54 - Aspazijas māja

      1933.gada 15. februārī Aspazija nopirka par 11.500 latiem (Ls 15.000.-?) vasarnīcu Dubultos, Gončarova ielā 13/15 (tag. Z. Meierovica prosp. 20). 

Vasarnīcu[1] uz puspūra zemes 1903. gadā cēlusi baltvāciešu Kiršteinu ģimene un pēc Kiršteina nāves viņa atraitne tirgotāja Marija to pārdeva Aspazijai. Mājas celšanas datējums redzams uz vēja rādītāja. Maijā Aspazija lika ēku remontēt un tas izmaksāja ap Ls 3000,—.

Kā izskatījās Aspazijas māja? 1933. gada maijā gar sētu ejot, pāri sazaļojušiem krūmiem bija redzams zaļu velēnu iekļauta četrstūra dobe, apdēstīta spilgti dzeltenām atraitnītēm, katrā stūrī slaidi ceriņu krūmi un dobes vidū — piecas rozes. Aiz ēkas dzelzceļa pusē, dzejniecei bija augļu dārzs, kurā netrūka ne avenes, ne jāņogu krūmi. Pāris slaidas egles raudzījās pāri Lielupei.[2]

1936. gadā dzejnieces mītnei vīnogulāju vītnēm aptītās stiklotās verandas un balkoni piešķīra romantisku noskaņojumu. Pirmajā stāvā bija trīs istabas. Salonu greznja divas Raiņa bistes — viena skulptora Dīriķa, otra prof. K. Rončevska veidota. Pār vecmodīgo „Tresseltu” karājās brīnišķīga mūsu glezniecības lielmeistara Jāņa Rozentāla glezna „Slīkonis un nāra”. Pie pretējās sienas - prof. J. Kugas „Induļa mežs” un kāds K. Siliņa Aspazijas portrets eļļā.

Arī otrajā stāvā Aspazijas mītnē bija trīs istabas, bet vasarā stiklotie balkoni pavairoja istabu skaitu. Blakus telpā atradās kāda skaista Purvīša glezna un prof. J. Kugas „Grenoble”. Tālāk bija guļamistaba. No augšstāva balkona atvērās plašs skats uz Lielupi. Arī balkona sienas bija greznotas gleznām un fotogrāfijām. Te bija vēl viena K. Siliņa „Aspazija”, Arnolda Beklina „Pils pie jūras" reprodukcija un milzīgs fotoportrets — „Rainis kažokā”, izglītības ministrijas darbinieku atvadas balva savam bijušam ministrim. Bet Beklins — dārga piemiņas balva dzejniecei no „Sidraba šķidrauta” pirmizrādes.

Dzejnieces darbistaba bija pieblīvēta grāmatu skapjiem, grāmatas bija arī kaudzēs sakrautas uz galdiem un krēsliem. Tikai rakstāmgalds bija vienkāršs, grāmatām nepiekrauts. Šeit piesaistīja vērību liels K. Siliņa darbs eļļā: „Rainis pludmalē” un kāds T. Ūdera zīmējums. Stūrī stāvēja neliels Ludviga XVI laika dāmu rakstāmgalds, kaltiem bronzas izrotājumiem un inkrustācijām, ar slepenām atvilktnēm. Otrā stūrī uz postamenta stāvēja marmorā veidota Afrodites biste.

Dzīvību mājās ienesa Aspazijas kaķu saime ar rudi strīpaino Ingu priekšgalā, kura vienmēr mīlēja gulēt Rainim uz krūtīm; pie šīs saimes piederēja arī Mika, Ancis un kaķene Miša ar savu mazulīti Didzīti.[3] Dzejniece cienīja kaķus jau no mazotnes, kad liels runcis viņu izglāba no nāves dīķī. 1935. gadā viņa dēvēja kaķus par Miķeli, Indriķi un Sētmalīti.[4]

Istabas stūrī atradās paliels radio uztvērējs. Pie Aspazijas Dubultu mājā dzīvoja arī brāļa meita — konservatorijas audzēkne Virēne Rozenberga un kāds topošs vijolnieks Vilis Polis.

Aspazija padomju varai nebija vajadzīga. Testaments netika pildīts un viņas māju izīrēja visdažādākajiem cilvēkiem. Arhīvos nav ziņu par laiku no 1943. līdz 1953. gadam, bet laikā no 1954. līdz 1970. gadam pēc mājas grāmatas ziņām te dzīvojuši 57 dažādu tautību cilvēki.

Pēc 1970. gada māju nodeva vasarnīcu fonda pārziņā un to apsaimniekoja dažādas personas un organizācijas. Nekas nemainījās arī tad, kad 1983. gadā māja tika atzīta par republikas nozīmes kultūras pieminekli. 1986. gadā pilsētas izpildkomiteja nodeva ēku „darba ārstu ekspertīzes komisijas” rīcībā. 16. aprīlī pieminekļu aizsardzības inspektors R. Pētersons iesniedza protestu Jūrmalas izpildkomitejai par ēkas tālāko ekspuatāciju un māju savā aprūpē ieguva Jūrmalas Vēstures un mākslas muzejs. Muzejs lūdza zinātniskās restaurācijas pārvaldi veikt restaurāciju, kas tā arī nesākās.[5] Dzejas dienu laikā septembrī pie mājas tika atklāta tēlnieces Antonijas Gulbes veidotā piemiņas plāksne.[6]

Tikai pēc neatkarības atjaunošanas 1996. gadā ēkā atvēra Aspazijas muzeju.  Aspazijas muzejs 2009. gadā ieguva tēlnieces Artas Dumpes pelēkā granītā kaltu Aspazijas statuju, kurā rakstniece atveidota sēžam ar iemīļoto kaķi klēpī.[7]

Godinot dzejnieces piemiņu, 2013. gada 16. maijā pilsētas dome nolēma pārdēvēt Akas ielu, kas savieno Z. Meierovica prospektu ar pludmali, par Aspazijas ielu.

2015. gadā tika pabeigta muzeja ēkas restaurācija. Tagad Aspazijas muzejs sniedz ne tikai ieskatu dzejnieces sadzīvē, bet arī demonstrē spilgtu Jūrmalas arhitektūras pieminekli.