja funkcijas un viņa darbību kontrolēja revīzijas komisija un Iekšlietu ministrs. Viņa vadībā tika veikti plaši būvdarbi (Dzintaru koncertzāle, pilsētas 3. pamatskola) un paplašināts ielu tīkls.<a title="" href="#_ftn12" name="_ftnref12"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[12]</span></span></span></a> </span><span lang="LV">No 1936. gada vadīja Rīgas Jūrmalas Ugunsdzēsēju biedrību, bija tās goda biedrs,<a title="" href="#_ftn13" name="_ftnref13"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[13]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><span lang="LV" style="font-family: Times;">1937. gada 11. jūnijā Jansons smagi cieta autoavārijā, kad Rīgas Jūrmalas pilsētas domes automobilim griežoties no Marijas ielas pa kreisi uz Stabu ielu, sānos ieskrēja smagais automobilis </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">Nr. 5980, kas to pēc tam pāri trotuāram iegrūda Levensona galantērijas preču veikala logā.<a title="" href="#_ftn14" name="_ftnref14"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[14]</span></span></span></a> Vēlāk noskaidrojās, ka Jansons brauca uz Iekšlietu ministriju dienesta darīšanās. </span><span lang="EN-US" style="font-family: Times;">Mašīnu vadījis šoferis Jānis Plaše (24 g. v.), bet smago auto – Roberts Sarķis (55 g. v.). Jansonam tika sasisti sāni, viņu nogādāja pilsētas 1. slimnīcā, kur konstatēja 4 ribu lūzumu. Rīgas apgabaltiesa konstatēja, ka Plaše nogriezies Stabu ielā nepareizi, ar “mazo riņķi”, bet Sarķis pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu. Tiesa sodīja katru vadītāju ar 3 mēnešiem cietumā.<a title="" href="#_ftn15" name="_ftnref15"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 12pt;">[15]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><span lang="EN-US" style="font-family: Times;">Vadīja Rīgas Jūrmalas pilsētu (ar pārtraukumu 1940.-1941. gadā) līdz 1944. gadam. Par to viņam draudēja lielas briesmas, otrreiz Latviju okupējot Padomju Savienībai. Jau 1945. gada janvārī Valmieras rajona laikrakstā “Liesma” LK(b)P CK sekretārs Arvīds Pelše Jansonu pieminēja sarakstā ar pilsētu vecākajiem, kas “ar centību un uzticību kalpojuši hitleriešiem”.<a title="" href="#_ftn16" name="_ftnref16"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 12pt;">[16]</span></span></span></a> Tomēr viņš izglābās. Kā </span><span lang="EN-US"> 2004. gada 20. decembrī stāstīja Filipsonu mājas Aspazijas ielā 1 īpašnieks Miltiņš, pēc kara līdz pat savai nāvei 1959</span><span lang="EN-US" style="font-size: 9pt; font-family: FranklinGothic, 'serif';">. </span><span lang="EN-US" style="font-family: FranklinGothic, 'serif';">gadā</span><span lang="EN-US"> Jansons slēpās viņu šķūnī</span><span lang="EN-US" style="font-family: FranklinGothic, 'serif';">.</span><span lang="EN-US" style="font-size: 9pt; font-family: FranklinGothic, 'serif';"> </span><span lang="EN-US" style="font-family: Times;">Atdusas Asaru kapos.</span></p>
<div><hr align="left" size="1" width="33%" />
<div id="ftn1">
<p class="MsoFootnoteTextCxSpFirst" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[1]</span></span></span></span></a><span lang="EN-US"> A. Jansona pase - </span><span lang="LV">LVVA 2996. fonds, 9. apraksts, 3238. lieta.</span></p>
</div>
<div id="ftn2">
<p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[2]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">A. Jansona dienesta gaitu apraksts - LVVA 5601. fonds, 1. apr., 2418. lieta; Ar Triju zvaigžņu ordeni apbalvoto 19. saraksts – “Valdības Vēstnesis”, Nr. 262.16.11.1935.</span></p>
</div>
<div id="ftn3">
<p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref3" name="_ftn3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[3]</span></span></span></span></a><span lang="LV"> Aleksandrs Jansons iecelts par Rīgas Jūrmalas pilsētas galvu – “Jūrmalas Vārds” Nr.21. 02.06.1934.</span></p>
</div>
<div id="ftn4">
<p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref4" name="_ftn4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[4]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">LVVA (2996. fonds, 9. apr., 3473. lieta) glabājas viņas pase:</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span><span lang="LV">dzimusi 1981. gada 13. jūlijā Mellužos, pierakstīta Mellužos, Upes ielā 11 (1922. gada 14. novembrī), Majoros, Rīgas ielā 36 (1922. gada 7. decembrī) un Mellužos, Upes ielā 11 (1924. gada 8. jūnijā).</span></p>
</div>
<div id="ftn5">
<p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref5" name="_ftn5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[5]</span></span></span></span></a> <span lang="EN-US">A. Jansona pase - </span><span lang="LV">LVVA 2996. fonds, 9. apraksts, 3238. lieta.</span></p>
</div>
<div id="ftn6">
<p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref6" name="_ftn6"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[6]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">Apliecība iesniegšanai LU - </span><span lang="LV">A. Jansona dienesta gaitu apraksts - LVVA 5601. fonds, 1. apr., 2418. lieta.</span></p>
</div>
<div id="ftn7">
<p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref7" name="_ftn7"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[7]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">Tagad Upes iela 26.</span></p>
</div>
<div id="ftn8">
<p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref8" name="_ftn8"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[8]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">A. Jansona dienesta gaitu apraksts - LVVA 5601. fonds, 1. apr., 2418. lieta, 11. lp.</span></p>
</div>
<div id="ftn9">
<p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref9" name="_ftn9"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[9]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">Laikr. “Valdības Vēstnesis”, Nr. 205.11.09.1939.</span></p>
</div>
<div id="ftn10">
<p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref10" name="_ftn10"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[10]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">Aleksandrs Jansons iecelts par Rīgas Jūrmalas pilsētas galvu – “Jūrmalas Vārds” 1934. gada 2. jūnijs.</span></p>
</div>
<div id="ftn11">
<p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle" style="margin-right: 0cm; margin-left: 0cm; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref11" name="_ftn11"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[11]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">Plašāk: </span><span lang="LV">A. Radovics. Dubultu vēsture. Jūrmalā: 2019, 211. lpp.</span></p>
</div>
<div id="ftn12">
<p class="MsoFootnoteTextCxSpLast" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref12" name="_ftn12"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[12]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">Rīgas jūrmalas pilsētas galva Aleksandrs Jansons - “Jaunākās Ziņas”, 1937. gada 5. jūlijs., Visas Latvijas būvinspektori Rīgas Jūrmalā – “Rīgas Jūrmalas Vēstnesis”, Nr. 54.03.05.1939.</span></p>
</div>
<div id="ftn13">
<p style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref13" name="_ftn13"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[13]</span></span></a><span lang="LV" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;"> Izmantotas ziņas no P. Renca raksta – Atskats uz Rīgas Jūrmalas ugunsdzēsēju biedrības 60 darba gadiem (1876–1936). Ugunsdzēsējs, Nr. 1. 10.1936, 231.–234. lpp.</span></p>
</div>
<div id="ftn14">
<p class="MsoFootnoteTextCxSpFirst" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref14" name="_ftn14"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[14]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">Autosadursmē cietis Rīgas jūrmalas pilsētas galva – “Jaunākās Ziņas”, 1937. gada 12. jūnijs.</span></p>
</div>
<div id="ftn15">
<p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref15" name="_ftn15"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[15]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">Rīgas jūrmalas galvas auto katastrofa divu šoferu vainas dēļ - “Jaunākās Ziņas”, 1937. gada 15. decembris.</span></p>
</div>
<div id="ftn16">
<p class="MsoFootnoteTextCxSpLast" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref16" name="_ftn16"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[16]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">A. Pelše. Latviešu vāciskie nacionālisti – latvju tautas niknākie ienaidnieki – “Liesma”, Nr. 7. 31.01.1945.</span></p>
<p class="MsoFootnoteTextCxSpLast" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"> </p>
<p class="MsoFootnoteTextCxSpLast" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><span lang="LV">Mg. hist. A. Radovics</span></p>
</div>
</div> |
Aleksandrs Jansons | 1887-1959 |
| 2022.02.08 |
<p><strong><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">Kārlis Niedra</span></strong><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><br />Mācītāja Andrieva Niedras dēls Kārlis dzimis 1898. gadā Tērbatā. Apmeklēja un beidza Šmithena un Bērziņa ģimnāziju <em><span style="font-style: normal;">Dubultos</span></em> un Tērbatā. Īsu laiku dienēja Krievijas armijā kā praporščiks, Studentu rotā kā karavīrs piedalījās cīņās līdz Rīgas atbrīvošanai. Beidza Latvijas Universitātes juridisko fakultāti.</span></p>
<p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> |
Kārlis Niedra | 1898-? |
| 2025.03.20 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri;"> Jaundubultu kapličas sienā labajā pusē ir iemūrēta melna granīta piemiņas plāksne, kas liecina, ka tās celtniecībai līdzekļus ir ziedojusi Natālija Segruna (Seegrün), dzim. Krauze, 1865. gada 5. aprīlī, Ukru pagastā. Viņa mira 1933. gada 28. novembrī un 1934. gada 15. janvārī tika nolasīts viņas testaments. 1934. gada novembrī izsludināja izsoli viņas nekustamā īpašuma pārdošanai. Tas atradās Majoros, Teātra ielā 18 – 1070 m2 zemesgabals ar vienu vienstāva un vienu divstāvu vasarnīcu, mūra stalli un pagrabu. Vairāk nekā 40 gadus pie viņas vasarnīcu īrēja aktieris un režisors Aleksis Mierlauks (1866–1943). Segruna bija Dubultu luterāņu draudzes padomes un valdes locekle. Viņas atdusas vietu joprojām kopj draudze.</p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri;"> Mg. hist. A. Radovics</p> |
Natālija Segruna | 1865-1933 |
| 2022.02.08 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><strong><span lang="LV">Rihards Rudzītis</span></strong></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Ievērojamais rakstnieks, filozofs un sabiedriskais darbinieks dzimis 1898. gada 19. februārī Mellužos zemnieka Jēkaba un Katrīnes Rudzīšu ģimenē. Mācījās pagasta skolā, tad Šmithena un Bērziņa ģimnāzijā Dubultos (1909-1915). Pirmā pasaules kara laikā kopā ar ģimnāziju pārcēlās uz Tērbatu, pēc tam Tērbatas Universitātē sāka studēt senās valodas (1915-1918). Bermonta uzbrukuma laikā laikā dienēja Latvijas armijā un strādāja avīzē „Latvju kareivis”. Sekoja studijas Filozofijas fakultātē Latvijas Universitātē (1920-1931) un darbs </span>Latvijas Valsts bibliotekā.<span lang="LV"> No 1936. līdz 1940. gadam vadīja Latvijas Rēriha kultūras sakaru biedrību.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Pirmā dzejas grāmata „Cilvēka dziesmas” (1922), otrā veltīta sievai aktrisei Ellai Strazdiņai „Daiļajai Dvēselei” (1933). Latvijas, Eiropas, Alpu, Tatru, Itālijas mākslas pilsētu ceļojumi aprakstīti grāmatā „Svētceļotāja piezīmes”(1929). Tulkoja Rabidranatu Tagori, iepazinās ar teozofisko literatūru, galvenokārt H. Blavatskas darbiem. Rediģēja N. Rēriha „Dzīvās Ētikas” grāmatas tulkojumu. No 1935. gada strādāja pie pētnieciskas grāmatas „Svētā Grāla Brālība”, ko nepaguva pabeigt.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Pēc Otrā pasaules kara vasarās uzturējās Grundzāles pagastā lauku mājās, kur 1947. gadā uzrakstīja apcerējumu par dzīves pamatlikumiem – atkaliemiesošanās ideju, karmu „Mūži”. 1948. gadā abi ar sievu tika apcietināti un izsūtīti uz Komi APSR, vēlāk uz Kazahstānas GULAG nometnēm. Pēc Staļina nāves abi atgriezās dzimtenē, tomēr R. Rudzīša darbi bija aizliegti un glabājās specfondos. Pēc Helēnas Rērihas vēlējuma dzīves pēdējos gados viņš krievu valodā sarakstīja manuskriptu „Kosmiskās stīgas Nikolaja Rēriha daiļradē”, kā arī grāmatu „Uguns Mācība. Ievads Dzīvajā Ētikā”, kas palika neizdota līdz pat 2008. gadam. Mira 1960. gada 5. novembrī Rīgā. 2010. un 2011. gadā izdotas viņa dienasgrāmatas „Dvēseles dziesmas” divās daļās.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> |
Rihards Rudzītis | 1898-1960 |
| 2022.02.08 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Jūrmalas ģimnāzijā strādāja<strong> Jānis Rutkis </strong>(1907–1986) – ģeogrāfs, Latvijas Universitātes privātdocents. Pārcēlies uz Zviedriju, viņš 1945.–1947. gadā strādāja Stokholmas Universitātes Meteoroloģijas institūtā, bet pēc tam tās Kartogrāfijas institūtā. 1948. gadā pārgāja uz Stokholmas Tirdzniecības augstskolas Ģeogrāfijas institūtu, kur ar prof. V. Viljama-Olsona atbalstu varēja strādāt pie Latvijas ģeogrāfijas projektiem. 1960. gadā viņš publicē kapitāldarbu „Latvijas ģeo-grāfija” un 1967. gadā viņa redakcijā iznāca <em>„Latvia, country and people”. </em>Publicēja rakstus par Latvijas lauksaimniecības kolektivizāciju, piedalījās „Latvju enciklopēdija” sastādīšanā un Zviedrijas latviešu sabiedriskā dzīvē. 1952.–1953. gadā bija Latviešu Nacionālā fonda priekšsēdis. Mantojumu novēlēja Elfrīdas un Jāņa Rutku piemiņas fonda dibināšanai.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">Pēc J. un E. Rutku fonda ierosinājuma un atbalsta LU ir nodibinātas J. un E. Rutku stipendijas Latvijas augstskolu ģeozinātņu un vides zinātņu studentiem.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><a class="reference" href="../../places/view/15" data-id="15">15 - Dubultu ģimnāzija</a></p> |
Jānis Rutkis | 1907-1986 |
| 2022.02.08 |
<p class="MsoBodyText" style="margin: 0cm 0cm 6pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><strong><span lang="LV">Pauls Stradiņš</span></strong></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Ķirurgs, onkologs, medicīnas vēsturnieks, medicīnas doktors un profesors, dzimis 1896. gada 17. janvārī Viesītē. Mācījās pagastskolā, Jēkabpils tirdzniecības skolā, Šmithena un Bērziņa ģimnāzijā, beidza ar zelta medaļu Rīgas Aleksandra ģimnāziju, 1914.-1919. gadā studēja Petrogradas Kara medicīnas akadēmijā, tad turpat 4 gadus papildinājās profesora Sergeja Fjodorova klīnikā. 1923. gadā aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju, salaulājās ar kolēģi ārsti Ņinu Mališevu un atgriezās Latvijā. 1924. gadā kļuva par docētāju Latvijas universitātes Medicīnas fakultātē. 1925. gadā kā pirmais Rokfellera fonda stipendiāts no Latvijas tika komandēts uz ASV. 1927. gadā aizstāvēja otro medicīnas doktora disertāciju, ko apbalvoja ar Latvijas Kultūras fonda prēmiju. Bija arī Rīgas 2. slimnīcas direktors (1931-1941). Pēckara gados bija Zinātņu akadēmijas Bioloģijas un eksperimentālās medicīnas institūta (1946-1951) vadītājs, Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūta Onkoloģijas sektora vadītājs (no 1951). 1957. gadā viņa redakcijā sāka iznākt rakstu krājums „Из истории медицины”. Mira 1958. gada 14. augustā, atdusas Rīgas 1. Meža kapos. Viņa vārdā nosaukta Republikas klīniskā slimnīca, Rīgas Stradiņa universitāte, Medicīnas vēstures muzejs, Rīgas 2. medicīnas skola, arī ielas Jūrmalā un Ventspilī.</span></p> |
Pauls Stradiņš | 1896-1958 |
| 2022.02.08 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Dzejnieks<strong> Jānis Sudrabkalns </strong>mācījies, bet nav pabeidzis Šmithena un Bērziņa Dubultu ģimnāziju.</span></p> |
Jānis Sudrabkalns | 1894-1975 |
| 2022.02.08 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Jūrmalas ģimnāzijas direktors,<strong> </strong>skolotājs<strong> Eduards Urpens</strong> (1879, Līksnas dzelzceļa stacijā-?), mācījies Valkas skolotāju seminārā, studējis Pēterburgas universitātes Fizikas-matemātikas fakultātē matemātiku. Apbalvots ar Trīs zvaigžņu ordeni. </span><span lang="LV">Dzīvoja Vaivaros, Zemgales ielā 58. Vēl līdz 2012. gadam tajā atradās viņa sadzīves priekšmeti: galds, grāmatu skapis, kumode ar spoguli, pianīns, etnogrāfiska lāde u.c. Viņa mantojuma priekšmeti tagad atrodas Aspazijas mājā.</span></p>
<div> </div> |
Eduards Urpens | 1879-? |
| 2025.03.20 |
<p class="MsoNormalCxSpFirst"><span lang="LV"> Būvinženieris un būvuzņēmējs Egons Stange dzimis 1883. gada 11. decembrī Rīgā<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;">[1]</span></span></span></a>, vācietis, mācījās Aleksandra ģimnāzijā<a title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;">[2]</span></span></span></a>, 1904.-1913. gadā studēja Rīgas Politehniskajā institūtā,<a title="" href="#_ftn3" name="_ftnref3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;">[3]</span></span></span></a> ko beidza ar inženiera diplomu. Dzīvoja Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 34, dz. 13. 1925. gada 1. oktobrī apprecējās ar Alīdi Johannu Krūmiņu-Valmani no Rīgas<a title="" href="#_ftn4" name="_ftnref4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;">[4]</span></span></span></a>, kura mira 1927. gada 10. maijā. Otrā laulībā 1938. gada janvārī apprecējās ar Olgu Elīzi Zentu Laginsku, dzim. 1900. gada 3. janvārī<a title="" href="#_ftn5" name="_ftnref5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;">[5]</span></span></span></a> un jau 4. janvārī reģistrēja dalītu mantu ar laulāto draudzeni<a title="" href="#_ftn6" name="_ftnref6"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;">[6]</span></span></span></a>.</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle"><span lang="LV"> Rīgā projektējis īres namu Vaļņu ielā 5 (1934), savrupnamu Kokneses prospektā 33 (1932) un pārbūvi savrupnamam Hamburgas ielā 14 (1926).</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle"><span lang="LV"> Presē atrodama vesela virkne dažādu ķibeļu. 1930. gada 17. oktobrī Iekšlietu ministrijas ārzemnieku nodaļa viņu sodīja ar 15 Ls sodu par Vācijas pavalstnieka Augusta Kolbes nodarbināšanu bez atļaujas<a title="" href="#_ftn7" name="_ftnref7"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;">[7]</span></span></span></a> un 1931. gada 21. augustā ar 50 Ls sodu par Lietuvas pavalstnieka Alberta Geiduka nodarbināšanu bez atļaujas. 1934. gada 25. jūnijā, 1935. gada 28. jūnijā un 17. oktobrī, 1936. gada 14. janvārī, 14. februārī<a title="" href="#_ftn8" name="_ftnref8"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;">[8]</span></span></span></a> un 14. martā Nodokļu departaments izsludināja izsoli viņa mēbelēm 1100 Ls vērtībā nodokļu parāda piedzīšanai, un 9./16. decembrī Rīgas apgabaltiesa viņu atzina par maksātnespējīgu<a title="" href="#_ftn9" name="_ftnref9"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;">[9]</span></span></span></a>. 1938. gadā Stange tika sodīts par ēkas Jersikas ielā 29 pārbūves vadīšanu neatbilstoši projektam<a title="" href="#_ftn10" name="_ftnref10"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;">[10]</span></span></span></a>. 1939. gada 28. martā Rīgas apgabaltiesa izbeidza viņa maksātnespējas lietu un rudenī Stange izceļoja uz Vāciju<a title="" href="#_ftn11" name="_ftnref11"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;">[11]</span></span></span></a>. Miris 1955. gadā.</span></p>
<div><br clear="all" /><hr align="left" size="1" width="33%" />
<div id="ftn1">
<p class="MsoFootnoteTextCxSpFirst"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[1]</span></span></span></span></a> <span lang="DE">Pases ziņas - LVVA 2996. fonds, 17. apr., 41681. lieta.</span></p>
</div>
<div id="ftn2">
<p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle"><a title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[2]</span></span></span></span></a><span lang="DE"> Album academicum des Polytechnikums zu Riga, 1862-1912. R.,1912, 566 S.</span></p>
</div>
<div id="ftn3">
<p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle"><a title="" href="#_ftnref3" name="_ftn3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[3]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">Rīgas Politehnikums. R., 1938, 99. lpp.</span></p>
</div>
<div id="ftn4">
<p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle"><a title="" href="#_ftnref4" name="_ftn4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[4]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">“Latvijas Vēstnesis” 1925. gada 2. oktobris. Atraitne Alīde Krūmiņa, dzim. Valmane, dzimusi 1886. gada 13. februārī, vāciete, dzīvoja Kronvalda bulvārī 11, dz. 51 (1925. gada 11. decembrī), pēc nodarbošanās brīvmāksliniece. LVVA 2996, fonds, 17. apr., 41671. lieta. Darbojusies kā dziedāšanas pedagoģe Latvijas Konservatorijā (J. Vītoliņš, R., Kroders. Latvju skaņu mākslinieku portrejas. R., J. Ozoliņa apgādā, 34. lpp.)</span></p>
</div>
<div id="ftn5">
<p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle"><a title="" href="#_ftnref5" name="_ftn5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[5]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">Pilnā vārdā Olga Elīze Zenta Matīsa Alberta Laginska, Riharda meita, dzimusi Rīgā, Vācijas pavalstniece, dzīvojoša Rīgā, Merķeļa ielā 2, dz. 12. Latvijas pavalstniecībā tika uzņemta 1931. gada 22. septembrī. LVVA 2996. fonds, 11. apr. 1343. lieta.</span></p>
</div>
<div id="ftn6">
<p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle"><a title="" href="#_ftnref6" name="_ftn6"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[6]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">“Valdības Vēstnesis” 1938. gada 20. janvāris</span></p>
</div>
<div id="ftn7">
<p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle"><a title="" href="#_ftnref7" name="_ftn7"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[7]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">“Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis” 1930. gada 15. novembris</span></p>
</div>
<div id="ftn8">
<p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle"><a title="" href="#_ftnref8" name="_ftn8"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[8]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">“Valdības Vēstnesis” 1936. gada 2. februāris</span></p>
</div>
<div id="ftn9">
<p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle"><a title="" href="#_ftnref9" name="_ftn9"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[9]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">“Valdības Vēstnesis” 1937. gada 1. februāris</span></p>
</div>
<div id="ftn10">
<p class="MsoFootnoteTextCxSpMiddle"><a title="" href="#_ftnref10" name="_ftn10"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[10]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">“Rīts” 1938. gada 27. oktobris</span></p>
</div>
<div id="ftn11">
<p class="MsoFootnoteTextCxSpLast"><a title="" href="#_ftnref11" name="_ftn11"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 10pt; font-family: Calibri;">[11]</span></span></span></span></a> <span lang="LV">Izceļojušo vācu tautības pilsoņu saraksts. R., 1940, 1286. lpp.</span></p>
<p class="MsoFootnoteTextCxSpLast"><span lang="LV"> Mg. hist. A. Radovics</span></p>
</div>
</div> |
Egons Stange | 1883-1955 |
| 2022.02.08 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Latviešu valodas un literatūras skolotājs<strong> Antons Avens </strong>(1884, Vecpiebalgas Krievēnos-1977, Dubultos) beidzis Vecpiebalgas draudzes skolu, Cēsu pilsētas skolu un skolotāju kursus. Strādājis par skolotāju Cirstos, Ērgļos, Lejasciemā, no 1922. gada Jūrmalas ģimnāzijā un Bulduru dārzkopības skolā, pēckara gados Jūrmalas vidusskolā un Rīgas 21. vidusskolā Pumpuros. 1952. gadā aizgāja pensijā, mira 1977. gada 4. oktobrī, atdusas Vecdubultu kapos.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV"> Rakstīja humoreskas (pseidonīms Antons Žebērklis), recenzijas, apcerējumus par skolu, literatūru un sabiedriskiem jautājumiem, atmiņas par brāļiem Kaudzītēm un Aspaziju. Kopš 1928. gada dzīvoja Z. Meierovica prospektā, pretī Aspazijas mājai.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Kā 2008. gadā TV raidījumam „Ielas garumā” stāstīja Dagnija Sniķere, iepretim Valentīna Jēkabsona vecāku vasarnīcai atradās Rambu nams, kurā ilgus gadus te dzīvoja skolotāji Antons un Mīle Aveni. Viņu ģimenē auga divi bērni: Maija un Indulis. Kara beigās Indulis mācījās 12. klasē un visus šīs Dubultu ģimnāzijas klases zēnus iesauca izpalīgu dienestā. Un šis izpalīgu dienests katram beidzās citā pasaules malā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.2pt;"><span lang="LV">Indulim tas beidzās Austrālijā. Šajā mājā Indulis spēlēja vijoli, jo viņš gatavojās mūziķa karjerai. Kad viņš vecākiem atrakstīja par savu atrašanos Austrālijā, vecāki būdami skolotāji ārkārtīgi bažījās par iespējām atlaist viņus no darba un lūdza viņam rakstīt uz attālu radinieku adresi Rīgā, kā bija vienojušies. Bet diemžēl tā bija pēdējā vēstule, ko viņi saņēma no Induļa. Citu vēstuļu nebija.</span></p>
<div><br clear="all" /><hr align="left" size="1" width="33%" />
<div id="ftn1"></div>
<div id="ftn2">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> </p>
</div>
</div> |
Antons Avens | 1884-1977 |
| 2022.02.14 |
<p><span style="color: #555555; font-family: Arial; font-size: 13.3333px; background-color: #ffffff;">Juris Bebris, arī Bebru Juris, (1859–1951) –</span><span class="redactor-invisible-space" style="color: #555555; font-family: Arial; font-size: 13.3333px; background-color: #ffffff; box-sizing: border-box;"> skolotājs, </span><span style="background-color: #ffffff; font-family: sans-serif; font-size: 12.8px;">publicists un</span><span style="background-color: #ffffff; font-family: sans-serif; font-size: 12.8px;"> </span><span style="background-color: #ffffff; color: #555555; font-family: Arial; font-size: 13.3333px;">rakstnieks, sabiedriskais darbinieks, kordiriģents. Bijis</span><span style="font-family: sans-serif; font-size: 12.8px; background-color: #ffffff;"> laikraksta "Kurzemes Vārds" un žurnāla "Jaunatnes Domas" redaktors (1919), Liepājas Latviešu biedrības priekšnieks (1919-1920). Nozīmīgākais</span><span style="background-color: #ffffff; color: #555555; font-family: Arial; font-size: 13.3333px;"> devums literatūrā –</span><span class="redactor-invisible-space" style="color: #555555; font-family: Arial; font-size: 13.3333px; box-sizing: border-box;"> divas bērnības atmiņu grāmatas par bērnu skološanu 19. gadsimta 60. gados un mācībām Baltijas Skolotāju seminārā.</span><span style="background-color: #ffffff; color: #555555; font-family: Arial; font-size: 13.3333px;"> Rakstījis periodikā par pedagoģijas, valodniecības, dārzkopības un citiem jautājumiem. Sarakstījis pirmo dziedāšanas mācības metodiku latviešu valodā, piedalījies pirmās dziedāšanas programmas izstrādāšanā latviešu skolām.</span><span style="background-color: #ffffff; font-family: sans-serif; font-size: 12.8px;"> </span><span style="background-color: #ffffff; font-family: sans-serif; font-size: 12.8px;">Rakstījis par bērnu audzināšanu laikrakstos "Liepājas Atbalss", "Latvija", "Kurzemes Vārds", "Latvietis", "Latvijas Vēstnesis", žurnālos "Austrums", "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" un citur. Strādājis par Rīgas apriņķa tautskolu inspektoru (1920-1926), dzīvojis un strādājis Rīgā (1926-1933), vēlāk Asaros Rīgas Jūrmalā, rakstījis atmiņu grāmatas. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa IV. šķiru (1926) un Tēvzemes balvu (1939). </span><span style="background-color: #ffffff; font-family: sans-serif; font-size: 12.8px;">Miris 1951. gada 2. februārī Asaros, Jūrmalā. Atdusas Asaru kapos, kur 1994. gadā uzstādīta piemiņas plāksne.</span></p> |
Bebru Juris | 1859–1951 |
| 2025.03.26 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm -23.9pt 10pt 0cm; font-size: 11pt; font-family: Calibri; line-height: 16.8667px; text-align: center;"><strong><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Times;">Kārlis Zutis</span></strong></p>
<p class="MsoNormalCxSpLast" style="margin: 0cm -23.9pt 0.0001pt 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt; line-height: normal;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Times;">Kārlis Zutis piedzima 1903. gada 12. maijā Dubultos, toreiz diezgan pārtikuša vasarnīcu īpašnieka ģimenē. Tēvs namīpašnieka dēls Pauls Andrejs Zutis, māte </span><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"> </span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Times;">Nurmuižas pagasta “Trumaču” māju saimnieka meita Katrīne Zute. Ģimene dzīvoja Ceriņu ielā 36.</span></p>
<p style="margin: 0cm -23.9pt 0.0001pt 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Skolas gaitas aizsāka F. Šmithena un L. Bērziņa ģimnāzijā Dubultos. Labi apguva krievu un vācu valodu. Sākoties Pirmajam pasaules karam, tēvs iestājās Latviešu strēlnieku bataljonā un devās aizstāvēt dzimteni. Frontei pietuvojoties </span><span lang="LV" style="font-family: FranklinGothic, 'serif';">līdz Daugavai un Tīreļpurvam</span><span lang="LV" style="font-family: Times;">, skolu pārcēla uz Tērbatu (Tartu), kur Kārlis turpināja mācības vēl trīs gadus. 1916. gadā Lejasciemā viņu ģimene kļuva kuplāka - pasaulē nāca viņa brālis Jānis Reinholds. Pēc lielinieku apvērsuma Krievijā juku sākumā ģimene pārcēlās uz dzīvi Kurzemē pie vecvecākiem. 1918. gadā “Trumačās” piedzima jaunākais brālis Pauls</span><a style="color: blue;" title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-family: Times;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px;">[1]</span></span></span></span></a><span lang="LV" style="font-family: Times;">.</span></p>
<p style="margin: 0cm -23.9pt 0.0001pt 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">1919. gada jukās Kārlis nemācījās, bet septembrī Talsu jaunieši Ķīvītes krogā dibināja skautu vienību un starp pirmajiem skautiem bija arī Kārlis. Tad sekoja trīs gadi Talsu vidusskolā, kur 1922. gadā viņš bija pirmā izlaiduma absolvents.</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpFirst" style="margin: 0cm -23.9pt 0.0001pt 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Times;">Pēc gada ilgām studijām Rīgas skolotāju institūtā viņš uzsāka darbu Bulduru pamatskolā, bet to nācās pārtraukt, jo viņu iesauca obligātajā dienestā Latvijas armijā. Pēc dienesta atsāka skolotāja darbu Mellužu skolā, kur 1932. gadā jau 29 gadu vecumā viņš sāka pildīt skolas pārziņa pienākumus. Būdams aktīvs sabiedriskajā dzīvē, Kārlis kandidēja vēlēšanās un kļuva par pilsētas domnieku un ieņēma budžeta komisijas priekšsēža amatu, bija arī laikraksta “Jūrmalas Vārds” redaktors un skolu valdes loceklis.</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin: 0cm -23.9pt 0.0001pt 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Times;">Kārļa Zuša lolojums bija Mellužu pamatskolas jaunās ēkas celtniecība. Pateicoties viņa iniciatīvai 1932. gadā to iesāka un 1934. gadā pabeidza. 1937. gadā pilsētas valde Rīgas Jūrmalas 3. pamatskolu pārdēvēja par Kronvalda pamatskolu, bet tagad mēs to pazīstam kā Pumpuru vidusskolu.</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin: 0cm -23.9pt 0.0001pt 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Times;">Ap šo laiku Zutis sāka literāro darbību. Tomēr publicēšanās ziņā bija kautrīgs, arī paškritika bija par bargu, turklāt radošo darbu kavēja pienākumi skolā un sabiedrībā. Ap 1926. un 1927. gadu Andrejs Upītis dažus viņa dzejoļus iespieda žurnālā “Domas”, un 1935. gadā arī Jānis Grīns publicēja kādu dzejoli žurnālā “Daugava”. Pametot Latviju, prāvu saini ar manuskriptiem viņš noslēpa zem kādas mājas “pasakņiem”, un tie nav saglabājušies.</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin: 0cm -23.9pt 0.0001pt 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Times;">1940. gadā padomju vara Kārli Zuti pārcēla no Mellužu skolas par skolas pārzini Asaros (pēc citām ziņām Majoros). Tomēr vācu okupācijas laikā viņš atguva amatu Mellužu skolā un, pilsētas valdes atbalstīts, kļuva par patērētāju biedrības direktoru un piensaimnieku nodaļas valdes priekšsēdi.</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: -23.9pt; margin-left: 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Times;">Laulībā ar sievu Olgu dzim. Platais, ģimeni papildināja dēli Ivars, Jānis un Andrejs. Pastarīti Juri piecarpus gadu vecumā notrieca vilciens.</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Times;">Gan šī traģēdija, gan hronisks iekaisums ciskā un gūžā Zutim lika piecas reizes ilgu laiku ārstēties slimnīcā.</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Times;">Turklāt viens dēls bez vēsts pazuda kara laikā.</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: -23.9pt; margin-left: 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Times;">1944. gada oktobrī tuvojoties frontei, Zušu ģimene pameta Latviju, dodoties uz Vāciju. Sākumā viņi dzīvoja kādā ciemā tuvāk Latvijai, tad devās tālāk uz rietumiem, nonākot latviešu bēgļu nometnē Lībekā. Strādāja Lībekas latviešu skolā un divas reizes bija nometņu komandants, jo pārvaldīja vācu un krievu valodu.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm -23.9pt 0.0001pt 0cm; font-size: 11pt; font-family: Calibri; line-height: normal; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Times;">Viņa ierosmē un redakcijā nometne izdeva rotētu žurnālu “Tāli Taki” (1945-1947; Nr. 1-9). Lībekā viņš rotētā tehnikā publicēja divus aprakstus: Kanāda (1947. g. divos izdevumos) un Zviedrija (1948. g.). 1948. gadā tapa garš raksts ar atmiņām par Rīgas Jūrmalu </span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Times; background: white;">"Kaija lido"</span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Times;"> <span style="background: white;">rakstu krājumā “Lāpa”, Nr. 4-6.<a style="color: blue;" title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; color: black; background-image: initial; background-position: initial; background-size: initial; background-repeat: initial; background-attachment: initial; background-origin: initial; background-clip: initial;">[2]</span></span></span></a></span></span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: -23.9pt; margin-left: 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Times;">1950. gadā Zušu ģimene pārcēlās uz ASV, Ņujorku. Veselības un smagās darba slodzes dēļ nācās atteikties no latviešu skolas darba. Divus gadus Zutis strādāja gan par krāsotāju kādā sieviešu klosterī, gan par sētnieku, atkal par krāsotāju kādā ebreju organizācijā, tad atkal par kalpotāju tajā pašā sieviešu klosterī. Izmēģināja roku arī kā būvstrādnieks. Zutis rakstīja: „Ar manu aizlauzto veselību daudz kas bija par smagu, bez tam visi šie darbi mani kaut kā morāli iznīcināja, pazemoja." Pēdējos 16 1/2 gadus Zutis strādāja kādā Wall Street brokeru firmas pasta nodaļā. Pēc aiziešanas pelnītā atpūtā Kārlis dzīvoja Ņujorkas pavalstī Uniondeilā, Longailendā.</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: -23.9pt; margin-left: 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Times;">Tomēr literārā darbība turpinājās. Tapa dzejas cikls par Tolēnu tēvu Amerikā (“Vidzemes saimniekpapa piedzīvojumi taipus okeānam”), 1955. gadā viņš Ņujorkā izdeva brošētu darbu “Rīmju hronika”. Viņš ir daudzu dzejoļu, eseju un humoresku autors. Parakstot darbus, bieži izmantoja pseidonīmu K.P.Āls.</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: -23.9pt; margin-left: 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Times;">Skolas direktora, pedagoga, literāta sirds stāja pukstēt 1970. gada 8. oktobrī. Kārlis Zutis atdusas Grīnvudas kapos ASV.</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: -23.9pt; margin-left: 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Times;">Izmantots:</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: -23.9pt; margin-left: 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px;">Kad emigranti atgriežas. Latvija Amerikā, Nr. 57. 16.08.1969.</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin-right: -23.9pt; margin-left: 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px;">N. Kalniņš. Kārlim Zutim Ņujorkā 65 gadi</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin: 0cm -23.9pt 0.0001pt 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; line-height: 18.4px; font-family: Times;">Edmunds Zirnītis. Noklusējama dzejnieka pašatzīšanās mūža norietā Kārlis Zutis (1903-1970) - “Treji Vārti” 1988.09.01 </span><span style="text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: Times;"> </span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin: 0cm -23.9pt 0.0001pt 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"> </p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin: 0cm -23.9pt 0.0001pt 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span style="text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: Times;"><span class="searchresultstext"><span lang="LV">V. Irbe.</span></span> </span><span lang="LV" style="font-family: Calibri; font-size: 11pt; text-indent: 19.85pt;"><a style="color: blue;" href="http://periodika.lv/viewerOpener?id=10951453&isArticle=true&query=K%C4%81rlis%20Zutis%20" target="_blank" rel="noopener"><span style="font-size: 12pt; font-family: Times; color: black;">Miris Kārlis Zutis</span></a></span><span lang="LV" style="text-indent: 19.85pt; font-size: 12pt; font-family: Times;">.<span class="searchresultstext"> Latvija Amerikā, Nr. 73.</span></span><span class="searchresultstext" style="font-family: Calibri; font-size: 11pt; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"> </span></span><span class="searchresultstext" style="font-family: Calibri; font-size: 11pt; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Times;">10.21.1970.</span></span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="margin: 0cm -23.9pt 0.0001pt 0cm; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"> </p>
<div>
<div id="ftn1">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 10pt; font-family: Calibri;"><span style="font-family: Times; font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;"> A. Denščiks. Jūrmala-Lībeka-Ņujorka. Jūrmalas Vārds, Nr. 5. 07.02.2019.</span></p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 10pt; font-family: Calibri;"> </p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 10pt; font-family: Calibri;"><span style="font-family: Times; font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">.</span><a style="color: blue;" title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 10pt; line-height: 15.3333px;">[1]</span></span></span></span></a><span lang="LV"> Pauls Zutis piedzima 1918. gada 10. oktobrī, 1931.-1936. gadā mācījās Rīgas Jūrmalas pilsētas ģimnāzijā, ģimnāzijas kursu pēc humanitārā tipa ar latīņu valodu, 1936.-1937. gadā studēja Latvijas Universitātē Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē tieslietas, bet studijas nepabeidza, jo 1938. gada rudenī brīvprātīgi aizgāja karadienestā. Dziedāja Dubultu draudzes korī. (LVVA 7427. fonds, 1. apraksts, 20156. lieta)</span></p>
</div>
<div id="ftn2">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 10pt; font-family: Calibri;"><a style="color: blue;" title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 10pt; line-height: 15.3333px;">[2]</span></span></span></span></a><span lang="LV"> Fragmenti lasāmi: A. Radovics. Dubultu vēsture. Jūrmala, 2019, 15., 17., 54., 77., 148., 194. un 221. lpp.</span></p>
</div>
<div id="ftn3">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 10pt; font-family: Calibri;"> </p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 10pt; font-family: Calibri;"><strong> Mg. hist. A. Radovics</strong></p>
</div>
</div> |
Kārlis Zutis | 1903-1970 |
| 2022.02.08 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV"><strong>Kārlis Princis</strong> piedzima 1893. gadā Ovišos, Ventspils apriņķī, tiešā līnijā no pirmā lībiešu literāta Jāņa Prinča. Sāka studēt Pēterpils Kalnu institūtā, tad Pirmā pasaules kara laikā tika mobilizēts. Kā latviešu strēlnieku virsnieks cīnījās Nāves salā, pārstaigāja Krieviju un ar Imantas pulku atgriezās Latvijā. 1920.-21. gadā strādāja kā skolotājs Kļaviņas ģimnāzijā Bauskā, pēc tam Rīgas Jūrmalas ģimnāzijā Dubultos. Skolas darbā viņš uzrādīja izcilas sekmes ka pedagogs un audzinātājs. Lai celtu audzēkņu zināšanas savos priekšmetos un radītu interesi par dabu, Princis pielietoja modernākās apmācību metodes, organizēja dabas vērošanu ekskursijās un veicināja pašdarbību skolnieku pulciņos. Līdztekus studēja Latvijas Universitātes matemātikas un dabaszinību fakultātē, ko beidza 1934. gadā, tad 1940. gadā kļuva privātdocents, bet 1941. gadā docents un Sistemātiskās zooloģijas institūta un Hidrobioloģijas stacijas direktors. Gadu vēlāk kļuva arī par Rīgas Dabas muzeja vadītāju. 1944. gadā emigrēja uz Zviedriju un darbojās Lundas universitātes zooloģijas institūtā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">Prinča zinātniskās intereses sākumā bija pievērstas salīdzināmai anatomijai un ekoloģijai. Sevišķi interesēja putni un 1926. gadā viņš publicēja interesantus novērojumus par dzeņu kalšanas ritmu. Vēlāk Princis pievērsās sistemātiskai zooloģijai un 1932. gadā Rīgā izdotā starptautiskā žurnālā <em>„Folia zoologica et hydrobiologica”</em> publicēja pētījumu par Latvijas taisnspārnu kukaiņiem. Šīs kukaiņu grupas, īpaši <em>Blattidae</em> dzimtas klasifikāciju un cilts vēsturisko attīstību Princis pētīja visu mūžu. Blattīdu dzimtai pieder arī viena no visvecākajām kukaiņu grupām — prusaks. Kopumā viņš publicēja ap 60 darbu un kļuva par starptautiski atzītu autoritāti šajā nozarē. Viņš deva zinātnei vairāk kā 100 jaunu sugu, pat 2 jaunu dzimtu aprakstus. Kā starptautiski atzītu speciālistu Princi aicināja par vadošā <em>„Catalogus Orthopterorum” </em>līdzstrādnieku. 1959. gadā ASV Nacionālais zinātņu fonda <em>(National Science Foun dation)</em> piešķīra Princim un amerikāņu pētniekam Garnijam <em>(Gurnex)</em> plašus līdzekļus Filipīnu u.c. Austrumindijas salu faunas pētīšanai. Būdams vadošais pasaules mēroga šo dzīvnieku grupas pazinējs Princis uzturējās Smitsona institūtā Vašingtonā, Filadelfijas Dabaszinātņu akadēmijā, Ņujorkas Dabaszinību muzejā, Harvardas universitāses zooloģijas muzejā, Britu muzejā Londonā u.c, kur viņam uzticēja revidēt lielās blattīdu kolekcijas.<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"></a> Mira 1978. gadā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">1931. gada 10 novembrī skolas direktors ziņoja skolas padomei par apm. jau 2 gadus ilgušām nesaskaņām ar skolotāju <strong>Kārli Princi.<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"></a></strong> Tās sākušās viņa „nepaidagoģiskās” rīcības dēļ, piesedzot dažu skolēnu sarīkotu iedzeršanas vakaru Asaru tautas namā. Daži vecāku pārstāvji ziņoja, ka Prinča stundās neesot nekādas kārtības: skolēni darot, kas tīk, trokšņojot, dziedot. Skolotājs Princis neprotot uzturēt disciplīnu un arī par to nerūpējoties. Konstatēts pat, ka Prinča stundās spēlējot uz naudu. Daži no vecākiem izteicās, ka skolas padomei vajag ierosināt Prinča atlaišanu.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV">Pēc gada, 1932. gada 8. septembra sēdes protokolā lasāms, ka Princis iesācis pret direktoru u.c. skolotājiem 3 tiesas prāvas uz 157. un arī 531. sodu likuma pantu pamata. Padomes loceklis D. Kreslers ierosināja skolotāja Prinča atlaišanu no vietas. Interesants arī šāds fakts: “1933. gada februārī Kārlis Princis, kas pēdējā laikā darbojās kā ģimnāzijas skolotājs, tika iecelts par Rīgas prefektūras 13. iecirkņa rajona uzraugu Jūrmalā.”</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.25pt;"><span lang="LV" style="text-indent: 0px; font-size: 12pt;">Bet 1933. gada 25. augusta skolas sēdē atkal lasāms Prinča vārds - „Tā kā skolotājs K. Princis vienīgais pieteicies uz vakantajām ķīmijas stundām, tad skolas padome vienbalsīgi piešķir stundas Kārlim Princim.” Tātad – pat skolas padome nebija salauzusi skolotāju Princi.</span></p>
<div>
<div id="ftn5">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> </p>
</div>
</div>
<div><hr align="left" size="1" width="33%" />
<div id="ftn1">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">Izmantots:<a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"></a><span lang="LV"> L. Āboliņš. Izcils zinātnieks un audzinātājs. - Laiks, Nr. 83. 1963. gada 16. oktobrī; A. Melderis. Zinātnieka Kārļa Prinča 70 gadi. - Londonas Avīze, Nr. 902. 1963. gada 1. novembrī.</span></p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV">Latvijas Valsts Vēstures arhīvs</span><span style="font-size: 12pt;">, fonds 2132, 1. apr., 3. lieta</span></p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> </p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-size: 12pt;">Teksts: Mg. hist. A. Radovics</span></p>
</div>
</div> |
Kārlis Princis | 1893-1978 |
| 2025.03.29 |
<p class="MsoNormalCxSpFirst" style="text-indent: 19.85pt; text-align: center;"><strong><span lang="LV" style="font-family: Times;">Dubultu policijas iecirkņa priekšnieks Jānis Šķērstiņš</span></strong></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Šis laikam ir vienīgais gadījums latviešu grāmatniecības vēsturē, kad tūrisma ceļveža autors dēļ savas grāmatas zaudē darbu. Kas tad bija Jānis Šķērstiņš (1879-1955)?</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt;"><span style="font-family: Times;">Dienestu policijā J. Šķērstiņš uzsāka jau 1897. gadā kā kancelejas ierēdnis, vēlāk pildīja Tallinas policijas pristava palīga, Tapses policijas uzrauga un Paides policijas pristava pienākumus. Pēc tam strādāja par vecāko rēķinvedi Rēzeknes patērētāju biedrībā<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt;"><span style="font-family: 'Times New Roman';">Jau 1919.gadā Šķērstiņš sāka lasīt lekcijas Policijas skolā, kur darbojās 11 gadus, turklāt pirmos divus vai trīs gadus bez atlīdzības. Paralēli strādāja Rīgas policijas VI. iecirknī, no kura 1928. gadā viņu pārcēla par Rīgas Jūrmalas XIII. iecirkņa priekšnieku<a title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-size: 12pt; color: black;">[2]</span></span></span></a>. Šajā gadā viņš izdeva grāmatu "Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana un atklāšana". Sakarā ar Rīgas prefektūras 10 gadu jubileju 1929. gadā J. Šķērstiņu apbalvoja ar Triju zvaigžņu ordeņa 4. šķiru.</span><span style="font-family: Helvetica; color: #212529;"> </span><span style="font-family: Times; color: #212529;">Viņš apbalvots arī ar</span><span style="font-family: Helvetica; color: #212529;"> </span><span style="font-family: Times; color: #212529;">Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas medaļu.</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt;"><span style="font-family: Times;">1930. gadā Šķērstiņš izdeva savu grāmatu “Rīgas Jūrmala – Latvijas skaistākā peldvieta”, kas bija veltīta pilsētas 10 gadu jubilejai.</span><span style="font-family: Times; color: #212529;"> Grāmatai bija 159 lappuses teksta ar ilustrācijām un pilsētas plānu un to iespieda 4200 eksemplāru lielā tirāžā. Papildus 43 lappuses aizņēma veikalu, viesnīcu un restorānu sludinājumi. Kad pēc gada bija realizēti 1200 eksemplāri, Šķērstiņš vēl neiesietajām 3000 grāmatām izlēma savākt vēl sludinājumus. To darīt viņš uzdeva policijas kārtībniekiem.</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt;"><span style="font-family: Times; color: #212529;">Protams, izcēlās liels tracis, kas 1931. gadā nonāca pat īdz Saeimai. Deputāts Bruno Kalniņš grāmatas autoru vainoja pretlikumīgā rīcībā, jo sludinājumus piespiedu kārtā vāca policijas kārtībnieki, izmantojot oficiālas policijas ierēdņu veidlapas. Tika pausts viedoklis, ka policijas ierēdņiem, kuru algošanai gadā iztērēti 9,5 miljoni latu, trūkst darba, tāpēc viņi sacerot šādus garadarbus. Citi sacīja, ka J. Šķērstiņa uzrakstītais uzskatāms par paraugu, kādai grāmatai nevajadzētu būt.</span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt; background: white;"><span style="font-family: Times; color: #212529;">Pie darba ķērās Iekšlietu ministrijas administratīvā departamenta revidents Pauls Kūla Šķērstiņš skaidroja: grāmatas izdošana izmaksājusi vairāk par 1500 latiem, tāpēc ņēmis vērā ieteikumu savākt kādu lappusi ar sludinājumiem. Revidents secināja, ka Šķērstiņš izmantojis savu dienesta stāvokli materiālu labumu gūšanai, “mēģinājis padotos policijas darbiniekus nodarbināt pie sludinājumu vākšanas savai grāmatai”, piebilstot, ka sludinājumu vākšana privātam izdevumam kaitē policijas prestižam, jo veikalniekiem un uzņēmējiem ir neērti atteikties dot sludinājumus, ja tos vāc policijas darbinieki.<a title="" href="#_ftn3" name="_ftnref3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-size: 12pt; color: #212529;">[3]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormalCxSpMiddle" style="text-indent: 19.85pt;"><span style="font-family: Times;">1931. gada 14. aprīlī Jānis Šķērstiņš kļuva par Rīgas Jūrmalas pilsētas domnieku no 4. saraksta<a title="" href="#_ftn4" name="_ftnref4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-size: 12pt;">[4]</span></span></span></a>, bet jau 16. jūnijā viņu pārcēla uz Saldu par policijas iecirkņa priekšnieku. Šeit viņš strādāja līdz 1934. gada 1. februārim, pēc tam tika pārcelts par Liepājas policijas iecirkņa priekšnieku, līdz 1938. gada 1. februārī 50 gadu vecumā viņš devās pensijā ar 210,80 Ls mēnesī </span><span style="font-family: Roboto, 'serif';">par Latvijas policijā nokalpotiem 18 ar pus gadiem un bij. Krievijas valsts dienestā nokalpotiem 17 gadiem</span><span style="font-family: Times;">.<a title="" href="#_ftn5" name="_ftnref5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-size: 12pt;">[5]</span></span></span></a></span></p>
<div><hr align="left" size="1" width="33%" />
<div id="ftn1">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-family: Times;">[1]</span></span></a><span style="font-family: Times;"> Policists solījis amora bultas jūras krastā. Saldus Zeme, Nr. 106, 2022. gada 17. septembris</span></p>
</div>
<div id="ftn2">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri;"><a title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-family: Times;">[2]</span></span></a><span style="font-family: Times;"> </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">Rezolūcija Nr. 67. Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr. 222. 1928. gada 27. jūlijs</span></p>
</div>
<div id="ftn3">
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri;"><a title="" href="#_ftnref3" name="_ftn3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-size: 12pt;">[3]</span></span></span></a> <span style="font-family: Times;">Juris Vanags.</span> <span style="font-family: Times;">Rīgas Jūrmalas policijas iecirknis 1918-1940: struktūra, darbības specifika. Bakalaura darbs. R., 2013</span></p>
</div>
<div id="ftn4">
<p class="MsoFootnoteTextCxSpFirst"><a title="" href="#_ftnref4" name="_ftn4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-family: Times;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-size: 12pt;">[4]</span></span></span></span></a><span style="font-family: Times;"> </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">Valdības Vēstnesis, Nr. 81. 1931. gada 14. aprīlis</span></p>
</div>
<div id="ftn5">
<p class="MsoFootnoteTextCxSpLast"><a title="" href="#_ftnref5" name="_ftn5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-size: 12pt; font-family: Calibri;">[5]</span></span></span></a> <span lang="LV" style="font-family: Times;">Pensija piešķirta. Policija, Nr. 4. 1938. gada aprīlis</span></p>
<p class="MsoFootnoteTextCxSpLast"><span lang="LV" style="font-family: Times;"> Mg. hist. A. Radovics</span></p>
</div>
</div> |
Jānis Šķērstiņš | 1879-1955 |
| 2022.02.18 |
<p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: Times;"> Slavenā kāpostu tirgotāju </span><strong><span style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">Miķeļa Rudzīša</span></strong><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">, kurš </span><span style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">1863. </span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">g</span><span style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">adā</span><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> </span><span style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">dibināja kāpostu apstrādāšanas fabriku, dēls </span><strong style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Georgs </span></strong><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">(1870-1935). </span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Fabrika tika paplašināta un Rīgā, Duntes ielā Nr 15/17 </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">aizņēma</span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;"> veselu ielas kvartāl</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">u</span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">. Firmas ražojumi bija apbalvoti ar 18 medaļām. Rīgā fabrikai bija kioski visos tirgos: liels kiosks Daugavmalas tirgū un Vidzemes tirgū, arī Āgenskalna, Torņakalna, Latgales un Sarkandaugavas tirgos.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Rudzītis daudz palīdzēja savas Šreienbušas ugunsdzēsēju mītnes izbūvei, Stučkas laikā kādu laiku bija čekas apcietināts, Brīvības cīņu laikā izveidoja sanitāro palīdzību karaspēkam. Vēlāk </span>bija arī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ugunsdzēsēju savienības priekšnieks un ilgāku laiku pastāvīgs loceklis starptautiskajā ugunsdzēsēju federācijā Parīzē. Viņš rosīgi darbojās daudzās vietējās organizācijās, bija Latvijas republikas autokluba priekšsēdētājs un Sv. Trīsvienības draudzes priekšnieks. <span lang="LV">Ar viņa palīdzību autoklubs savāca ziedojumus un dāvināja Latvijas armijai bruņotu auto. Sākoties autobusu satiksmei, bija arī pirmo autobusu “Vulkāns” sabiedrības darbinieks. Viņš darbojās arī dažādu kredītiestāžu vadībā un atrada laiku pat Rīgas aizsargu pulka 5. bataljona saimniecības priekšnieka amatam. Daudz ziedoja dažādām balvām – armijai, aizsargiem, ugunsdzēsējiem, motosportam u.c. organizācijām.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;">Par nopelniem Rudzītis <span lang="LV">tika </span>apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņ<span lang="LV">a V un III šķirām</span> un daudzām citām goda zīmēm<span lang="LV">, to skaitā </span>Igaunijas autotanku diviziona virsnieka krūšu nozīmi<span lang="LV">,</span> Lietuvas ugunsdzēsēju savienības I šķiras <span lang="LV">“</span>Artimui pagelbon<span lang="LV">”</span>, Igaunijas valsts ugunsdzēsēju savienības I šķiras goda nopelnu krustu un Horvātu-slovēņu ugunsdzēsēju savienības goda biedra nozīmi. <span lang="LV">Tomēr v</span>iņa <span lang="LV">lielākā aizraušanās</span> bija darbs aizsargu organizācijā. <span lang="LV">Taču k</span>opš 1933. gada vasaras viņš slimoja ar sirdskaiti, kurai pievienojās arī nieru slimība un 1934. gada 29. decembrī Rudzītis mira. Uzņēmumu mantoja <strong>Ernests Rudzītis</strong><span lang="LV">, bet</span> 1940. gadā sarkanie okupanti uzņēmumu nacionalizēja.</p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;">Teksts: <span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"> </p> |
Georgs Rudzītis | 1870-1935 |
| 2025.03.29 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-align: center; text-indent: 19.85pt;" align="center"><strong><span lang="LV" style="font-family: Times;">Barons Johans (Džons) Kristofs Aleksandrs fon Vērmans</span></strong></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><strong><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span></strong></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><strong><span lang="LV" style="font-family: Times;">Barons Johans (Džons) Kristofs Aleksandrs fon Vērmans</span></strong><span lang="LV" style="font-family: Times;"> (<em>Baron Johann (John) Christoph Alexander von Wöhrmann</em>, 1863, Dubultos-1919, Rīgā) cēlies no slavenas rīdzinieku dzimtas. Vispirms īss ieskats viņa ģimenes locekļos.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Viņa tēvs <strong>barons</strong> <strong>Johans Kristofs</strong></span><span lang="LV"> (</span><em><span lang="LV" style="font-family: Times;">Baron </span></em><em><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Johann Christoph</span></em><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">, 1826, Rīgā-1898, Stalbē). 1804. gadā? pārņēma tēva</span><strong><span lang="LV" style="font-family: Times;"> Johana Kristofa Vērmana</span></strong><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">(<em>Johonn Christoph</em>, </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">1784-1843) </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';"> tirdzniecības un finanšu uzņēmumu Wöhrmann & Sohn, izveidoja vairākas Rīgas fabrikas, kā arī bija Prūsijas ģenerālkonsuls Rīgā. Vairākkārt ziedoja baznīcai, tajā skaitā lielu summu Ķemeru baznīcas celtniecībai («Рижск. Епарх. Вед.», 1892). Rīgas Goda pilsonis, Rīgas 1. ģildes tirgonis. Par ieguldījumu rūpniecības attīstībā un labdarību 1859. gadā Saksijas-Koburgas hercogs Ernsts II viņam piešķīra mantojamu brīvkunga statusu <em>(Freiherr)</em>, kas Vidzemē bija līdzvērtīgs barona statusam. Apliecībai pievienots arī krāsains dzimtas ģerbonis (LVVA214. f., 5. apr., 416, lieta – Vidzemes landrātu kolēģijas Vērmaņu dzimtas lieta). 1860. gadā arī cars Aleksandrs II viņam piešķīra Krievijas impērijas mantojamu barona titulu.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Uz 1847. un 1850. gada Dubultu peldvietas kartes redzams Vērmaņa (<em>Woehrmann</em>) īpašums ar divām celtnēm. </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">1865. gadā viņš nopirka Cēsu apriņķa Stalbes muižu, kur mira 1898. gada 7. (19.) maijā. Viņa nāve reģistrēta Rīgas Doma draudzē.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Johana Kristofa laikā, </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">1881. gadā, Sarkandaugavas kokzāģētavā notika ugunsgrēks, kas iznīcināja lielāko daļu cehu. Uzņēmuma īpašnieki bija spiesti pārdot gandrīz bankrotējušo fabriku vācu firmai "Šaje". Turklāt 1880. gados mainījās tirgus konjunktūra un Vērmaņa mašīnbūves rūpnīca, nespēdama modernizēties, 1888. gadā piedzīvoja bankrotu un 1889. gadā beidza pastāvēt.</span><span lang="LV" style="font-size: 11.5pt; font-family: Arial;"> </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">Šajā </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">gadā tās vietā tika izveidota Jūliusa Potempa finieru fabrika.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Džona brālis <strong>barons</strong> <strong>Sidnejs fon Vērmans</strong> (<em>Sidney von Wöhrmann, </em>1862. g. 16. augustā Rīgā-1939. gada 12. jūnijā, Rīgā) bija vācu zoologs (malakologs) un paleontologs. Mācījās Pfortas ģimnāzijā Saksijā-Anhaltē Vācijā kopā ar brāli Džonu. 1882./83. gadā studēja jurisprudenci Tērbatas universitātē, bet pēc tam 1888.-1887. gadā Minhenes Ludviga Maksimiliāna universitātē studēja dabaszinātnes, jo īpaši zooloģiju un paleontoloģiju pie Kārļa Alfrēda fon Citēla, pie kura 1887. gadā ieguva doktora grādu. Vēlāk viņš atgriezās Kurzemē. Kad Pirmā pasaules kara laikā un pēc tā viņš tika izraidīts no guberņas, 1920. gadā viņš pārņēma Štokelsdorfas muižu, ko mantoja no radinieces Sāras Blūmas. 1893. gadā viņš nosauca <em>Nuculida </em>fosilās gliemenes par <em>Ctenodontoidea</em>. 1894. gada 20. decembrī apprecējās ar <strong>Helēnu Mariju Elīzi Sofiju fon Helmersenu</strong> (<em>Helene Marie Elise Sophie Alma von Helmersen</em>). Ģimenē bija divas meitas: <strong>baronese Marija Emma</strong> (<em>Baronesse Mary Emma</em>, 1895, Lielkangaros-?) un <strong>baronese Ellena Marija</strong> (<em>Ellen Marie</em>, 1896-?).</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Tātad: <strong>Džons </strong>piedzima 1863. gadā Dubultos, bet viņa bērnība varēja paiet Rīgā un Stalbes muižā. Rīgā Vērmaņiem piederēja 1874. gadā celta liela divstāvu koka ēka uz Aleksandra (tag. Brīvības) un Elizabetes stūra. 1869. gadā māja nodega (“Рижский Вестник”, 1869. gada 10. oktobris) un viņi uzcēla jaunu ēku (pirms kara tur darbojās Piena restorāns). To nojauca 1967. gadā, atbrīvojot vietu viesnīcai “Latvija”.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Stalbes muiža savā mūžā piedzīvoja raibu īpašnieku maiņu. Vērmans to nopirka 1865. gadā no Gvido Bolto fon Hoenbaha par 180 000 rubļu. Muižas kungu māja bija celta ap 1782. gadu, un piedzīvojusi pārbūvi 1820. gados, kad muiža piederēja Mihaelam Barklajam de Tolli.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Džons mācījās mājās, tad Pfortas ģimnāzijā Saksijā-Anhaltē Vācijā. 1882.-1883. gadā studēja Minhenē, pēc tam 1887.-1886. gadā Tērbatas universitātē studēja juridiskās zinības. Bija studentu korporācijas “Livonia” biedrs un pateicoties tam korporācijas dalībnieku albumā ir saglabājies viņa fotoattēls, datējams ar 1884.-1886. gadu (“Album Livonorum Dorpat 1822-1939”). Pārvaldīja tēva īpašumu Stalbes muižā līdz 1899. gadam. No 1887. līdz 1888. gadam bija draudzes tiesneša aizvietotājs <em>(Kirchspielsrichtersubstitut) </em>un 1888.-1889. gadā draudzes tiesnesis Limbažos.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Tā bija nākošā augstākā instance virs pagasttiesas, kas pildīja miertiesas funkcijas strīdos starp muižniekiem un zemniekiem. Ja procesa laikā mierizlīgums netika panākts, lietu ar draudzes tiesas atzinumu nosūtīja izskatīšanai pēc būtības uz apriņķa tiesu. Draudzes tiesas sastāvā bija muižnieku kārtas tiesnesis jeb priekšsēdētājs un trīs piesēdētāji no zemnieku kārtas. (M. Mazure-Vucāne. Pagasttiesa Latvijā. R., 2019, 68. lpp.)</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">1899.-1903. gadā Džons dzīvoja ārzemēs, bet no 1903.-1905. gadam Rīgā un kopš tā laika bija Rīgas pilsētas Beberbekas </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">(Beberbeķu) </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">muižas nomnieks. </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">Viņš bija noslēdzis nomas līgumu uz 25 gadiem līdz 1927. gada Jurģiem par 1950 rubļiem gadā. Lauksaimniecībā derīgā zeme bija iznomāta caurmērā par 54 kapeikām pūrvietā gadā. (“Zeme”, 4. februāris 1906. g.)</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Ir zināms, ka 20. gs. sākumā vecajās Beberbeķu dzirnavās bija baltvācu studentu korporācijas Rubonia vasaras mītne. Pirms Pirmā pasaules kara baptistu labdarības organizācija “Rīgas ielu misione” noslēdza nomas līgumu ar Rīgas pilsētu par zemes gabalu Beberbeķu muižā, kur bija iecerēts uzbūvēt 4 lielas patversmes – sieviešu glābšanas patversmi, vīriešu glābšanas patversmi, bērnu patversmi un skolu, kā arī patversmi tiem, kas jāglābj, iekams vēl nav galīgi samaitāti. Mērķis bija pieradināt klaidoņus pie kārtīga darba. Lielās ieceres pārtrauca Pirmais pasaules karš. (</span><span lang="EN-US"><a style="color: #0563c1;" href="http://manasvietas.blogspot.com/2020/03/beberbekas-muiza-beberbekas-muiza.html"><span lang="LV" style="font-family: Times;">http://manasvietas.blogspot.com/2020/03/beberbekas-muiza-beberbekas-muiza.html</span></a></span><span lang="LV" style="font-family: Times;">)</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Tagad muiža zudusi, pāri tās atrašanās vietai izbūvētas šosejas Rīga-Liepāja josla un jaunas ēkas. Saglabājies tikai Beberbeķu meža, kapu un Beberbeķu ielas nosaukums. Ir informācijas stends pie auto restaurācijas centra.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">1905. gada 1. novembrī Džons apprecēja <strong>Alisi Teklu fon Brakeli</strong> (<em>Alice Thekla Antonie von Brackel</em>), <strong>barona</strong> <strong>Gustava Augusta fon Brakela</strong> meitu. Laulības notika Rīgas Sv. Pētera baznīcā.</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';"> Viņa sievastēvs ārsts G. A. fon Brakels bija studentu korporācijas Fraternitas Rigensis biedrs. Viņu laulība bija bez bērniem, bet jau pēc 14 gadiem abu dzīves izdzēsa Stučkas komunistu terors: 15. martā tika nošauts Džons, bet 22. maijā Alise. Rīgas Centrālcietuma ieslodzīto sarakstā minēts, ka Alise ieslodzīta 1919. gada 9. aprīlī.<a style="color: #0563c1;" title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Kā tas varēja notikt? Cēlu mērķu radītā Latvijas padomju republika vēsturē iegājusi ne tikai ar badu. Stučkas 120 valdīšanas dienas plaši aprakstījis </span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">rīdzinieks Georgs Popofs grāmatā</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> </span><em><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">"Sowjetherrschaft </span></em><em><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">in</span></em><em><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> Europa. Die Rigaer Kommunistenzeit</span></em><em><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> </span></em><em><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">und ihre Lehren" </span></em><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">(Padomju kundzība Eiropā. Komunistu laiki</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> </span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">Rīgā un ko tie māca), kas 1935. gadā iznā</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">ca</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> Šveicē</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">. Viņš konstatēja, ka </span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">nevienā Austrumeiropas nostūrī, kurā</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> </span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">1918. un 1919. gadā ielauzās kom</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">u</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">nisti, tie tik</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> </span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">šausmīgi n</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">e</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">trakoj</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">a</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">, kā Rīgā. Īpaši viņš norādī</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">j</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">a uz</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> </span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">1919. gada martu, kad terors </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">bija </span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">sakāpinā</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">t</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">s līdz tādam</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> </span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">apmēram, kādu nesasniedz</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">a</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> pat Krievijā </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">(109. lpp).</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Ziņas par Džonu Vērmani atrodas Rīgas un apriņķa revolucionārā tribunāla 1919. februāra – maija lēmumu lietā.<a style="color: #0563c1;" title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[2]</span></span></span></a> Bija ieslodzīts Centrālcietuma II. korpusa 76. kamerā. Īsā aprakstā minēts, ka viņam “ir māja Rīgā uz Kaugura ielas Zasulaukā un [viņš] rentē Beberbeķu muižu. Arestēts 16. februārī. Apvainots kā kontrrevolucionārs. Nopratināts.” Pāri tekstam uzšņāpts “Nošauts”.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Ir zināms, ka </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">ar 14.-15. martu saistās viena no nežēlīgākajām Stučkas terora epizodēm - notikumi Biķernieku mežā, kur lielinieki nošāva 60 Rīgas pilsoņus. Šajā pašā laikā risinājās arī asiņainā nakts Rīgas cietumos, kuras laikā komunisti nogalināja vairākus simtus cilvēku.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Tam par iemeslu bija Landesvēra-Latvijas armijas 1919. gada 3. marta uzbrukums Kurzemes frontē jeb Kurzemes atbrīvošanas operācija. Tās ietvaros 18. marta pievakarē landesvēra vienības uzbruka Jelgavai un padzina lieliniekus. </span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Rīgas apriņķa Kara revolucionārā tribunāla dokumentos izdevās atrast ziņas arī par Alisi Vērmani.<a style="color: #0563c1;" title="" href="#_ftn3" name="_ftnref3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[3]</span></span></span></a> Viņa ar 39. numuru redzama sarakstā par Rīgas Centrālcietumā “atrodošamies ķīleniekiem”.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">Ņemot ķīlniekus, kom</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">u</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">nisti neapmierinājās ar vienu izraudzīt</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">o</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> upuri, bet bieži paņēma </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">kopā ar</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> visu ģimeni. </span><span class="txt1"><span lang="EN-US" style="font-family: Times;">Šis soda veids bija </span></span><span class="txt1"><span lang="LV" style="font-family: Times;">saglabājies</span></span><span class="txt1"><span lang="EN-US" style="font-family: Times;"> no cara laikiem, kaut gan</span></span><span lang="EN-US" style="font-family: Times;"> </span><span class="txt1"><span lang="EN-US" style="font-family: Times;">ķīlnieku ņemšanas </span></span><span class="txt1"><span lang="LV" style="font-family: Times;">pirmsākumi</span></span><span class="txt1"><span lang="EN-US" style="font-family: Times;"> aizsniedz</span></span><span class="txt1"><span lang="LV" style="font-family: Times;">a</span></span><span class="txt1"><span lang="EN-US" style="font-family: Times;">s pat līdz tatāru</span></span><span lang="EN-US" style="font-family: Times;"> </span><span class="txt1"><span lang="EN-US" style="font-family: Times;">iebrukumam Eiropā.</span></span><span class="txt1"><span lang="LV" style="font-family: Times;"> Padomju režīms to izvērsa par grandiozu sistēmu.</span></span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';"> </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">S</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">abrūkot</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">s</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">arkan</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">o</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> frontei Kurzemē, kom</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">u</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">nisti atriebībā</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">s</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">, </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">p</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">ar </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">katru</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> frontes sektora</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';"> zaudēj</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">umu likvidēj</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">ot</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> zināmu skaitu apcietināto,</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';"> gan</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';"> ieslodzīt</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">o, gan </span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">ķīlniek</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">u</span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Alises miršanas datums ir ļoti zīmīgs: </span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">1919. gada 22. maijā Stučkas valdība </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">bēga no Rīgas un pilsētā ienāca Landesvēra vienības. Bet </span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">pirms atkāpšanās </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">komunisti </span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">Jelgavā un Rīgā </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">paspēja veikt </span><span lang="EN-US" style="font-family: 'Times New Roman';">ķīlnieku apšaušanas</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Barona Džona Vērmaņa laikā tika uzcelta <strong>pansijas ēka Dubultos. </strong></span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">priekšlaicīgā nāve radīja problēmu Dubultu īpašuma mantošanai, jo viņa tēvs Kristiāns Heinrihs Vērmanis 1897. gada 6. jūlijā Stalbē māju kārtībā taisītā testamentā bija noteicis ģimenes fideikomisu – apgrūtinājumu nodot mantojumu kādam citam kā tikai pirmdzimtajam dēlam, kāda Džonam nebija. Nespējot šo jautājumu desmit gadu laikā atrisināt, 1929. gadā ģimene griezās pie Saeimas, lūdzot atcelt testamenta noteikumus. Savu lūgumu viņi pamatoja ar to, ka “ēku remontam un sētas taisīšanai viņiem trūkst līdzekļu. Baronam Vērmanim ir bijis brālis, bet tas miris bez mantiniekiem, un baronam Johanam [Džonam] Vērmanim ir divas meitas, kuras izteikušas piekrišanu šī testamenta noteikumu grozīšanai.” Steidzamības kārtā Saeima pieņēma testamenta grozīšanu. </span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Drīz pēc tam, 1930. gada sākumā īpašumu no Dr. Sidnija fon Vērmana (?) iegādājās Dzelzceļnieku slimo kase, lai šeit ierīkotu sanatoriju “Dzintarkalns” ar bērnu vasaras koloniju. Ēka tika pārbūvēta pēc arhitekta J. Vildaua projekta, Rīgas pilsētas arhitekta Gaiļa uzraudzībā, izmaksām sasniedzot ap 2000 000 latu. Sanatoriju atklāja jau 1931. gada 1. jūnijā. </span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Mg. hist. A. Radovics</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri;"><span lang="EN-US"> </span></p>
<div><hr align="left" size="1" width="33%" />
<div id="ftn1">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 10pt; font-family: Calibri;"><a style="color: #0563c1;" title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US">[1]</span></span></a> <span lang="LV">LVVA P-12. fonds, 1. apraksts, 98. lieta, 47a.-48. lpp.</span></p>
</div>
<div id="ftn2">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 10pt; font-family: Calibri;"><a style="color: #0563c1;" title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US">[2]</span></span></a> <span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">LVVA P-21 fonds, 2. apraksts, 6. lieta, 164a. lpp.</span></p>
</div>
<div id="ftn3">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 10pt; font-family: Calibri;"><a style="color: #0563c1;" title="" href="#_ftnref3" name="_ftn3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US">[3]</span></span></a> <span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">LVVA P-21 fonds, 2. apraksts, 23. lieta, 24. lpp.</span></p>
</div>
</div> |
Barons Johans (Džons) Kristofs Aleksandrs fon Vērmans | 1863-1919 |
| 2022.02.03 |
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 27.2667px;">1909. gadā no Jēkabpils uz Šmithena un Bērziņa ģimnāziju pārnāca strādāt gleznotājs </span><strong style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 27.2667px;">Jānis Kuga</strong><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 27.2667px;"> (1878, Ikšķiles pagastā-1969, Toronta, Kanādā ). Mācījās Pēterpils Stiglica mākslas skolā pie Marijas teātra dekoratora Lambina un beidza kā ārzemju stipendiāts. Parīzē papildinājās pie franču gleznotāja </span><em style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 27.2667px;">Carpesat</em><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 27.2667px;">. Atgriezies no ārzemēm, kādu laiku darbojās kā pedagogs Jēkabmiestā, tad Dubultu ģimnāzijā un arī kā dekorators Rīgas Jaunā teātrī. Pēc viņa zīmējumiem skolēni veidoja tērpus un dekorācijas skolas sarīkojumiem. F1912. gadā otrreiz devās uz ārzemēm papildināties. Sākoties Pirmajam pasaules karam, atgriezās un līdz 1918. gadam darbojās kā zīmēšanas skolotājs Pēterpilī. Pēc tam atgriezās Rīgā, darbojās pie Nacionālās Operas un drāmas teātra. 1920.-1921. gadā rediģēja „Ilustrēto žurnālu”. Nodibinoties Latvijas mākslas akadēmijai, tika pieaicināts kā mācību spēks un ieguva docenta grādu.</span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 27.2667px;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> |
Jānis Kuga | 1878-1969 |
| 2022.02.03 |
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 25.0667px;"> 1909.-1915. gadā ģimnāzijā pasniedza vācu un franču valodas, uzraudzīja internātu un 1 gadu izpildīja priekšnieces vietu</span><strong style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 25.0667px;"> Anna Meņģele</strong><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 25.0667px;"> (1861, Kārļu pag. Leimaņos-?). No 1915.—1917. gadam viņa bija internāta audzinātāja ģimnāzijā Tērbatā.</span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 25.0667px;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p>
<p><a class="reference" href="../../places/view/13" data-id="13">13 - Šmithena un Bērziņa Dubultu ģimnāzija</a></p> |
Anna Meņģele | 1861-? |
| 2022.02.03 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.45pt;"><span lang="LV">Leģendārais latviešu lidotājs<strong> Eduards Pulpe</strong> (1880-1916) beidza Rīgas Aleksandra ģimnāziju un pēc studijām Maskavas universitātes matemātikas fakultātē, strādāja Šmithena un Bērziņa ģimnāzijā par skolotāju, pēc tam Ata Ķēniņa reālskolā Rīgā. E. Pulpe lasīja lekcijas par aviāciju, bet 1911. gadā kopā ar reālskolas audzēkņiem uzbūvēja lidmašīnu un sekmīgi to izmēģināja Rīgas jūrmalā. 1912. gadā viņš beidza studijas Aviācijas akadēmijā Parīzē. Pirmā pasaules kara sākumā Pulpe brīvprātīgi iestājās Francijas kara aviācijā. Par nopelniem kaujās tika apbalvots ar <em>Medaille militaire</em> un ordeni — <em>Crox dc guerre </em>ar palmu. 1916. gadā Pulpi pārkomandēja uz Krieviju un šī gada 2. augustā viņš krita gaisa kaujā Galīcijas frontē pie Stiras. Atdusas Rīgas Lielajos kapos.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.45pt;"><span lang="LV">Inženieris O. T. Viklands atceras: „Pulpe ir slaika auguma, vingrs, elastīgs kā augstākā labuma tērauda atspere. Viņa gaita ir ļoti slaida, balss iespaidīga. L.B. izlūdzās no vietējā mežziņa brīvu pļavas gabalu meža vidū, netālu no internāta. Tur nu Eduards Pulpe iekārto futbola laukumu un no internāta un apkārtnē dzīvojošiem ģimnāzijas skolniekiem sastāda un apmāca pirmo futbola komandu. Tas nemaz nav viegls uzdevums iemācīt iesācējiem straujās futbola spēles noteikumus, veiklību un savaldīšanos. Bet Pulpe ir sportists ar miesu un dvēseli, neatlaidīgs, pats spēlē līdz un pamazām ievelk spēlē arī pārējos ģimnāzijas skolotājus.”</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 20.45pt;"><span lang="LV"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> |
Eduards Pulpe | 1880-1916 |
| 2022.02.03 |
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;">No 1909. —1911. gadam par skolotāju Šmithena un Bērziņa ģimnāzijā strādāja vēlākais Latvijas universitātes filoloģijas un filozofijas fakultātes vecākais docents, profesors </span><strong style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;">Rūdolfs Jurgens </strong><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;">(1869, Taurupes Kalna Jurēnos-1944, Rīgā). Mācījās Kokneses un Aderkašu pagasta skolās, Rīgas Aleksandra ģimnāzijā, 1894. gadā beidza Pēterburgas Vēstures un filoloģijas institūtu, Berlīnes universitātē studēja filozofiju, mākslas vēsturi un sabiedriskās zinātnes (1901-1903). Pasniedzējs Berlīnes Universitātes austrumu valodu seminārā (1903), bija skolotājs Umaņas ģimnāzijā (1914-1921), Latvijas kultūras veicināšanas biedrības skolotāju sagatavošanas kursu vadītājs (1921-1922), Latvijas Universitātes seno valodu lektors (1922-1924), pedagoģijas un bērnu psiholoģijas docents (1924), papildinājās Hamburgas universitātē (1925).</span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> |
Rūdolfs Jurgens | 1869-1944 |
| 2022.02.03 |
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.3333px;"> Matemātikas skolotājs </span><strong style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.3333px;">Lerhs Urdzevičs Georgs</strong><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.3333px;"> (1881, Ezerē-?) 1911. gadā beidza Maskavas Universitāti,1911.-1912. gadā bija Bērziņa un Šmithena vīriešu ģimnāzijas skolotājs, 1912.-1917. gadā Tukuma pilsētas skolas skolotājs, 1917.-1918. gadā Bielopoljas kroņa vīriešu ģimnāzijas skolotājs, 1918.-1920. gadā Harkovas vīriešu ģimnāzijas skolotājs, 1920.-1921. gadā Rīgas Jaunatnes savienības skolas skolotājs, 1921.-1940. gadā Rīgas I ģimnāzijas skolotājs.</span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.3333px;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> |
Lerhs Urdzevičs Georgs | 1881-? |
| 2022.02.03 |
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;">Dubultos Šmithena un Bērziņa ģimnāzijā 1909.-1919. gadā par franču valodas skolotāju strādāja vēlākais diplomāts </span><strong style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;">Ludvigs Sēja</strong><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;"> (1885, Džūkstes pag. Ķūķos-1962, Rīgā). Šeit viņš noskatīja savu nākamo sievu, par 12 gadiem jaunāko Hertu Ozolu. Mācījās Džūkstes pagastskolā, 1900.-1904. gadā Valmieras skolotāju seminārā. 1905. gadā aktīvi piedalījās revolūcijā, būdams Latvijas sociāldemokrātu savienības biedrs, tad emigrēja uz Šveici, vēlāk Franciju. 1906. gadā mācījās Krievu augstākajā sabiedrisko zinātņu skolā Parīzē, 1909. gadā beidza Grenobles universitātes franču valodas un literatūras kursu. No 1916. līdz 1918. gadam strādāja par Madonas zēnu proreālskolas (vēlāk reālskolas) pārzini (1916-1918), arī Madonas meiteņu ģimnāzijā. No 1919. gada bija Tautas padomes loceklis un Politiski diplomātiskā departamenta direktors. No 1922. gada Latvijas pagaidu pilnvaroto lietvedis ASV, no 1923. gada Latvijas vēstnieks Lietuvā, no 1924. gada ārlietu ministrs. No 1925. līdz 1927. gadam Latvijas vēstnieks ASV, no 1927. gada ģenerālkonsuls Londonā, no 1932. gada arī pagaidu pilnvarotais lietvedis Lielbritānijā. 1933. gadā kļuva par Ārlietu Ministrijas Administratīvi juridiskā departamenta direktoru. 1934. gadā atkal Latvijas vēstnieks Lietuvā. Pēc Latvijas un Lietuvas okupācijas, 1940. gada 23. augustā atgriezās Rīgā un līdz 1944. gadam strādāja Latvijas Valsts universitātē par pasniedzēju. Piedalījās Latvijas Centrālās padomes darbā, bija tās valdes loceklis un ģenerālsekretārs. 1944. gada 29. aprīlī Gestapo viņu arestēja un ieslodzīja Salaspils, bet no 1944. gada Štuthofas koncentrācijas nometnē. Pēc nometnes likvidēšanas 1945. gada pavasarī uzturējās Polijā, bet PSRS drošības iestādes 1946. gadā viņu arestēja un piesprieda 25 gadus ieslodzījumā. 1954. gadā priekšlaicīgi tika atbrīvots un 1956. gadā atgriezās Rīgā. Strādāja latvijas Valsts izdevniecībā.</span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> |
Ludvigs Sēja | 1885-1962 |
| 2022.02.08 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><strong><span lang="LV">Pāvils Mucenieks</span></strong></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Izcilais ķirurgs dzimis 1891. gada 27. septembrī Pļaviņās. 1909.-1912. gadā mācījās Šmithena un Bērziņa ģimnāzijā, 1913. gadā ar sudraba medaļu beidza Rīgas Aleksandra ģimnāziju, 1913.-1917. gadā studēja Petrogradas Kara medicīnas akadēmijā, kuru ar izcilību absolvēja. Pēc tam bija latviešu strēlnieku ārsts, bet pēc 1. pasaules kara strādāja Alūksnē un Rēzeknē. No 1921. gada strādāja Rīgas pilsētas 1. slimnīcā, tad kļuva par Latvijas universitātes Medicīnas fakultātes asistentu. 1925. gadā viņš auzstāvēja medicīnas doktora disertāciju, pēc gada viņu ievēlēja par privātdocentu, bet 1940. gadā – par profesoru un Hospitālās ķirurģijas katedras un klīnikas vadītāju. Vienlaikus 1928.-1940. gadā bija 1. slimnīcas ķirurģiskās nodaļas vadītājs. Pārliekā slodze noveda pie pāragras nāves 1940. gada 7. maijā. Profesors atdusas Varakļānu kapsētā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> |
Pāvils Mucenieks | 1891-1940 |
| 2022.02.08 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><strong><span lang="LV">Bruno Kalniņš</span></strong></p>
<p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;">Dzimis 1899. gada 7. maijā Tukumā. Pirmo izglītību baudījis elementarskolā Cīrihā Šveicē. Vēlāk 1909.-1914. gadā apmeklēja L. Bērziņa-Šmithena ģimnāziju Dubultos. 1916. gadā beidza ģimnāziju Helsingforsā. 1916.-1917. g. studēja tieslietas Pēterpils universitātē, bet vēlāk Latvijas universitātē Rīgā. 1918. gada 18. novembrī piedalījās Latvijas valsts proklamēšanas aktā. Bija viens no vadošajiem sociāldemokrātu partijas darbiniekiem. Miris 1990. gadā Stokholmā.</span></p>
<p><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> |
Bruno Kalniņš | 1899-1990 |
| 2022.02.08 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><strong><span lang="LV">Pāvils Ozoliņš</span></strong></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Dr. vet. med. dzimis 1895. gada 20. novembrī Praulienas pag. 1911. gadā beidzis Praulienas draudzes skolu, 1916. gadā beidzis Fr. Šmidthena un L. Bērziņa Dubultu ģimnāziju Tērbatā. 1916.- 1918. gadā studēja Tērbatas veterinārmedicīnas institūtā, 1919.-1920. gadā dienēja Latvijas armijā, 1920.-1925. gadā beidza Latvijas Universitātes veterinārmedicīnas fakultāti. 1935. gadā ievēlēts par Latvijas Universitātes privātdocentu, 1937. gada 26. maijā ieguva Dr. vet. med. grādu, bet 1959. gadā - profesora grādu. Miris 1988. g. 11., novembrī, atdusas 1. Meža kapos Rīgā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> |
Pāvils Ozoliņš | 1895-1988 |
| 2022.02.08 |
<p class="TableContents" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><strong><span lang="LV">Pēteris Krievs</span></strong><span lang="LV"><br />Virsleitnants, Brīvības cīņu varonis, dzimis 1895. gada 29. septembrī Launkalnes pag. Vēlēdamies studēt teoloģiju, izstājās no Smiltenes tirdzniecības skolas un turpināja mācības Dubultu ģimnāzijā, kuru nebeidza, jo 1914. gadā tika iesaukts karadienestā. Lūk, kā viņu 1915. gadā aprakstīja dienasgrāmatā skolas biedrs Rihards Rudzītis: „Pēteris Krievs – smiltenietis, vēlu iestājās un sava vecuma dēļ viņam bija jāprasa atļauja ģenerālgubernatoram. Mācījās viņš vispār slikti, gan jau laikam tādēļ, ka viņš pievērsa lielāku interesi savam īstajam mērķim – dzejošanai. Bieži vien varēja redzēt viņu lasām savas dzejas kopā ar savu draugu – Kārli Niedru. (---) Viņš palika uz otru gadu un, tā kā viņa vecums tam neļāva palikt, viņš izstājās.</span></p>
<p class="TableContents" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">1916. gadā beidza kara skolu un iestājās 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā. 1918. gada decembrī iestājās Kalpaka komandētā vienībā. Krita varoņnāve 1919. gada 6. marta kaujā uz Skrundas-Saldus šosejas kopā ar pulkvedi O. Kalpaku, kpt. Grundmani u.c.</span></p>
<p class="TableContents" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p>
<div><hr align="left" size="1" width="33%" />
<div id="ftn1"></div>
<div id="ftn2">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> </p>
</div>
</div> |
Pēteris Krievs | 1892-1919 |
| 2022.02.03 |
<p class="MsoNormal" style="box-sizing: inherit; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; background-color: #e5e5e5; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV" style="box-sizing: inherit;"><span style="box-sizing: inherit; font-weight: bold;">Aleksandrs Heinrihs Birznieks</span> (1882, Olainē -1951) <span style="text-indent: 28.4px;">strādāja Šmithena un Bērziņa ģimnāzijā no 1911. gada par vēstures skolotāju.</span> 1904. gadā beidza Nikolaja ģimnāziju Rīgā, 1910 .gadā – Maskavas universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti. Strādāja kā vēstures skolotājs Ārensburgas pilsētas skolā, no 1912. gada – privātģimnāzijās Gomeļā, no 1913. gada – Brauna ģimnāzijā Lodzā, no 1914. gada – valsts ģimnāzijā Lomžā (vēlāk šajā pašā ģimnāzijā emigrācijā Ribinskā un Tambovā). Strādāja Tambovas pilsētas skolu valdē un lasīja lekcijas vietējā tautas universitātē. Bija dažādu krievu provinces laikrakstu līdzstrādnieks. No 1921. gada strādāja Ārlietu ministrijas Austrumu nodaļā. Vadīja Latviešu kultūras veicināšanas biedrības vakara vidusskolu pieaugušajiem.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="box-sizing: inherit; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; background-color: #e5e5e5; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV" style="box-sizing: inherit;">No 1923. līdz 1930. gadam bija sūtniecības padomnieks Maskavā, un no 1925. līdz 1930. gadam arī ģenerālkonsuls Ļeņingradā. Vienlaikus no 1928. līdz 1932.gadam Ārlietu ministrijas Administratīvi-juridiskā departamenta direktors. No 1931. gada janvāra ģenerālkonsuls Dancigā (1940. gada janvārī ģenerālkonsula pilnvaras tika atceltas, izdota pilnvara par bijušās brīvpilsētas Dancigas teritorijas pārzināšanu Vācijas valdībā). Bija Tautu Savienības veicināšanas biedrības biedrs. Padomju okupācijas laikā 1940. gada oktobrī tika formāli atbrīvots no amata sakarā ar ārlietu resora likvidāciju. Latvijā neatgriezās un vēl 1944. gada jūnijā dzīvoja Dancigā kā pensionārs. Vēlāk dzīvoja trimdā Francijā protestantu baznīcas patversmē Kannās, pēc tam Lekrezo (Sonas un Luāras departamentā). Miris 1951.gada 26.martā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="box-sizing: inherit; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; background-color: #e5e5e5; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 21.3pt;"><span lang="LV" style="box-sizing: inherit;">Teksts: Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p> |
Aleksandrs Heinrihs Birznieks | 1882-1951 |
| 2022.02.03 |
<p><span style="box-sizing: inherit; font-weight: bold; font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 22.9333px; background-color: #e5e5e5;">Arnolds Aizsilnieks</span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 22.9333px; background-color: #e5e5e5;"> (1898, Grostonas pag.-1982, Stokholma) - </span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 22.9333px; background-color: #e5e5e5;">ievērojams zinātnieks agronoms, tautsaimnieks un kooperators. </span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 22.9333px; background-color: #e5e5e5;">Mācījās Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skolā, studēja Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē. Ar Rokfellera fonda stipendiju papildinājās ASV un Skandināvijas valstīs. LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes asistents (1931), tautsaimniecības un tiesību zinātņu doktors (1932), docents (1936), profesors (1939). Centrālās savienības „Turība” galvenais direktors. Kara laikā viņš darbojas pretestības kustībā, atbalstot Latvijas Centrālo Padomi. Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur turpināja nodarboties ar tautsaimniecības studijām un uzrakstīja fundamentālu darbu „Latvijas saimniecības vēsture no 1914. līdz 1945. g.”.</span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 22.9333px; background-color: #e5e5e5;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> |
Arnolds Aizsilnieks | 1898-1982 |
| 2022.02.03 |
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;">Rakstnieks un klasicists </span><strong style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;">Jānis Sīlītis </strong><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;">(1876, Kusas pag. Caunēs-1938, Krievija) strādāja Šmithena un Bērziņa ģimnāzijā par latīņu valodas skolotāju. Maza auguma vīrs ar asu skatienu, liels Fallija un Viiktora Eglīša draugs. Bija sakari ar krievu dekadentiem. Kolekcionēja senlietas, grāmatas un gleznas, diemžēl Pirmā pasaules kara laikā kolekcija kopā ar māju un iedzīvi gāja bojā. Bēgļu gaitās nonāca Krievijā, kur dzīvoja līdz 1938. gadam, kur kā jau latvieti, viņu nošāva.</span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 24px;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p> |
Jānis Sīlītis | 1876-1938 |
| 2022.02.01 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Luterāņu mācītājs<strong> Fricis Šmithens</strong> dzimis saimnieka ģimenē 1876. gada 9. septembrī Lībagu pagasta Renčos. Beidza skolu Talsos, Rīgā, studēja Tērbatas Universitātē. Kalpoja kā luterāņu mācītājs V. Maldoņa skolā, cietumā un Tālo Austrumu (1905. g.), tad Viļņas (no 1907. g.) kara apgabalā. Pirmajā pasaules karā bija Daugavpils kara apgabala un ar 1915. gadu Ziemeļu frontes mācītājs, 1916. gada nogalē II. Latviešu strēlnieku brigādes mācītājs. 1915. gadā L. Adamoviča sakārtojumā izdeva korāļus latviešu karavīriem. Miris Limbažos 1918. gada 19. oktobrī.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><a class="reference" href="../../places/view/13" data-id="13">13 - Šmithena un Bērziņa Dubultu ģimnāzija</a></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"> </p> |
Fricis Šmithens | 1876-1918 |
| 2025.03.31 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-align: center;"><strong><span lang="LV" style="font-family: Times;">Teodors Marienfelds</span></strong></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri;"><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Teodors Marienfelds piedzima </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">1888. gada 23. jūnijā </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">Rīgā, darbīgā vācu ģimenē, kuras pamatnodarbošanās bija gaļas tirgošana Rīgā un Rīgas jūrmalā. 1895. gadā Ludvigs Marienfelds Rīgā dibināja firmu. Kā jau tirgoņiem, viņiem ik pa laikam gadījās soda naudas par, kā tagad teiktu, sanitāro normu neievērošanu. Tā, 1913. gada augusta sākumā</span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';"> Marienfeldam sanāca nepatikšanas Bulduru tirgus laukumā. Apkārtējie vasarnieki sūdzējās policijai, ka miesnieks tirgus laukumā nokāvis cūku un sācis turpat to tīrīt. Policija nokauto cūku konfiscēja un aizgādāja uz Dubultu lopu kautuvi, bet viņu sauca pie atbildības par cūkas kaušanu ārpus lopkautuves.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Bet nākošā gada jūlijā par miesnieku policijai ziņoja Lopu aizsardzības biedrības loceklis Pēters Vitkovskis. Savas mājas pagalmā Vec-Dubultos, Upes ielā 3 Marienfelds turēja kādus 18 teļus, kuriem laikam trūka ēdiena, kādēļ tie briesmīgi mauroja. Policija sastādīja protokolu. Šī paša gada 19. jūlijā laulībā ar Elizabeti Vilhelmīni, dzim. Kirheizeni (1893) viņiem Rīgas jūrmalā piedzima dēls Bruno Maksis Hardijs <em>(Bruno Max Hardij)</em>. Pēc gada - 1915. gada 3. martā Dubultos viņa ģimenē piedzima meita Valentīne.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Arī neatkarīgās Latvijas laikā Teodoram iznāca nepatikšanas ar kārtības ievērošanu. 1926. gada 22. jūlijā Dubultos tirgus laukumā tika konstatēts, ka miesnieks ierīkojis neatļautu desu darbnīcu, kurā atrada 120 kg nelietojamas gaļas un 20 kg sapuvušu desu, kas tika aprakti un viņu sauca pie atbildības. Arī citās viņa tirgotavās Rīgā, Slokas ielā 77 un Avotu ielā 40 1931. un 1932. gadā tika uzlikti sodi, bet 1933. gada novembrī pat izsludināja ūtrupi viņa pianīno 630 latu vērtībā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Kā 1984. gadā stāstīja Majoros dzīvojošais Voldemārs Rozītis, 30. gados Marienfelds bijis Majoru tirgus pārzinis. Tirgus laukumu viņš īrējis no pilsētas valdes. Ikvienam, kas vēlējās ierīkot savu tirgus leti un tirgoties, vajadzēja iemaksāt tirgus naudu<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a>.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">1928. gada 13. jūnijā nomira Marienfelda sieva Marija. Bet 19. jūnijā Zemes ierīcības dienests viņam piešķīra Rīgas apriņķa Salas pagasta Sīpolu mājas daļu un 2 hektārus zemes. Dubultos miesniekam piederēja divi īpašumi: mājas Upes ielā 3 (vēlāk Ievu iela 3, padomju laikā nojauktas) un Slokas ielā 24, kur saglabājusies viena ēka.</span><span lang="LV" style="font-family: Times;"> 1937. gada 26. oktobrī viņš iesniedza pilsētas valdei apstiprināšanai būvprojektu dzīvojamās un saimniecības ēkas jaunbūvei Slokas ielā 24. Ar īpašumu Ievu ielā 3 viņš ietilpa Vecdubultu komūnā, kuru 1939. gadā sadalīja.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Pēc trim gadiem – 1931. gada 26. decembrī viņš apprecējās ar Elzu Pols <em>(Pohl)</em>, bet 1934. gada 23. augustā viņi pie notāra atcēla laulāto mantas kopību. Nākošajā, 1935. gadā Teodoram nācās stāties miertiesneša priekšā. Pēc dzimšanas dienas svinībām Upes ielā 3 ar “stiprāku” dzērienu lietošanu, viņa viesim Leopoldam Marinelli radās stipras slāpes. Viņš pieprasīja miesnieka kundzei glāzi auksta ūdens. “Nepadari manu sievu par kalponi. Prasi ūdeni manai kalponei," aizrādīja namatēvs. Bet tā kā viesis kalponi neatrada, viņš gāja pats meklēt ūdeni un sētā blakus pumpim kliedza: „Kur ūdens?” Iznāca Teodors, pieveda kliedzēju pie pumpja, nolieca zem tā viņa galvu un sāka pumpēt uz to aukstu ūdeni. Otrā dienā Marinelli konstatēja vieglus miesas ievainojumus, par kuriem cēla sūdzību pret Marienfeldu, prasot 200 Ls “sāpju naudas”. Miertiesnesis lietu atlika.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">1937. gada augustā notika daudz nopietnāka nelaime - Dubultu prospekta un Slokas ielas stūrī Marienfelds ar vieglo sporta automašīnu (numurs 1521) uzdrāzās 44 gadus vecā kara invalīda Antona Andersona trīsriteņu velosipēdam ar iebūvētu motoru. Triecienā Andersons tika izsviests uz ielas bruģa, kur dabūja ķermeņa satricinājumu un ievainojumus karā iegūtās brūcēs. Andersonam pēc karā gūtiem ievainojumiem bija amputētas abas kājas. Cietušo nogādāja pie tuvējā ārsta.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Tālākie notikumi ir pārsteidzoši. Kad sākās 1939. gada vāciešu izceļošana, Teodors ar ģimeni nereaģēja. Bet kad Latviju okupēja Padomju Savienība un mājas tika nacionalizētas, viņš 1941. gada 11. februārī gan ar sievu aizbrauca uz Vāciju. Feisbukā izlasīju šādu Lauras Āboltiņas atgadījumu, kurš, iespējams, stāsta par Marienfeldu: “Mana ome arī bija Vācijā strādāt un atpakaļ arī atbrauca, tikai tagad pieleca, ka varēja arī neatgriezties Bet jautrībai stāsts no tā laika. Brauc abas tur Vācijā ar draudzeni tramvajā (laikam?) un latviski aprunā vienu varen apaļu kungu. Pēc brīža šis ceļas augšā, nāk pie viņām un tīrā latviešu valodā aicina pie sevīm uz viesībām. Izrādās desu fabrikas īpašnieks, laimīgs, ka latviešu valodu sadzirdējis.”</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Bet Teodors bija viens no retajiem, kas ļāvās padomju propagandai un 1948. gadā no Lībekas atgriezās Latvijā. Okupanti to izmantoja un pat pārraidīja radiofonā interviju ar viņu. Tajā laikā Marienfelds strādāja </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">Tukuma gaļas kombinātā par desu meistaru.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Kad viņš pārcēlās dzīvot atpakaļ uz Dubultiem, viņa mājās jau dzīvoja citi.</span> <span lang="LV" style="font-family: Times;">Viņš apmetās sava Ievu ielas nacionalizētā īpašuma staļļu ēkas vidū, kur bija nojumīte. Tur viņam bija istaba un virtuve, faktiski pietiekoša dzīvei. Māja bija celta no koka, tā bija ļoti sausa. Staļļu ēkā bija nometināti arī citi iedzīvotāji, kuri viens otram palīdzēja, piemēram divas māsas. Iedzīvotāji atceras, ka Marienfelds bija samērā neliela auguma, apaļīgs kā jau vācietis. Dzīvoja trūcīgi, viņam īsti pat nebija pat ko ēst. Kad viņš 1966. gadā nomira, iedzīvotāji sameta naudu, lai viņu apbedītu. Bija barga ziema un kaimiņi nelaiķi aizvilka uz kapiem ragaviņās.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Kā atceras Mārīte Pastalniece (dzim. Šēnfelde), mājā Ievu ielā 3 kopš 1937. gada dzīvokli īrēja viņas vectēvs Pauls Tarnovskis. Viņš strādāja Dubultu kokzāģētavā par plostu pieņēmēju un šķirotāju. Mēneša īre tajā laikā bija 25 lati. Mājā vēl dzīvoja Līze un Jēkabs Auziņi un Šēnfeldi. Padomju laikos otrajā stāvā bija vasarnīca Valsts plāna darbiniekiem. Ilgus gadus lielo verandu ar 20 m2 vasarās nomāja Jātnieku ģimene. Viņu meita </span><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Dzintra Jātniece, bijusī Rīgas Lidlauka vadības departamenta direktore, joprojām ar siltām atmiņām atceras Dubultos pavadītās vasaras. </span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt;"><strong><span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman';">Mg. hist. A. Radovics</span></strong></p>
<div><br clear="all" /><hr align="left" size="1" width="33%" />
<div id="ftn1">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 10pt; font-family: Calibri;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US">[1]</span></span></a> <span lang="EN-US" style="font-family: FranklinGothic, 'serif';">Valdemāra Rozīša, Jāņa d., dz. 1899. g. Jaunciemā, dzīv. Teātra ielā 48 dz. 6), stāstījums Jūrmalas Vēstures un mākslas muzeja (tag. Jūrmalas pilsētas muzejs) vecākajai zinātniskai līdzstrādniecei I. Andrucei 1984. gada 26. oktobrī (JrNM, Nr. 11730).</span></p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 10pt; font-family: Calibri;"> </p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 10pt; font-family: Calibri;"> </p>
</div>
</div> |
Teodors Marienfelds | 1888-1966 |
| 2022.03.09 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 16.35pt;"><strong><span lang="LV">Miķelis Brūžis</span></strong><span lang="LV"> (<em><span style="font-style: normal;">1868-1941. gada 5. novembris). Viņš</span></em> bija Rīgas Politehnikuma ķīmijas profesora K.A.Bišofa laborants, vēlāk Kazahstānā — Čimkentas un Turkestānas <em><span style="font-style: normal;">pilsētās</span></em> <em><span style="font-style: normal;">santonina</span></em> <em><span style="font-style: normal;">fabrikants</span></em>, <em><span style="font-style: normal;">tad</span></em> <em><span style="font-style: normal;">dzimtenē</span></em> — <em><span style="font-style: normal;">aktīvs</span></em> <em><span style="font-style: normal;">darbinieks</span></em> <em><span style="font-style: normal;">Rīgas</span></em> <em><span style="font-style: normal;">latviešu biedrībā, pat tās Zinību komisijas priekšnieks (ievēlēts 1915.g. februārī), tad pārstāvis Rīgas domē, Tautas padomē. Satversmes sapulces biedrs, pēc 1918. gada 18. novembra Rīgas pilsētas pagaidu domes priekšsēdētājs </span></em><span class="searchresultstext">(viņa domubiedrs — Gustavs Zemgals bija pilsētas galva), </span><em><span style="font-style: normal;">pēc tam uzņēmējs, namsaimnieks Rīgā, Hipotēku bankas direktors, a/s "Ķieģelnieks" rīkotājdirektors. Bružs bija pazīstamā īres nama Elizabetes ielā 21a īpašnieks, kur atradās Rēriha muzejs, bet vēlāk dzīvoja Arvīds Pelše un Jānis Kalnbērziņš, pēc tam arī skandalozais Aleksandrs Lavents. Kad 1941.gada 14. jūnijā Brūžu ģimeni deportēja, 5. novembrī viņš gāja bojā Soļikamskas nometnē.</span></em><a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a></span></p>
<p><em><span lang="LV" style="font-size: 12pt; font-style: normal;">Pēc kaimiņmājas iedzīvotāja Raimonda Ozoliņa stāstījuma TV raidījumā „Ielas garumā”, Brūžiem piederēja arī ķieģeļceplis un no tiem viņš būvēja arī savu vasaras māju. Izsūtīšanas dienā uz mājas sliekšņa stāvot, Miķelis Brūžis esot palūdzis kafijas tasi, izdzēris to un tad sasitis, pie sevis nosakot, lai nolādēta tāda vara. Divi miliči un smagā mašīna stāvēja uz ceļa, uzlika viņus augšā un aizvizināja uz Sibīriju. Izsūtījumā viņš miris, bet kundze pati sev atņēmusi dzīvību. Četri bērni un bērnubērni atraduši mājvietu Kanādā un citur pasaulē, pat Pakistānā</span></em></p>
<div><hr align="left" size="1" width="33%" />
<div id="ftn1">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[1]</span></span></a><span lang="LV"> <em><span style="font-style: normal;">Jānis Stradiņš. Par Rīgas Tehnisko Universitāti Rīgas 800 gadu jubilejas kontekstā // Tehnikas apskats. 2000. gada 1. janvāris</span></em></span></p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> </p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV"><em><span style="font-style: normal;">Teksts: Mg. hist. A. Radovics</span></em></span></p>
</div>
</div> |
Miķelis Brūžis | 1868-1941 |
| 2022.02.20 |
<p> Ķīmiķis tehnologs, zinātņu vēsturnieks, Valsts emeritētais zinātnieks (2006) <strong>Ilgars Grosvalds</strong>. A<span style="font-family: -apple-system, BlinkMacSystemFont, 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif;">utors septiņsimt zinātniskiem un populārzinātniskiem darbiem.</span></p>
<p> Grosvalds dzimis 1927. gadā ASV Masačūsetas pavalstī Lorensas <em>(Lawrence)</em> pilsētā 40 km no Bostonas būvuzņēmēja Džona (Jāņa) un Ellas Grosvaldes, dzim. Grēviņa, ģimenē. Vecāki dēlam deva vārdu Džons Ilgars un Lorensā izdotajā dzimšanas apliecībā viņš reģistrēts kā <em>John Ilgar</em>. Divdesmito gadu beigās ģimene atgriezās neatkarīgajā Latvijā. Džons un Ella Grosvaldi iegādājās namīpašumus Rīgas Jūrmalā, Undīnes ielā 7 un Jūras ielā 7. Diemžēl reģistrējot mazo Džonu Ilgaru Rīgas Dzimtsarakstu nodaļā, izdota apliecība, kurā saglabājās tikai vārds Ilgars. Majoros pagāja viņa bērnība un skolas gadi. Mācības viņš uzsāka Majoru pamatskolā (1934–1939), kur par pārzini bija Andrejs Skuja, mācītāja un rakstnieka Andrieva Niedras kādreizējais ērģelnieks. Reiz skolā noticis pārpratums: aizpildot klases žurnālu, skolotāja jautāja Ilgaram par viņa dzimšanas vietu. Viņš atbildēja, ka dzimis Amerikā, par to tika izraidīts no klases, jo skolotāja domāja, ka zēns par viņu smejas. Nepalīdzēja pat tas, ka klases biedri Ilgaru aizstāvēja. Pamatskolā matemātikas skolotājs Arturs Stūrmanis, kam vienīgajam no pedagogiem bija augstākā izglītība, par centību rēķināšanā zēnu ne vienu reizi vien atalgoja ar augstāko atzīmi. Majoru pamatskolas ēka piederēja Latviešu biedrībai. Lielajā zālē bieži notika sarīkojumi, teātra izrādes un balles, kurās pulcējās visa Jūrmalas elite: pilsētas galva, policijas priekšnieks, skolotāji, ārsti, pašvaldības un sabiedriskie darbinieki. Vasaras Ilgaram pagāja lielajā skautu nometnē Lielupē, jo viņš bija 3. jūras skautu vienības dalībnieks. Lepni viņš nēsāja savu zilo jūras skautu formu ar daudzajām kabatām, kas zēnam patika daudz labāk nekā zaļā sauszemes skautu forma. Izturējis eksāmenus, viņš iestājās Jūrmalas Valsts ģimnāzijā, kas bija izvietota bijušās kūrmājas telpās Dubultos.</p>
<p> Ilgaram izveidojās draudzība ar vairākiem klases biedriem, piemēram, G. Čači, kurš kļuvis par datorspeciālistu ASV, T. Kalnāru – virsmežzini Lielbritānijā, kā arī ar T. Vankinu, I. Ozoliņu, I. Briedi. II Pasaules kara laikā vasarās strādāja Rundāles „Strēlniekos” pie tēva radinieka Arnolda Gludiņa, kurš pēc kara krita kā nacionālais partizāns Īles bunkurā pie Dobeles. 1944. gada rudenī pēc vācu frontes pārrāvuma un cīņām Jelgavā, no Rundāles, Mežotnē pārceļoties ar prāmi pār Lielupi, Ilgars laimīgi ar riteni nokļuva Rīgas Jūrmalā. Rudenī atsākās skolas gaitas ģimnāzijā.</p>
<p> Beidzot vidusskolu 1946.gadā, tālākais ceļš bija skaidrs – uz Ķīmijas fakultāti. Pēc nokārtotiem eksāmeniem viņu uzņēma Farmācijas tehnoloģijas grupā, no kuras drīz vien pārgāja uz Koksnes ķīmijas, bet vēlāk uz Silikātu tehnoloģijas grupu.<span style="font-family: -apple-system, BlinkMacSystemFont, 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif;">Kad I.Grosvalds ieguva ķīmijas tehnologa kvalifikāciju, viņu 1951.gadā uzaicināja darbā Slokas cementa fabrikā par tehnisko vadītāju. Nākošajā gadā viņš uzsāka studijas Ļeņingradas Industriālā neklātienes institūta Rīgas filiālē (1952–1957). Vakaros viņš pasniedza ķīmiju Slokas strādnieku jaunatnes vidusskolā.</span></p>
<p> Sešdesmitajos gados I.Grosvaldu uzaicina veikt javu pētījumus Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas institūtā. Jaunās atziņas un zināšanas apkopoja monogrāfijās „No piramīdām līdz dzelzsbetonam” (1964), „Latvijas dzīļu bagātības” (1970). Pēc pieciem gadiem viņš aizstāvēja tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju, par ko 1993.gadā piešķirts Latvijas Republikas inženierzinātņu doktora grāds. Rīgas Politehniskā institūta Silikātu tehnoloģijas katedrā strādāja par vecāko inženieri, vecāko zinātnisko līdzstrādnieku un pētnieku. <span style="font-family: -apple-system, BlinkMacSystemFont, 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif;">Nodarbojoties ar javu pētījumiem, viņa interesi piesaistīja senās javas, kas cieši savijās ar Latvijas arhitektūras pieminekļu atjaunošanu. Viņu interesēja Brāļu kapu, Brīvības pieminekļa un Doma baznīcas atjaunošana. I. Grosvalda ieguldījumu Kultūras ministrija novērtēja, piešķirot Restaurācijas vecmeistara sertifikātu. Sarakstījis monogrāfiju </span><span style="font-family: -apple-system, BlinkMacSystemFont, 'Segoe UI', Roboto, Oxygen, Ubuntu, Cantarell, 'Open Sans', 'Helvetica Neue', sans-serif;">«Grēviņu dzimta» (2012).</span></p>
<p><span style="background-color: #ffffff; color: #333333; font-family: -apple-system, 'system-ui', 'Segoe UI', Roboto, 'Helvetica Neue', Arial, 'Noto Sans', sans-serif; font-size: 16px;"> Miris 2019. gada 21. februārī.</span></p>
<p><span style="background-color: #ffffff; color: #333333; font-family: -apple-system, 'system-ui', 'Segoe UI', Roboto, 'Helvetica Neue', Arial, 'Noto Sans', sans-serif; font-size: 16px;"> Teksts: Mg. hist. A. Radovics</span></p> |
Ilgars Grosvalds | 1927–2019 |
| 2025.04.03 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt; text-align: center;"><strong><span lang="LV" style="font-family: Times;">Dubultu dakteris Marsels Fausts</span></strong></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;"> </span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Dubultos vēsturiski jau kopš kūrorta rašanās dzīvoja ārsti. Pārsvarā tie bija vācu tautības. Lūk, viens no viņiem – Marsels (<em>Marcel</em>) Fausts (<em>Faust</em>), Karla dēls, dzimis 1891. g. 23. oktobrī Keļcas guberņā Krievijā. Atvaļināts no armijas leitnanta pakāpē. 1915. g. 8. novembrī Maskavā apprecējās ar Margaritu Antosovskaju (pasē: Antoševskis), dz. 1894. g. 10. martā Rjazaņā, Krievijā. Viņiem 1924. g. 19. septembrī Rīgā piedzima meitiņa Irēne Katrīne.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">1911. gadā viņš absolvēja Rīgas Aleksandra ģimnāziju. Pirmā prakses vieta 1923. gadā Faustam bija Viļaka, kur viņš strādāja kā iekšķīgo slimību ārsts, tad 1925. gadā Lejasciems. No 1927. gadā viņa privātklīnika sieviešu slimībām un dzemdēšanas palīdzībai atradās Dubultos, Robežu ielā 17 (tagad Kļavu iela). Atvērta visu gadu. Dakteris šeit bija pierakstīts, tātad patstāvīgi arī dzīvoja.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">1928. g. 14. novembrī Fausts izšķīrās no sievas (meita </span><span lang="LV">palika mātes audzināšanā un kopšanā) </span><span lang="LV" style="font-family: Times;">un no 1929. g. 8. februāra dzīvoja Rīgā, Kalnciema ielā 12, dz. 2. Šī gada 10. martā viņš apprecējās otrreiz ar Idu Mīlenbergu <em>(Mühlenberg)</em>, dzimušu 1896. g. 11. martā Rīgā, no Kalnciema ielas 12, dz. 2. Viņa strādāja E. Gerbeļa kantorī par kantoristi.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Dr. Fausts bija tas otrs ārsts, kuru enerģiskā Raiņa kaimiņiene Emīlija Bērziņa sameklēja viņa nāves brīdī 1929. gada 12. septembrī.<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a> Tomēr – par vēlu. Saprazdams, ka palīdzība vairs nav vajadzīga, nemaz nepiegāja pie Raiņa un, neuzkavējies ne brīdi, aizsteidzās projām.<a title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[2]</span></span></span></a> Nāves brīdī pie dzejnieka bija viņa draugs sieviešu ārsts B. Livšics. Tomēr bērnu ārsts Jēkabs Nīmanis savās atmiņās raksta: Livšica .. rīcība, ierodoties pie Raiņa pēdējā dzīvības dienā, 12. septembrī, bez jebkādiem medicīniskiem līdzekļiem, arī ne šļirces, ir nepiedodama un neattaisnojama. Es vēlāk personīgi sarunājos ar kolēgu Faustu par pielaižamiem Raiņa nāves cēloņiem un par soļiem, kādus Livšicam vajadzējis spert Raiņa dzīvības glābšanas mēģinājumā. Dr. Fausts bija sašutis par Lišica bezatbildīgo, jā, pat noziedzīgo izrīcību.<a title="" href="#_ftn3" name="_ftnref3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[3]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Pēc tam pašam ārstam gadījās nelaime: 1929. gada 9. oktobrī plkst. 19.50 braucot ar vieglo automašīnu pa Tērbatas ielu pret namu 20 viņš pilnā gaitā uzdrāzās 14 g. v. Laimonim Noriņam no Daugavpils ielas 21. Zēns tika <span class="searchresultstext">notriekts uz ielas bruģa un mašīna pārbrauca viņam</span> pāri. Noriņš bija vārīgi ievainots kājā, pārsista galva un viss ķermenis satriekts. Viņu nogādāja Bērnu slimnīcā. Faustam šis gadījums nebija pirmais, arī pagājušajā vasarā viņam tāda nelaime notika ar kādu bērnu Jūrmalā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">No 1930. g. 4. janvāra viņš dzīvoja Dubultos, Mellužu prospektā 18, kur bija arī viņa prakse un sieviešu slimību un dzemdēšanas palīdzības privātklīnika. 11. martā piedzima meita Anita-Henni. Nākošā, 1931. gada pilsētas pašvaldības vēlēšanās viņu ievēlēja domē. Tomēr Faustam radās naudas grūtības un 7. jūlijā vairāksolīšanā tika izsludināta viņa kustamā manta: oša koka bufete, dīvāns un trīs krēsli, kopā par Ls 188,30. </span><span lang="EN-US">No 1931. g. 12. novembra Fausts dzīvoja Gončarova ielā 20 (tagad Z. Meierovica prospekts 21). 1934. g. 22. augustā nākošajā vairāksolīšanā pārdeva viņa trauku bufeti un radio aparātu, novērtētus par Ls 230. Bet 8. septembrī Rīgā piedzima meita Irma Gerda. No 1936. g. 11. maija viņi dzīvoja Z. Meierovica prospektā 21, bet no 1939. g. 27. septembra </span><span lang="LV">- </span><span lang="EN-US">Rīgā, Kalēju ielā 18/20, dz. 6.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="EN-US">Ar to ziņas par šo Dubultu ārstu izsīkst, jo novembrī viņš ar ģimeni izceļoja uz Vāciju.</span> <span lang="LV">Pieminēts Ščecinas pilsētas reģistros. Aizbrauca arī viņa pirmā sieva ar meitiņu.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV"> </span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><strong><span lang="LV">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></strong></p>
<div><br clear="all" /><hr align="left" size="1" width="33%" />
<div id="ftn1">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 10pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US">[1]</span></span></a> <span lang="LV">Jūlijs Lācis. Raiņa pēdējie acumirkļi //”Jaunākās Ziņas” Nr. 207, 1929. gada 13. septembrī.</span></p>
</div>
<div id="ftn2">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 10pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US">[2]</span></span></a> <span lang="LV">N. Istomins. Raiņa pēdējās dienas. Grām.: Rainis laikabiedru astmiņās. Rīga: Liesma, 1985, 321.-324. lpp.</span></p>
</div>
<div id="ftn3">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 10pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref3" name="_ftn3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="EN-US">[3]</span></span></a> <span lang="LV">J. Nīmanis. Manas tikšanās ar Raini un Aspaziju. 22., 23. un 28. lpp. RLMVM 139188, Rai R 177/7.</span></p>
</div>
</div> |
Marsels Fausts | 1891-? |
| 2022.04.08 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><strong><span lang="LV">Mārtiņš Eihe</span></strong></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV"> </span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 17.15pt;"><span lang="LV">Dubultu draudzes mācītājs Mārtiņš Eihe dzimis 1880. g. 27. janvārī Ādažu-Berģu Jaun-Muguros, kur viņa tēvs bija saimnieks un Ādažu baznīcas pērminderis. No 1890.—1896. gadam mācījās vietējās Ādažu skolās. 1896. gada rudenī iestājās Valmieras skolotāju seminārā Torņakalnā, kuru beidza 1899. gadā un tūlīt stājās skolotāja darbā Katlakalna pagasta Krusta skolā. No 1902. gada strādāja Rīgas Āgenskalna (4.) pamatskolā, bet 1916.—1931. gadā bija šīs skolas pārzinis. 1913. gada 11. augustā pie Dubultu draudzes mācītāja J. Opša kopā ar sievu Evu, dz. Treumani, kristīja dēlu Vitus. No 1922. gada M. Eihe studēja Latvijas universitātes teoloģijas fakultātē. Tika godalgots par sacensības darbu „Evaņģēliskas baznīcas un ticības dzīve Kurzemē XVII. un XVIII. gs. pēc garīgās rakstniecības darbiem latviešu valodā". Studijas beidza ar cand. theol. grādu 1928. gada 15. maijā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 14.75pt;"><span lang="LV">Tika ordinēts 1929. gada 9. novembrī Vecajā Ģertrūdes baznīcā par vikāru Rīgas apriņķa prāvesta rīcībā, bet 13. novembrī par 30 gadu skolotāja darbību tika apbalvots ar Triju zvaigžņu V šķiras ordeni Nr. 2008. Tūlīt vikarēja Dubultu draudzē un ar 1931. gada 1. aprīli kļuva šīs draudzes pastāvīgs mācītājs. Daudz darba M. Eihe pielika pie Bulduru baznīcas remonta. Sarakstīja „Reliģijas mācības” grāmatas pamatskolām, no kurām dažas piedzīvoja 11. iespiedumus. Kopā ar mācītāju L. Rumbu izdeva „Dziesmu grāmatu skolām”, piedalījās ar referātiem un rakstiem periodikā.<a title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a> Dzīvoja Parka ielā 6 (IV-4-9). </span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 17.15pt;"><span lang="LV">Eihe iedibināja baznīcas garīgās mūzikas koncertu tradīciju, kura turpinās līdz mūsdienām. Piemēram: 1931. gada novembrī Ticības atjaunošanas svētkos dievnamā uzveda J. Haidna oratoriju „Pie krusta”, ko izpildīja Rīgas latviešu skolotāju biedrības koris.<a title="" href="#_ftn4" name="_ftnref4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[2]</span></span></span></a> 1939. gada 18. novembrī Dubultu baznīcā pirmo reizi atskaņoja Induļa Kalniņa komponēto „18. novembra kantāti” korim, baritona solo un ērģelēm. Kantāti atskaņoja draudzes koris viņa dēla Vitus Eihes vadībā. Baritona solo dziedāja Broņislavs Pupšto, pašam autoram atskaņojot ērģeļu partiju.<a title="" href="#_ftn5" name="_ftnref5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[3]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 16.35pt;"><span lang="LV">Mācītāja Mārtiņa Eihes otrs dēls Mārtiņš izvēlējās pavisam citu dzīves ceļu. 1933. gada jūnijā viņš tika ievēlēts par „Sporta un morāliski-fiziskās audzināšanas biedrības Tēvijas Sargs” sekretāra palīgu - organizācija darbojās „Latviešu tautas apvienības Ugunskrusta” paspārnē.<a title="" href="#_ftn6" name="_ftnref6"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[4]</span></span></span></a> 1933. gada 20. augusta pēcpusdienā Dubultu baznīcā mācītājs Eihe noturēja dievkalpojumu pērkonkrustiešiem, pēc kura bija garīgs koncerts ar Pērkonkrusta pūtēju orķestra piedalīšanos.<a title="" href="#_ftn7" name="_ftnref7"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[5]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">Tas, kas bija iespējams demokrātiskā valsti, vairs nebija iespējams pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma 1934. gada 15. maijā, kad visas politiskās organizācijas tika slēgtas. Kad 1934. gada jūlijā pērkoņkrustieši sapulcējās Dubultu baznīcā uz dievvārdiem, bet pēc tam nelegāli kāpās noturēja slepenu sapulci, to uzzināja politiskā pārvalde.<a title="" href="#_ftn8" name="_ftnref8"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[6]</span></span></span></a> Kādas slepenas apspriedes laikā 1934. gada 13. jūlijā policija apcietināja 95 personas, to starpā mācītāja dēlu Mārtiņu Eihi un nodeva kara tiesai. Prāvā 11 apsūdzētiem inkriminēja soda likuma 71. pants — par piedalīšanos nelegālā organizācijā, kas spraudusi par mērķi ar varas gāšanu. Mārtiņš nokļuva cietumā. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā abi dēli tika izsūtīti un izsūtījumā Vitus gāja bojā.<a title="" href="#_ftn9" name="_ftnref9"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[7]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">Varbūt tieši tāpēc vācu okupācijas laikā <em><span style="font-style: normal;">Dubultos</span></em><em> </em>gar<em> </em><em><span style="font-style: normal;">baznīcas</span></em><em> </em>gruntsgabalu robežu tika iestādīts eglīšu dzīvžogs un gar galvenās ieejas celiņa malu iedēstīti 200 dzīvības kociņi aizvesto piemiņai.<a title="" href="#_ftn10" name="_ftnref10"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[8]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 18pt;"><span lang="LV">1947. gadā ļoti mistiskos apstākļos mācītāju Eihi apcietināja.<a title="" href="#_ftn11" name="_ftnref11"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[9]</span></span></span></a> <span style="font-family: sans-serif; font-size: 14px; text-indent: 0px; background-color: #f5f5f5;">Abi vecāki bijuši gaužām sagrauti par abu deportēto dēlu tikteni. Sirmais mācītājs miris 1952. gada martā, nesagaidīdams sava vecākā dēla Mārtiņa atgriešanos no Sibīrijas.</span> Atdusas Vecdubultu kapos.</span></p>
<div><br clear="all" /><hr align="left" size="1" width="33%" />
<div id="ftn1">
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[1]</span></span></a><span lang="LV"> R. Z. // Svētdienas Rīts, Nr. 5. 29. janv. 1940</span></p>
</div>
<div id="ftn4">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref4" name="_ftn4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[2]</span></span></a><span lang="LV"> H. Mežmatis. Oratorijas uzvedums Dubultu baznīcā // Jūrmalas Vārds, Nr. 42. 1932. gada 5. novembris</span></p>
</div>
<div id="ftn5">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref5" name="_ftn5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[3]</span></span></a><span lang="LV"> Ed. R. Jaunas latviešu kantātes pirmatskaņojums // Latvijas Kareivis, Nr. 265. 22. nov. 1939</span></p>
</div>
<div id="ftn6">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref6" name="_ftn6"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[4]</span></span></a><span lang="LV"> Fraternitas Livonica "1926–1991"</span></p>
</div>
<div id="ftn7">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref7" name="_ftn7"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[5]</span></span></a><span lang="LV"> A. Paeglis. Pērkonkrusts pār Latviju. 1932-1944. R.: Klubs 415, 2005, 32. lpp.</span></p>
</div>
<div id="ftn8">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref8" name="_ftn8"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[6]</span></span></a><span lang="LV"> Izmeklēšanas tiesnesim nodoti „pērkonkrustieši” // Latvijas Kareivis, Nr. 230. 12. okt. 1934; Prokuroram nodoti 23 „pērkoņkrustieši // Rīts, Nr. 48. 1934. gada 12. oktobris</span></p>
</div>
<div id="ftn9">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref9" name="_ftn9"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[7]</span></span></a><span lang="LV"> „Eihe Vitus<strong> </strong>Mārtiņa d., dz. 1913, <em><span style="font-style: normal;">Dubulti</span></em><em>,</em> Parka iela 6, arest. 14.06.41. Krasnojarskas nov. Kraslags, miris 02.02.51. Lieta Nr. P-1274” - Aizvestie. 1942.gada 14. jūnijs. R., 2007</span></p>
</div>
<div id="ftn10">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref10" name="_ftn10"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[8]</span></span></a><span lang="LV"> Māc. R. Zariņš. Skats mūsu baznīcas dzīvē 1942./43. g. // Baznīcas Ziņas 1944. 23. janvāris</span></p>
</div>
<div id="ftn11">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a title="" href="#_ftnref11" name="_ftn11"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[9]</span></span></a><span lang="LV"> Ev. lut. baznīca Latvijā zem sarkanās zvaigznes // Mājas Draugs. 1950. gada 1. maijs</span></p>
</div>
<div id="ftn12">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"> </p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><span lang="LV"> Teksts: Mg. hist. A. Radovics</span></p>
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif;"><a class="reference" href="../../places/view/53" data-id="53">53 - Bij. Mācītāja Eihes māja</a></p>
</div>
</div> |
Mārtiņš Eihe | 1880-1952 |
| 2022.05.31 |
<p><a class="reference" href="../../places/view/44" data-id="44">44 - Bij. kinoteātris "Līgo" Mellužos</a></p> |
Jānis Ulmanis | 1891-1964 |
| 2022.07.24 |
<p> Piedzima 1892. gada 1. janvārī Rīgā, mācījās Pēterburgas A. Suvorina teātra skolā.<span style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 12pt;">1914. gadā tika angažēts Maskavas Dailes teātrī. </span><span style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 12pt;">Filmējās galvenajā lomā krievu filmā "Bēglis" (1914, režisors A. Volkovs). No 1918. līdz 1922. gadam dzīvoja Taškentā, </span><span style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 12pt;">kur izveidoja un vadīja teātra studiju. 1922. gadā kopā ar ģimeni devās uz Lietuvu, bija Lietuvas Valsts operas teātra režisors Kauņā.</span></p>
<p><span style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 12pt;"> Kopš 1924. gada dzīvoja Latvijā, strādāja par režisoru Rīgas Krievu kamerteātrī </span><span style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 12pt;">un Krievu drāmas teātrī. 1925. gadā piedalījās vairākās epizodiskās lomās Francijas filmā "Mihails Strogovs". Pasniedza aktiera meistarību kinomākslas studijās "Stars", "Sfinkss", "Latkino". Bija režisors fiilmām "Par tēvu zemi", "Lāčplēsis", "Daugava", "Dzimtene sauc", "Aizsprosts" u.c. Dzīvoja Dubultos pie Beltes kundzes Liedaga ielā 18 (toreiz Smilšu iela 6/8). Vēlāk dzīvoja Majoros, Jaunā ielā 7. 1937. gadā pārcēlās dzīvot uz Aleksandra ielu 53 (tagad Jāņa Pliekšāna iela), kur 1986. gadā tika uzstādīta memoriālā plāksne.</span></p>
<p><span style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 12pt;"> Pēc kara strādāja par fotogrāfu ateljē Majoros uz Jomas un Turaidas ielas stūra. Miris 1958. gada 27. februārī, atdusas Vecdubultu kapos.</span></p>
<p><span style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 12pt;">Teksts: Mg. hist. A. Radovics</span></p> |
Aleksandrs Rusteiķis | 1892-1958 |
| 2023.04.14 |
<div id="post-body-6820405079360022993" class="post-body entry-content" style="width: 520px; line-height: 1.4; position: relative; background-color: #ffffff;">
<p class="MsoNormal" style="color: #292929; font-family: Arial, Tahoma, Helvetica, FreeSans, sans-serif; font-size: 13.2px; line-height: normal; margin-bottom: 0cm;"><em><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: arial;">Eduards Rikveilis dzimis 1876. gada 5. jūnijā Rīgā. Strādnieks.</span></span><span style="font-family: arial; font-size: 12pt;"> </span></em></p>
<p class="MsoNormal" style="color: #292929; font-family: Arial, Tahoma, Helvetica, FreeSans, sans-serif; font-size: 13.2px; line-height: normal; margin-bottom: 0cm;"><em><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: arial;">No 1897. līdz 1901. gadam atradies Krievijas armijas dienestā, dienējis Georga I cietokšņa pulkā Varšavā. 1905. gadā iesaukts atkārtoti, dažus mēnešus nodienējis kādā pulkā Somijā, tad atvaļināts.</span></span><span style="font-family: arial; font-size: 12pt;"> </span></em></p>
<p class="MsoNormal" style="color: #292929; font-family: Arial, Tahoma, Helvetica, FreeSans, sans-serif; font-size: 13.2px; line-height: normal; margin-bottom: 0cm;"><em><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: arial;">Pirmā pasaules kara laikā iesaukts armijā trešoreiz, iedalīts 115. Vjazmas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Austrumprūsijā. Ticis kontuzēts, apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 1915. gada martā Augustovas mežos kritis vācu gūstā.</span></span><span style="font-family: arial; font-size: 12pt;"> </span></em></p>
<p class="MsoNormal" style="color: #292929; font-family: Arial, Tahoma, Helvetica, FreeSans, sans-serif; font-size: 13.2px; line-height: normal; margin-bottom: 0cm;"><em><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: arial;">Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 26. maijā Rīgā, 1. Bruņotā diviziona sastāvā piedalījies pirmajās kaujās pret bermontiešiem, ievainots.</span></span><span style="font-family: arial; font-size: 12pt;"> </span></em></p>
<p class="MsoNormal" style="color: #292929; font-family: Arial, Tahoma, Helvetica, FreeSans, sans-serif; font-size: 13.2px; line-height: normal; margin-bottom: 0cm;"><em><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: arial;">Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 8. oktobrī pie Rīgas, kad bermontieši uzbruka pa Jelgavas šoseju un dzelzceļa līniju, kareivis Rikvelis “kā pirmais numurs pie ātršāvēja lielgabala uz vaļējās bruņuvilciena platformas atklāja spēcīgu uguni, atsita ienaidnieku un apklusināja ložmetēju. Ievainots plecā, pēc pārsiešanas turpināja cīņu, līdz tika ievainots otrreiz un zaudēja samaņu”.</span></span><span style="font-family: arial; font-size: 12pt;"> </span></em></p>
<p class="MsoNormal" style="color: #292929; font-family: Arial, Tahoma, Helvetica, FreeSans, sans-serif; font-size: 13.2px; line-height: normal; margin-bottom: 0cm;"><em><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: arial;">Evakuēts uz Torņakalna slimnīcu, kur kritis vācu gūstā. Atbrīvots pēc Jelgavas ieņemšanas, atgriezies Bruņuvilcienu divizionā.</span></span><span style="font-family: arial; font-size: 12pt;"> </span></em></p>
<p class="MsoNormal" style="color: #292929; font-family: Arial, Tahoma, Helvetica, FreeSans, sans-serif; font-size: 13.2px; line-height: normal; margin-bottom: 0cm;"><em><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: arial;">Atvaļināts 1921. gada 28. aprīlī. Šveicars Ārlietu ministrijā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi un Somijas Baltās Rozes ordeņa goda zīmi. Piešķirts apbūves gabals Bulduros. No 1935. gada pensionārs.</span></span><span style="font-family: arial; font-size: 12pt;"> </span></em></p>
<p class="MsoNormal" style="color: #292929; font-family: Arial, Tahoma, Helvetica, FreeSans, sans-serif; font-size: 13.2px; line-height: normal; margin-bottom: 0cm;"><em><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: arial;">Otrā pasaules kara laikā dzīvojis Asaros. Miris 1946. gada 2. decembrī Jūrmalā.</span></span><span style="font-family: arial; font-size: 12pt;"> </span></em></p>
<div id="post-body-6820405079360022993" class="post-body entry-content" style="width: 520px; line-height: 1.4; position: relative;">
<p class="MsoNormal" style="color: #292929; font-family: Arial, Tahoma, Helvetica, FreeSans, sans-serif; font-size: 13.2px; line-height: normal; margin-bottom: 0cm;"><span style="font-family: arial;"><span style="font-size: 12pt;">1995. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa uz E. Rikveiļa kapa uzstādīja tipveida granīta piemiņas plāksni, ko pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavoja uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. </span></span><span style="font-family: arial;"><span style="font-size: 12pt;">Tajā iekalts teksts:</span><span style="font-size: 12pt;"> </span></span></p>
<p class="MsoNormal" style="color: #292929; font-family: Arial, Tahoma, Helvetica, FreeSans, sans-serif; font-size: 13.2px; line-height: normal; margin-bottom: 0cm; text-align: center;" align="center"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: arial;">LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS<br />EDUARDS RIKVEILIS<br />1876 – 1947</span></span></p>
<p class="MsoNormal" style="line-height: normal; margin-bottom: 0cm;"><span style="color: #292929; font-family: arial;"><em>https://karavirukapi.blogspot.com/2020/11/asaru-kapos-lkok-eduarda-rikveila.html</em></span></p>
</div>
</div> |
Eduards Rikveilis | 1876-1947 |
| 2025.04.11 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-align: center;"><strong><span lang="LV">Vilhelms Purvītis Dubultos</span></strong></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><span lang="LV"> </span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Mūsu glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša daiļradē </span><span style="text-indent: 22.9333px;">nozīmīgu vietu </span><span style="text-indent: 22.9333px;">ieņem </span><span style="text-indent: 22.9333px;">Dubulti</span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 17.2pt;">.</span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 17.2pt;"> </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 17.2pt;">1921. gadā Purvītis tika iecelts par Mākslas akadēmijas profesoru, bet 1922. gadā viņu ievēlēja par rektoru un sākot ar šo gadu gleznotājs sāka regulāri pavadīt vasaras Jūrmalā, Dubultos, Gončarova ielā 12 (tagad Aspazijas iela 1). Aija Salmiņa TV raidījumā “Ielas garumā” 2008. gadā</span><a style="font-size: 12pt; text-indent: 17.2pt;" title="" href="#_ftn1" name="_ftnref1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a><span style="font-size: 12pt; text-indent: 17.2pt;"> stāstīja: Kādreiz vasarās nevis tagad redzamajā mājā, bet tur dziļāk [esošā ēkā] dzīvoja gleznotājs Purvītis.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><span lang="LV"> 1934. gada maijā viņu vairs nepārvēlēja par rektoru. Pavasarī viņš aizmirsa savlaicīgi samaksāt īri vasarnīcas īpašniekam, kurā bija nodzīvojis 12 vasaras un drīz vien tā jau bija izdota citam.<a title="" href="#_ftn2" name="_ftnref2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[2]</span></span></span></a> Tomēr Purvītis nezaudēja mīlestību pret Dubultiem un apmetās citur. Lūk, kā 1933. gadā tikšanos ar gleznotāju apraksta „Pēdējā Brīža” korespondents:</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 15.6pt;"><span lang="LV">„Profesoriem arī salst. Netālu no Dubultu stagnas sēd kāds cilvēks biezā mētelī un lielu šalli ap kaklu. Viņš sēd liela molberta priekšā un cītigi triepj krāsas us audekla. Pieejot tuvāki izrādās ka tas — profesors Purvītis kurš vasaru dzīvoja Dubultos, Gončarova ielā 10. Viņš šovasaru vienīgi daudz gleznojot, no šitās vasaras, jūras un atpūtas tam nav bijis ne vēsts. Braukājis pa Latgali meklēdams īpatnākos skatus un tos uzlikdams uz audekla. Viņš daudz gleznojis arī Jūrmalā, bet te esat mokas ar nelūgtiem skatītājiem, kas mēdzot sapulcēties aiz muguras un ļoti gudri runāt; tādas lietas samaitājot visu patiku un novēršot domas no darba. (---) Jūrmalas rudenis profesoram nemaz nepatīk, neesot ne krāsu, ne citu rudeņa patīkamo atribūtu, tālāk uz Tukuma pusi, gan esot jaukas ainavas...”<a title="" href="#_ftn3" name="_ftnref3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[3]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 16.35pt;"><span lang="LV">Gleznotājs Ludolfs Liberts 1946. gadā rakstīja: „Ejot strādāt dabā, Purvītis uzdevumam mēdza pieiet divējādā veidā. Vienkārt, ņemot dabu <em><span style="font-style: normal;">tādu</span></em>, kāda <em><span style="font-style: normal;">tā</span></em> patiesi ir, nemēģinot viņā neko kompozicionāli pārkārtot vai, tā sakot, labot. Tad visbiežāk tās bija <em><span style="font-style: normal;">koku</span></em>, <em><span style="font-style: normal;">koku</span></em> grupu, mākoņu formācijas vai zemes viļņojuma studijas. Tā bezgala daudz viņš studējis bērzus <em><span style="font-style: normal;">un</span></em> to stumbrus visos gada laikos un visdažādākajos apgaismojumos, priedes, ziedošus kokus un krūmus, lapotni rudens zeltā, pavasara ledu un sniegu, jūras viļņu šļakatas un upju ūdeņu viļņojumus, un vēja dzīto mākoņu kustības. Bija <em><span style="font-style: normal;">viņam</span></em> sevišķi iemīļoti studiju objekti, ko viņš atkārtoti gleznoja neskaitāmas reizes. Šādus motīvus, kas visbiežāk bija <em><span style="font-style: normal;">kādi</span></em> atsevišķi koki, viņš ļoti iemīļoja un gauži bēdājās, ja tie tika nocirsti vai kādu citu iemeslu dēļ iznīka. Tā kādā vasarā <em><span style="font-style: normal;">viņš</span></em> sūdzējās, ka visas vecās priedes ar interesantiem siluetiem, kas stāvējušas viņa apdzīvotās vasarnīcas tuvumā <em><span style="font-style: normal;">Dubultos</span></em>, esot iznīkušas un palikusi esot viena daudzmaz derīga priede. Šo pēdējo priedi arī redzējām vairākos variantos gleznotu pēdējā jubilejas izstādē. Šādās studijās meistars bija pedantisks dabas pētītājs un centās faktus fiksēt uz audekla vai papīra iespējami precīzi. Tad <em><span style="font-style: normal;">bija</span></em> vēl <em><span style="font-style: normal;">studijas</span></em>, arī darinātas <em><span style="font-style: normal;">dabā</span></em>, kad autors, tā sakot, <em><span style="font-style: normal;">dabu</span></em> koriģēja atbilstoši saviem kompozicionāliem, priekšmetu režijas un kolorīta nodomiem, pārkārtojot, atmetot pavisam nost, pieliekot jaunus <em><span style="font-style: normal;">dabas priekšmetus.</span></em><a title="" href="#_ftn4" name="_ftnref4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[4]</span></span></span></a></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 16.35pt;"><span lang="LV">Mākslas vēsturnieks Jānis Siliņš norādīja, ka Majoru un <em><span style="font-style: normal;">Dubultu</span></em> skatos ap 1930. gadu Purvītis te satraukti brāzmains, te mazliet idilliski ironisks, izmantojot gleznieciskiem nolūkiem un vides raksturošanai izkārtņu uzrakstus. Majoru ielu un Lielupes ciklos sastopama droša un brīva krāsainība. Jūrmalas jahtu un un laivu piestātņu atainojuma ciklos, gan pelēcīgā, gan sailainā noskaņojumā, Purvītis kāpina gleznieciskā ekspresijā krāszieda vērtības un līniju rotaļu, vēstījot temperamenta sparu un tai pašā laikā telpas ritmisko kārtojumu.<a title="" href="#_ftn5" name="_ftnref5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[5]</span></span></span></a></span></p>
<table class="MsoNormalTable" style="margin-left: 0.55pt; width: 96.4865%;" border="0" cellspacing="0" cellpadding="0">
<tbody>
<tr>
<td style="width: 100%; padding: 0cm;" width="479">
<p class="TableContents" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Savukārt Elmārs Dambergs 1982. gadā rakstīja: „Vasaras viņš pavada pie jūrmalas. Parādās mazpilsētu skatu sērija. „Iela <em><span style="font-style: normal;">Dubultos</span></em>” ir viens paraugs. Var saskatīt slavenā krievu ainavista Levitāna ietekmi; ainas nerāda cilvēkus, bet viežama to klātiene. Daži aspekti liecina arī par aizguvumiem no Sezanna, Utrillo un Vlaminka. Purvītis bija izteikts introverts. Gadiem viņš noslēdzies gleznoja, nekur neizstādoties.”<a title="" href="#_ftn6" name="_ftnref6"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[6]</span></span></span></a></span></p>
<p class="TableContents" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">1989. gadā gleznotājs Mārtiņš Krūmiņš (1900-1992) savās atmiņās rakstīja: „Raksturīgi, ka jūrmalas apmeklējumos pēdējos gadu desmitos viņu visvairāk ierosināja šaura zemes strēmele starp jūru un Lielupi, vieta, kur Lielupe pietuvojas jūrai, kā zvejnieki mēdz teikt, laba akmens sviediena attālumā. Viņu tur saistīja smilšainās ieliņas ar vasarnieku mājelēm, tirgus laukumiņi un dekoratīvi izrakstītās bodītes. Sevišķi pateicīgu vielu viņš bija atradis pie Majoru stacijas, kur redzami Lielupes krasts un dzelzceļa sliedes, kas aizvijās gar pašu Lielupes malu, ar tālumā saredzamo Dubultu baznīciņu, kurā tagad novietots Jūrmalas mākslas mūzejs. Pretējā Lielupes krastā saredzamas lēzenās pļavas ar tumšu meža joslu. Turpat stacijas aizmugures ieliņai otrā pusē tirgus laukums un gaiša veikala ēka, kas bagātīgi ornamentēta ar krievu, vācu un latviešu raksta zīmēm.</span></p>
<p class="TableContents" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Saprotams, mākslinieku ieinteresēja visupirms motīva gleznieciskais saturs, bet ne lai ilustrētu kādus sociālās dzīves trūkumus. Ne vienreiz vien Purvītis atgriezies pie viena un tā paša motīva, radot variantus atšķirīgus kopskaņā un apdarē. Tā viens tāds variants ar nosaukumu „leliņa Majoros" redzams Stokholmas valsts krātuvē. Reiz viņš bija nostājies pārāk tuvu dzelzceļa sliedēm un saniknojis garāmbraucošā vilciena konduktorus. Kad teicām, ka par viņu dzelzceļa virsvaldē ienākušas sūdzības, tad taisnojās, ka tieši no tās vietas priekšplāns bijis gaužām interesants. Stāstīja gadījumu, kad lokomotīves vadītājs reiz pūtis, lai pavelkas sānis.</span></p>
<p class="TableContents" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Turpat pie stacijas pavērās skats uz Lielupi ar buru laivām, kuģīša piestātni un jahtklubu. Gadu tecējumā no šīs vietas Purvītis bija gleznojis studijas dažādos apgaismojumos, dažādās kombinācijās, dažādās uztverēs un izteiksmēs. Šo vietu labi pazina visi majornieki, kā arī pašu sirmo mākslinieku.</span></p>
<p class="TableContents" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Ne mazāk ierosinošu materiālu viņš atrada smilšainās Dubultu ieliņās un laukumiņos ar saulē balinātām izkārtnēm, sludinājumu dēļiem un ēciņām. Cik gan dažādās uztverēs un izteiksmēs gleznotājs parādījis šīs ieliņas. Te mīkstā toņu sakausējumā, cita ar kontūrējumu vai ekspresīvu krāsu toņu kāpinājumu, vai atkal pietuvinoties impresionistu manierei. Dažreiz tās gleznotas it kā pilienvcidīgā technikā vai spalvveidīgā otas rakstā. Atšķirīgi ir ātrie uzmetumi un skices.</span></p>
<p class="TableContents" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Studijas Purvītis nepārdeva, drīzāk centās atpirkt, ja kāda bija nonākusi privātās rokās. Reiz Dzirnavu ieliņā logā bija izlikta pārdošanai maza studija ar ziedošiem kastaņa kokiem, gleznota zilganos toņos, gaiša un saulaina. Kad nākošā dienā gājām to vēlreiz apskatīt, tā bija jau pārdota. Kad 1942. g. iekārtoja viņa jubilejas izstādi, studiju atkal redzējām. Par studiju parasti jāsaprot mazāka apmēra gleznojums ar nolūku kam ko būtisku noskaidrot. Var gadīties, ka studiju gleznojot, tā izvēršas par noslēgtu darbu ar neatkārtojamu kvalitāti. Purvīša studijas pa lielākai daļai uzskatāmas par noslēgtiem gleznojumiem un ir vērtības pašas par sevi. Katrā ziņā šīs jūrmalas laika studijas, kas veido atsevišķu grupu, ir būtiski nozīmīgas, lai pilnīgāk izprastu Purvīša mākslu un izsekotu tās ceļam. Tagadējiem apcerētājiem un mums visiem šis materiāls tikpat kā zudis, palicis neliels atlikums, kas saglabājies muzejos un privātās rokās, vai arī dažas reprodukcijas ar apšaubāmu datējumu. Sacītais attiecināms arī uz tām studijām, kas gleznotas priekšpilsētās un tuvākā apkaimē. (---)</span></p>
<p class="TableContents" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Personīgi ar Vilhelmu Purvīti iepazinos 1936. gadā, kad pēc akadēmiķa S. Vinogradova studijā pavadītiem 6 gadiem, biju izlēmis studijas turpināt Purvīša vadībā. (---) Kad ar līdzpaņemtām Bigauņciema studijām ierados Purvīša vasaras mītnē jūrmalā, meistars pēc pirmā darba cēliena, kā paradis, bija aizgājis nosnausties. Gaidīdams apskatīju tikko gleznoto studiju. Šoreiz viņš bija izvēlējies motīvu ar Lielupi un Dubultu kokzāģētavu krastā. Kad ienāca Purvītis un noprasīja, kas studijā patīk, teicu, ka upe un tāles patīk, tikai vienā zilganā tonī ieklātās debesis toties mazāk. Meistars nosmīnēja un piebilda, ka neesot pārāk falši spriests; tuvojoties negaisam, visu pabeigt nav paspējis.<a title="" href="#_ftn7" name="_ftnref7"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[7]</span></span></span></a></span></p>
</td>
</tr>
</tbody>
</table>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">1982. gadā savas atmiņas par Purvīti publicēja tautsaimnieks, vēsturnieks Jānis Labsvīrs Līdumietis (1907-2002).<a title="" href="#_ftn8" name="_ftnref8"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV" style="font-size: 12pt;">[8]</span></span></span></a> Uz prezidenta K. Ulmaņa 60 jubileju 1937. g. 4. septembrī </span><span lang="LV">Sabiedrisko lietu ministrija</span><span lang="LV">, kurā viņš strādāja par propagandas nodaļas vadītāju, nolēma prezidentam dāvināt profesora Purvīša gleznu.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt -0.8pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 18.7pt;"><span lang="LV">Par gleznas objektu profesors izvēlējās prezidenta pirmo skolu Bērmuižas pagastā, profesora noteiktais honorārs bija ap 2500 latu. Ministrija nodeva Jāņa Labsvīra rīcībā auto, un tā sākās viņu regulārie braucieni uz Bērzmuižu. Krājās skices. Pēc vairākiem braucieniem Purvītis teica, ka skiču pietiekot, un lūdza viņam sagādāt telpas Dubultos, kur viņš gribēja gleznot. Tā kā bija vasaras brīvlaiks, tika sarunātas telpas Dubultu ģimnāzijā. Meistars izvēlējās kādu klasi apakšstāvā, kuras apgaismojums viņu apmierināja.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt -0.8pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 18.7pt;"><span lang="LV">Gleznošanas laikā Jānis bieži brauca uz Dubultiem. Lauku skolas ēka gleznā izskatījās „smaga”: aizmugurē gaišs kviešu lauks, labajā gleznas stūri negaisu vēstoši tumši mākoņi. Lai gan glezna bija reāli tverta, tajā varēja saskatīt simbolus: prezidenta smagais augums un mūžīgās Latvijas ideja. Vai negaisu vēstošie mākoņi neizsauca līdzīgu sajūtu kā Virzas dzejolis „Baigā vasara”? Varbūt Purvītis jau pirms Virzas sajuta briesmas, kas draudēja Latvijai?</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt -0.8pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 18.7pt;"><span lang="LV">Kad glezna bija pabeigta, Purvītis uzaicināja Jāni uz „tasi kafijas” Ruļļa restorānā, kas atradās netālu no Dubultu stacijas, lai gan izrādījās, ka kafija nebija viņam padomā. Restorānā tobrīd nebija neviena viesa. Viņi piestājās pie bufetes, kur profesors tūliņ pasūtīja „Nikolaškas”. Tā viņi sarunājoties nostāvēja pie bufetes pāris stundas.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 19.65pt;"><span lang="LV">Arī dubultnieks Kaspars Irbe profesoru pieminējis savās atmiņās: “</span><span lang="LV">Atceros prof. Purvīti gleznojam noplēstās kūrmājas dārzā kāpu malā, kur bija skaistas bērziņu audzītes. Kad man bija kādi 22 gadi [ap1928. g.] – reiz gājām tur ar režisoru Mierlauku un viņš kā paziņa piegāja ar Purvīti sasveicināties, kad viņš gleznoja kāpu parkā pie komunistu [vēlāk] noplēstās vēturiskās Dubultu kūrmājas. Purvītis teica, ka viņš stilizē. Viņi ilgus gadus kā vasarnieki dzīvoja pie vecāku jaunības draugiem Filipsoniem – Mīles tantes viņu interesantajā īpašumā klusā kāpu malā. Atceros Purvīša sievu – vācieti, zviedrieti un meiteni, [viņi] runāja vāciski. Tā bija vai nu radiniece vai audzēkne. (15.3.72.)(28.4.94.)(21.10.94.)</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV"> Uzgāju kāpās paskatīties vietas pie kurām saistas manas agras bērnības atmiņas. Skaistā vieta drausmā stāvoklī. Ilgi nebiju tur bijis. Mīltantes ziemas māja vēl saglabājusies ciešamā stāvoklī, bet nokrāsota ar drausmu tumši brūnu krāsu. Tajā vasarās dzīvoja gleznotājs prof. Purvītis. Kāpu malā netālu no mājas drausmīgu smaku izplatoša mēslu urna. Pagalmā lūžņu-atkritumu kaudzes. Otra māja pilna ar krieviem. Netīra apkārtne un izkārtas visādas lupatas. Arī ieliņas otrā pusē – Rakstnieku nama teritorijā – dārza malā atkritumu čupas, nekārtība. (25.6.90.)”</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Tagadējais Filipsonu mājas īpašnieks 2004. gada 20. decembrī stāstīja, ka pirms bēgšanas uz Vāciju, Purvītis Filipsonei atstājis Hūna gleznu „Devītais vilnis” ar klāt pievienotu pilsētas galvas Jansona papīru. Pēc Filipsones nāves 1970. gados četras mantinieces to pārdeva uz Ļeņingradu, bet naudu sadalīja. Glezna bija tik liela, ka stāvēja istabā pie sienas. Pēc kara Jansons slēpās viņu šķūnī līdz pat 1959. gadam.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><strong><span lang="LV">Mg. hist. A. Radovics</span></strong></p>
<div><br clear="all" /><hr align="left" size="1" width="33%" />
<div id="ftn1">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref1" name="_ftn1"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[1]</span></span></a><span lang="LV"> Latvijas TV raidījums „Ielas garumā. Dubulti. 2. daļa” 2008. gada 5. oktobrī</span></p>
</div>
<div id="ftn2">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref2" name="_ftn2"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[2]</span></span></a><span lang="LV"> T. Kačalova. Vilhelms Purvītis. R.: Liesma, 1971</span></p>
</div>
<div id="ftn3">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref3" name="_ftn3"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[3]</span></span></a><span lang="LV"> mp. Ko Rīgā runā // Pēdējā Brīdī Nr. 206. 1933. gada 13. septembris</span></p>
</div>
<div id="ftn4">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref4" name="_ftn4"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[4]</span></span></a><span lang="LV"> Prof. Ludolfs Liberts. Vilhelma Purvīša piemiņai // Laiks: Latvju mēnešraksts. 1946. gada 1. jūlijs</span></p>
</div>
<div id="ftn5">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref5" name="_ftn5"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[5]</span></span></a><span lang="LV"> Jānis Siliņš. Latvijas māksla, 1800-1914. 2.daļa. Stokholma, 1980, 122. lpp.</span></p>
</div>
<div id="ftn6">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref6" name="_ftn6"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[6]</span></span></a><span lang="LV"> Elmārs Dambergs. Purvītis šodienas gaismā // Latvija Amerikā. 1981. gada 11. aprīlis</span></p>
</div>
<div id="ftn7">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref7" name="_ftn7"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[7]</span></span></a><span lang="LV"> Mārtiņš Krūmiņš. Manas atmiņas par Vilhelmu Purvīti // Latvju Māksla, Nr. 1, 1989, 1470.-1471. lpp.</span></p>
</div>
<div id="ftn8">
<p class="MsoFootnoteText" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman';"><a title="" href="#_ftnref8" name="_ftn8"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span lang="LV">[8]</span></span></a><span lang="LV"> Mūsu izcilos gara kultūras darbiniekus atceroties // Akadēmiskā Dzīve, Nr. 24. 1982. gada 1. septembris</span></p>
</div>
</div> |
Vilhelms Purvītis | 1872-1945 |
| 2022.02.01 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV">Izcilais pedagogs, profesors, folklorists, dzejnieks, luterāņu mācītājs, reliģisku dziesmu autors <strong>Ludis (Ludvigs Ernsts) Bērziņš </strong>dzimis 1870. gada 14. septembrī Džūkstes pagasta Rīpelēs. Mācījās Džūkstes skolā, Irlavas skolotāju seminārā (1886-1889), strādāja par mājskolotāju, pašmācības ceļā apguva svešvalodas. No 1891. līdz 1895. gadam studēja Tērbatas Universitātes Teoloģijas fakultātē. Bija luterāņu mācītāja palīgs Smiltenē (1893-1897), kur sadraudzējās ar J. Rozentālu, kas tolaik restaurēja Smiltenes baznīcas altāra gleznu. Pēc tam vācu valodas virsskolotājs un luterāņu draudzes mācītājs Kijevā (1889-1904). 1904. gadā atvēra Jēkabpils tirdzniecības skolu, bet 1909. gadā kopā ar vairākiem pedagogiem nodibināja ģimnāziju Dubultos. 1908. gadā apprecēja Minnu Šarloti, dz. Šmithenu no Talsiem. 1918. gadā bija Limbažu draudzes mācītājs un vidusskolas direktors. 1922. gadā izdeva jaunu baznīcas dziesmu grāmatu. No 1922. līdz 1934. gadam bija Rīgas skolotāju institūta direktors, bet 1934. gadā vadīja Latvijas skolu departamentu. Kopš 1935. gada bija literatūras vēstures profesors Latvijas Universitātē. Darbojās literatūrzinātnē, pētīja tautasdziesmas. Izdeva „Latvju dainas” 6 sējumos (1928-1932), bija „Latviešu literatūras vēstures” (1935-1937) virsredaktors, sarakstīja „Ievads latviešu tautas dzejā” (1940). Parakstīja 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memorandu. Līdz 1944. gadam vasarās dzīvoja Jaundubultos, Poruka prospektā 27, tad emigrēja uz Vāciju, kopš 1950. gada dzīvoja ASV. Miris 1965. gadā Denverā, 1997. gadā kopā ar kundzi pārabedīts Džūkstes kapos.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman', serif; text-indent: 19.85pt;"><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;"><a class="reference" href="../../places/view/13" data-id="13">13 - Šmithena un Bērziņa Dubultu ģimnāzija</a></span></p> |
Ludis (Ludvigs Ernsts) Bērziņš | 1870-1965 |
| 2023.06.30 |
<p>Marija Federe dzimusi 1862. gada 12. augustā (24. augustā pēc jaunā stila), kristīta Rīgas Jēkaba draudzē. Viņas tēvs Eduards Aleksandrs Feders dzimis 1834. gada 27. jūnijā (9. jūlijā pēc jaunā stila) Ērgļu Kalnakrogā. Pasē 1921. gadā minēts nepareizs viņas dzimšanas datums, padarot viņu jaunāku par gadu un 4 mēnešiem. Četrpadsmit gadu vecumā iestājās Pēterburgas konservatorijā, kur studēja 1876.-1881. gadā. Iespējams, viņa ir <span style="color: #333333; font-family: ProximaNova, Arial, sans-serif; font-size: 16px; background-color: #ffffff;">pirmā latviešu profesionāli izglītotā mūziķe-sieviete. Uzstājās</span> pat cara galmā. 1921. gadā atgriezās no Krievijas. 1925. gadā viņai tika piešķirts zemes gabals Nr. 1775 F par dzimtu ("Zemes Ierīcības Vēstnesis", Nr. 159. 26.06.1925). Pie viņas vijoļspēli mācījies Roberts Zommers (atdusas Jaundubultu kapos) un Oto Amoliņš. Mirusi 1933. gada 18. jūlijā.</p>
<p>Informācija: prof. Juris Švolkovskis un mg. hist. Ainārs Radovics</p>
<p> </p>
<p><a class="reference" href="../../places/view/77" data-id="77">77 - Pētera un Marijas Federu māja</a></p> |
Marija Federe | 1862-1933 |
| 2023.06.30 |
<p>Pēteris Aleksandrs Feders d<span style="background-color: #f5f5f5; font-family: sans-serif; font-size: 14px;">zimis Kazaņā. Beidzis Pēterburgas Mākslas akadēmijas Arhitektūras nodaļu (1894), akadēmiķis (1910). Bijis Varšavas Politehniskā institūta docētājs (1900-1916), profesors (1915).</span></p>
<p>1916. gadā pārcēlies uz Rīgu. Viens no Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājiem, docētājs, prorektors, profesors (1921–1935). Darbojies Brāļu kapu komitejas Tehniskajā komisijā (no 1924.gada), bijis tās priekšsēdētājs (no 1930.gada).<br style="box-sizing: border-box;" />Nozīmīgākie projekti:<br style="box-sizing: border-box;" />Ietekmējis Rīgas Brāļu kapu telpiskās kompozīcijas izveidi un skulpturālo akcentu izvietojumu.<br style="box-sizing: border-box;" />Rīgas Doma kanceles projekts.<br style="box-sizing: border-box;" />Dzelzceļa stacijas Siguldā, Inčukalnā, Vecgulbenē, Bēnē, Reņģē, Asaros.<br style="box-sizing: border-box;" />Privātmāju un vasarnīcu projekti Varšavā, Sestoreckā, Pēterburgā.</p>
<p><a class="reference" href="../../places/view/77" data-id="77">77 - Pētera un Marijas Federu māja</a></p>
<p>Informācija no: https://timenote.info/lv/Feders-Fedders-Peteris</p> |
Pēteris Aleksandrs Feders | 1868-1936 |
| 2023.11.06 |
<p>Austra Baldone dzimusi 1898. gadā Dubultos. Aktiera meistarību apguva Pirmā pasaules kara laikā Maskavas latviešu aktieru kopā, no kuras vēlāk izveidojās Maskavas latviešu teātris "Skatuve" (1919-1938). Atgriezusies Latvijā studēja Zeltmata dramatiskajos kursos un 1923. gadā sāka strādāt Dailes teātrī. 1967. gadā viņai piešķirta Bertas Rūmnieces balva. Precējusies ar aktieri Alfrēdu Sauli. Mirusi 1971. gadā un atdusas Jaundubultu kapos.</p>
<p><a class="reference" href="../../places/view/82" data-id="82">82 - Māja, kur dzīvoja aktrise Austra Baldone</a></p> |
Austra Baldone | 1898-1971 |
| 2025.04.16 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 12pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; line-height: 18pt; text-align: center;"><strong><span style="font-family: Times;">Arhitekts Edgars Voldemārs Eduards fon Frīzendorfs</span></strong></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 12pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;"> Edgars Voldemārs Eduards fon Frīzendorfs <em>(Edgar Woldemar Eduard von Friesendorff)</em> (1881–1945) piedzima Rīgā senas vācbaltu dzimtas ģimenē, studēja Rīgas Politehniskajā institūtā tirgzinības (1900–1901) un arhitektūru (1901–1907). Strādāja arhitekta Vilhelma Bokslafa arhitektu birojā (1907–1910), kur kopā ar Bokslafu projektēja Dubultu luterāņu baznīcu. Viņu kopdarbs bija arī Rīgas Krusta baznīca (1908–1909). 1906. un 1910.–1911. gadā pēc arhitekta Frīzendorfa projekta būvuzņēmējs K. Ķergalvis uzbūvēja divas pirmās ēkas Rīgas Centrālcietumam.</span><span style="font-size: 10pt; font-family: Times; position: relative; top: -4pt;">1</span><span style="font-family: Times; position: relative; top: -4pt;"> </span><span style="font-family: Times;">Līdz Pirmajam pasaules karam Rīgā pēc Frīzendorfa projektiem tika uzceltas apmēram 25 stateniskā jūgendstila ēkas. Laikā no 1919. līdz 1934. gadam viņš strādāja par Lauksaimniecības ministrijas lauku būvniecības nodaļas vecāko arhitektu. Kā Būvniecības nodaļas vecākais inženieris 1931. gadā tika apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.</span><span style="font-size: 10pt; font-family: Times; position: relative; top: -4pt;">2</span><span style="font-family: Times;">1939. gadā izceļoja uz Vāciju, kur mira 1945. gadā Pozenē (tag. Poznaņa, Polija).</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 12pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;"> LVVA glabājas divas Edgara Voldemāra Eduarda, Ivilinsa d., Frīzendorfa (</span><span style="font-family: Times;">Friesendorf) pases: dzimis 1881. gada 17. aprīlī Rīgā, vācietis, precēts. Pierakstīts Rīgā, Smilšu ielā 9/10, dz. 8 (1920. gada 8. janvārī, 1927. gada 31. decembrī un 1928. gada 4. martā), Ogrē, Mālkalnā nekust. īp. Nr. 5,49 (1926. gada 17. februārī), Rīgā, Finiera ielā 3, dz. 1 (1938. gada 1. oktobrī).</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 12pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; line-height: 13pt;"><strong><span style="font-family: Times;"> Mg. hist. A. Radovics</span></strong></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt 36pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: -36pt; line-height: 8pt;"><span style="font-family: Times;">.<span style="font-variant-numeric: normal; font-variant-east-asian: normal; font-variant-alternates: normal; font-kerning: auto; font-optical-sizing: auto; font-feature-settings: normal; font-variation-settings: normal; font-stretch: normal; font-size: 7pt; line-height: normal; font-family: 'Times New Roman';"> </span></span><span style="font-size: 6.5pt; font-family: Times; position: relative; top: -5pt;">1 </span><span style="font-size: 9pt; font-family: Times;">Veitmanis Kornelijs. Ieslodzījuma vietas. 1918– 1938. Rīgā: Kriminalpolitiskais departamants, 1937,</span><span style="font-size: 9pt; font-family: 'MS Mincho';">
</span><span style="font-size: 9pt; font-family: Times;">89.–90. lpp. </span><span style="font-family: 'MS Mincho';">
</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt 36pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: -36pt; line-height: 8pt;"><span style="font-family: Times;">.<span style="font-variant-numeric: normal; font-variant-east-asian: normal; font-variant-alternates: normal; font-kerning: auto; font-optical-sizing: auto; font-feature-settings: normal; font-variation-settings: normal; font-stretch: normal; font-size: 7pt; line-height: normal; font-family: 'Times New Roman';"> </span></span><span style="font-size: 6.5pt; font-family: Times;">2 </span><span style="font-size: 9pt; font-family: Times;">Valsts Prezidenta rīkojums. Valdības Vēstnesis,</span><span style="font-size: 9pt; font-family: 'MS Mincho';">
</span><span style="font-size: 9pt; font-family: Times;">1931. gada 18. aprīlis. </span><span style="font-family: 'MS Mincho';">
</span></p> |
Edgars Voldemārs Eduards fon Frīzendorfs | 1881-1945 |
| 2022.02.03 |
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.4px;">1913.-1915. gadā kā skolotājs Šmithena un Bērziņa ģimnāzijā darbojās rakstnieks </span><strong style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.4px;">Eduards Meklers </strong><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.4px;">(1884, Nītaures Kalna-Kuilēnos-1973, Cēsīs). Studēja Tērbatas universitātē (1907-1909) un Maskavas universitātes Filoloģijas fakultātē (1909-1913).</span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.4px;"><span lang="LV" style="text-indent: 26.4667px;">Teksts: </span><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif; font-size: 16px; text-indent: 28.4px;"><span style="font-size: 12pt; text-indent: 19.85pt;">Plašāk: https://www.literatura.lv/personas/eduards-meklers</span></span></p> |
Eduards Meklers | 1884-? |
| 2024.02.13 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-align: center;"><strong><span lang="LV">Pauls Rubis</span></strong><span lang="LV"> </span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Ziņas par šo apbrīnojamo cilvēku atrodamas Zigmunda Skujiņa grāmatā „Jātnieks uz lodes” (R., 1996, 126.-133. lpp.).</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Pauls Rūdolfs Rubis piedzima 1879. gada 27. martā Drabešu pagasta Kalna Lielmārčos. Dzimtas vēsture sniedzas līdz 1630. gadam. Pauls mācījās Ķeizariskajā mākslas veicināšanas biedrības skolā Pēterburgā (1896), beidza Štiglica Centrālo tehniskās zīmēšanas skolu Pēterburgā.* 1901. gadā apprecējās ar latvieti Alīnu, ģimenē piedzima, uzauga un mācījās skolās trīs vecākie dēli. Pabeidzis mākslas skolu, pēc obligātā karadienesta, Paulam 1910. gadā piedāvāja strādāt par amatu apmācības pasniedzēju Šliselburgas cietoksnī. Sekoja pārsteidzoša karjera no Galvenās cietumu valdes ierēdņa 1907. gadā līdz cietuma priekšniekam 1917. gadā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Nodibinoties neatkarīgai valstij, Pauls Rubis atgriezās Latvijā un no 1919. gada strādāja par Latvijas Galvenās cietumu valdes priekšnieka palīgu, vēlāk vicedirektoru. Paralēli viņš kļuva par vienu no latviskās mēbeļmākslas virziena ieviesējiem. Viņa draugu pulkā bija rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš, mākslinieki Jānis Kuga, Jēkabs Bīne, Alberts Kronenbergs, Pēteris Kundziņš, Ernests Brastiņš, Jaņa Rozentāla atraitne Ellija, aktrise Lilija Štengele un daudzi citi.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Pēc tam, kad Rubja vadītās cietuma darbnīcas apmeklēja ministru prezidents Kārlis Ulmanis, sekoja pasūtījumi izgatavot latviskā stilā ieturētu ozolkoka mēbeļu komplektu Ministru kabineta lielajai un mazajai sēžu zālei, baltajai zālei Valsts prezidenta pilī, Prezidenta darba istabas iekārtai, vairākām Tiesu sēžu zālēm, mēbeles Aizsargu un citu organizāciju mītnēm. Rubju ģimenē joprojām glabājas komplekta etalonkrēsls. Ir zināms, ka cietuma darbnīcās pēc Rubja zīmējumiem izgatavoja oša koka mēbeles rakstniecei Annai Brigaderei, „riktīgu galdu” Jāzepam Vītolam, darba krēslu Jaunsudrabiņam, kas „neļurkājas un spēj izturēt gan mana paša, gan manu literāro tēlu svaru”. Rubis darināja metus Daugavpils, Liepājas, Cēsu cietuma kapelas altāriem. Gleznoja akvarelī klusās dabas, ainavas, retāk figurālas kompozīcijas, portretus. Bija Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs, arī Latvijas tēlotajās mākslas biedrības biedrs.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Otra šī inteliģentā cilvēka mīlestība bija ērģeles – viņš tās pētīja, projektēja un spēlēja. Viņa Rīgas dzīvoklī Marijas ielā bija brīnišķīgs, paša darināts instruments.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">1923. gada 9. maijā pilsētas valde atļāva viņam izlabot vasarnīcas Jūras ielā 10 pēc iesniegtā plāna,** 15. septembrī galdnieku meistars Rubis pieteicās mazāksolītāju torgā (izsolē) un ieguva remontdarbus pilsētai piederošā ēkā Baznīcas ielā 5 par 22.800 rubļiem. 29. decembrī Rubis saņēma pasūtījumu izgatavot Rīgas Jūrmalas galvai galdu un skapi, par ko viņam izdeva 100 latu lielu avansu.***</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">1924. gadā Rubis nopirka vasarnīcu Dubultos. Ģimenē bija četri bērni: vidējie – dvīņi Pauls Pāvils juniors un Vilhelms Vilis beidza tēlniecības meistarklasi Mākslas akadēmijā pie profesora Rončevska.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">1925. gada 27. novembrī pilsētas valde izdeva galdniekam Rubim logu ielikšanas darbus miertiesneša telpās Dubultos par Ls. 116.-.****</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">1939. gadā viņš jau pildīja Tieslietu ministrijas Kriminālpolitiskā departamenta direktora pienākumus.***** Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Rubi no darba atbrīvoja. Viņa skaistā vasarnīca tika nacionalizēta, atstājot īpašniekam trīs ziemas istabas, bet pārējo ēkas daļu vasarnīcu trests vasaras sezonā izīrēja Rakstnieku savienībai. Kopā ar Oto Zariņu desmit gadu laikā sastādīja pārskatu „Latvijas evanģēliski luterānisko draudžu baznīcu ērģeles un ērģelnieki 19. gs. un 20. gs. sākumā” (1966). Manuskriptā ir ziņas par 133 instrumentiem.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Jaunākais dēls Pauls mācījās Pēterpils Mākslas skolā un Rīgas Olava Komercskolā. 1930. gadā pabeidza Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu "levainotais kareivis". 1932.—1940. gadā strādāja par zīmēšanas skolotāju Franču licejā un Dubultu ģimnāzijā. P. Rubis kopā ar dvīņubrāli Vili piedalījās plkv. Fr. Brieža pieminekļa konkursā, kura mets saglabājies, tomēr ģenerālis J. Balodis neatbalstīja pieminekļa celšanu. 1943. gadā brīvprātīgi iestājās Latviešu leģionā kaprāļa pakāpē, par varonību kaujā tika apbalvots ar II šķiras Dzelzs krustu un ievainojuma nozīmi. Pēc ievainojuma pie Volhovas ārstējās Jelgavas leģiona lazaretē. Pēc tam it kā 1944. gada 27. jūlijā krita Jelgavā.****** Šajā dienā cīņas notika ārpus pilsētas robežām. Paula vecākais brālis Voldemārs Rubis bija Latvijas armijas virsnieks 5. Cēsu pulkā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Vilhelms un vecākais dēls Valdemārs kā arī meita Irēne atradās emigrācijā. Tāpēc Pauls nolēma jaunāko dēlu Juri, kas arī bija leģionārs, paslēpt Dubultu baznīcas tornī, pareizāk sakot, baznīcas altārdaļas bēniņos. Būdams draudzes ērģelnieks Pauls bieži gāja uz baznīcu, nevienam neradot aizdomas. Kad beidzās vasaras sezona, dēls pārcēlās pie vecākiem. Tā tas turpinājās desmit gadus! Juris legalizējās tikai pēc Staļina nāves un mira Dubultos 1974. gadā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Pauls Rubis mira 90 gadu vecumā 1970. gada 15. janvārī, atdusas Vecdubultu kapos.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Rubju dzimta lepojas arī ar Lāčplēša kara ordeņa kavalieri Kārli Rubi. Dzimis Rīgā 1891. gada 19. maijā, kur beidzis vidusskolu un strādājis tirdzniecības uzņēmumā. 1915. gadā uzņemts Pēterburgas kara skolā, pēc kuras beigšanas bijis 2. Rīgas strēlnieku pulka sakaru virsnieks, vēlāk pulka komandiera pulkveža Jāņa Franča adjutants kapteiņa pakāpē. Pēc frontes sabrukuma 1918. gada, piedalījās ģenerāļa K. Goppera un pulkveža F. Brieža vadītajā sacelšanās mēģinājumā pret lielinieku varu Maskavā. Apcietināts apm. vienā laikā ar pulkv. Briedi, Rubis gāja bojā izlaušanās mēģinājumā no čekas ieslodzījuma 1918. gada augustā Maskavā 27 gadu vecumā. Lāčplēša kara ordeņa diplomu Rubja radinieki visus okupācijas gadus turēja paslēptu Dubultu mājas bēniņos un 1997. gadā tā kopiju uzdāvināja Daugavas Vanagu Melnburnas nodaļai.*******</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV"> </span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">* J. Skulme. Rubis Pauls Rūdolfs // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 4. sēj. R., 2003, 261. lpp.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">** LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 43. lieta</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">*** LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 7. lieta</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">**** Tur pat.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">***** Es viņu pazīstu. R., 1939, 423. lpp.; Kriminalpolitiskā departamenta direktors Pauls Rubis // Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr. 6. 1939.gada 1. novembris</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">****** Piederīgie viņu uzskata par pazudušu bez vēsts, un viņa vārds iekalts Jaundubultu kritušo nacionālo karavīru piemineklī. Vēl 1998. gadā Ausma Rube ar avīzes palīdzību meklēja ziņas par Jelgavā kritušo sava vīra brāli Pauli Rubi - A. Hartmanis. Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", Nr. 25. 1998. gada 27. jūnijs</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">******* Atceras pulkvedi Oskaru Kalpaku // Austrālijas Latvietis, Nr. 2358. 1997. gada 21. marts</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: 'Times New Roman'; text-indent: 17.2pt;"><span lang="LV">Mg. hist. Ainārs Radovics</span></p> |
Pauls Rubis | 1879-1970 |
| 2025.04.16 |
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; line-height: 14pt; text-align: center;"><strong><span style="font-family: Times;"> </span></strong></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; line-height: 18pt; text-align: center;"><strong><span style="font-family: Times;">Arhitekts Viktors Mellenbergs</span></strong></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;"> </span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">Dzimis 1905. gada 22. februārī Bulduros būvuzņēmēja Kārļa Mellenberga (1875–1943) ģimenē. Mācījās Petropavlovskas reālskolā Sibīrijā un ar ļoti labām sekmēm 1921.–1924. gadā Rīgas Jūrmalas vidusskolā (četrinieki tikai vācu un franču valodā). 1924. gadā iestājās Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē, bet 1926. gadā tika iesaukts obligātajā karadienestā. Beidza otes instruktoru skolu kā signālists, dienēja Liepājā uz karakuģa “Virsaitis” kaprāļa pakāpē (1926–1927). Turpinot studijas, strādāja dažādos tehniskos amatos Latvijas dzelzceļa virsvaldē, L. Neiburga būvfirmā, Rīgas Jūrmalas pilsētas valdē. Dziedāja studentu jauktajā korī “Dziesmuvara”.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">Pēc Arhitektūras fakultātes beigšanas 1934. gadā</span><span style="font-size: 10pt; font-family: Times; position: relative; top: -4pt;">1</span><span style="font-family: Times;">, strādāja par Rīgas Jūrmalas pilsētas būvinspektoru, arhitektu, vadīja Būvniecības nodaļu, bija pilsētas valdes loceklis un Jūrmalas vecākā vietnieks. No 1934. gada darbojās Aizsargu organizācijā.</span><span style="font-size: 10pt; font-family: Times; position: relative; top: -4pt;">2</span><span style="font-family: Times; position: relative; top: -4pt;"> </span><span style="font-family: Times;">Dzīvoja Muižas ielā 6, vēlāk Jomas ielā 30. Kopā ar arhitektu A. Birzenieku projektēja 1936. gadā uzcelto Dzintaru koncertzāli, savrupmāju Jaundu- bultos, Lielupes ielā 16 (projekts glabājas Jūrmalas muzejā), 1937. gadā nacionālā romantisma stilā Slokas kapu kapliču. Otrā pasaules kara laikā 1941.–1944. gadā bija pilsētas vecākā Aleksandra Jansona vietnieks–vecākais arhitekts ar biroju Rīgā, Zvaigžņu ielā 5.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">Pēc kara strādāja par arhitektu Arhitektūras pārvaldes arhitektūras-plānošanas darbnīcās, par galveno arhitektu Vissavienības Tirdzniecības uzņēmumu projektēšanas institūta liālē Rīgā un par arhitektu Rīgas pilsētas izpildu komitejas dzīvokļu pārvaldes projektu kantorī. 1968. gadā devās pensijā.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;">Rīgā pēc viņa projektiem uzcelta Sporta manēža un izveidota Daugavas krastmala ar Oktobra tilta (tag. Akmens tilts) pieslēgumu. Projektējis arī Rēzeknes universālveikalu un citus tirdzniecības uzņēmumus.</span><span style="font-size: 10pt; font-family: Times; position: relative; top: -4pt;">3</span><span style="font-family: Times; position: relative; top: -4pt;"> </span><span style="font-family: Times;">Miris 2001. gadā. Meita – māksliniece Irēna Martinsone.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"> </p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"><span style="font-family: Times;"> <strong>Mg. hist. A. Radovics</strong></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; text-indent: 19.85pt; line-height: 13pt;"> </p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; line-height: 8pt;"><span style="font-size: 6.5pt; font-family: Times; position: relative; top: -2.5pt;">1 </span><span style="font-size: 9pt; font-family: Times;">LVVA 7427. f., 1. apr., 8065. l.</span><span style="font-size: 9pt; font-family: 'MS Mincho';">
</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; line-height: 8pt;"><span style="font-size: 6.5pt; font-family: Times; position: relative; top: -2.5pt;">2 </span><span style="font-size: 9pt; font-family: Times;">https://lv.wikipedia.org/wiki/Viktors_Mellenbergs (sk. 8. dec. 2024. g.).</span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; font-size: 12pt; font-family: Calibri; line-height: 8pt;"><span style="font-size: 6.5pt; font-family: Times; position: relative; top: -2.5pt;">3 </span><span style="font-size: 9pt; font-family: Times;">Literatūra un Māksla, 1990. gada 17. februāris.</span></p> |
Viktors Mellenbergs | 1905-2001 |
Jūrmalas kultūrvēstures krātuve apkopo nozīmīgāko ēku un vietu pārskatu, kā arī ar tiem saistīto cilvēku vizītkartes.
