65 - Anša Ertaka vasarnīca

      Vasarnīcu 1901. gadā uzcēla Rīgas II. ģildes tirgonis un restorāna īpašnieks Ansis Ertaks (1849-1924) ar sievu Annu Ertaks, dzim. Valdmanis (1950-1921). Ansis rosīgi darbojās Rīgas Jūrmalas ugunsdzēsēju biedrībā, bija tās goda biedrs. Dārzā bija uzcelts ķīniešu paviljons uz kuru no 2. stāva verandas (tag. 5. dzīv.) veda gaisa tilts. Uz paviljona bija uzstādīta skārda saule ar diviem stārķiem abās pusēs. No paviljona līdz 1950. gadam bija saglabājies mūrēts pirmais stāvs, kurā glabāti darbarīki. Uz ielas pusi dārzā stāvēja otrs paviljons, uz kura bija uzstādīts lauvas tēls.  Kāpņu telpā uz sienas bija uzgleznots mednieks, kurš šauj uz tīģeri. 

      Pēc viņa nāves vasarnīcu mantoja bērni: dēls Aleksandrs Ertaks (1884-1945) un meitas Olga Luik (1882-?) un Ella Rudovica (1878-1966). Olgai Luik piederošo 1/3 daļu mājas 1939. gadā atņēma tiesu izpildītāji par neveiksmīgi Rīgā atvērtās kafejnīcas "Rokoko" parādiem. Vasarnīcā viņa mitinājās mazā, bēniņos izbūvētā dzīvoklītī. 1941. gadā visa ģimene izceļoja uz Vāciju un viņus nometināja Pozenē (tag. Poznaņa Polijā).

     Nacionalizēto māju padomju iekārta pārbūvēja par 5 dzīvokļu namu, līdz nepazīšanai izkropļojot ēkas skaisto arhitektūru. Skaistais dārzs tika iznīcināts un uzbūvēti 5 šķūņi un garāža. 1997. gadā Ellas dēli denacionalizētās mājas 2/3 daļas  saņēma atpakaļ.

     No 2015. līdz 2021. gadam te darbojās viesu nams "Villa-Majori" ar 5 apartamentiem. 

    Teksts: Mg. hist. A. Radovics