13 - Šmithena un Bērziņa Dubultu ģimnāzija
Pamatdati
Statuss - Publicēts| Objekts | skolas |
| Objekta tips | Izglītības iestāde |
| Nosaukums | Šmithena un Bērziņa Dubultu ģimnāzija |
| Atrašanās vieta | Strēlnieku prospekts 32, Jaundubulti |
| Īpašnieka veids | Pašvaldība |
| Kadastrs | 13000102701-212 |
Apraksts
Šmithena un Bērziņa ģimnāzija ieņem izcilu vietu Latvijas skolu vēsturē. Savas darbības laikā no 1909. līdz 1915. gadam pieaicinot talantīgus pedagogus, tā paguva sagatavot daudzus vēlāk labi pazīstamus kultūras un zinātnes darbiniekus. Skolas dibinātājs ir pedagogs, dzejnieks un filologs Ludvigs Ernests Bērziņš. Ģimnāzijas ēku par saviem līdzekļiem pēc arhitekta Eižena Laubes projekta lika celt Ella Opss, dzim Putniņš. Tajā paredzēja 10 klases, plašu aulu un vairākas mazākas telpas. 1909. gada maijā sākās ģimnāzijas būves darbi, ko veica Rīgas būvuzņēmējs, Dubultu baznīcas celtnieks Krišjānis Ķergalvis no Rīgas un Ausma no Jaun-Dubultiem. 29. septembrī ģimnāzija pārcēlās uz jauno skolas ēku. Bet Pirmais pasaules karš izputināja visu: krievu armijas vadība šeit nolēma izveidot apm. 250 metrus platu brīvu joslu artilērijas apšaudei.
1915. gada 5. jūlijā skolas no Dubultiem evakuēja uz Tērbatu, kur skolēni bija gandrīz vienīgi bēgļu bērni. Meiteņu ģimnāzija pēc evakuācijas izbeidza savu darbību.
Nedēļu pēc skolu evakuācijas, 1915. gada 12. jūlijā krievu armija sāka iznīcināt ēkas starp tag. Ogres un Amulas ielu. Tika nodedzināti arī visi Šmithena—Bērziņa ģimnāzijas pansionāti. Starp drupu kaudzēm tikai palika vientuļi stāvam meiteņu ģimnāzijas ēka, kas vienīgā saglabājusies līdz mūsdienām.
Jūrmalas Mākslas skolas audzēkņi Šmithena un Bērziņa ģimnāzijas ēkas piemiņai 2022. gadā radījuši grāmatu "Circeņa stāsts" un videofilmu: https://www.youtube.com/watch?v=rdpPA8shZkY
Šmithena un Bērziņa ģimnāzija šajā ēkā darbojās no 1909. līdz 1915. gadam.
Vācu okupācijas laikā 1942. gadā ģimnāzijas ēkā ierīkoja Arodbiedrību centrālās savienības arodu skolu direktora A. Ledaunieka vadībā. Tur no 7. jūnija 100 latviešu jaunavas 18—23 gadu vecumā 4 mēnešu kursos sagatavoja par vācu valodas mašīnrakstītājām-stenografistēm.
Pašlaik vēsturisko ēku ir nopirkusi Jūrmalas pašvaldība ar nodomu to atjaunot.
Skolas dibinātājs ir pedagogs, dzejnieks un filologs Ludvigs Ernests Bērziņš. 1908. gada rudenī Dubultu draudzes mācītājs J. Opss sasauca vairākas vecāku un labvēļu sapulces, kurās sprieda par vidusskolu dibināšanu Jūrmalā. 1909. gada 15. februārī Dubultu gruntsīpašnieki nolēma dāvināt skolu vajadzībām 3 pūrvietas lielu meža gabalu. 19. februārī pie skolu kuratora Prutčenko ieradās četru vīru delegācija: mācītājs J. Opss, Grosvalds, L. Bērziņš un viņa sievastēvs mācītājs Fricis Šmithens un iesniedza Dubultu komūnas lūgumu atvērt uz L. Bērziņa vārda Dubultos vīriešu un sieviešu ģimnāzijas. Kuratoram nepatika komūnas vārds un arī tas, ka delegācija lūdza 19. februārī, zemnieku brīvlaišanas dienā. Lika pagaidīt un atbildi nedeva. Ludis Bērziņš atmeta visam ar roku un taisījās braukt uz Maskavu studēt filosofiju. Tad 25. aprīlī Šmithens dabūja uz sava vārda atļauju atvērt ģimnāziju (I šķiras skolu) zēniem un meitenēm.
Skolu par saviem līdzekļiem pēc arhitekta Eižena Laubes projekta lika celt Ella Opss, dzim. Putniņš. Ēkā paredzēja 10 klases, plašu aulu un vairākas mazākas telpas. Jau maijā sākās ģimnāzijas būves darbi, ko veica Rīgas būvuzņēmējs, Dubultu baznīcas celtnieks Krišjānis Ķergalvis no Rīgas un Ausma no Jaun-Dubultiem. Ēkām bija jābūt zem jumta līdz 15. jūnijam un gatavām līdz 15. augustam. Tomēr, kad 2. septembrī ģimnāzijā sākās mācības, tās pāris nedēļas notika pagaidu telpās — mācītāja J. Opsa vasarnīcās. Tikai 29. septembrī ģimnāzija pārcēlās uz jauno skolas ēku Strēlnieku prospektā. Ar lielām grūtībām pirmajā rudenī palīdzot skolniekiem, ēkas priekšpusē izveidoja dārzu un iestādīja kociņus.
Jauno mācību iestādi atbalstīja īpaša garantu grupa, kopskaitā 47 personas gan jūrmalnieki, gan rīdzinieki. Garanti apņēmās maksāt 25 līdz 100 rbļ. — cik nu katrs spēdams. Tā kā skola bez piemaksām nevarēja eksistēt, tad garantiem norādītā summa arī bija jāiemaksā, ko visi godam pildīja. Saskaņā ar skolas dibinātāju priekšlikumu, mācību apgabala valde ģimnāzijai apstiprināja kuratoriju šādā sastāvā: F. Šmithens, L. Bērziņš, mācītājs Opsis, namu īpašnieks K. Morbergs, zvēr. adv. Fr. Grosvalds, vecākais mežu revidents Beķers, Dubultu namīpašnieks P. Belte, namīpašnieks K. Ķergalvis, Dr. med. G. Reinhards, Grosvalda un Morberga kundzes, majorāta īpašnieks barons Firks, pareizticīgo garīdznieks N. Šalfejevs un vēlākais notārs M. Čulkovs. Par meiteņu ģimnāzijas atbildīgo vadītāju kurātors apstiprināja L. Bērziņu, bet par kuratorijas priekšsēdētāju F. Šmithenu.
Kad jaunās mācības gaitas un telpas bija pilnīgi sakārtotas, — 21. oktobrī (29. sept. v.st.) notika svinīgs iesvētīšanas akts, kurā piedalījās arī kurators S. M. Prutčenko. Aktā runāja virsskolotājs Sīlītis, matemātiķis E. Pulpe un L. Bērziņš. Interesanti, ka starp sveicieniem bija vēstule no kādas galma dāmas, kas sveicināja Bulgārijas karalienes vārdā. Tā kā turku-bulgāru kara laikā mācītājs Šmithens bulgāru armijā kalpoja par mācītāju un tika stādīts priekšā Bulgārijas karalienei, tad karaliene atsūtīja apsveikumu. Ar šo jauno mācību iestādi Ludis Bērziņš kļuva vēsturiska persona, jo viņš vadīja pirmo latviešu zēnu ģimnāziju. Latvieši līdz šim pazina tikai reālskolas, kur ātrāk varēja tikt vidusskolai cauri.
F. Šmithena un L. Bērziņa ģimnāzija iekārtoja audzēkņiem (-ēm) arī internātu, kādēļ te varēja mācīties gan latvieši, gan cittautieši, pat no tālām Krievijas malām. Mācību valoda, protams, bija krievu, bet latviešu valodai arī bija cienīga vieta. Skolēnu skaits pirmajā (1909./10.) mācību gadā bija 205, trešajā 353, bet vēlāk ap 450. Internātā skolēnu skaits pieauga līdz 162.
Internāta dienas gaita: 6.30 celšanās, 7.15 pirmais azaids, 8—11 mācības stundas klasēs, pēc tam otrs azaids, 11—13 mācību stundas, 13.15 pusdienas. Pēc pusdienas maltītes audzēkņiem bija atļauts brīvi nodarboties ar sportu, rotaļām un atpūsties no garīgā darba. 16.30 palaunadzis, 17—20 audzēkņiem jāsagatavo dažādi uzdevumi, jaunākiem uzraudzībā, vecākiem patstāvīgi savās istabās. 20 — vakariņas. Pēc vakariņām jānotīra savs apģērbs un apavi, jānomazgājas. Jaunākiem audzēkņiem jāiet gulēt 21, vecākiem atļauts nodarboties līdz 22, bet 22.30 visiem jāiet gulēt.
Mācību programa šīm skolām bija līdzīga valdības ģimnāzijām, pie kam zēnu ģimnāzijā atbilda klasiskai ģimnāzijai. Pirmajam mācības gadam beidzoties, kurators Prutčenko izgādāja meiteņu ģimnāzijai pilnas valsts sieviešu ģimnāziju tiesības. Grūtāk veicās ar tiesību iegūšanu zēnu ģimnāzijai. Piešķīra tikai tā sauktās pustiesības, t.i. ģimnāzijas absolventi izglītības cenza ziņā tapa pielīdzināti valsts un pašvaldības ģimnāziju absolventiem. 1913. gadā gan ģimnāzijas vadība lūdza mācības apgabala kuratoram piešķirt ģimnāzijai pilnas tiesības. Jautājumu 1913. gada 28. augustā apsprieda kuratora padome kuratora Ščerbakova vadībā un nolēma lūgumu pagaidām noraidīt, bet turpmāk tuvāk iepazīties ar ģimnāzijas darbību. Kuratora padomes protokolā ierakstīts šāds atzinums: „Pagaidām neizšķirt jautājumu par tiesību piešķiršanu šai ģimnāzijai, kas gan labi nostādīta audzināšanas ziņā, bet, pēc padomes locekļu atsauksmēm, darbojas noteikti nacionālā virzienā". Lūk, šis nacionālais noskaņojums bija tiesību liegšanas iemesls.
Tieši šinī laikā Rīgas mācības apgabala valde jau sāka aptvert latviešu privātskolu lielo nozīmi un tādēļ pret tām vairs neizturējās ar tādu iecietību, kāda bija vērojama pēc 1905./06. gada. Pārkrievošanas politika atkal sāka pieaugt un tai vajadzēja skart arī privātskolās.
Saimnieciskie apstākļi Šmithena-Bērziņa ģimnāzijā joprojām nebija nodrošināti — katrs gads beidzās ar deficītu. Uzturēt saimniecību deviņās ēkās uz deviņām pūrvietām zemes platības, cenšoties audzēkņiem(-ēm) dot visas iespējamās ērtības — tas prasīja prāvus izdevumus, ko nespēja segt ar skolēnu parastām iemaksām. Ēkās un iekārtā ieguldītais kapitāls gadu no gada bija ierēķināts kā parāds. Tomēr ar lielu enerģiju ģimnāziju vadītāji ar katru gadu nevis pasliktināja, bet joprojām uzlaboja savu skolu labierīcības. 1914./15. mācību gadā zēnu ģimnāzijai bija 28.000 rubļu parāds, kas tomēr vadītājiem neiedvesa lielu pesimismu — ģimnāzija taču attīstījās, skolēnu skaits pieauga. Bet Pirmais pasaules karš izputināja visus labos nodomus un cerības.
1915. gads pienāca ar nepatīkamu traģēdiju: Dubultu jūrmalā atrada nošāvušos ģimnāzijas 4. klases skolnieku Blumbergu. Pie viņa atrada mazu ceļa somiņu, kabatas grāmatiņu un maku ar vairāk kā 4 rbļ. naudas. Nesen viņš atbrauca no saviem vecākiem Lejas Kurzemē un viņam bija no mājām līdzi lielāka naudas summa, ar ko samaksāt skolas naudu un pansiju, bet nelaimīgais zēns to kaut kur bija iztērējis.
1915. gada 5. jūlijā skolas no Dubultiem evakuēja uz Tērbatu, kur skolēni bija gandrīz vienīgi bēgļu bērni. Meiteņu ģimnāzija pēc evakuācijas izbeidza savu darbību. Pret to gan protestēja dibinātāji un aizrādīja, ka ģimnāzija darbojusies ar valsts ģimnāziju tiesībām, tomēr valdība slēgšanu motivēja ar kara laika valsts finansiālām grūtībām.
Nedēļu pēc skolu evakuācijas, 12. jūlijā krievu armija Jaundubultos sāka iznīcināt ēkas starp tag. Ogres un Amulas ielu, lai ierīkotu apm. 250 metrus platu brīvu joslu artilērijas apšaudei. Tika nodedzināti arī visi Šmithena—Bērziņa ģimnāzijas pansionāti. Starp drupu kaudzēm tikai palika vientuļi stāvam meiteņu ģimnāzijas ēka, kas vienīgā saglabājusies līdz mūsdienām.
Rihards Rudzītis 20. jūlijā rakstīja: „Arvien lielāks klusums iestājas jūrmalā. Daļa Dubultu pārvērsts par tuksnesi, pat nezāle tur vairs neaug, ne krūms, tikai visapkārt pelni un akmeņi. Nevar vairs pazīt, kur agrāk bijušas mājas. Tāds liktenis ķēra arī mūsu vīriešu ģimnāziju un pansijas, tikai sieviešu ģimnāzija viena vienīgā, kā kuģis uz jūras, stāv klusu un sērīgi. Pat sēta un kociņi tai apkārt nocirsti, kociņi, kurus stādīja paši skolnieki un kuri izauguši lieli, būtu dārga piemiņa par saviem skolas laikiem.”
Zēnu ģimnāziju, gan ne ar oficiālo agrāko nosaukumu, bet ar faktisku agrāko vadību, Šmithens un L. Bērziņš vēlāk vācu okupācijas laikā atjaunoja Limbažos. Tā izbeidza darbību 1918. gadā.
Ievērojamākie pedagogi
1914. gadā ģimnāzijas kancelejā par darbvedi strādāja vēlāk ievērojamais zinātnieks agronoms, tautsaimnieks un kooperators Arnolds Aizsilnieks (1898, Grostonas pag.-1982, Stokholma).
No 1911.gada par vēstures skolotāju ģimnāzijā strādāja Aleksandrs Heinrihs Birznieks (1882, Olainē -1951).
No 1909. —1911. gadam par skolotāju ģimnāzijā strādāja vēlākais Latvijas universitātes filoloģijas un filozofijas fakultātes vecākais docents, profesors Rūdolfs Jurgens (1869, Taurupes Kalna Jurēnos-1944, Rīgā).
1909. gadā no Jēkabpils uz Dubultiem pārnāca strādāt gleznotājs Jānis Kuga (1878, Ikšķiles pagastā-1969, Toronta, Kanādā ).
1913.-1915. gadā kā skolotājs ģimnāzijā darbojās rakstnieks Eduards Meklers (1884, Nītaures Kalna-Kuilēnos-?).
1909.-1915. gadā ģimnāzijā pasniedza vācu un franču valodas, uzraudzīja internātu un 1 gadu izpildīja priekšnieces vietu Anna Meņģelis (1861, Kārļu pag. Leimaņos-?).
Leģendārais latviešu lidotājs Eduards Pulpe (1880-1916) pēc studijām Maskavas universitātes matemātikas fakultātē strādāja Šmithena un Bērziņa ģimnāzijā par skolotāju.
Dubultos 1909.-1919. gadā par franču valodas skolotāju strādāja vēlākais diplomāts Ludvigs Sēja (1885, Džūkstes pag. Ķūķos-1962, Rīgā). Šeit viņš noskatīja savu nākamo sievu, par 12 gadiem jaunāko Hertu Ozolu.
Rakstnieks un klasicists Jānis Sīlītis (1876, Kusas pag. Caunēs-1938, Krievija) strādāja ģimnāzijā par latīņu valodas skolotāju.
1913.–1914. gadā ģimnāzijā par skolotāju strādāja Gustavs Šaurums (1883, Ezeres pag.–1952, Rīgā) – teologs, bibliotēku darbinieks, bibliogrāfs.
Matemātikas skolotājs Lerhs Urzevičs Georgs (1881, Ezerē-?) 1911. gadā beidza Maskavas Universitāti, 1911.-1912. gadā bija Bērziņa un Šmithena vīriešu ģimnāzijas skolotājs.
Pasniedzēji Ludis (Ludvigs Ernsts) Bērziņš (1970-1965)
Aleksandrs Heinrihs Birznieks (1882-1951)
Arnolds Aizsilnieks (1898-1982)
Aleksandrs Heinrihs Birznieks (1882-1951)
Lerhs Urdzevičs Georgs (1881-?)
Ivērojamākie absolventi:
Teksts: Mg. hist. A. Radovics
Šmithena un Bērziņa ģimnāzija ieņem izcilu vietu Latvijas skolu vēsturē. Savas darbības laikā no 1909. līdz 1915. gadam pieaicinot talantīgus pedagogus, tā paguva sagatavot daudzus vēlāk labi pazīstamus kultūras un zinātnes darbiniekus. Skolas dibinātājs ir pedagogs, dzejnieks un filologs Ludvigs Ernests Bērziņš. Ģimnāzijas ēku par saviem līdzekļiem pēc arhitekta Eižena Laubes projekta lika celt Ella Opss, dzim Putniņš. Tajā paredzēja 10 klases, plašu aulu un vairākas mazākas telpas. 1909. gada maijā sākās ģimnāzijas būves darbi, ko veica Rīgas būvuzņēmējs, Dubultu baznīcas celtnieks Krišjānis Ķergalvis no Rīgas un Ausma no Jaun-Dubultiem. 29. septembrī ģimnāzija pārcēlās uz jauno skolas ēku. Bet Pirmais pasaules karš izputināja visu: krievu armijas vadība šeit nolēma izveidot apm. 250 metrus platu brīvu joslu artilērijas apšaudei.
1915. gada 5. jūlijā skolas no Dubultiem evakuēja uz Tērbatu, kur skolēni bija gandrīz vienīgi bēgļu bērni. Meiteņu ģimnāzija pēc evakuācijas izbeidza savu darbību.
Nedēļu pēc skolu evakuācijas, 1915. gada 12. jūlijā krievu armija sāka iznīcināt ēkas starp tag. Ogres un Amulas ielu. Tika nodedzināti arī visi Šmithena—Bērziņa ģimnāzijas pansionāti. Starp drupu kaudzēm tikai palika vientuļi stāvam meiteņu ģimnāzijas ēka, kas vienīgā saglabājusies līdz mūsdienām.
Jūrmalas Mākslas skolas audzēkņi Šmithena un Bērziņa ģimnāzijas ēkas piemiņai 2022. gadā radījuši grāmatu "Circeņa stāsts" un videofilmu: https://www.youtube.com/watch?v=rdpPA8shZkY
Šmithena un Bērziņa ģimnāzija šajā ēkā darbojās no 1909. līdz 1915. gadam.
Vācu okupācijas laikā 1942. gadā ģimnāzijas ēkā ierīkoja Arodbiedrību centrālās savienības arodu skolu direktora A. Ledaunieka vadībā. Tur no 7. jūnija 100 latviešu jaunavas 18—23 gadu vecumā 4 mēnešu kursos sagatavoja par vācu valodas mašīnrakstītājām-stenografistēm.
Pašlaik vēsturisko ēku ir nopirkusi Jūrmalas pašvaldība ar nodomu to atjaunot.
Skolas dibinātājs ir pedagogs, dzejnieks un filologs Ludvigs Ernests Bērziņš. 1908. gada rudenī Dubultu draudzes mācītājs J. Opss sasauca vairākas vecāku un labvēļu sapulces, kurās sprieda par vidusskolu dibināšanu Jūrmalā. 1909. gada 15. februārī Dubultu gruntsīpašnieki nolēma dāvināt skolu vajadzībām 3 pūrvietas lielu meža gabalu. 19. februārī pie skolu kuratora Prutčenko ieradās četru vīru delegācija: mācītājs J. Opss, Grosvalds, L. Bērziņš un viņa sievastēvs mācītājs Fricis Šmithens un iesniedza Dubultu komūnas lūgumu atvērt uz L. Bērziņa vārda Dubultos vīriešu un sieviešu ģimnāzijas. Kuratoram nepatika komūnas vārds un arī tas, ka delegācija lūdza 19. februārī, zemnieku brīvlaišanas dienā. Lika pagaidīt un atbildi nedeva. Ludis Bērziņš atmeta visam ar roku un taisījās braukt uz Maskavu studēt filosofiju. Tad 25. aprīlī Šmithens dabūja uz sava vārda atļauju atvērt ģimnāziju (I šķiras skolu) zēniem un meitenēm.
Skolu par saviem līdzekļiem pēc arhitekta Eižena Laubes projekta lika celt Ella Opss, dzim. Putniņš. Ēkā paredzēja 10 klases, plašu aulu un vairākas mazākas telpas. Jau maijā sākās ģimnāzijas būves darbi, ko veica Rīgas būvuzņēmējs, Dubultu baznīcas celtnieks Krišjānis Ķergalvis no Rīgas un Ausma no Jaun-Dubultiem. Ēkām bija jābūt zem jumta līdz 15. jūnijam un gatavām līdz 15. augustam. Tomēr, kad 2. septembrī ģimnāzijā sākās mācības, tās pāris nedēļas notika pagaidu telpās — mācītāja J. Opsa vasarnīcās. Tikai 29. septembrī ģimnāzija pārcēlās uz jauno skolas ēku Strēlnieku prospektā. Ar lielām grūtībām pirmajā rudenī palīdzot skolniekiem, ēkas priekšpusē izveidoja dārzu un iestādīja kociņus.
Jauno mācību iestādi atbalstīja īpaša garantu grupa, kopskaitā 47 personas gan jūrmalnieki, gan rīdzinieki. Garanti apņēmās maksāt 25 līdz 100 rbļ. — cik nu katrs spēdams. Tā kā skola bez piemaksām nevarēja eksistēt, tad garantiem norādītā summa arī bija jāiemaksā, ko visi godam pildīja. Saskaņā ar skolas dibinātāju priekšlikumu, mācību apgabala valde ģimnāzijai apstiprināja kuratoriju šādā sastāvā: F. Šmithens, L. Bērziņš, mācītājs Opsis, namu īpašnieks K. Morbergs, zvēr. adv. Fr. Grosvalds, vecākais mežu revidents Beķers, Dubultu namīpašnieks P. Belte, namīpašnieks K. Ķergalvis, Dr. med. G. Reinhards, Grosvalda un Morberga kundzes, majorāta īpašnieks barons Firks, pareizticīgo garīdznieks N. Šalfejevs un vēlākais notārs M. Čulkovs. Par meiteņu ģimnāzijas atbildīgo vadītāju kurātors apstiprināja L. Bērziņu, bet par kuratorijas priekšsēdētāju F. Šmithenu.
Kad jaunās mācības gaitas un telpas bija pilnīgi sakārtotas, — 21. oktobrī (29. sept. v.st.) notika svinīgs iesvētīšanas akts, kurā piedalījās arī kurators S. M. Prutčenko. Aktā runāja virsskolotājs Sīlītis, matemātiķis E. Pulpe un L. Bērziņš. Interesanti, ka starp sveicieniem bija vēstule no kādas galma dāmas, kas sveicināja Bulgārijas karalienes vārdā. Tā kā turku-bulgāru kara laikā mācītājs Šmithens bulgāru armijā kalpoja par mācītāju un tika stādīts priekšā Bulgārijas karalienei, tad karaliene atsūtīja apsveikumu. Ar šo jauno mācību iestādi Ludis Bērziņš kļuva vēsturiska persona, jo viņš vadīja pirmo latviešu zēnu ģimnāziju. Latvieši līdz šim pazina tikai reālskolas, kur ātrāk varēja tikt vidusskolai cauri.
F. Šmithena un L. Bērziņa ģimnāzija iekārtoja audzēkņiem (-ēm) arī internātu, kādēļ te varēja mācīties gan latvieši, gan cittautieši, pat no tālām Krievijas malām. Mācību valoda, protams, bija krievu, bet latviešu valodai arī bija cienīga vieta. Skolēnu skaits pirmajā (1909./10.) mācību gadā bija 205, trešajā 353, bet vēlāk ap 450. Internātā skolēnu skaits pieauga līdz 162.
Internāta dienas gaita: 6.30 celšanās, 7.15 pirmais azaids, 8—11 mācības stundas klasēs, pēc tam otrs azaids, 11—13 mācību stundas, 13.15 pusdienas. Pēc pusdienas maltītes audzēkņiem bija atļauts brīvi nodarboties ar sportu, rotaļām un atpūsties no garīgā darba. 16.30 palaunadzis, 17—20 audzēkņiem jāsagatavo dažādi uzdevumi, jaunākiem uzraudzībā, vecākiem patstāvīgi savās istabās. 20 — vakariņas. Pēc vakariņām jānotīra savs apģērbs un apavi, jānomazgājas. Jaunākiem audzēkņiem jāiet gulēt 21, vecākiem atļauts nodarboties līdz 22, bet 22.30 visiem jāiet gulēt.
Mācību programa šīm skolām bija līdzīga valdības ģimnāzijām, pie kam zēnu ģimnāzijā atbilda klasiskai ģimnāzijai. Pirmajam mācības gadam beidzoties, kurators Prutčenko izgādāja meiteņu ģimnāzijai pilnas valsts sieviešu ģimnāziju tiesības. Grūtāk veicās ar tiesību iegūšanu zēnu ģimnāzijai. Piešķīra tikai tā sauktās pustiesības, t.i. ģimnāzijas absolventi izglītības cenza ziņā tapa pielīdzināti valsts un pašvaldības ģimnāziju absolventiem. 1913. gadā gan ģimnāzijas vadība lūdza mācības apgabala kuratoram piešķirt ģimnāzijai pilnas tiesības. Jautājumu 1913. gada 28. augustā apsprieda kuratora padome kuratora Ščerbakova vadībā un nolēma lūgumu pagaidām noraidīt, bet turpmāk tuvāk iepazīties ar ģimnāzijas darbību. Kuratora padomes protokolā ierakstīts šāds atzinums: „Pagaidām neizšķirt jautājumu par tiesību piešķiršanu šai ģimnāzijai, kas gan labi nostādīta audzināšanas ziņā, bet, pēc padomes locekļu atsauksmēm, darbojas noteikti nacionālā virzienā". Lūk, šis nacionālais noskaņojums bija tiesību liegšanas iemesls.
Tieši šinī laikā Rīgas mācības apgabala valde jau sāka aptvert latviešu privātskolu lielo nozīmi un tādēļ pret tām vairs neizturējās ar tādu iecietību, kāda bija vērojama pēc 1905./06. gada. Pārkrievošanas politika atkal sāka pieaugt un tai vajadzēja skart arī privātskolās.
Saimnieciskie apstākļi Šmithena-Bērziņa ģimnāzijā joprojām nebija nodrošināti — katrs gads beidzās ar deficītu. Uzturēt saimniecību deviņās ēkās uz deviņām pūrvietām zemes platības, cenšoties audzēkņiem(-ēm) dot visas iespējamās ērtības — tas prasīja prāvus izdevumus, ko nespēja segt ar skolēnu parastām iemaksām. Ēkās un iekārtā ieguldītais kapitāls gadu no gada bija ierēķināts kā parāds. Tomēr ar lielu enerģiju ģimnāziju vadītāji ar katru gadu nevis pasliktināja, bet joprojām uzlaboja savu skolu labierīcības. 1914./15. mācību gadā zēnu ģimnāzijai bija 28.000 rubļu parāds, kas tomēr vadītājiem neiedvesa lielu pesimismu — ģimnāzija taču attīstījās, skolēnu skaits pieauga. Bet Pirmais pasaules karš izputināja visus labos nodomus un cerības.
1915. gads pienāca ar nepatīkamu traģēdiju: Dubultu jūrmalā atrada nošāvušos ģimnāzijas 4. klases skolnieku Blumbergu. Pie viņa atrada mazu ceļa somiņu, kabatas grāmatiņu un maku ar vairāk kā 4 rbļ. naudas. Nesen viņš atbrauca no saviem vecākiem Lejas Kurzemē un viņam bija no mājām līdzi lielāka naudas summa, ar ko samaksāt skolas naudu un pansiju, bet nelaimīgais zēns to kaut kur bija iztērējis.
1915. gada 5. jūlijā skolas no Dubultiem evakuēja uz Tērbatu, kur skolēni bija gandrīz vienīgi bēgļu bērni. Meiteņu ģimnāzija pēc evakuācijas izbeidza savu darbību. Pret to gan protestēja dibinātāji un aizrādīja, ka ģimnāzija darbojusies ar valsts ģimnāziju tiesībām, tomēr valdība slēgšanu motivēja ar kara laika valsts finansiālām grūtībām.
Nedēļu pēc skolu evakuācijas, 12. jūlijā krievu armija Jaundubultos sāka iznīcināt ēkas starp tag. Ogres un Amulas ielu, lai ierīkotu apm. 250 metrus platu brīvu joslu artilērijas apšaudei. Tika nodedzināti arī visi Šmithena—Bērziņa ģimnāzijas pansionāti. Starp drupu kaudzēm tikai palika vientuļi stāvam meiteņu ģimnāzijas ēka, kas vienīgā saglabājusies līdz mūsdienām.
Rihards Rudzītis 20. jūlijā rakstīja: „Arvien lielāks klusums iestājas jūrmalā. Daļa Dubultu pārvērsts par tuksnesi, pat nezāle tur vairs neaug, ne krūms, tikai visapkārt pelni un akmeņi. Nevar vairs pazīt, kur agrāk bijušas mājas. Tāds liktenis ķēra arī mūsu vīriešu ģimnāziju un pansijas, tikai sieviešu ģimnāzija viena vienīgā, kā kuģis uz jūras, stāv klusu un sērīgi. Pat sēta un kociņi tai apkārt nocirsti, kociņi, kurus stādīja paši skolnieki un kuri izauguši lieli, būtu dārga piemiņa par saviem skolas laikiem.”
Zēnu ģimnāziju, gan ne ar oficiālo agrāko nosaukumu, bet ar faktisku agrāko vadību, Šmithens un L. Bērziņš vēlāk vācu okupācijas laikā atjaunoja Limbažos. Tā izbeidza darbību 1918. gadā.
Ievērojamākie pedagogi
1914. gadā ģimnāzijas kancelejā par darbvedi strādāja vēlāk ievērojamais zinātnieks agronoms, tautsaimnieks un kooperators Arnolds Aizsilnieks (1898, Grostonas pag.-1982, Stokholma).
No 1911.gada par vēstures skolotāju ģimnāzijā strādāja Aleksandrs Heinrihs Birznieks (1882, Olainē -1951).
No 1909. —1911. gadam par skolotāju ģimnāzijā strādāja vēlākais Latvijas universitātes filoloģijas un filozofijas fakultātes vecākais docents, profesors Rūdolfs Jurgens (1869, Taurupes Kalna Jurēnos-1944, Rīgā).
1909. gadā no Jēkabpils uz Dubultiem pārnāca strādāt gleznotājs Jānis Kuga (1878, Ikšķiles pagastā-1969, Toronta, Kanādā ).
1913.-1915. gadā kā skolotājs ģimnāzijā darbojās rakstnieks Eduards Meklers (1884, Nītaures Kalna-Kuilēnos-?).
1909.-1915. gadā ģimnāzijā pasniedza vācu un franču valodas, uzraudzīja internātu un 1 gadu izpildīja priekšnieces vietu Anna Meņģelis (1861, Kārļu pag. Leimaņos-?).
Leģendārais latviešu lidotājs Eduards Pulpe (1880-1916) pēc studijām Maskavas universitātes matemātikas fakultātē strādāja Šmithena un Bērziņa ģimnāzijā par skolotāju.
Dubultos 1909.-1919. gadā par franču valodas skolotāju strādāja vēlākais diplomāts Ludvigs Sēja (1885, Džūkstes pag. Ķūķos-1962, Rīgā). Šeit viņš noskatīja savu nākamo sievu, par 12 gadiem jaunāko Hertu Ozolu.
Rakstnieks un klasicists Jānis Sīlītis (1876, Kusas pag. Caunēs-1938, Krievija) strādāja ģimnāzijā par latīņu valodas skolotāju.
1913.–1914. gadā ģimnāzijā par skolotāju strādāja Gustavs Šaurums (1883, Ezeres pag.–1952, Rīgā) – teologs, bibliotēku darbinieks, bibliogrāfs.
Matemātikas skolotājs Lerhs Urzevičs Georgs (1881, Ezerē-?) 1911. gadā beidza Maskavas Universitāti, 1911.-1912. gadā bija Bērziņa un Šmithena vīriešu ģimnāzijas skolotājs.
Pasniedzēji Ludis (Ludvigs Ernsts) Bērziņš (1970-1965)
Aleksandrs Heinrihs Birznieks (1882-1951)
Arnolds Aizsilnieks (1898-1982)
Aleksandrs Heinrihs Birznieks (1882-1951)
Lerhs Urdzevičs Georgs (1881-?)
Ivērojamākie absolventi:
Teksts: Mg. hist. A. Radovics
Atsauces
Papildinājumi
Pielikumi
