42 - Mārtiņš Eihe 1880-1952

Mārtiņš Eihe

Dubultu draudzes mācītājs Mārtiņš Eihe dzimis 1880. g. 27. janvārī Ādažu-Berģu Jaun-Muguros, kur viņa tēvs bija saimnieks un Ādažu baznīcas pērminderis. No 1890.—1896. gadam mācījās vietējās Ādažu skolās. 1896. gada rudenī iestājās Valmieras skolotāju seminārā Torņakalnā, kuru beidza 1899. gadā un tūlīt stājās skolotāja darbā Katlakalna pagasta Krusta skolā. No 1902. gada strādāja Rīgas Āgenskalna (4.) pamatskolā, bet 1916.—1931. gadā bija šīs skolas pārzinis. 1913. gada 11. augustā pie Dubultu draudzes mācītāja J. Opša kopā ar sievu Evu, dz. Treumani, kristīja dēlu Vitus. No 1922. gada M. Eihe studēja Latvijas universitātes teoloģijas fakultātē. Tika godalgots par sacensības darbu „Evaņģēliskas baznīcas un ticības dzīve Kurzemē XVII. un XVIII. gs. pēc garīgās rakstniecības darbiem latviešu valodā". Studijas beidza ar cand. theol. grādu 1928. gada 15. maijā.

Tika ordinēts 1929. gada 9. novembrī Vecajā Ģertrūdes baznīcā par vikāru Rīgas apriņķa prāvesta rīcībā, bet 13. novembrī par 30 gadu skolotāja darbību tika apbalvots ar Triju zvaigžņu V šķiras  ordeni Nr. 2008. Tūlīt vikarēja Dubultu draudzē un ar 1931. gada 1. aprīli kļuva šīs draudzes pastāvīgs mācītājs.  Daudz darba M. Eihe pielika pie Bulduru baznīcas remonta. Sarakstīja „Reliģijas mācības” grāmatas pamatskolām, no kurām dažas piedzīvoja 11. iespiedumus. Kopā ar mācītāju L. Rumbu izdeva „Dziesmu grāmatu skolām”, piedalījās ar referātiem un rakstiem periodikā.[1] Dzīvoja Parka ielā 6 (IV-4-9). 

Eihe iedibināja baznīcas garīgās mūzikas koncertu tradīciju, kura turpinās līdz mūsdienām. Piemēram: 1931. gada novembrī Ticības atjaunošanas svētkos dievnamā uzveda J. Haidna oratoriju „Pie krusta”, ko izpildīja Rīgas latviešu skolotāju biedrības koris.[2] 1939. gada 18. novembrī Dubultu baznīcā pirmo reizi atskaņoja Induļa Kalniņa komponēto „18. novembra kantāti” korim, baritona solo un ērģelēm. Kantāti atskaņoja draudzes koris viņa dēla Vitus Eihes vadībā. Baritona solo dziedāja Broņislavs Pupšto, pašam autoram atskaņojot ērģeļu partiju.[3]

Mācītāja Mārtiņa Eihes otrs dēls Mārtiņš izvēlējās pavisam citu dzīves ceļu. 1933. gada jūnijā viņš tika ievēlēts par „Sporta un morāliski-fiziskās audzināšanas biedrības Tēvijas Sargs” sekretāra palīgu - organizācija darbojās „Latviešu tautas apvienības Ugunskrusta” paspārnē.[4] 1933. gada 20. augusta pēcpusdienā Dubultu baznīcā mācītājs Eihe noturēja dievkalpojumu pērkonkrustiešiem, pēc kura bija garīgs koncerts ar Pērkonkrusta pūtēju orķestra piedalīšanos.[5]

Tas, kas bija iespējams demokrātiskā valsti, vairs nebija iespējams pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma 1934. gada 15. maijā, kad visas politiskās organizācijas tika slēgtas. Kad 1934. gada jūlijā pērkoņkrustieši sapulcējās Dubultu baznīcā uz dievvārdiem, bet pēc tam nelegāli kāpās noturēja slepenu sapulci, to uzzināja politiskā pārvalde.[6] Kādas slepenas apspriedes laikā 1934. gada 13. jūlijā policija apcietināja 95 personas, to starpā mācītāja dēlu Mārtiņu Eihi un nodeva kara tiesai. Prāvā 11 apsūdzētiem inkriminēja soda likuma 71. pants — par piedalīšanos nelegālā organizācijā, kas spraudusi par mērķi ar varas gāšanu. Mārtiņš nokļuva cietumā. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā abi dēli tika izsūtīti un izsūtījumā Vitus gāja bojā.[7]

Varbūt tieši tāpēc vācu okupācijas laikā Dubultos gar baznīcas gruntsgabalu robežu tika iestādīts eglīšu dzīvžogs un gar galvenās ieejas celiņa malu iedēstīti 200 dzīvības kociņi aizvesto piemiņai.[8]

1947. gadā ļoti mistiskos apstākļos mācītāju Eihi apcietināja.[9] Abi vecāki bijuši gaužām sagrauti par abu deportēto dēlu tikteni. Sirmais mācītājs miris 1952. gada martā, nesagaidīdams sava vecākā dēla Mārtiņa atgriešanos no Sibīrijas. Atdusas Vecdubultu kapos.