61 - Edgars Voldemārs Eduards fon Frīzendorfs 1881-1945
Pamatdati
Statuss - Publicēts| Vārds Uzvārds | Edgars Voldemārs Eduards fon Frīzendorfs |
| Dzīves dati | 1881-1945 |
Apraksts
Arhitekts Edgars Voldemārs Eduards fon Frīzendorfs
Edgars Voldemārs Eduards fon Frīzendorfs (Edgar Woldemar Eduard von Friesendorff) (1881–1945) piedzima Rīgā senas vācbaltu dzimtas ģimenē, studēja Rīgas Politehniskajā institūtā tirgzinības (1900–1901) un arhitektūru (1901–1907). Strādāja arhitekta Vilhelma Bokslafa arhitektu birojā (1907–1910), kur kopā ar Bokslafu projektēja Dubultu luterāņu baznīcu. Viņu kopdarbs bija arī Rīgas Krusta baznīca (1908–1909). 1906. un 1910.–1911. gadā pēc arhitekta Frīzendorfa projekta būvuzņēmējs K. Ķergalvis uzbūvēja divas pirmās ēkas Rīgas Centrālcietumam.1 Līdz Pirmajam pasaules karam Rīgā pēc Frīzendorfa projektiem tika uzceltas apmēram 25 stateniskā jūgendstila ēkas. Laikā no 1919. līdz 1934. gadam viņš strādāja par Lauksaimniecības ministrijas lauku būvniecības nodaļas vecāko arhitektu. Kā Būvniecības nodaļas vecākais inženieris 1931. gadā tika apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.21939. gadā izceļoja uz Vāciju, kur mira 1945. gadā Pozenē (tag. Poznaņa, Polija).
LVVA glabājas divas Edgara Voldemāra Eduarda, Ivilinsa d., Frīzendorfa (Friesendorf) pases: dzimis 1881. gada 17. aprīlī Rīgā, vācietis, precēts. Pierakstīts Rīgā, Smilšu ielā 9/10, dz. 8 (1920. gada 8. janvārī, 1927. gada 31. decembrī un 1928. gada 4. martā), Ogrē, Mālkalnā nekust. īp. Nr. 5,49 (1926. gada 17. februārī), Rīgā, Finiera ielā 3, dz. 1 (1938. gada 1. oktobrī).
Mg. hist. A. Radovics
. 1 Veitmanis Kornelijs. Ieslodzījuma vietas. 1918– 1938. Rīgā: Kriminalpolitiskais departamants, 1937, 89.–90. lpp.
. 2 Valsts Prezidenta rīkojums. Valdības Vēstnesis, 1931. gada 18. aprīlis.
Arhitekts Edgars Voldemārs Eduards fon Frīzendorfs
Edgars Voldemārs Eduards fon Frīzendorfs (Edgar Woldemar Eduard von Friesendorff) (1881–1945) piedzima Rīgā senas vācbaltu dzimtas ģimenē, studēja Rīgas Politehniskajā institūtā tirgzinības (1900–1901) un arhitektūru (1901–1907). Strādāja arhitekta Vilhelma Bokslafa arhitektu birojā (1907–1910), kur kopā ar Bokslafu projektēja Dubultu luterāņu baznīcu. Viņu kopdarbs bija arī Rīgas Krusta baznīca (1908–1909). 1906. un 1910.–1911. gadā pēc arhitekta Frīzendorfa projekta būvuzņēmējs K. Ķergalvis uzbūvēja divas pirmās ēkas Rīgas Centrālcietumam.1 Līdz Pirmajam pasaules karam Rīgā pēc Frīzendorfa projektiem tika uzceltas apmēram 25 stateniskā jūgendstila ēkas. Laikā no 1919. līdz 1934. gadam viņš strādāja par Lauksaimniecības ministrijas lauku būvniecības nodaļas vecāko arhitektu. Kā Būvniecības nodaļas vecākais inženieris 1931. gadā tika apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.21939. gadā izceļoja uz Vāciju, kur mira 1945. gadā Pozenē (tag. Poznaņa, Polija).
LVVA glabājas divas Edgara Voldemāra Eduarda, Ivilinsa d., Frīzendorfa (Friesendorf) pases: dzimis 1881. gada 17. aprīlī Rīgā, vācietis, precēts. Pierakstīts Rīgā, Smilšu ielā 9/10, dz. 8 (1920. gada 8. janvārī, 1927. gada 31. decembrī un 1928. gada 4. martā), Ogrē, Mālkalnā nekust. īp. Nr. 5,49 (1926. gada 17. februārī), Rīgā, Finiera ielā 3, dz. 1 (1938. gada 1. oktobrī).
Mg. hist. A. Radovics
. 1 Veitmanis Kornelijs. Ieslodzījuma vietas. 1918– 1938. Rīgā: Kriminalpolitiskais departamants, 1937, 89.–90. lpp.
. 2 Valsts Prezidenta rīkojums. Valdības Vēstnesis, 1931. gada 18. aprīlis.
Atsauces
Papildinājumi
