112 - Bij. Piemiņas dārziņš

Pilsētas dome jau 1920. gadā apsprieda jautājumu par Rīgas Jūrmalas atbrīvošanas pieminekļa celšanu, kas nākošajām paaudzēm un svešiniekiem, kas apmeklēs Rīgas Jūrmalu, paudīs Latvijas atbrīvošanas laikmeta latvju karavīru varoņdarbus.

Latvijas valsts proklamēšanas gadadienā 1920. gada 18. novembrī, Rīgas Jūrmalā sarīkoja tautas svētkus. Pēc aizlūguma Dubultu baznīcā par kritušiem Latvijas atbrīvošanas cīņās, notika gājiens uz Piemiņas dārziņu pretim Dubultu stacijai, kur iedēstīja trīs ozolus.[1] Arhīva dokumentos var atrast, ka 1920. gada 3. novembrī pilsētas valde nolēma Dubultu piemiņas dārziņam „pataisīt sētu uz stabiem un apvilkt ar drātīm.”[2] 1925. gada 8. septembrī pilsētas valde uzdeva F. Flugina kungam izlabot sētu piemiņas dārziņam, atkal apvelkot galvanizētu drāti caur stabiņiem. Vienlaikus valde uzdeva izkopt dārziņu pēc Rīgas dārzu arhitekta Andreja Zeidaka kunga norādījumiem. 17. oktobrī valde pieņēma Zeltiņa projektu Piemiņas dārziņa izveidošanai.[3]

Savukārt prese ziņoja, ka tiek vākti līdzekļi Dubultu piemiņas laukumā ceļamam brīvības piemiņas akmenim. 1929. gadā bija savākti ap 300 lati.[4] Pilsētas revīzijas komisijas ziņojumā par 1930. gada darbību minēts, ka Dubultu piemiņas dārziņa un pilsētas valdes dārza izveidošanai izdoti Ls. 2062, 70.[5] Pilsētas bilancē par 1936. gadu redzams, ka Valsts proklamēšanas dienas pieminekļa celšanas kapitālam pielikti 5 lati. Uz 1935. gada 1. janvāri pieminekļa fondā bija 739,46 lati, uz 1936. gada 1. janvāri – 767,55 lati, uz 1937. gada 1. janvāri 1304 lati,[6] uz 1938. gada 1. janvāri 1355,80 lati, bet uz 1939. gada 1. janvāri 1445,91 lats.[7] Protams, pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā zuda gan iekrātā naudas summa, gan pati iecere.

Piemiņas dārziņa vietā līdz 1902. gadam atradās Dubultu tirgus[8] – tagad tas ir trīsstūra skvēriņš pretī ēkai Dubultu prosp. 3, starp Baznīcas, Blaumaņa ielu un Dubultu prospektu. Pašlaik no tā saglabājusies tikai aptuveni trešā daļa, jo tas samazināts, paplašinot Dubultu prospektu.