65 - Krists Mētriņš-Meters 1879-1931
Pamatdati
Statuss - Publicēts| Vārds Uzvārds | Krists Mētriņš-Meters |
| Dzīves dati | 1879-1931 |
Apraksts
1923. gadā Krists Mētriņš-Meters no Kraukļa kundzes nopirka vannu māju Kļavu ielā 1 un to vadīja līdz savai pāragrajai nāvei 1931. gadā.
Krists Mētriņš-Meters miris
Vasaras svētku sestdienā, pilnīgi negaidot, dažos laikrakstos parādījās sēru ziņojums par Metera nāvi. Kooperācijas kustība viņa personā zaudējusi vienu no saviem priekšzīmīgākiem un disciplinētākiem darbiniekiem. K. Meters dzimis 1879. g. 11. jūnijā, Skrundas pagastā, kā trūcīgu zemnieku dēls. Apmeklējis Skrundas pag. skolu un Aizputes apriņķa skolu. 1898. g. dodas uz Rīgu un iestājas dzelzceļu virsvaldes dienestā, vēlāk tiek pārcelts uz Mogiļevu un pēc tam uz Daugavpili. Daugavpilī Mētriņš ņem rosīgu dalību vietējā latviešu sabiedriskā dzīvē, līdzdarbodamies dažādās organizācijās, starp citu, Grīvas latviešu biedrībā un Daugavpils Krājaizdevu sabiedrībā. Pasaules kara laikā spiests atstāt dienestu Daugavpilī un uzsākt bēgļu gaitas, aizceļojot uz Iekškrieviju. 1919. g. atgriežas Latvijā un par jaunu iestājas dzelzceļa dienestā. 1923. g. pāriet Latvijas Sarkanā Krusta galvenās valdes dienestā, sākumā par grāmatvedi, bet vēlāk par Sarkanā Krusta iestāžu galveno kontrolieri. Šai laikā Meters līdzdarbojas Krājaizdevu sabiedrības “Klints” revīzijas komisijā un 1925. g. nodibina Latvijas Sarkanā Krusta darbinieku krājaizdevu sabiedrību, kurā sabija par valdes priekšsēdētāju līdz sava mūža pēdējai dienai. Meters samērā īsā laikā S. Kr. darbinieku krājaizdevu sabiedrību izveidoja par priekšzīmīgu kredītkooperatīvu un spēcīgu naudas iestādi, pie kam, tā operēja vienīgi ar saviem un noguldījumu ceļā savāktiem līdzekļiem. Uz Metera iniciatīvi sabiedrība katru gadu sarīkoja 31. oktobrī taupības propagandas vakarus ar priekšlasījumiem par taupību un muzikāliem priekšnesumiem. Šie vakari vienmēr bija kupli apmeklēti un to dvēsele, kas ienesa mājīgumu un sirsnību, bija aizgājējs. Meters daudz uzmanības veltīja jautājumam par biedru nodrošināšanu vecuma un nespēka gadījumos un arī šinī ziņā guva redzamus panākumus. Sabiedrība jau uzkrājusi darbinieku palīdzības fondu tuvu pie 13 000 latiem. Meters mira kā Sarkanā Krusta bruņinieks, izpildot savus dienesta pienākumus pie palīdzības sniegšanas plūdos cietušiem. Komandējumā uz Latgali, lai noorganizētu palīdzības punktus, viņš saslima ar vēdera tīfu un mira 1931. g. 23. maijā. Vieglas smiltis!
(“Kooperatīvais Kredīts”, Nr. 4, 1931. gada 1. augusts)
Kristu apbedīja Meža kapos, Sv. Jāņa baznīcas draudzes sektorā, aiz Rīgas Brāļu kapu Mātes Latvijas tēla, kur ir Jāņa draudzes mācītāju kalniņš, bet zemāk – gleznotāja Kārļa Padega kaps. Dzimtas kapu vieta tika pirkta par 500 latiem un te guļ arī visi dzimtas radinieki. Kapa piemineklī ir iestrādāts Gustava Šķiltera veidotais Krista Mētera bareljefs, neparasto pieminekli gatavoja Folcs. Tagad bronzas bareljefs ir izlauzts un nozagts.
Mg. hist. A. Radovics
1923. gadā Krists Mētriņš-Meters no Kraukļa kundzes nopirka vannu māju Kļavu ielā 1 un to vadīja līdz savai pāragrajai nāvei 1931. gadā.
Krists Mētriņš-Meters miris
Vasaras svētku sestdienā, pilnīgi negaidot, dažos laikrakstos parādījās sēru ziņojums par Metera nāvi. Kooperācijas kustība viņa personā zaudējusi vienu no saviem priekšzīmīgākiem un disciplinētākiem darbiniekiem. K. Meters dzimis 1879. g. 11. jūnijā, Skrundas pagastā, kā trūcīgu zemnieku dēls. Apmeklējis Skrundas pag. skolu un Aizputes apriņķa skolu. 1898. g. dodas uz Rīgu un iestājas dzelzceļu virsvaldes dienestā, vēlāk tiek pārcelts uz Mogiļevu un pēc tam uz Daugavpili. Daugavpilī Mētriņš ņem rosīgu dalību vietējā latviešu sabiedriskā dzīvē, līdzdarbodamies dažādās organizācijās, starp citu, Grīvas latviešu biedrībā un Daugavpils Krājaizdevu sabiedrībā. Pasaules kara laikā spiests atstāt dienestu Daugavpilī un uzsākt bēgļu gaitas, aizceļojot uz Iekškrieviju. 1919. g. atgriežas Latvijā un par jaunu iestājas dzelzceļa dienestā. 1923. g. pāriet Latvijas Sarkanā Krusta galvenās valdes dienestā, sākumā par grāmatvedi, bet vēlāk par Sarkanā Krusta iestāžu galveno kontrolieri. Šai laikā Meters līdzdarbojas Krājaizdevu sabiedrības “Klints” revīzijas komisijā un 1925. g. nodibina Latvijas Sarkanā Krusta darbinieku krājaizdevu sabiedrību, kurā sabija par valdes priekšsēdētāju līdz sava mūža pēdējai dienai. Meters samērā īsā laikā S. Kr. darbinieku krājaizdevu sabiedrību izveidoja par priekšzīmīgu kredītkooperatīvu un spēcīgu naudas iestādi, pie kam, tā operēja vienīgi ar saviem un noguldījumu ceļā savāktiem līdzekļiem. Uz Metera iniciatīvi sabiedrība katru gadu sarīkoja 31. oktobrī taupības propagandas vakarus ar priekšlasījumiem par taupību un muzikāliem priekšnesumiem. Šie vakari vienmēr bija kupli apmeklēti un to dvēsele, kas ienesa mājīgumu un sirsnību, bija aizgājējs. Meters daudz uzmanības veltīja jautājumam par biedru nodrošināšanu vecuma un nespēka gadījumos un arī šinī ziņā guva redzamus panākumus. Sabiedrība jau uzkrājusi darbinieku palīdzības fondu tuvu pie 13 000 latiem. Meters mira kā Sarkanā Krusta bruņinieks, izpildot savus dienesta pienākumus pie palīdzības sniegšanas plūdos cietušiem. Komandējumā uz Latgali, lai noorganizētu palīdzības punktus, viņš saslima ar vēdera tīfu un mira 1931. g. 23. maijā. Vieglas smiltis!
(“Kooperatīvais Kredīts”, Nr. 4, 1931. gada 1. augusts)
Kristu apbedīja Meža kapos, Sv. Jāņa baznīcas draudzes sektorā, aiz Rīgas Brāļu kapu Mātes Latvijas tēla, kur ir Jāņa draudzes mācītāju kalniņš, bet zemāk – gleznotāja Kārļa Padega kaps. Dzimtas kapu vieta tika pirkta par 500 latiem un te guļ arī visi dzimtas radinieki. Kapa piemineklī ir iestrādāts Gustava Šķiltera veidotais Krista Mētera bareljefs, neparasto pieminekli gatavoja Folcs. Tagad bronzas bareljefs ir izlauzts un nozagts.
Mg. hist. A. Radovics
Atsauces
Papildinājumi
