20 - Ludvigs Sēja 1885-1962

Dubultos Šmithena un Bērziņa ģimnāzijā 1909.-1919. gadā par franču valodas skolotāju strādāja vēlākais diplomāts Ludvigs Sēja (1885, Džūkstes pag. Ķūķos-1962, Rīgā). Šeit viņš noskatīja savu nākamo sievu, par 12 gadiem jaunāko Hertu Ozolu. Mācījās Džūkstes pagastskolā, 1900.-1904. gadā Valmieras skolotāju seminārā. 1905. gadā aktīvi piedalījās revolūcijā, būdams Latvijas sociāldemokrātu savienības biedrs, tad emigrēja uz Šveici, vēlāk Franciju. 1906. gadā mācījās Krievu augstākajā sabiedrisko zinātņu skolā Parīzē, 1909. gadā beidza Grenobles universitātes franču valodas un literatūras kursu. No 1916. līdz 1918. gadam strādāja par Madonas zēnu proreālskolas (vēlāk reālskolas) pārzini (1916-1918), arī Madonas meiteņu ģimnāzijā. No 1919. gada bija Tautas padomes loceklis un Politiski diplomātiskā departamenta direktors. No 1922. gada Latvijas pagaidu pilnvaroto lietvedis ASV, no 1923. gada Latvijas vēstnieks Lietuvā, no 1924. gada ārlietu ministrs. No 1925. līdz 1927. gadam Latvijas vēstnieks ASV, no 1927. gada ģenerālkonsuls Londonā, no 1932. gada arī pagaidu pilnvarotais lietvedis Lielbritānijā. 1933. gadā kļuva par Ārlietu Ministrijas Administratīvi juridiskā departamenta direktoru. 1934. gadā atkal Latvijas vēstnieks Lietuvā. Pēc Latvijas un Lietuvas okupācijas, 1940. gada 23. augustā atgriezās Rīgā un līdz 1944. gadam strādāja Latvijas Valsts universitātē par pasniedzēju. Piedalījās Latvijas Centrālās padomes darbā, bija tās valdes loceklis un ģenerālsekretārs. 1944. gada 29. aprīlī Gestapo viņu arestēja un ieslodzīja Salaspils, bet no 1944. gada Štuthofas koncentrācijas nometnē. Pēc nometnes likvidēšanas 1945. gada pavasarī uzturējās Polijā, bet PSRS drošības iestādes 1946. gadā viņu arestēja un piesprieda 25 gadus ieslodzījumā. 1954. gadā priekšlaicīgi tika atbrīvots un 1956. gadā atgriezās Rīgā. Strādāja latvijas Valsts izdevniecībā.

Teksts: Mg. hist. Ainārs Radovics