78 - Anša Cīruļa dzimtās mājas
Pamatdati
Statuss - Publicēts| Objekts | vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) |
| Objekta tips | Dzīvojamās ēkas |
| Nosaukums | Anša Cīruļa dzimtās mājas |
| Atrašanās vieta | Konkordijas iela 30 un 32 |
| Īpašnieka veids | Privātpersona |
| Kadastrs | 13000095505-505 |
Apraksts
Mākslinieks dzimis 1883. gada 25. februārī Majoros. Viņa tēvs Ādams ir kurzemnieks no Aizputes, bet māte Lība, deviņu bērnu audzinātāja, nākusi no Slampes pagasta. Tēvs nomā Nurmuižas barona Firksa zemi Majoros, Konkordijas ielā 30 un 32, un strādā par namdari vasarnīcu celtniecībā. lenesīgo amatu viņš novēl arī Ansim, cerībā, ka tas pat kādreiz varētu kļūt par būvuzņēmēju. Dienā strādājot par mūrnieka mācekli, vakaros zēns mācās Rīgas Vācu amatnieku biedrības amatniecības skolā (1889-1902), kur apgūst ne tikai rasēšanu, perspektīvu, tēlotāju ģeometriju, bet arī zīmēšanu pie baltvācu mākslinieka Bernharda Borhcrta. Tēva iecerētā būvuzņēmēja karjera diemžēl atkrīt, jo nopietnā interese par mākslu aizved Cīruli uz Benjamiņa Blūma vadīto
Zīmēšanas un gleznošanas skolu (1903/04). Tajā pat laikā Ansis "liktenīgi" iepazīstas ar izcilo ornamenta meistaru Jūliju Madernieku, kas allaž nācis ar jaunām mākslas atziņām. Cīrulis viņu uzskata par to personību, kurai ir vislielākie nopelni topošā mākslinieka būtības izveidē. Tāpēc likumsakarīgi 1904. gada sākumā Ansis Cīrulis reizē ar keramiķi Pēteri Šteinbergu kļūst par pirmajiem J. Madernieka jaundibinātās mākslas studijas audzēkņiem.
1906. gadā tas dažus mēnešus turpina izglītību Pēterburgā, barona Štiglica Centrālajā techniskās zīmēšanas skolā, tomēr tās programma, virzīta uz ekliktisku vēsturisko stilu apguvi, viņu neapmierina. Cerēto nesniedz ari mācības J. Goldblata zīmēšanas studijā. Toties Pēterburgā grafiķis Richards Zariņš Cīruli ieinteresē par vidzemnieka Jēkaba Drandas keramiku. Pats Zariņš Drandu „atklāj" 1905. gadā, dodot tam gan radošus padomus, gan palīdzot darbus izplatīt.
Pēc: Dace Lemberga. Ansis Cīruklis latviskā meklētājs. "Māksla", 1991, Nr. 1.
Mākslinieks dzimis 1883. gada 25. februārī Majoros. Viņa tēvs Ādams ir kurzemnieks no Aizputes, bet māte Lība, deviņu bērnu audzinātāja, nākusi no Slampes pagasta. Tēvs nomā Nurmuižas barona Firksa zemi Majoros, Konkordijas ielā 30 un 32, un strādā par namdari vasarnīcu celtniecībā. lenesīgo amatu viņš novēl arī Ansim, cerībā, ka tas pat kādreiz varētu kļūt par būvuzņēmēju. Dienā strādājot par mūrnieka mācekli, vakaros zēns mācās Rīgas Vācu amatnieku biedrības amatniecības skolā (1889-1902), kur apgūst ne tikai rasēšanu, perspektīvu, tēlotāju ģeometriju, bet arī zīmēšanu pie baltvācu mākslinieka Bernharda Borhcrta. Tēva iecerētā būvuzņēmēja karjera diemžēl atkrīt, jo nopietnā interese par mākslu aizved Cīruli uz Benjamiņa Blūma vadīto
Zīmēšanas un gleznošanas skolu (1903/04). Tajā pat laikā Ansis "liktenīgi" iepazīstas ar izcilo ornamenta meistaru Jūliju Madernieku, kas allaž nācis ar jaunām mākslas atziņām. Cīrulis viņu uzskata par to personību, kurai ir vislielākie nopelni topošā mākslinieka būtības izveidē. Tāpēc likumsakarīgi 1904. gada sākumā Ansis Cīrulis reizē ar keramiķi Pēteri Šteinbergu kļūst par pirmajiem J. Madernieka jaundibinātās mākslas studijas audzēkņiem.
1906. gadā tas dažus mēnešus turpina izglītību Pēterburgā, barona Štiglica Centrālajā techniskās zīmēšanas skolā, tomēr tās programma, virzīta uz ekliktisku vēsturisko stilu apguvi, viņu neapmierina. Cerēto nesniedz ari mācības J. Goldblata zīmēšanas studijā. Toties Pēterburgā grafiķis Richards Zariņš Cīruli ieinteresē par vidzemnieka Jēkaba Drandas keramiku. Pats Zariņš Drandu „atklāj" 1905. gadā, dodot tam gan radošus padomus, gan palīdzot darbus izplatīt.
Pēc: Dace Lemberga. Ansis Cīruklis latviskā meklētājs. "Māksla", 1991, Nr. 1.
Atsauces
Papildinājumi
