15 - Dubultu ģimnāzija
Pamatdati
Statuss - Publicēts| Objekts | skolas |
| Objekta tips | Izglītības iestāde |
| Nosaukums | Dubultu ģimnāzija |
| Atrašanās vieta | Pils iela 1, Dubulti |
| Īpašnieka veids | Valsts |
| Kadastrs | -212 |
Apraksts
Jūrmalas ģimnāziju dibināja mācītājs Ludis Bērziņš un F. Šmithens kā privātu ģimnāziju. Tā atradās Jaundubultos Strēlnieku prospektā 32 un pašlaik ir pamesta. 1920. gadā skola atjaunoja darbību kā Rīgas Jūrmalas pilsētas ģimnāzija. 1933. gadā skola kā vidusskola pārcēlās uz Dubultu kūrmājas telpām Pils ielā 1. 1938. gadā ēkā darbojās Sieviešu palīdzības korpusa trūcīgo bērnu internāts. Vācu okupācijas laikā ģimnāziju pārņēma valsts un tās nosaukums bija Rīgas Jūrmalas Valsts ģimnāzija. Pēc kara 1948. gadā to pārveidoja par Rīgas 21. vidusskolu un tā tur darbojās līdz 1968. gadam. 1969. gadā tā turpināja darbu kā Jūrmalas 5. vidusskola jaunā skolas ēkā Jaundubultos Lielupes ielā 21. Kopš 1992. gada tā ir Jaundubultu vidusskola. Dubultu kūrmājas ēku 1971. gadā nojauca, tagad šajā vietā ir neapbūvēts laukums.
Mācībspēki Eduards Urpens (1879-?)
Absolventi: Ilgars Grosvalds (1927–2019)
Jūrmalas ģimnāziju dibināja mācītājs Ludis Bērziņš un F. Šmithens kā privātu ģimnāziju. Skolas koka ēku 1909. gadā projektēja arhitekts Eižens Laube. Tā atrodas Jaundubultos Strēlnieku prospektā 32 un pašlaik ir pamesta.
1920. gada rudenī skola atjaunoja darbību bijušās Bērziņa un Šmithena ģināzijas telpās kā Rīgas Jūrmalas pilsētas ģimnāzija.
Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabājas gan Rīgas Jūrmalas 3. pamatskolas dokumenti no 1914. līdz 1944. gadam (fonds Nr. 2166), gan Rīgas Jūrmalas pilsētas ģimnāzijas dokumenti par šo pašu laika periodu (fonds 2132). Tos nodevusi 1970. gadu otrajā pusē Jūrmalas 4. vidusskola (tagad Pumpuru vidusskola).
1927. gada 29. maijā skolas aulā atklāja baltu marmora piemiņas plāksni 1. pasaules karā un Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušajiem skolniekiem un skolotājiem. Plāksnē (100x60 cm) bija uzraksts zelta burtiem:
No zobena saule lēca.
Dubultu ģimnāzijas skolotāji un audzēkņi.
1914-1920
Nipkens Nikolajs, Pulpe Eduards, Malta Kārlis, Baumanis Alfreds, Krievs Pēteris, Jēgermanis Žanis, Kiršentāls Olģerts, Grīnbergs Hugo.
Tika sakopots arī piemiņas albums, kur bez karā kritušiem redzami bij. skolotāji un audzēkņi, kas miruši, vai bez vēsts pazuduši 1. pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās: Fricis Šmithens (mācītājs), Nikolajs Nipkens, Heinrihs Spēlmanis, Aleksandrs Ansons, Ceronis Oškalns, Jānis Cīcis, Jēkabs Rutkis, Jēkabs Poga, Jānis Ozols, Ludvigs Brūze, Augusts Treilībs, Valdis Virbulis, Andrejs Navenickijs, Aleksandrs Šalfejevs, Kārlis Tīlmanis, Valfrīds Stāmers, Rūdolfs Bērziņš, Verners Ozols, Eduards Urbāns, Jānis Smilga un bijušais pirmais Latvijas apsardzības ministrs Jānis Zālītis, kas bijis skolas goda kurators.
1925. gada 26. janvārī Pedagoģiskā padome nolēma vakanto dziedāšanas skolotāja vietu piešķirt komponistam Artūram Salakam (1891-1984).
Rīgas Jūrmalas pilsētas ģimnāzijas uzturēšana pilsētai ar katru gadu palika finansiāli grūtāka. Skolas ēka piederēja mācītāja Opša mantiniekiem un 1931. gadā pilsētas valde atkal slēdza nomas līgumu par 4000 latiem gadā, uzņemoties arī visus ēkas remontus. Tā kā tas bija dārgi, pilsētas valde vēlējās atpirkt māju no Opša mantiniekiem par aptuveni 80.000.- latiem un prognozēja, ka kopā ar nopietnākiem remontiem ēka izmaksātu ne mazāk kā 120.000.- latus. Visu apsverot, tomēr tika secināts, ka ģimnāzijas ēkas, kur ziemā pūšot vējam no jūras aukstums ir tāds, ka skolniekiem zobi klab, pārbūve iespējama tikai to galīgi nojaucot, bet iegūtais materiāls nebūtu pat laba dedzināmā malka.
Kā lasāms 1933. gada 16. janvāra sēdes protokolā Nr. 26, skolas padome plaši un sīki pārrunājusi ģimnāzijas telpu jautājumu un sazinoties ar lietpratējiem, secināja, ka:
1) tagadējā ģimnāzijas ēka prasa lielu kapitālremontu, lai tur varētu turpināt darbu nākošajā mācību gadā;
2) ka ēkas īre ir samērā liela;
3) ka pilsētai pirkt to nav izdevīgi;
4) ka vispār tagadējām skolas prasībām tā nav piemērota.
Ievērojot šos apstākļus, skolas padomes 1932. gada 17. decembra lēmumu un Dubultu kūrmājas apskati 3. janvārī, kā arī studenta Mihailova izstrādāto kūrmājas pārbūves projekta skici, padome konstatēja, ka Dubultu kūrmāja viegli pārbūvējama ģimnāzijas vajadzībām, izdarot kapitālremontu un dažas niecīgas pārbūves.
Ar šo projektu neparedzēja apgrūtināt pilsētas kārtējo budžetu, jo Hipotēku banka apsolījās dot aizdevumu apm. 30-40.000.- latu. Arī Izglītības ministrija apsolījās atbalstīt skolas izbūvi materiālā ziņā. Sēdē piedalījās pilsētas galva Jansons un galvas biedrs Lagzdiņš.
Pārbūve tika veikta un 1933. g rudenī ģimnāzijas audzēkņiem bija «Jurģi», jo skola varēja pārcelties uz jaunām telpām – bijušo Dubultu kūrmāju Pils ielā 1. Pirmajā sēdē 1933. gada 25. augustā jaunajās telpās kā zīmēšanas skolotājs tika apstiprināts mākslinieks Paulis Rubis. Baznīcas ielā 4 saglabājusies viņa māja, kurā 1920.-30. gados viņš izveidojis zāles interjeru nacionālā romantisma stilā, sk. lpp. 1934. gadā pilsētas valde ģimnāzijas vajadzībām pasūtīja viņa vadītajās Centrālcietuma darbnīcās 50 solus, 4 klases galdiņus un 4 krēslus par Ls. 1900.-
Ģimnāzijas ēku iesvētīja 1933. gada 5. novembrī pl. 16.00. mācītājs M. Eihe. Uzrunu teica arī dzejniece Aspazija. Viņa sacīja, ka jūrmalnieki esot piedzīvojuši skaistu brīnumpuķi uzplaukstam. Skolotājiem dotas rokā dzīvas dvēseles, kas jāveido. Visas ētikās mācības gājušas caur sirdi, kādēļ arī domām caur sirdi jāiet. Aspazija teica ievadvārdus arī pirms Raiņa lugas „Pūt vējiņi!” iestudējuma ģimnāzijas jaunajās telpās.
Ģimnāzijā ietilpa 7 klases: 5 ģimnāzijas klases un 2 sagatavošanas klases, kurās mācījās ap 200 skolēnu. Pirmajā stāvā atradās gandrīz visu klašu telpas, aula, bibliotēka, kanceleja un skolotāju istaba. Skolas telpas apsildīja centrālapkure ar siltu ūdeni, pārējās ar tvaiku. Bija izbūvētas divas kāpnes publikas vajadzībām un blakus skatuvei. Pirmā stāva vaļējo verandu pārbūvēja par silto telpu. No skolas telpām pavērās brīnišķīgs skats uz jūru un Lielupi.
Neskatoties uz plašajām telpām, skolēni nekādas sporta spēles nedrīkstēja telpās spēlēt, jo tā „notaisot sienas un griestus.” Otrajā stāvā atradās viena klase un kabineti, bet lielāko daļu aizņēma visplašākā sarīkojuma zāle Rīgas jūrmalā , kas varēja uzņemt ap 800 personas. Šajā telpā parasti visos svinīgos aktos pulcējās vietējā sabiedrība, bet ar pilsētas domes atļauju zāli varēja izmantot sarīkojumiem dažādas organizācijas.
1935. gada nogalē skolotājs G. Lukstiņš pārgāja strādāt uz Jelgavas ģimnāziju par direktoru. 18. decembrī skolas padome viņam izteica sirsnīgu pateicību. Pateicību izteica arī skolas ārstam Dr. Kreisleram, kurš skolai dāvināja 5 lampiņu radio aparātu Ls. 300 vērtībā (pēc viņa paša izteikuma). 1935./36. mācību gadā ģimnāzijā mācījās 134 skolēni un stundas pasniedza 15 skolotāji. Direktors bija Eduards Urpens. 1937. gadā bija 7 klases, 10 skolotāji, 200 skolēni un 6 stundu pasniedzēji. 1938. gadā ģimnāziju apmeklēja 217 skolēni, no tiem ārpilsētnieku 65. Ģimnāzijas 16 skolotājus par 5 pamatklasēs pasniedzamajiem priekšmetiem algoja valsts, bet par 2 sagatavošanas klasēs pasniedzamajiem un visiem papildus priekšmetiem algoja pašvaldība. Viens ģimnāzijas audzēknis izmaksāja Ls 251, 36 gadā, bet mācību maksa 1934. gadā bija Ls. 96.-, un 1935. gadā Ls. 100.-
Vācu okupācijas laikā Dubultu Valsts ģimnāzijas ēkā iekārtoja kara lazareti. Skolēniem bija jāmācās otrā maiņā Pumpuru pamatskolā.
Skola turpināja darboties kūrmājas telpās arī pēc kara no 1948. gada līdz 1969. gadam kā Rīgas 21. vidusskola.
Mg. hist. Ainārs Radovics
Jūrmalas ģimnāziju dibināja mācītājs Ludis Bērziņš un F. Šmithens kā privātu ģimnāziju. Tā atradās Jaundubultos Strēlnieku prospektā 32 un pašlaik ir pamesta. 1920. gadā skola atjaunoja darbību kā Rīgas Jūrmalas pilsētas ģimnāzija. 1933. gadā skola kā vidusskola pārcēlās uz Dubultu kūrmājas telpām Pils ielā 1. 1938. gadā ēkā darbojās Sieviešu palīdzības korpusa trūcīgo bērnu internāts. Vācu okupācijas laikā ģimnāziju pārņēma valsts un tās nosaukums bija Rīgas Jūrmalas Valsts ģimnāzija. Pēc kara 1948. gadā to pārveidoja par Rīgas 21. vidusskolu un tā tur darbojās līdz 1968. gadam. 1969. gadā tā turpināja darbu kā Jūrmalas 5. vidusskola jaunā skolas ēkā Jaundubultos Lielupes ielā 21. Kopš 1992. gada tā ir Jaundubultu vidusskola. Dubultu kūrmājas ēku 1971. gadā nojauca, tagad šajā vietā ir neapbūvēts laukums.
Mācībspēki Eduards Urpens (1879-?)
Absolventi: Ilgars Grosvalds (1927–2019)
Jūrmalas ģimnāziju dibināja mācītājs Ludis Bērziņš un F. Šmithens kā privātu ģimnāziju. Skolas koka ēku 1909. gadā projektēja arhitekts Eižens Laube. Tā atrodas Jaundubultos Strēlnieku prospektā 32 un pašlaik ir pamesta.
1920. gada rudenī skola atjaunoja darbību bijušās Bērziņa un Šmithena ģināzijas telpās kā Rīgas Jūrmalas pilsētas ģimnāzija.
Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabājas gan Rīgas Jūrmalas 3. pamatskolas dokumenti no 1914. līdz 1944. gadam (fonds Nr. 2166), gan Rīgas Jūrmalas pilsētas ģimnāzijas dokumenti par šo pašu laika periodu (fonds 2132). Tos nodevusi 1970. gadu otrajā pusē Jūrmalas 4. vidusskola (tagad Pumpuru vidusskola).
1927. gada 29. maijā skolas aulā atklāja baltu marmora piemiņas plāksni 1. pasaules karā un Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušajiem skolniekiem un skolotājiem. Plāksnē (100x60 cm) bija uzraksts zelta burtiem:
No zobena saule lēca.
Dubultu ģimnāzijas skolotāji un audzēkņi.
1914-1920
Nipkens Nikolajs, Pulpe Eduards, Malta Kārlis, Baumanis Alfreds, Krievs Pēteris, Jēgermanis Žanis, Kiršentāls Olģerts, Grīnbergs Hugo.
Tika sakopots arī piemiņas albums, kur bez karā kritušiem redzami bij. skolotāji un audzēkņi, kas miruši, vai bez vēsts pazuduši 1. pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās: Fricis Šmithens (mācītājs), Nikolajs Nipkens, Heinrihs Spēlmanis, Aleksandrs Ansons, Ceronis Oškalns, Jānis Cīcis, Jēkabs Rutkis, Jēkabs Poga, Jānis Ozols, Ludvigs Brūze, Augusts Treilībs, Valdis Virbulis, Andrejs Navenickijs, Aleksandrs Šalfejevs, Kārlis Tīlmanis, Valfrīds Stāmers, Rūdolfs Bērziņš, Verners Ozols, Eduards Urbāns, Jānis Smilga un bijušais pirmais Latvijas apsardzības ministrs Jānis Zālītis, kas bijis skolas goda kurators.
1925. gada 26. janvārī Pedagoģiskā padome nolēma vakanto dziedāšanas skolotāja vietu piešķirt komponistam Artūram Salakam (1891-1984).
Rīgas Jūrmalas pilsētas ģimnāzijas uzturēšana pilsētai ar katru gadu palika finansiāli grūtāka. Skolas ēka piederēja mācītāja Opša mantiniekiem un 1931. gadā pilsētas valde atkal slēdza nomas līgumu par 4000 latiem gadā, uzņemoties arī visus ēkas remontus. Tā kā tas bija dārgi, pilsētas valde vēlējās atpirkt māju no Opša mantiniekiem par aptuveni 80.000.- latiem un prognozēja, ka kopā ar nopietnākiem remontiem ēka izmaksātu ne mazāk kā 120.000.- latus. Visu apsverot, tomēr tika secināts, ka ģimnāzijas ēkas, kur ziemā pūšot vējam no jūras aukstums ir tāds, ka skolniekiem zobi klab, pārbūve iespējama tikai to galīgi nojaucot, bet iegūtais materiāls nebūtu pat laba dedzināmā malka.
Kā lasāms 1933. gada 16. janvāra sēdes protokolā Nr. 26, skolas padome plaši un sīki pārrunājusi ģimnāzijas telpu jautājumu un sazinoties ar lietpratējiem, secināja, ka:
1) tagadējā ģimnāzijas ēka prasa lielu kapitālremontu, lai tur varētu turpināt darbu nākošajā mācību gadā;
2) ka ēkas īre ir samērā liela;
3) ka pilsētai pirkt to nav izdevīgi;
4) ka vispār tagadējām skolas prasībām tā nav piemērota.
Ievērojot šos apstākļus, skolas padomes 1932. gada 17. decembra lēmumu un Dubultu kūrmājas apskati 3. janvārī, kā arī studenta Mihailova izstrādāto kūrmājas pārbūves projekta skici, padome konstatēja, ka Dubultu kūrmāja viegli pārbūvējama ģimnāzijas vajadzībām, izdarot kapitālremontu un dažas niecīgas pārbūves.
Ar šo projektu neparedzēja apgrūtināt pilsētas kārtējo budžetu, jo Hipotēku banka apsolījās dot aizdevumu apm. 30-40.000.- latu. Arī Izglītības ministrija apsolījās atbalstīt skolas izbūvi materiālā ziņā. Sēdē piedalījās pilsētas galva Jansons un galvas biedrs Lagzdiņš.
Pārbūve tika veikta un 1933. g rudenī ģimnāzijas audzēkņiem bija «Jurģi», jo skola varēja pārcelties uz jaunām telpām – bijušo Dubultu kūrmāju Pils ielā 1. Pirmajā sēdē 1933. gada 25. augustā jaunajās telpās kā zīmēšanas skolotājs tika apstiprināts mākslinieks Paulis Rubis. Baznīcas ielā 4 saglabājusies viņa māja, kurā 1920.-30. gados viņš izveidojis zāles interjeru nacionālā romantisma stilā, sk. lpp. 1934. gadā pilsētas valde ģimnāzijas vajadzībām pasūtīja viņa vadītajās Centrālcietuma darbnīcās 50 solus, 4 klases galdiņus un 4 krēslus par Ls. 1900.-
Ģimnāzijas ēku iesvētīja 1933. gada 5. novembrī pl. 16.00. mācītājs M. Eihe. Uzrunu teica arī dzejniece Aspazija. Viņa sacīja, ka jūrmalnieki esot piedzīvojuši skaistu brīnumpuķi uzplaukstam. Skolotājiem dotas rokā dzīvas dvēseles, kas jāveido. Visas ētikās mācības gājušas caur sirdi, kādēļ arī domām caur sirdi jāiet. Aspazija teica ievadvārdus arī pirms Raiņa lugas „Pūt vējiņi!” iestudējuma ģimnāzijas jaunajās telpās.
Ģimnāzijā ietilpa 7 klases: 5 ģimnāzijas klases un 2 sagatavošanas klases, kurās mācījās ap 200 skolēnu. Pirmajā stāvā atradās gandrīz visu klašu telpas, aula, bibliotēka, kanceleja un skolotāju istaba. Skolas telpas apsildīja centrālapkure ar siltu ūdeni, pārējās ar tvaiku. Bija izbūvētas divas kāpnes publikas vajadzībām un blakus skatuvei. Pirmā stāva vaļējo verandu pārbūvēja par silto telpu. No skolas telpām pavērās brīnišķīgs skats uz jūru un Lielupi.
Neskatoties uz plašajām telpām, skolēni nekādas sporta spēles nedrīkstēja telpās spēlēt, jo tā „notaisot sienas un griestus.” Otrajā stāvā atradās viena klase un kabineti, bet lielāko daļu aizņēma visplašākā sarīkojuma zāle Rīgas jūrmalā , kas varēja uzņemt ap 800 personas. Šajā telpā parasti visos svinīgos aktos pulcējās vietējā sabiedrība, bet ar pilsētas domes atļauju zāli varēja izmantot sarīkojumiem dažādas organizācijas.
1935. gada nogalē skolotājs G. Lukstiņš pārgāja strādāt uz Jelgavas ģimnāziju par direktoru. 18. decembrī skolas padome viņam izteica sirsnīgu pateicību. Pateicību izteica arī skolas ārstam Dr. Kreisleram, kurš skolai dāvināja 5 lampiņu radio aparātu Ls. 300 vērtībā (pēc viņa paša izteikuma). 1935./36. mācību gadā ģimnāzijā mācījās 134 skolēni un stundas pasniedza 15 skolotāji. Direktors bija Eduards Urpens. 1937. gadā bija 7 klases, 10 skolotāji, 200 skolēni un 6 stundu pasniedzēji. 1938. gadā ģimnāziju apmeklēja 217 skolēni, no tiem ārpilsētnieku 65. Ģimnāzijas 16 skolotājus par 5 pamatklasēs pasniedzamajiem priekšmetiem algoja valsts, bet par 2 sagatavošanas klasēs pasniedzamajiem un visiem papildus priekšmetiem algoja pašvaldība. Viens ģimnāzijas audzēknis izmaksāja Ls 251, 36 gadā, bet mācību maksa 1934. gadā bija Ls. 96.-, un 1935. gadā Ls. 100.-
Vācu okupācijas laikā Dubultu Valsts ģimnāzijas ēkā iekārtoja kara lazareti. Skolēniem bija jāmācās otrā maiņā Pumpuru pamatskolā.
Skola turpināja darboties kūrmājas telpās arī pēc kara no 1948. gada līdz 1969. gadam kā Rīgas 21. vidusskola.
Mg. hist. Ainārs Radovics
Atsauces
Papildinājumi
