79 - Bij. Miškes pansija
Pamatdati
Statuss - Publicēts| Objekts | kūrorta ēkas (arī viesu nami, viesnīcas, SPA) |
| Objekta tips | Sabiedriskās ēkas |
| Nosaukums | Bij. Miškes pansija |
| Atrašanās vieta | Jūras iela 57, Majori |
| Īpašnieka veids | Privātpersona |
| Kadastrs | 13000091802-802 |
Apraksts
Ivana Miškes koka divstāvupansiju uz Kaudzīšu ielas stūra projektējis arhitekts A. Brimans 1906. gada 24. jūlijā. Salīdzinot ar cara laiku atklātni redzams, ka bēniņu stāvā izbūvēti trīs mansarda logi iecerēto divu vietā un ka ēkas vidusdaļā ir vaļējas verandas. Logi iebūvēti tikai abos tornīšos. Ēka ir saglabājusies un atjaunota. Pēc projekta, 1. stāvā tajā bija liela ēdnīcas zāle, 2. stāvā istabiņas. Ar ēkas ziemeļu daļu to savienoja metāla durvis.
Miškes pansija presē minēta kopš 1888. gada. (Rižskij Vestnik, 18. jūn. 1888. g.)
1914. gadā Majoros pie Miškes panzijas kāda krievu kņaziene pazaudējusi smiltīs peldoties sešus platīna un zelta briljanta gredzenus. Katrs bija vairāku tūkstošu zelta rub. vērtībā. Tur pat draugi atraduši divus gredzenus un atdevuši tos kņazienei, bet par citiem, kas palikuši jūrā smiltis, skaistule tikai pasmaidījusi. Toreiz tiešam Rīgas jūrmalā viesojušās briljantu karalienes, jo kādai Maskavas tirgotāja šķirtai sievai bija briljanta auskari tik lieli, kā lielie rieksti. Publika gāja skaistulei pakaļ bariem, apbrīnojot briljantus. (Aizkulises, 19. jūl.1929.g.)
Mg.hist. A. Radovics
Ivana Miškes koka divstāvupansiju uz Kaudzīšu ielas stūra projektējis arhitekts A. Brimans 1906. gada 24. jūlijā. Salīdzinot ar cara laiku atklātni redzams, ka bēniņu stāvā izbūvēti trīs mansarda logi iecerēto divu vietā un ka ēkas vidusdaļā ir vaļējas verandas. Logi iebūvēti tikai abos tornīšos. Ēka ir saglabājusies un atjaunota. Pēc projekta, 1. stāvā tajā bija liela ēdnīcas zāle, 2. stāvā istabiņas. Ar ēkas ziemeļu daļu to savienoja metāla durvis.
Miškes pansija presē minēta kopš 1888. gada. (Rižskij Vestnik, 18. jūn. 1888. g.)
1914. gadā Majoros pie Miškes panzijas kāda krievu kņaziene pazaudējusi smiltīs peldoties sešus platīna un zelta briljanta gredzenus. Katrs bija vairāku tūkstošu zelta rub. vērtībā. Tur pat draugi atraduši divus gredzenus un atdevuši tos kņazienei, bet par citiem, kas palikuši jūrā smiltis, skaistule tikai pasmaidījusi. Toreiz tiešam Rīgas jūrmalā viesojušās briljantu karalienes, jo kādai Maskavas tirgotāja šķirtai sievai bija briljanta auskari tik lieli, kā lielie rieksti. Publika gāja skaistulei pakaļ bariem, apbrīnojot briljantus. (Aizkulises, 19. jūl.1929.g.)
Mg.hist. A. Radovics
Atsauces
Papildinājumi
Pielikumi
