181 - Bijušais policijas iecirknis
Pamatdati
Statuss - PublicētsObjekts | administratīvas (pārvaldes) ēkas |
Objekta tips | Sabiedriskās ēkas |
Nosaukums | Bijušais policijas iecirknis |
Atrašanās vieta | Dubultu prospekts 1, k-2 |
Īpašnieka veids | Pašvaldība |
Kadastrs |
Apraksts
Policijai Jūrmalā ir sena vēsture. Tā kā Jūrmalai 19. gs. nebija savas pašvaldības, guberņas valde savus rīkojumus realizēja ar policiju, kas bija padota Rīgas bruģu tiesai. Kopš 1850. gada valdība katru vasaru norīkoja policistus kārtības uzturēšanai, bet ar 1855. gadu - arī policijas priekšnieku. Līdz 1875. gadam Dubultu policiju pārzināja viens komisārs ar rakstvedi un dažiem policistiem. Sākoties dzelzceļa būvei, bruģu tiesa uz jūrmalu nosūtīja policijmeistaru, kam piekomandēja 26 karavīrus. 1879. gadā uzdeva pieteikt iebraucējus viesnīcās. Policija sāka noteikt peldu stundas. 1884. gadā Vidzemes guberņas valde policijas finansējumam ieviesa peldu nodokli – „kūrtaksi” un Rīgas jūrmalā norīkoja 60 dažādus policijas štata darbiniekus.
Desmit gadus vēlāk, 1894. gadā, apstiprināja policijas priekšnieka (policijmeistara) amatu, kas bija pakļauts tieši Vidzemes gubernatoram. Tieši viņi daudz darīja Jūrmalas labiekārtošanas, sabiedriskā miera un kārtības uzlabošanā. Pārsvarā policija darbojās tikai vasarās, piemēram, barons Grotuss, kurš vēlāk bija pastāvīgās policijas priekšnieks Rīgas jūrmalā. Starp 1895.–1897. gadu ieviesa pastāvīgu, nevis sezonas, policijas darbību. 1895. gadā policijas valde atradās Gončarova ielā 39 (tag. Z. Meierovica prosp. 39), to vadīja vecākais leitnants fon Kīters (von Kieter).
Pēc kroga Dubultu likvidēšanas tā vietā 1898. gadā uzcēla policijas iecirkņa ēku, bet tās pagalmā 1907.-1910. gadā - arestantu namu (arhitekts E. Darindorfs). 1913. gada vasarā Rīgas jūrmalā bija 20 iecirkņu uzraugi, 30 pastāvīgi un 30 zemāki policisti apmēram uz 70 000 peldviesu. Dežūrēja arī jātnieku policija. Saglabājies krievu armijas 1915. gada 21. augusta akts par Rīgas apkārtnes peldvietu policijas 5 būvju vērtību Tirgus laukumā 1: divstāvu koka māja ar šķindeļu jumtu, 144x38 pēdas, 27 360 rubļi. Koka māja ar papes jumtu, 30x14 pēdas, 840 rubļi. Koka šķūnis ar papes jumtu, 30x14 pēdas, 210 rubļi. Ledus pagrabs ar šķindeļu jumtu, 63x34 pēdas, 2142 rubļi. Žogs ap teritoriju, 180 rubļi. 1916. gada 1. februārī veikts kopējais novērtējums – 30 732 rubļi.
Pēc Rīgas Jūrmalas pilsētas izveides 1920. gadā, par pirmo pilsētas policijas priekšnieku 15. aprīlī iecēla Jāni Limbergu (iepriekš Iekšlietu ministrijas vecākais sevišķu uzdevumu ierēdnis). 25. septembrī pilsētas dome pieņēma Iekšlietu ministrijas priekšlikumu par bijušā Dubultu kroga ēku un zemes nodošanu pilsētas rīcībā. 7. oktobrī iekšlietu ministrs ieradās Dubultos un bez atlīdzības nodeva Rīgas Jūrmalas valdes rīcībā uz 12 gadiem kroga ēku un zemi pilsētas policijas vajadzībām. 12. novembrī pilsētas valde nolēma noplēst augsto sētu gar cietumu un tās vietā uzcelt sētu no drātīm gar baznīcas pusi, bet gar Grēviņu [gruntsgabalu] pazemu dēļu sētu.
1921. gadaa 5. februārī pilsētas dome dome atļāva ņemt 7000 rubļu lielu kredītu policijas ēkas pārbūvei, lai „ieriktētu” tajā policijas valdes un miertiesas kameras telpas, policijas priekšnieka, iecirkņa uzrauga un 3 kārtībnieku dzīvokļus.
Visus neatkarības gadus ēka kalpoja par Rīgas prefektūras 13. policijas iecirkni (Rīgas Jūrmalas policija nebija patstāvīga, bet pakļauta Rīgas prefektam). Lūk, kā tā aprakstīta 1937. gada revīzijā: „Ieejot iecirkņa telpās, apmeklētāji tūliņ nokļūst lielā istabā, kurā atrodas kanceleja, un šīs telpas sevī apvieno priekšnamu, uzgaidāmās telpas un kanceleju. Tālāk nāk 3 ļoti mazas istabas, kuras aizņem iecirkņa priekšnieks, dežurants un Jātnieku nodaļas iecirkņa priekšnieks. Minētām telpām zemi griesti, grīda stipri šķirbaina, logi un durvis nolietoti, tā kā visumā telpas atstāj bēdīgu iespaidu. (..) Šībrīža telpas ir par mazu un neatbilst arī savam uzdevumam”.[1]
Atgādināšu tiem, kas to nezin: pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā, VISUS Latvijas policistus un viņu ģimenes locekļus represēja. Gandrīz visi tika notiesāti un nogalināti. Izdzīvoja tikai daži izsūtītie ģimenes locekļi. Šī ēka ir mēms piemineklis tiem, kas neatkarības gados gādāja par mūsu pilsētas kārtību.
Otrā pasaules kara laikā ēka tika izmantota. 1944. gada 11. novembrī K. Irbe atmiņās rakstīja: „Ejam ēst kopgaldā vecajā policijas mājā – bij. krogā.” Padomju laikā te bija iekārtoti dzīvokļi, vēlāk – arhitektu birojs. Tagad šī koka ēka Dubultu prospektā 1 k-2 stāv neizmantota un 2025. gada 29. maija sēdē pilsētas dome nolēma vēsturisko ēku nojaukt.
Mg. hist. A. Radovics
[1] [1]LVVA, 1376. f., 2. apr., 1421. l., 2., 11. lp.; LVVA, 3725. f., 1. apr., 1276. l., 162. lp.; Vēsturnieka Jura Vanaga bakalaura darbs „Rīgas Jūrmalas policijas iecirknis 1918–1940: struktūra, darbības specifika”. Rīgā, 2013, 43. lpp.
Policijai Jūrmalā ir sena vēsture. Tā kā Jūrmalai 19. gs. nebija savas pašvaldības, guberņas valde savus rīkojumus realizēja ar policiju, kas bija padota Rīgas bruģu tiesai. Kopš 1850. gada valdība katru vasaru norīkoja policistus kārtības uzturēšanai, bet ar 1855. gadu - arī policijas priekšnieku. Līdz 1875. gadam Dubultu policiju pārzināja viens komisārs ar rakstvedi un dažiem policistiem. Sākoties dzelzceļa būvei, bruģu tiesa uz jūrmalu nosūtīja policijmeistaru, kam piekomandēja 26 karavīrus. 1879. gadā uzdeva pieteikt iebraucējus viesnīcās. Policija sāka noteikt peldu stundas. 1884. gadā Vidzemes guberņas valde policijas finansējumam ieviesa peldu nodokli – „kūrtaksi” un Rīgas jūrmalā norīkoja 60 dažādus policijas štata darbiniekus.
Desmit gadus vēlāk, 1894. gadā, apstiprināja policijas priekšnieka (policijmeistara) amatu, kas bija pakļauts tieši Vidzemes gubernatoram. Tieši viņi daudz darīja Jūrmalas labiekārtošanas, sabiedriskā miera un kārtības uzlabošanā. Pārsvarā policija darbojās tikai vasarās, piemēram, barons Grotuss, kurš vēlāk bija pastāvīgās policijas priekšnieks Rīgas jūrmalā. Starp 1895.–1897. gadu ieviesa pastāvīgu, nevis sezonas, policijas darbību. 1895. gadā policijas valde atradās Gončarova ielā 39 (tag. Z. Meierovica prosp. 39), to vadīja vecākais leitnants fon Kīters (von Kieter).
Pēc kroga Dubultu likvidēšanas tā vietā 1898. gadā uzcēla policijas iecirkņa ēku, bet tās pagalmā 1907.-1910. gadā - arestantu namu (arhitekts E. Darindorfs). 1913. gada vasarā Rīgas jūrmalā bija 20 iecirkņu uzraugi, 30 pastāvīgi un 30 zemāki policisti apmēram uz 70 000 peldviesu. Dežūrēja arī jātnieku policija. Saglabājies krievu armijas 1915. gada 21. augusta akts par Rīgas apkārtnes peldvietu policijas 5 būvju vērtību Tirgus laukumā 1: divstāvu koka māja ar šķindeļu jumtu, 144x38 pēdas, 27 360 rubļi. Koka māja ar papes jumtu, 30x14 pēdas, 840 rubļi. Koka šķūnis ar papes jumtu, 30x14 pēdas, 210 rubļi. Ledus pagrabs ar šķindeļu jumtu, 63x34 pēdas, 2142 rubļi. Žogs ap teritoriju, 180 rubļi. 1916. gada 1. februārī veikts kopējais novērtējums – 30 732 rubļi.
Pēc Rīgas Jūrmalas pilsētas izveides 1920. gadā, par pirmo pilsētas policijas priekšnieku 15. aprīlī iecēla Jāni Limbergu (iepriekš Iekšlietu ministrijas vecākais sevišķu uzdevumu ierēdnis). 25. septembrī pilsētas dome pieņēma Iekšlietu ministrijas priekšlikumu par bijušā Dubultu kroga ēku un zemes nodošanu pilsētas rīcībā. 7. oktobrī iekšlietu ministrs ieradās Dubultos un bez atlīdzības nodeva Rīgas Jūrmalas valdes rīcībā uz 12 gadiem kroga ēku un zemi pilsētas policijas vajadzībām. 12. novembrī pilsētas valde nolēma noplēst augsto sētu gar cietumu un tās vietā uzcelt sētu no drātīm gar baznīcas pusi, bet gar Grēviņu [gruntsgabalu] pazemu dēļu sētu.
1921. gadaa 5. februārī pilsētas dome dome atļāva ņemt 7000 rubļu lielu kredītu policijas ēkas pārbūvei, lai „ieriktētu” tajā policijas valdes un miertiesas kameras telpas, policijas priekšnieka, iecirkņa uzrauga un 3 kārtībnieku dzīvokļus.
Visus neatkarības gadus ēka kalpoja par Rīgas prefektūras 13. policijas iecirkni (Rīgas Jūrmalas policija nebija patstāvīga, bet pakļauta Rīgas prefektam). Lūk, kā tā aprakstīta 1937. gada revīzijā: „Ieejot iecirkņa telpās, apmeklētāji tūliņ nokļūst lielā istabā, kurā atrodas kanceleja, un šīs telpas sevī apvieno priekšnamu, uzgaidāmās telpas un kanceleju. Tālāk nāk 3 ļoti mazas istabas, kuras aizņem iecirkņa priekšnieks, dežurants un Jātnieku nodaļas iecirkņa priekšnieks. Minētām telpām zemi griesti, grīda stipri šķirbaina, logi un durvis nolietoti, tā kā visumā telpas atstāj bēdīgu iespaidu. (..) Šībrīža telpas ir par mazu un neatbilst arī savam uzdevumam”.[1]
Atgādināšu tiem, kas to nezin: pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā, VISUS Latvijas policistus un viņu ģimenes locekļus represēja. Gandrīz visi tika notiesāti un nogalināti. Izdzīvoja tikai daži izsūtītie ģimenes locekļi. Šī ēka ir mēms piemineklis tiem, kas neatkarības gados gādāja par mūsu pilsētas kārtību.
Otrā pasaules kara laikā ēka tika izmantota. 1944. gada 11. novembrī K. Irbe atmiņās rakstīja: „Ejam ēst kopgaldā vecajā policijas mājā – bij. krogā.” Padomju laikā te bija iekārtoti dzīvokļi, vēlāk – arhitektu birojs. Tagad šī koka ēka Dubultu prospektā 1 k-2 stāv neizmantota un 2025. gada 29. maija sēdē pilsētas dome nolēma vēsturisko ēku nojaukt.
Mg. hist. A. Radovics
[1] [1]LVVA, 1376. f., 2. apr., 1421. l., 2., 11. lp.; LVVA, 3725. f., 1. apr., 1276. l., 162. lp.; Vēsturnieka Jura Vanaga bakalaura darbs „Rīgas Jūrmalas policijas iecirknis 1918–1940: struktūra, darbības specifika”. Rīgā, 2013, 43. lpp.