122 - Bij. Dāvida Grēviņa māja

Dāvids (Dāvis) Dāvida d. Grēviņš (1870. g. 17. oktobrī, Doles pag.-1935. g. 7. aprīlī, Dubultos) bija precējies ar Luīzi Grēviņu, dzim. Olainieks (1879. g. 9. aprīlī, Kalnamuižas pag.-1953. g. 8. novembrī, Rīgas Jūrmalā)[1] un viņiem bija trīs meitas: vecākā Anete Aleksandra Sēle (dz. 1900. g. 23. oktobrī), vidējā Milda Antonija Pampe (dz. 1903. g. 17. septembrī, Dobelē-1968. gada 29. augustā, Berklejā, Kalifornijā, ASV) un jaunākā Mirdza Lūcija (dz. 1915. g. 27. aprīlī)[2].

Kad ģimene atgriezās no bēgļu gaitām Krievijā, darbs Dubultos nebija atrodams. Gāja pie zvejniekiem pēc žāvētām reņģēm un pārdeva vasarniekiem. Grēviņa draugs Dāvids Beika palīdzēja Anetei pēc skolotāju kursu pabeigšanas iekārtoties Dubultu ģimnāzijā par skolotāju. 1924. gadā Grēviņš atvēra vīnu tirgotavu savā mājā Vecā tirgus laukumā 3, vietā kur līdz 1868. gada 28. maija lielajam ugunsgrēkam stāvēja vecais Dubultu krogs.[3] Pagalmā bija vesela saimniecība – pat cūkas kūtiņā, kas tika kautas Ziemassvētkos. Kā liecina sludinājums avīzē, Grēviņš tirgoja arī koku un krūmu stādus.[4]

Kā jau enerģisks cilvēks, Grēviņš darbojās pilsētas pārvaldē. Viņš tika ievēlēts uz 2 gadiem par Rīgas Jūrmalas domnieku 1922. gada 12. februārī,[5] 1925. gada 31. janvārī un 1. februārī[6] un 1928. gada 28. un 29. janvārī [7]. 1931. gada 16. novembrī kā Rīgas Jūrmalas pilsētas nekustamās mantas nodokļu komisijas loceklis viņš tika apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa V. šķiru.[8]

1930. gadā Grēviņš uzcēla koka divstāvu dzīvojamo māju uz sava gruntsgabala Vecajā tirgus laukumā 3.

Tomēr, Grēviņam bija iekrājes liels Latvijas hipotēku bankas aizdevuma parāds - 19 000 lati un jau pēc viņa nāves, 1937. gada 9. janvārī Rīgas apgabaltiesa izsludināja izsoli viņa nekustamajai mantai: 0,12 ha lielam zemes gabalam Dubultos (Nr. 878 zemes grāmatā) 8000 latu vērtībā.[9] 1938. gadā tiesa aicināja pieteikties mantiniekus 3300 latu lielam mantojumam.[10] 1938. gada 31. decembrī atraitne Luīze Grēviņa, dzim. Olainieks, Anete-Aleksandra Sēje, dzim. Grēviņa, Milda-Antonija Pampe, dz. Grēviņa un Mirdza-Lūcija nekustamo īpašumu nostiprināja uz sava vārda. Tomēr 1940. gada 5. oktobrī Rīgas apgabaltiesa atkal izsludināja izsoli šim nekustamajam īpašumam, bet par citu summu - 4500 latiem.[11] Jādomā, ka šo izsoli iztraucēja valsts okupācija 17. jūnijā, jo 1941. gada Tautas skaitīšana liecina, ka ēka joprojām piederēja Luīzei Grēviņai un šeit 6 dzīvokļos mitinājās 9 īrnieki.

Dzimtas ciltskoks un fotogrāfijas glabājas pie Lāsmas Freimanes.

20. gs. 90. gados dzimta atguva īpašumu un apmetās te dzīvot. Telpas nomāja arī "Latio", ziedu veikals, aptieka un šūšanas darbnīca. Tagad māja ir pārdota, renovēta, izbūvēts trešais stāvs un te atrodas SIA "Civinity mājas Jīurmala", E. Gulbja laboratorija, SIA "Jūrmalas namsaimnieks Slokas klientu apkalpošanas centrs u.c. firmas.