35 - Kārlis Princis 1893-1978

Kārlis Princis piedzima 1893. gadā Ovišos, Ventspils apriņķī, tiešā līnijā no pirmā lībiešu literāta Jāņa Prinča. Sāka studēt Pēterpils Kalnu institūtā, tad Pirmā pasaules kara laikā tika mobilizēts. Kā latviešu strēlnieku virsnieks cīnījās Nāves salā, pārstaigāja Krieviju un ar Imantas pulku atgriezās Latvijā. 1920.-21. gadā strādāja kā skolotājs Kļaviņas ģimnāzijā Bauskā, pēc tam Rīgas Jūrmalas ģimnāzijā Dubultos. Skolas darbā viņš uzrādīja izcilas sekmes ka pedagogs un audzinātājs. Lai celtu audzēkņu zināšanas savos priekšmetos un radītu interesi par dabu, Princis pielietoja modernākās apmācību metodes, organizēja dabas vērošanu ekskursijās un veicināja pašdarbību skolnieku pulciņos. Līdztekus studēja Latvijas Universitātes matemātikas un dabaszinību fakultātē, ko beidza 1934. gadā, tad 1940. gadā kļuva privātdocents, bet 1941. gadā docents un Sistemātiskās zooloģijas institūta un Hidrobioloģijas stacijas direktors. Gadu vēlāk kļuva arī par Rīgas Dabas muzeja vadītāju. 1944. gadā emigrēja uz Zviedriju un darbojās Lundas universitātes zooloģijas institūtā.

Prinča zinātniskās intereses sākumā bija pievērstas salīdzināmai anatomijai un ekoloģijai. Sevišķi interesēja putni un 1926. gadā viņš publicēja interesantus novērojumus par dzeņu kalšanas ritmu. Vēlāk Princis pievērsās sistemātiskai zooloģijai un 1932. gadā Rīgā izdotā starptautiskā žurnālā „Folia zoologica et hydrobiologica” publicēja pētījumu par Latvijas taisnspārnu kukaiņiem. Šīs kukaiņu grupas, īpaši Blattidae dzimtas klasifikāciju un cilts vēsturisko attīstību Princis pētīja visu mūžu. Blattīdu dzimtai pieder arī viena no visvecākajām kukaiņu grupām — prusaks. Kopumā viņš publicēja ap 60 darbu un kļuva par starptautiski atzītu autoritāti šajā nozarē. Viņš deva zinātnei vairāk kā 100 jaunu sugu, pat 2 jaunu dzimtu aprakstus. Kā starptautiski atzītu speciālistu Princi aicināja par vadošā „Catalogus Orthopterorum” līdzstrādnieku. 1959. gadā ASV Nacionālais zinātņu fonda (National Science Foun dation) piešķīra Princim un amerikāņu pētniekam Garnijam (Gurnex) plašus līdzekļus Filipīnu u.c. Austrumindijas salu faunas pētīšanai. Būdams vadošais pasaules mēroga šo dzīvnieku grupas pazinējs Princis uzturējās Smitsona institūtā Vašingtonā, Filadelfijas Dabaszinātņu akadēmijā, Ņujorkas Dabaszinību muzejā, Harvardas universitāses zooloģijas muzejā, Britu muzejā Londonā u.c, kur viņam uzticēja revidēt lielās blattīdu kolekcijas. Mira 1978. gadā.

1931. gada 10 novembrī skolas direktors ziņoja skolas padomei par apm. jau 2 gadus ilgušām nesaskaņām ar skolotāju Kārli Princi. Tās sākušās viņa „nepaidagoģiskās” rīcības dēļ, piesedzot dažu skolēnu sarīkotu iedzeršanas vakaru Asaru tautas namā. Daži vecāku pārstāvji ziņoja, ka Prinča stundās neesot nekādas kārtības: skolēni darot, kas tīk, trokšņojot, dziedot. Skolotājs Princis neprotot uzturēt disciplīnu un arī par to nerūpējoties. Konstatēts pat, ka Prinča stundās spēlējot uz naudu. Daži no vecākiem izteicās, ka skolas padomei vajag ierosināt Prinča atlaišanu.

Pēc gada, 1932. gada 8. septembra sēdes protokolā lasāms, ka Princis iesācis pret direktoru u.c. skolotājiem 3 tiesas prāvas uz 157. un arī 531. sodu likuma pantu pamata. Padomes loceklis D. Kreslers ierosināja skolotāja Prinča atlaišanu no vietas. Interesants arī šāds fakts: “1933. gada februārī Kārlis Princis, kas pēdējā laikā darbojās kā ģimnāzijas skolotājs, tika iecelts par Rīgas prefektūras 13. iecirkņa rajona uzraugu Jūrmalā.”

Bet 1933. gada 25. augusta skolas sēdē atkal lasāms Prinča vārds - „Tā kā skolotājs K. Princis vienīgais pieteicies uz vakantajām ķīmijas stundām, tad skolas padome vienbalsīgi piešķir stundas Kārlim Princim.” Tātad – pat skolas padome nebija salauzusi skolotāju Princi.