Jūrmalas kultūrvēstures krātuve apkopo nozīmīgāko ēku un vietu pārskatu, kā arī ar tiem saistīto cilvēku vizītkartes.

16 - Dubultu vācu elementārskola

Objekts skolas
Objekta tips Izglītības iestāde
Nosaukums Dubultu vācu elementārskola
Atrašanās vieta Slokas iela 6, Dubulti
Īpašnieka veids Privātpersona
Kadastrs 13000101403-001
Slokas iela 6, Dubulti

Apraksts

Kopš 1868. gada vēlākās vācu skolas telpās Baznīcas un Kungu ielu (tag. Slokas un Blaumaņa ielas) stūrī darbojās skolotāja I. Rozees vācu privāt-elementārskola.

1906. gadā I. Meirona skolas telpās uz Kļavu un Dubultu prospekta stūra atvēra vācu elementārskolu ar 20 skolēniem, arī no Slokas. 1920.-gadu sākumā tā pārcelās uz Slokas ielu 6.

1944./45.g. ziemā vācu skolas telpās bija ierīkots kara hospitālis un vietējos pārsteidza ar lielo netīrību un nekārtību, apkalpojošā personāla zemo kultūras līmeni.

No 1951. līdz 1959. gadam (?) ēkā darbojās Rīgas 62. krievu septiņgadīgā skola, 1961. gadā - Jūrmalas 3. astoņgadīgā skola.

Pēc tam ēkā un palīgceltnēs bija izvietota Jūrmalas jauno tehniķu stacija.

Pašlaik ēka tiek pārdota.



Dubultu vācu elementārskolu atvēra 1906. gadā ar 20 skolēniem, arī no Slokas. Līdzekļus skolas atvēršanai savāca ar dāvinājumiem, arī latviešu.Latviešu sabiedrībā tas izraisīja satraukumu, jo tie skolā saskatīja neko citu kā pārvācošanas iestādi latviešu bērniem. Vēlāk skolu pārcēla uz nopirktām agrākās Rozes skolas telpām Baznīcas ielā 3 (tag. Slokas iela). 1923. gada 31. janvārī Vācu vecāku savienība Rīgas Jūrmalā un Slokā griezās pie Dubultu policijas, lai dibinātu „Strandorte und Schlock” (Jūrmalas un Slokas) nodaļu. Uz 1924. gada 6. janvāri skolā darbojās četras klases, 1924. gadā skolas bibliotēkā bija 150 grāmatas.

Vācu skolu 1928. gada 7. aprīlī pārdēvēja par „Rīgas Jūrmalas pilsētas vācu vecāku savienības pamatskolu” un tā darbojās līdz vācu iedzīvotāju repatriācijai 1939. gadā. Te tomēr jāatzīmē vietējās sabiedrības neiecietība pret visu vācisko. 1929. gada 14. septembrī pilsētas valde saņēma Dubultu iedzīvotāju kolektīvu lūgumu nepieļaut vācu bērnu koloniju Dubultos un dome iesniegumu ņēma vērā.

1927./28. mācību gadā bija 57 skolēni 3 klasēs, 1928./29. mācību gadā 73 skolēni 3 klasēs, 1932./33. mācību gadā 63 skolēni 3 klasēs.

Valsts Vēstures arhīvā saglabājies šīs vācu pamatskolas  stundu saraksts 1933./1934. gadam. Mācības pasniedza skolotāji Vīze (Wiese), Peltckan (Pelzkan) un Bernevics (Bernewitz) sešām klasēm, sešas stundas dienā, sešas dienas nedēļā. 1935./36. mācību gadā skola Baznīcas ielā 3 piederēja Rīgas Jūrmalas pilsētas Vācu vecāku savienībai, pārzine bija Marta Vīze, mācības 48 skolēniem pasniedza 3 skolotāji. 1936. gadā Latvijas Vācu-baltiešu skolotāju sabiedrība Baznīcas ielā 1 iesniedza pilsētas pašvaldībai kanalizācijas projektu kā pielikumu pie 1935. gada 18. jūlijā aptiprināta būvprojekta.

Tā paša 1936. gada 12. novembrī skolu apmeklēja Rīgas-Tukuma tautskolu inspektors. Novērotie trūkumi bija nacionāla rakstura:

„1) Telpās, kur skolēni mācās un uzturas starpbrīžos, nav nevienas Latvijas valstsvīra ģīmetnes. Valsts Prezidenta Dr. Kārļa Ulmaņa un kara ministra ģenerāļa Jāņa Baloža ģīmetnes novietotas kādā zālē, kas netiek kurināta un ko skolēni nelieto. (...)

2) Tikai nedaudzi 5. un 6. klases skolēni zināja pateikt, kāpēc iepriekšējā dienā pilsēta bija karogota. Neviens skolēns nezināja pateikt, kāpēc taisni 11. novembris izraudzīts Lāčplēša svētkiem, kad dibināta Latvijas valsts, vai kādu notikumu no Brīvības cīņām.

4) (---) Vispārējās vēstures stundā V-VI klašu mācītājs Helmuts Bernevics gandrīz visu stundu skaidroja skolēniem jēdzienus absolūtā un konstitucionālā monarhijā. No visa vērojams, ka mācītājam Bernevicam nav skolotājam nepieciešamo metodisko zināšanu un tāpēc viņš savus mācību priekšmetus pasniedz saraustīti un visai nepilnīgi.

5) Skolā nav nevienas vēstures kartes vai kādu citu mācību līdzekļu.

(---) Ievērojot sacīto, uzdodu Jums mācītāja Helmuta Bernevica vietā izraudzīt līdz 1937. gada 1. janvārim citu skolotāju – latvieti un latviešu valodas, Latvijas vēstures un Latvijas ģeogrāfijas pasniegšanai.”

1936. gada 30. janvārī skola nosūtīja atbildi.

„1) Valsts ģerboni un Latvijas valstsvīru ģimetnes kā pienākas novietotas zālē, ko lieto visiem skolas izrīkojumiem, svinīgajiem aktiem utt., bet, izņemot auksto laiku, arī rīta lūgšanai, vingrošanas stundām un atpūtai starpbrīžos. Saskaņā ar Jūsu aizrādījumu, esmu pārvietojusi minētās ģīmetnes lielākajā kalsē.

2) Šā gada 11. novembra svinīgais akts  man uzticētajā pamatskolā gan noturēts. (---) Kad dibināta Latvijas valsts, skolēniem ir zināms. Par latviešu atbrīvošanas cīņām skolēni atbildēja nepilnīgi, jo šī viela, saskaņā ar programu, vēl nav sistemātiski izņemta.

5) (---) Vēstures mācībās līdz šim lietojām ģeogrāfijas kartes.

8) Mācītājs Bernevics ne tikai beidzis Latvijas Universitātes teoloģijas fakultāti, bet arī pedagoģiskā institūta kursu un ieguvis pamatskolas skolotāja tiesības. 3 gadu laikā kamēr darbojas man padotā skolā, viņš vienmēr sekmīgi izpildīja savus pienākumus kā skolotājs un klases audzinātājs.

Beidzot atļaujos aizrādīt, ka skolotāju uzraudzība, saskaņā ar likumu par tautas izglītību 191. pantu neietilpst skolas pārziņa kompetencē.”

1937. gada 22. janvārī Pilsētas valde piekrita algot vienu skolotāju. Pēc 1938. gada gruntsgabalu plāna, Vecdubultu komūnas gruntsgabals IV-3-18 3232 m2 platībā, uz kura atradās arī skola, piederēja Vācu-baltiešu evanģeliskās palīdzības komitejai.

Saskaņā ar 1939. gadā noslēgto Latvijas un Vācijas līgumu Otrā pasaules kara priekšvakarā notika vācbaltiešu izceļošana. 1939. gada 30. oktobrī skolas pārzine Marta Vīze nodeva Rīgas apriņķa skolu valdes loceklim Rīgas Jūrmalas pilsētas vecākajam Aleksandram Jansonam skolas inventāru:

29 stipri nolietotus solus, 3 mazus brūnus galdus, 3 tāfeles, 2 skapjus (viens ar mācību līdzekļiem, otrs ar bibliotekām), 50 dabas zinību bildes, 1 nošu tāfeli, 1 rēķināšanas dēli, 5 ģeogrāfijas kartes, 1 cirķeli (cirkuli), 1 līneālu, 1 līdztekas, 1 lēkšanas dēli, 1 valsts ģerboni, 1 valsts karogu, 1 valsts prezidenta ģīmetni, 1 Kara ministra ģīmetni, 70 tintnīcas, 1 skatuvi, 1 skatuves priekškaru, 1 skārda dzeramo trauku, 4 spaiņus, 1 mazgājamo bļodu, 6 īsus logu priekškarus, 5 gleznas, 1 māla bļodu, 1 māla krūzi, 4 dakšiņas, 3 nažus, 46 tases un 49 apakštases, 125 tējkarotes, 1 alumīnija katlu (10 litri), 1 globusus, 1 matraci, 1 trpeci, vingrošanas riņķus, tējmašīnu, kasti ar vālītēm, petrolejas lampu, 4 ģērbtuves stenderus, 2 kastes ar vecām grāmatām, 1 līmes trauciņu, 1 sniega rakšanas lāpstu, 7 rokdarbu dēļus, 1 saru slotu un 8 elektriskās spuldzes.

9. novembrī Marta Vīze nodeva A. Jansonam dažādus skolas darbvedības rakstus, kuru starpā bija ziņojums par 1937. gada 18. jūlijā notikušiem dārza svētkiem līdz ar kases aprēķinu, 82 liecību noraksti par pamatskolas pilna kursa beigšanu un pat grāmata „Vēstures atziņas un tēlojumi”, 1939. gads, sakārtojis Līgonis. Marta Vīze paskaidroja, ka skolēnu sekmju grāmatas un skolas hroniku nevarot nodot, jo laikrakstā „Rigasche Rundschau” oktobra mēnesī no Vācu tautas apvienības publicēts norādījums, ka sekmju grāmatas un skolas hronika izvedama uz Vāciju. Viņa to iepakojusi līdz ar savām mantām, kuras tagad atrodas Rīgas muitnīcā. Visi bijušie Rīgas Jūrmalas Vācu vecāku pamatskolas skolēni izceļojot uz Vāciju. Skolas zīmogu nenododot, jo tas iepakots kopā ar pārējām mantām.

Līdz ar to bija noslēgusies Rīgas Jūrmalas vācu minoritātes eksistence.

1940. gadā skolas ēkā apmetās bēgļi no Vācijas okupētās Polijas.

Teksts: Mg. hist. A. Radovics

 

Atsauces

Papildinājumi

Anonīms
2022-02-23 19:31:47
Plaša informācija ar atkārtojumiem
Slokas iela 6, Dubulti

Pielikumi