166 - Krista Mētriņa-Metera vannu māja
Pamatdati
Statuss - Publicēts| Objekts | industriālas būves |
| Objekta tips | Saimniecības ēkas |
| Nosaukums | Krista Mētriņa-Metera vannu māja |
| Atrašanās vieta | Kļavu iela 1 |
| Īpašnieka veids | Privātpersona |
| Kadastrs |
Apraksts
Pašās kāpās Dubultos, Kļavu ielā 1 (IV-3-15) pirms kara atradās Krista Mētriņa-Metera vannu māja.
Vec-Dubultu kopienas dokumentos, kas glabājas Latvijas Vēstures arhīvā, redzams, ka 1901. gada 1. martā Kaspars Pētera d. Ratnieks par 1000 rubļiem pārdeva peldmāju ar siltajām vannām un visiem piederumiem uz īrētas zemes atraitnei Trīnai (Katrīnai) Kristapa m. Kraukle. 1912. gada 1. janvārī Vec-Dubultu dzimtsgrunts īpašnieku biedrība noslēdza zemes nomas līgumu ar viņu uz 6 gadiem par 50 rubļiem gadā.
1923. gada 15. janvārī Vec-Dubultu dzimtsgrunts īpašnieku biedrība iznomāja uz 10 gadiem Krauklei 500 kvadrātasis lielu zemesgabalu Vec-Dubultu kāpās silto vannu ietaises atvēršanai, ar nomas maksu 10 lati gadā. Līgums ļāva ziemas laikā peldu iestādē ierīkot pirti, kā arī tirgoties ar atspirdzinošiem dzērieniem. Tomēr viens līguma noteikums bija ļoti kategorisks: ja iestāde nesāk darboties ar 1923. gada peldsezonu (1. jūniju), līgums zaudē spēku. Iespējams tāpēc 1923. gada 25. martā Katrīna Kraukle (dzīv. Majoros, Kungu ielā 18) šo karā izpostīto un sabojāto silto vannu iestādi pārdeva par 2000 latiem (jeb pēc kursa – 100 000 Latvijas rubļu) Kristam Jāņa d. Mētriņam-Meteram. 2. septembrī Kraukle pārdeva Meteram arī zemesgabala nomas tiesības. Tagad noteikumi bija citi, un Meters apņēmās sākt maksāt nomas naudu 20 latus gadā tikai pēc četriem gadiem. Interesanti, kā vannu mājas tajā laikā darbojās: jūras ūdens tika uzsildīts un novadīts uz vannām.
Apdrošināšanas polisē minēts, ka iestāde celta 1923. gadā. Gruntsgabals 2273 m2 platībā piederēja Vecdubultu kopīpašuma pārvaldei. Teritorija – kāpu gabals ar 11 priedēm un 30 iestādītiem krāšņuma krūmiem bija nodalīta ar dzeloņdrāšu žogu. Koka vienstāva ēkā bez kanalizācijas un apkures bija 12 vannu kabīnes, divas dzīvojamās istabiņas, veranda kā uzgaidāmā telpa un apkures telpa mazā piebūvē ar ūdens sildīšanas katlu un motorsūkni. Koka mājā bija arī divas mazas istabas bez kanalizācijas un virtuve iestādes īpašniekam Arnoldam ar māti Mariju Mētriņš-Meters, kuras izmanto vasaras sezonā 3 mēnešus. Šādam uzņēmumam 1936. gadā bija 600 latu ieņēmumi un nodoklis 59 lati.
Krists Mētriņš-Meters 1931. gadā plūdu laikā Daugavpilī inficējās ar vēdertīfu un mira. Pēc viņas nāves mantošanas tiesības uz silta jūras ūdens vannu iestādi Dārza ielas galā un arī zemesgabalu Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā pieteica viņa dēls Arnolds Ansis, bet atraitne Marija Jāņa m. Mētriņš-Meters, dzim. Abramsons, dēls Rūdolfs Pauls un meita Austra Olga Elizabete Mētriņš-Meters atsacījās no mantojuma tiesībām.
Senais Dubultu iedzīvotājs K. Irbe vannu māju pieminējis savās atmiņās: „Bij. KrauklenesMētriņa silto vannu peldiestādes dārzā, manas ielas galā kāpmalā, krāšņi ziedēja viņas stādīts ceriņu pasugas krūms, kurš zied vēlāk par parastajiem ceriņiem. Tas droši vien stādīts senos laikos. Tur tagad izveidojies koku un krūmu iežogots, zāļains laukumiņš. Kopā ar māti gājām dažreiz tur mazgāties gadsimta sākumā pirms 1. pasaules kara. Boļševiku laikā pēc 2. pasaules kara, kad izpildu komitejas laikā ar pļēguru Luiku priekšsēža amatā bija mānija plēst nost celtnes, arī šo nojauca. Uznirst atmiņā visagrākās bērnības ainas, kad ar jauno māti gājām tur peldēties – redzu skaistu, saulainu dienu. Dārziņā pie peldiestādes mazi, balti kazlēni. Iznāk Krauklenes jaunībā mirušā meitiņa – ģimnāziste melnām, garām bizēm. Viņai Dubultu kapos lepns granīta piemineklis. It kā drusku atminu, kad viņu glabāja. Turpat netālu dārzā arī zināmais nelielais kastanis, kurš izturēja 1940. gada salu (45 °C).” (30.7.62.) (12.6.73.) (14.8.94.)
Tagad – neapbūvēts gruntsgabals.
Mg. hist. A. Radovics
Pašās kāpās Dubultos, Kļavu ielā 1 (IV-3-15) pirms kara atradās Krista Mētriņa-Metera vannu māja.
Vec-Dubultu kopienas dokumentos, kas glabājas Latvijas Vēstures arhīvā, redzams, ka 1901. gada 1. martā Kaspars Pētera d. Ratnieks par 1000 rubļiem pārdeva peldmāju ar siltajām vannām un visiem piederumiem uz īrētas zemes atraitnei Trīnai (Katrīnai) Kristapa m. Kraukle. 1912. gada 1. janvārī Vec-Dubultu dzimtsgrunts īpašnieku biedrība noslēdza zemes nomas līgumu ar viņu uz 6 gadiem par 50 rubļiem gadā.
1923. gada 15. janvārī Vec-Dubultu dzimtsgrunts īpašnieku biedrība iznomāja uz 10 gadiem Krauklei 500 kvadrātasis lielu zemesgabalu Vec-Dubultu kāpās silto vannu ietaises atvēršanai, ar nomas maksu 10 lati gadā. Līgums ļāva ziemas laikā peldu iestādē ierīkot pirti, kā arī tirgoties ar atspirdzinošiem dzērieniem. Tomēr viens līguma noteikums bija ļoti kategorisks: ja iestāde nesāk darboties ar 1923. gada peldsezonu (1. jūniju), līgums zaudē spēku. Iespējams tāpēc 1923. gada 25. martā Katrīna Kraukle (dzīv. Majoros, Kungu ielā 18) šo karā izpostīto un sabojāto silto vannu iestādi pārdeva par 2000 latiem (jeb pēc kursa – 100 000 Latvijas rubļu) Kristam Jāņa d. Mētriņam-Meteram. 2. septembrī Kraukle pārdeva Meteram arī zemesgabala nomas tiesības. Tagad noteikumi bija citi, un Meters apņēmās sākt maksāt nomas naudu 20 latus gadā tikai pēc četriem gadiem. Interesanti, kā vannu mājas tajā laikā darbojās: jūras ūdens tika uzsildīts un novadīts uz vannām.
Apdrošināšanas polisē minēts, ka iestāde celta 1923. gadā. Gruntsgabals 2273 m2 platībā piederēja Vecdubultu kopīpašuma pārvaldei. Teritorija – kāpu gabals ar 11 priedēm un 30 iestādītiem krāšņuma krūmiem bija nodalīta ar dzeloņdrāšu žogu. Koka vienstāva ēkā bez kanalizācijas un apkures bija 12 vannu kabīnes, divas dzīvojamās istabiņas, veranda kā uzgaidāmā telpa un apkures telpa mazā piebūvē ar ūdens sildīšanas katlu un motorsūkni. Koka mājā bija arī divas mazas istabas bez kanalizācijas un virtuve iestādes īpašniekam Arnoldam ar māti Mariju Mētriņš-Meters, kuras izmanto vasaras sezonā 3 mēnešus. Šādam uzņēmumam 1936. gadā bija 600 latu ieņēmumi un nodoklis 59 lati.
Krists Mētriņš-Meters 1931. gadā plūdu laikā Daugavpilī inficējās ar vēdertīfu un mira. Pēc viņas nāves mantošanas tiesības uz silta jūras ūdens vannu iestādi Dārza ielas galā un arī zemesgabalu Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā pieteica viņa dēls Arnolds Ansis, bet atraitne Marija Jāņa m. Mētriņš-Meters, dzim. Abramsons, dēls Rūdolfs Pauls un meita Austra Olga Elizabete Mētriņš-Meters atsacījās no mantojuma tiesībām.
Senais Dubultu iedzīvotājs K. Irbe vannu māju pieminējis savās atmiņās: „Bij. KrauklenesMētriņa silto vannu peldiestādes dārzā, manas ielas galā kāpmalā, krāšņi ziedēja viņas stādīts ceriņu pasugas krūms, kurš zied vēlāk par parastajiem ceriņiem. Tas droši vien stādīts senos laikos. Tur tagad izveidojies koku un krūmu iežogots, zāļains laukumiņš. Kopā ar māti gājām dažreiz tur mazgāties gadsimta sākumā pirms 1. pasaules kara. Boļševiku laikā pēc 2. pasaules kara, kad izpildu komitejas laikā ar pļēguru Luiku priekšsēža amatā bija mānija plēst nost celtnes, arī šo nojauca. Uznirst atmiņā visagrākās bērnības ainas, kad ar jauno māti gājām tur peldēties – redzu skaistu, saulainu dienu. Dārziņā pie peldiestādes mazi, balti kazlēni. Iznāk Krauklenes jaunībā mirušā meitiņa – ģimnāziste melnām, garām bizēm. Viņai Dubultu kapos lepns granīta piemineklis. It kā drusku atminu, kad viņu glabāja. Turpat netālu dārzā arī zināmais nelielais kastanis, kurš izturēja 1940. gada salu (45 °C).” (30.7.62.) (12.6.73.) (14.8.94.)
Tagad – neapbūvēts gruntsgabals.
Mg. hist. A. Radovics
Atsauces
Papildinājumi
Pielikumi
