162 - Lazdiņas māja
Pamatdati
Statuss - Publicēts| Objekts | divstāvu (arī ar jumta stāvu) |
| Objekta tips | Dzīvojamās ēkas |
| Nosaukums | Lazdiņas māja |
| Atrašanās vieta | Slokas iela 42 |
| Īpašnieka veids | Privātpersona |
| Kadastrs |
Apraksts
Aleksandras Lazdiņas zemesgabals Slokas ielā 42 (IV-6-66)
1914. gada 10. janvārī Tukuma tirgotājs Jevgēņijs Hess savu zemesgabalu par 550 rubļiem pārdeva Rīgas darbnīcas īpašniekam (цеховой) Pēterim Balodim (dzīv. Rīgā, Cietokšņa ielā 2). Tolaik zemesgabals sniedzās no tag. Ceriņu ielas līdz Slokas ielai.
Pēc viņa atraitnesMarijas Leontjevas, dzim. Lībig nāves, 1924. gada 12. janvārī tika sadalīta atstātā kustamā manta. Tā tika pārdota Dr. Ādolfam Lazdiņam un sadalīta starp Aleksandru Lazdiņ, dzim. Balod, Olgu Sokolovu, dzim. Balod, un Alekseju Leontjevu. Nekustamos īpašumus nolēma ļaut mantot Aleksandrai, kura izmaksāja Paulam Balodim 125 000 rubļus. 20. novembrī Aleksandra sava īpašuma priekšējo daļu (zemesgabals Slokas ielā 42 - IV-6-66) uzdāvināja māsai Olgai, bet otru daļu (zemesgabals Tirgus ielā 5 - IV-6-65) - patēvam Aleksejam Leontjevam (1879. g. 24. februārī Petrozavodskā Krievijā - 1939. gada 26. oktobrī), papildus izmaksājot arī 150 000 rubļus.
Padomju okupācijas laikā 1948. gadā ēkā Slokas ielā 42 ierīkoja veterināro klīniku. Par klīnikas dibināšanu Kanādā dzīvojošais veterinārārsts Eduards Ātrens ir sarakstījis atmiņu grāmatu “Nekad nevar zināt, ko tie... atkal izgudros!” (Amber Printers & Publishers, 1979) (sk. fragmentu pielikumā). Atmiņas par bērnību klīnikas mājā sniedzis Jurijs Joels Šteinbuks, sk. A. Radovics. Dubultu vēsture, 2. sējums. Dubultos, 2025, 38.-39. lpp.
Apbūve tika nojaukta 20. gs. 70. gadu sākumā un uzcelta četrstāvu daudzdzīvokļu māja.
Mg. hist. A. Radovics
Aleksandras Lazdiņas zemesgabals Slokas ielā 42 (IV-6-66)
1914. gada 10. janvārī Tukuma tirgotājs Jevgēņijs Hess savu zemesgabalu par 550 rubļiem pārdeva Rīgas darbnīcas īpašniekam (цеховой) Pēterim Balodim (dzīv. Rīgā, Cietokšņa ielā 2). Tolaik zemesgabals sniedzās no tag. Ceriņu ielas līdz Slokas ielai.
Pēc viņa atraitnesMarijas Leontjevas, dzim. Lībig nāves, 1924. gada 12. janvārī tika sadalīta atstātā kustamā manta. Tā tika pārdota Dr. Ādolfam Lazdiņam un sadalīta starp Aleksandru Lazdiņ, dzim. Balod, Olgu Sokolovu, dzim. Balod, un Alekseju Leontjevu. Nekustamos īpašumus nolēma ļaut mantot Aleksandrai, kura izmaksāja Paulam Balodim 125 000 rubļus. 20. novembrī Aleksandra sava īpašuma priekšējo daļu (zemesgabals Slokas ielā 42 - IV-6-66) uzdāvināja māsai Olgai, bet otru daļu (zemesgabals Tirgus ielā 5 - IV-6-65) - patēvam Aleksejam Leontjevam (1879. g. 24. februārī Petrozavodskā Krievijā - 1939. gada 26. oktobrī), papildus izmaksājot arī 150 000 rubļus.
Padomju okupācijas laikā 1948. gadā ēkā Slokas ielā 42 ierīkoja veterināro klīniku. Par klīnikas dibināšanu Kanādā dzīvojošais veterinārārsts Eduards Ātrens ir sarakstījis atmiņu grāmatu “Nekad nevar zināt, ko tie... atkal izgudros!” (Amber Printers & Publishers, 1979) (sk. fragmentu pielikumā). Atmiņas par bērnību klīnikas mājā sniedzis Jurijs Joels Šteinbuks, sk. A. Radovics. Dubultu vēsture, 2. sējums. Dubultos, 2025, 38.-39. lpp.
Apbūve tika nojaukta 20. gs. 70. gadu sākumā un uzcelta četrstāvu daudzdzīvokļu māja.
Mg. hist. A. Radovics
Atsauces
Papildinājumi
