14 - Aleksandrs Heinrihs Birznieks 1882-1951

Aleksandrs Heinrihs Birznieks (1882, Olainē -1951) strādāja Šmithena un Bērziņa ģimnāzijā no 1911. gada par vēstures skolotāju. 1904. gadā beidza Nikolaja ģimnāziju Rīgā, 1910 .gadā – Maskavas universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti. Strādāja kā vēstures skolotājs Ārensburgas pilsētas skolā, no 1912. gada – privātģimnāzijās Gomeļā, no 1913. gada – Brauna ģimnāzijā Lodzā, no 1914. gada – valsts ģimnāzijā Lomžā (vēlāk šajā pašā ģimnāzijā emigrācijā Ribinskā un Tambovā). Strādāja Tambovas pilsētas skolu valdē un lasīja lekcijas vietējā tautas universitātē. Bija dažādu krievu provinces laikrakstu līdzstrādnieks. No 1921. gada strādāja Ārlietu ministrijas Austrumu nodaļā. Vadīja Latviešu kultūras veicināšanas biedrības vakara vidusskolu pieaugušajiem.

No 1923. līdz 1930. gadam bija sūtniecības padomnieks Maskavā, un no 1925. līdz 1930. gadam arī ģenerālkonsuls Ļeņingradā. Vienlaikus no 1928. līdz 1932.gadam Ārlietu ministrijas Administratīvi-juridiskā departamenta direktors. No 1931. gada janvāra ģenerālkonsuls Dancigā (1940. gada janvārī ģenerālkonsula pilnvaras tika atceltas, izdota pilnvara par bijušās brīvpilsētas Dancigas teritorijas pārzināšanu Vācijas valdībā). Bija Tautu Savienības veicināšanas biedrības biedrs. Padomju okupācijas laikā 1940. gada oktobrī tika formāli atbrīvots no amata sakarā ar ārlietu resora likvidāciju. Latvijā neatgriezās un vēl 1944. gada jūnijā dzīvoja Dancigā kā pensionārs. Vēlāk dzīvoja trimdā Francijā protestantu baznīcas patversmē Kannās, pēc tam Lekrezo (Sonas un Luāras departamentā). Miris 1951.gada 26.martā.

Teksts: Mg. hist. Ainārs Radovics