149 - Jūrmalas bāriņtiesa

1898. gadā „uz Vidzemes gubernatora kunga priekšlikumu Iekšlietu ministrija deva atļauju bijušo Vec-Dubultu krogu pārbūvēt par policijas valdes ēku, kuram nolūkam ministrija atvēlēja vajadzīgos līdzekļus. Tomēr tika plānots arī kas vairāk par policijas namu. Bija nepieciešama ēka, kur ieslodzīt arestētos.

1906. gadā laikraksts „Atbalss” izsmējīgi rakstīja: „Ka mūsu strādnieki ir viena rijīga un nepieticīga tauta, kura uz to vien iziet, izplēst ievērojami lielas algas, lai varētu šķiest un plītēt, un dzīvot „lillā”, tas visiem zināms. Bet tagad izrādās, ka no šīs vispārējas samaitāšanas aizrauti līdz arī arestanti. Tie, proti, par varu gribot pavadīt karstos vasaras mēnešus jūrmalas peldu vietā. Tāpēc gādīgie birģeļi nevarējuši atturēties, nebūvējuši Dubultos vienu jaunu, untelīgu cietumu, kurš izmaksāšot 12 000 rubļu. Ja tās „einpakas” tautas nepacietība un ērtības kāre tā iet tālāk, tad pienāks laiki, ka resnie, godīgie birģeļi tiks sadusmoti un raudzīs revanšēties: Kad cietumnieki saplūdīs jūrmalas peldu vietās, godīgie, resnie birģeļi ieņems viņu dzīvokļus stiprajās mūra pilīs Rīgas pilsētā.”[1]

Iespējams, bija izsludināts projektu konkurss Dubultu policijas iecirknim un aresta namam, jo Latvijas Vēstures arhīvā glabājas trīs dažādu autoru projekti, no kuriem tika realizēts inženiera Vladimira Dedunika projekts – divstāvu kvadrāta ēka.

1907. gadā sākās celtniecība. „Kā novitāte šinī sezonā būs jāatzīmē jauna „krātiņa” būve Dubultos priekš Rīgas jūrmalā arestētiem. Cietuma būvi uzsāks vēl šovasar,” rakstīja avīze „Balss”. [2] Latvijas Valsts vēstures arhīvā ir saglabājusies šī Dubultu aresta nama celšanas tāme 49 lapu apjomā. Arhitekts - inženieris Vladimirs Deduniks.

Aresta namu iesvētīja 1910. gadā, bet bijušā kroga ēkas vietā uzcēla policijmeistara kantora un policistu dzīvokļu ēku. 1913. gada vasarā Rīgas jūrmalā bija 20 iecirkņu uzraugi, 30 pastāvīgi un 30 zemāki policisti apmēram uz 70 000 peldviesu. Dežūrēja arī jātnieku policija.

Latvijas brīvvalsts laikā bijušajā arestantu namā atradās pilsētas nespējnieku patversme. Radās ideja par agrākā cietuma ēkas pārbūvi pilsētas administrācijas vajadzībām, jo līdzšinējā prakse īrēt telpas tomēr bija pārāk dārga. Pēc pilsētas arhitekta Viktora Mellenberga projekta 1930. gada  4. martā uzsāka ēkas pārbūvi un 1. jūlijā pilsētas valde pārcēlās uz savu jauno mītni. Pēc pāris mēnešiem bija jāpabeidz 3. stāva izbūve, uz kurieni vajadzēja pārcelties miertiesai un īres valdei, kas līdz tam atradās Bulduros.

Interesanti, ka projektā redzama daudz greznāka ēka ar horizontālām joslām apmetumā pirmajā stāvā un ornamentētām joslām starp augšstāviem. Virs ieejas frontonā bija iecerēts pilsētas ģerbonis. Jauno ēku tā arī neapmeta un to izdarīja jau padomju laikā, neveidojot paredzēto skaisto apdari. Atklāts paliek jautājums – kāpēc? Vai pilsētai pietrūka līdzekļu savam prestižam?

Vietējiem iedzīvotājiem šī ēka nelikās skaista. Lūk, kā par to atmiņās rakstīja Kārlis Zutis: „Tā, protams, nav šīs ievērojamās kūrvietas cienīga. Tas ir vienkāršs trīsstāvu ķieģeļu krāvums, kur nekā interesanta nav ne ārpusē, ne iekštelpu izveidojumā. Un to nevar arī no šīs ēkas prasīt, jo tā cara laikos celta cietuma vajadzībām.”[3]

Ar laiku telpas palika pārāk šauras lielas pilsētas pašvaldībai un tika domāts par jaunas ēkas celšanu, sk. pielikumu.

Pilsētas valde ēkā atradās arī vācu okupācijas gados. Pēckara laikā, posmā no 1944.– 1968. gadam, ēkā turpināja darboties pilsētas administratīvā iestāde – Rīgas Jūrmalas rajona un Jūrmalas izpildu komiteja. Ielas malā bija uzstādīta pilsētas goda plāksne ar fotoportretiem.

Mūsdienās ēka vairs neliekas neglīta, bet pārstāv trīsdesmito gadu funkcionālisma stilu.

Mg. hist. A. Radovics