19 - Majoru kroga atrašanās vieta

Senatnē Jūrmalas teritoriju šķērsoja lielceļš no Rīgas uz Prūsiju un vēlākās pilsētas teritorijā atradās vairāki zvejnieku ciemati, bet ceļa malā – krogi. Majoru teritorija kopš 1674. gada piederēja baronu Firksu dzimtai, kuri uzturējās Nurmuižā, bet par jūrmalas zemēm atbildēja pārvaldnieks. Viens no Firksiem bija majors, tāpēc šis zemes gabals dabūja „Majoru" nosaukumu. Pārnākot 1785. g. Slokas apgabalam pie Krievijas, uzskaitīts Majoru krogs (Majoren Krug) un Vildenes un Šaušeciems ar 8 mājām.

Uz 1691./93. gada kartes tagadējo Majoru vietā redzams Marcus Rabakas. Droši vien tas deva vēlāko Kabakas raga un Kabakas kroga nosaukumu. Apmēram līdz 1860. gadam tas atradās pretī Varkaļkrogam Lielupes pretējā krastā, kāpēc to sauca par - Marcus Rabakas. Kroga vajadzībām līdz apm. 1865. gadam pie muižas bija alus brūzis. Pavasaru plūdi pastāvīgi izskaloja krastmalu un drupināja Kabakas ragu, kamēr upe uzmācās krogam. Tad to noplēsa un pārcēla uz gruntsgabalu Rīgas ielā 8, Ērgļu ielas stūrī.

Lai gan jau kopš 1830. gadiem Dubulti attīstījās par populāru kūrortu, Majori atradās uz muižas zemes un tai pakļautie zemnieki pārtika galvenokārt no zvejas jūrā un Lielupē. Piemēram, 1837. gadā tur bija 25 mājas ar 78 istabām.  Vēl ap 1850. gadu tagadējo Jūras, Jomas un Lienes ielu vietā bija mitrs jomains mežs, kur ganījās lopi. Ceļš no Bulduru pārceltuves gāja pa tagadējo Ķemeru, Turaidas un Rīgas ielām uz Dubultiem. Zemesgabalu iedalīšana un ielu veidošana sākās ar 1850. gadu un noslēdzās 1870. gadā.

Šajā laikā, 1860. gados, pie centrālā ceļa tika uzcelts Majoru krogs. Diemžēl, nav saglabājies neviens kroga attēls, tomēr tas nebūs bijis lauku kroga izskatā. Droši vien skaista koka celtne, kas labi iekļāvās starp 1870. gadā uzcelto Marienbādes sanatorijas vienstāva koka ēku, Horna dārzu ar viesnīcu un 1877. gadā celto Majoru dzelzceļa staciju.

Majoru muižas īpašnieks ilgu laiku neļāva Majoros nodarboties ar tirdzniecību, kas toties ļāva uzplaukt Dubultiem. Tikai ar sūdzībām līdz par senātam ap 1880. gadu izdevās izkarot tirgošanās brīvību. Nebija pat tirgus! Tirdzinieki stāvēja uz ielas pretim Horna viesnīcai. Tāpēc 1888. gadā policijmeistars lika ierīkot tirgu pie Majoru kroga un šim nolūkam kroga īpašnieks, tirgonis J. Martinsona kungs, laipni atvēlēja prāvo placi starp malkas noliktavu un dzelzceļu. Tajā laikā Majoru krogs bija pavisam panīcis, “tā, ka bija bail tanī ieiet”, bet tad tas tika ļoti glīti uzkopts un apstādīts ar kokiem un trūmiem, pieņemot pavisam jaunu izskatu. Priekš ceļiniekiem tika ierīkotas glītas un spodras viesu istabas, kuras izīrēja par visai mērenām cenām. Kā rakstīja laikraksts “Baltijas Vēstnesis”, jaunā kroga īpašnieka pūliņi pelna atzīšanu jo Majoru krogs ir vienīgā vieta, kurā Majoru nabagākie ļaudis var atspirdzināties un atrast pajumti. 1888. gada janvārī krogu nomāja I. Tomings, kurš agrāk bija strādājis par ekonomu Rīgā. 1892. gadā te saimniekoja krodziniece Elizabete Tomanne.

Interesanti, ka tautas mutē Majoru krogs bija ieguvis pavisam citu nosaukumu. Kā raksta Jēkabs Štūlis, “Majoru krodziņš tika saukts par ellīti, jo tajā caurām naktīm ormaņi, slakteri, laivenieki, zvejnieki, amatnieki v. t. t. viesojās kā miglā ietīti. Degvīna monopola vēl nebija, to dzēra kneipēs tik pa retam ar glāzītēm. Turpretim alus garšoja visiem, tomēr baudītāji no pastāvīgas žūpošanas atturējās, jo bija izdevība šo lāsīti visur dabūt.

Sezonas laikā no Rīgas uzkūlās arī klaidoņi, kas, izdzerot pudeli alus, centās maksu noblēdīt. Tomēr bufetnieki tos drīz iezīmēja, un pēc toreizējās parašas norāva tiem cepures no galvas, kur tad tos, pa ielu ejot, publika pazina un nozākāja. Gadījās arī kuriozi, jo viens otrs no tiem nēsāja kabatās vecas cepures, pie kam, ja vienu norāva, viņš, ārā izsteidzies, mierīgā omā uzlika otru galvā un lēnā gaitā aizgāja.”

Stāsts par Majoru krogu apraujas ar 1898. gadu, kad tas nodega un vairs netika atjaunots. Pēc tam uz šī gruntsgabala uzcēla divstāvu īres namu, kurā pēckara laikā bija ierīkota Jūrmalas pilsētas 1. poliklīnika. To nojauca, kad 1970. gadu sākumā uzcēla Dubultu poliklīniku un šajā vietā tika izbūvēta slepena pretgaisa aizsardzības pazemes patvertne. Būvēšanas laikā esot atrastas senas monētas. Tagad telpas izmanto noliktavas vajadzībām.

Teksts: Mg. hist. A. Radovics