58 - Marsels Fausts 1891-?
Pamatdati
Statuss - Publicēts| Vārds Uzvārds | Marsels Fausts |
| Dzīves dati | 1891-? |
Apraksts
Dubultu dakteris Marsels Fausts
Dubultos vēsturiski jau kopš kūrorta rašanās dzīvoja ārsti. Pārsvarā tie bija vācu tautības. Lūk, viens no viņiem – Marsels (Marcel) Fausts (Faust), Karla dēls, dzimis 1891. g. 23. oktobrī Keļcas guberņā Krievijā. Atvaļināts no armijas leitnanta pakāpē. 1915. g. 8. novembrī Maskavā apprecējās ar Margaritu Antosovskaju (pasē: Antoševskis), dz. 1894. g. 10. martā Rjazaņā, Krievijā. Viņiem 1924. g. 19. septembrī Rīgā piedzima meitiņa Irēne Katrīne.
1911. gadā viņš absolvēja Rīgas Aleksandra ģimnāziju. Pirmā prakses vieta 1923. gadā Faustam bija Viļaka, kur viņš strādāja kā iekšķīgo slimību ārsts, tad 1925. gadā Lejasciems. No 1927. gadā viņa privātklīnika sieviešu slimībām un dzemdēšanas palīdzībai atradās Dubultos, Robežu ielā 17 (tagad Kļavu iela). Atvērta visu gadu. Dakteris šeit bija pierakstīts, tātad patstāvīgi arī dzīvoja.
1928. g. 14. novembrī Fausts izšķīrās no sievas (meita palika mātes audzināšanā un kopšanā) un no 1929. g. 8. februāra dzīvoja Rīgā, Kalnciema ielā 12, dz. 2. Šī gada 10. martā viņš apprecējās otrreiz ar Idu Mīlenbergu (Mühlenberg), dzimušu 1896. g. 11. martā Rīgā, no Kalnciema ielas 12, dz. 2. Viņa strādāja E. Gerbeļa kantorī par kantoristi.
Dr. Fausts bija tas otrs ārsts, kuru enerģiskā Raiņa kaimiņiene Emīlija Bērziņa sameklēja viņa nāves brīdī 1929. gada 12. septembrī.[1] Tomēr – par vēlu. Saprazdams, ka palīdzība vairs nav vajadzīga, nemaz nepiegāja pie Raiņa un, neuzkavējies ne brīdi, aizsteidzās projām.[2] Nāves brīdī pie dzejnieka bija viņa draugs sieviešu ārsts B. Livšics. Tomēr bērnu ārsts Jēkabs Nīmanis savās atmiņās raksta: Livšica .. rīcība, ierodoties pie Raiņa pēdējā dzīvības dienā, 12. septembrī, bez jebkādiem medicīniskiem līdzekļiem, arī ne šļirces, ir nepiedodama un neattaisnojama. Es vēlāk personīgi sarunājos ar kolēgu Faustu par pielaižamiem Raiņa nāves cēloņiem un par soļiem, kādus Livšicam vajadzējis spert Raiņa dzīvības glābšanas mēģinājumā. Dr. Fausts bija sašutis par Lišica bezatbildīgo, jā, pat noziedzīgo izrīcību.[3]
Pēc tam pašam ārstam gadījās nelaime: 1929. gada 9. oktobrī plkst. 19.50 braucot ar vieglo automašīnu pa Tērbatas ielu pret namu 20 viņš pilnā gaitā uzdrāzās 14 g. v. Laimonim Noriņam no Daugavpils ielas 21. Zēns tika notriekts uz ielas bruģa un mašīna pārbrauca viņam pāri. Noriņš bija vārīgi ievainots kājā, pārsista galva un viss ķermenis satriekts. Viņu nogādāja Bērnu slimnīcā. Faustam šis gadījums nebija pirmais, arī pagājušajā vasarā viņam tāda nelaime notika ar kādu bērnu Jūrmalā.
No 1930. g. 4. janvāra viņš dzīvoja Dubultos, Mellužu prospektā 18, kur bija arī viņa prakse un sieviešu slimību un dzemdēšanas palīdzības privātklīnika. 11. martā piedzima meita Anita-Henni. Nākošā, 1931. gada pilsētas pašvaldības vēlēšanās viņu ievēlēja domē. Tomēr Faustam radās naudas grūtības un 7. jūlijā vairāksolīšanā tika izsludināta viņa kustamā manta: oša koka bufete, dīvāns un trīs krēsli, kopā par Ls 188,30. No 1931. g. 12. novembra Fausts dzīvoja Gončarova ielā 20 (tagad Z. Meierovica prospekts 21). 1934. g. 22. augustā nākošajā vairāksolīšanā pārdeva viņa trauku bufeti un radio aparātu, novērtētus par Ls 230. Bet 8. septembrī Rīgā piedzima meita Irma Gerda. No 1936. g. 11. maija viņi dzīvoja Z. Meierovica prospektā 21, bet no 1939. g. 27. septembra - Rīgā, Kalēju ielā 18/20, dz. 6.
Ar to ziņas par šo Dubultu ārstu izsīkst, jo novembrī viņš ar ģimeni izceļoja uz Vāciju. Pieminēts Ščecinas pilsētas reģistros. Aizbrauca arī viņa pirmā sieva ar meitiņu.
Mg. hist. Ainārs Radovics
[1] Jūlijs Lācis. Raiņa pēdējie acumirkļi //”Jaunākās Ziņas” Nr. 207, 1929. gada 13. septembrī.
[2] N. Istomins. Raiņa pēdējās dienas. Grām.: Rainis laikabiedru astmiņās. Rīga: Liesma, 1985, 321.-324. lpp.
[3] J. Nīmanis. Manas tikšanās ar Raini un Aspaziju. 22., 23. un 28. lpp. RLMVM 139188, Rai R 177/7.
Dubultu dakteris Marsels Fausts
Dubultos vēsturiski jau kopš kūrorta rašanās dzīvoja ārsti. Pārsvarā tie bija vācu tautības. Lūk, viens no viņiem – Marsels (Marcel) Fausts (Faust), Karla dēls, dzimis 1891. g. 23. oktobrī Keļcas guberņā Krievijā. Atvaļināts no armijas leitnanta pakāpē. 1915. g. 8. novembrī Maskavā apprecējās ar Margaritu Antosovskaju (pasē: Antoševskis), dz. 1894. g. 10. martā Rjazaņā, Krievijā. Viņiem 1924. g. 19. septembrī Rīgā piedzima meitiņa Irēne Katrīne.
1911. gadā viņš absolvēja Rīgas Aleksandra ģimnāziju. Pirmā prakses vieta 1923. gadā Faustam bija Viļaka, kur viņš strādāja kā iekšķīgo slimību ārsts, tad 1925. gadā Lejasciems. No 1927. gadā viņa privātklīnika sieviešu slimībām un dzemdēšanas palīdzībai atradās Dubultos, Robežu ielā 17 (tagad Kļavu iela). Atvērta visu gadu. Dakteris šeit bija pierakstīts, tātad patstāvīgi arī dzīvoja.
1928. g. 14. novembrī Fausts izšķīrās no sievas (meita palika mātes audzināšanā un kopšanā) un no 1929. g. 8. februāra dzīvoja Rīgā, Kalnciema ielā 12, dz. 2. Šī gada 10. martā viņš apprecējās otrreiz ar Idu Mīlenbergu (Mühlenberg), dzimušu 1896. g. 11. martā Rīgā, no Kalnciema ielas 12, dz. 2. Viņa strādāja E. Gerbeļa kantorī par kantoristi.
Dr. Fausts bija tas otrs ārsts, kuru enerģiskā Raiņa kaimiņiene Emīlija Bērziņa sameklēja viņa nāves brīdī 1929. gada 12. septembrī.[1] Tomēr – par vēlu. Saprazdams, ka palīdzība vairs nav vajadzīga, nemaz nepiegāja pie Raiņa un, neuzkavējies ne brīdi, aizsteidzās projām.[2] Nāves brīdī pie dzejnieka bija viņa draugs sieviešu ārsts B. Livšics. Tomēr bērnu ārsts Jēkabs Nīmanis savās atmiņās raksta: Livšica .. rīcība, ierodoties pie Raiņa pēdējā dzīvības dienā, 12. septembrī, bez jebkādiem medicīniskiem līdzekļiem, arī ne šļirces, ir nepiedodama un neattaisnojama. Es vēlāk personīgi sarunājos ar kolēgu Faustu par pielaižamiem Raiņa nāves cēloņiem un par soļiem, kādus Livšicam vajadzējis spert Raiņa dzīvības glābšanas mēģinājumā. Dr. Fausts bija sašutis par Lišica bezatbildīgo, jā, pat noziedzīgo izrīcību.[3]
Pēc tam pašam ārstam gadījās nelaime: 1929. gada 9. oktobrī plkst. 19.50 braucot ar vieglo automašīnu pa Tērbatas ielu pret namu 20 viņš pilnā gaitā uzdrāzās 14 g. v. Laimonim Noriņam no Daugavpils ielas 21. Zēns tika notriekts uz ielas bruģa un mašīna pārbrauca viņam pāri. Noriņš bija vārīgi ievainots kājā, pārsista galva un viss ķermenis satriekts. Viņu nogādāja Bērnu slimnīcā. Faustam šis gadījums nebija pirmais, arī pagājušajā vasarā viņam tāda nelaime notika ar kādu bērnu Jūrmalā.
No 1930. g. 4. janvāra viņš dzīvoja Dubultos, Mellužu prospektā 18, kur bija arī viņa prakse un sieviešu slimību un dzemdēšanas palīdzības privātklīnika. 11. martā piedzima meita Anita-Henni. Nākošā, 1931. gada pilsētas pašvaldības vēlēšanās viņu ievēlēja domē. Tomēr Faustam radās naudas grūtības un 7. jūlijā vairāksolīšanā tika izsludināta viņa kustamā manta: oša koka bufete, dīvāns un trīs krēsli, kopā par Ls 188,30. No 1931. g. 12. novembra Fausts dzīvoja Gončarova ielā 20 (tagad Z. Meierovica prospekts 21). 1934. g. 22. augustā nākošajā vairāksolīšanā pārdeva viņa trauku bufeti un radio aparātu, novērtētus par Ls 230. Bet 8. septembrī Rīgā piedzima meita Irma Gerda. No 1936. g. 11. maija viņi dzīvoja Z. Meierovica prospektā 21, bet no 1939. g. 27. septembra - Rīgā, Kalēju ielā 18/20, dz. 6.
Ar to ziņas par šo Dubultu ārstu izsīkst, jo novembrī viņš ar ģimeni izceļoja uz Vāciju. Pieminēts Ščecinas pilsētas reģistros. Aizbrauca arī viņa pirmā sieva ar meitiņu.
Mg. hist. Ainārs Radovics
[1] Jūlijs Lācis. Raiņa pēdējie acumirkļi //”Jaunākās Ziņas” Nr. 207, 1929. gada 13. septembrī.
[2] N. Istomins. Raiņa pēdējās dienas. Grām.: Rainis laikabiedru astmiņās. Rīga: Liesma, 1985, 321.-324. lpp.
[3] J. Nīmanis. Manas tikšanās ar Raini un Aspaziju. 22., 23. un 28. lpp. RLMVM 139188, Rai R 177/7.
Atsauces
Papildinājumi
Pielikumi
