116 - Slokas luterāņu baznīca
Pamatdati
Statuss - PublicētsObjekts | kulta ēkas |
Objekta tips | Sabiedriskās ēkas |
Nosaukums | Slokas luterāņu baznīca |
Atrašanās vieta | Raiņa iela 4 |
Īpašnieka veids | Juridiska persona |
Kadastrs |
Apraksts
Pirmo Slokas baznīcu nolēma celt 1567. gada landtāga recess. Kopš 1643. gada Slokā bija patstāvīgs mācītājs. Kurzemes un Kurzemes hercogistes laikā 1678. gadā minēta koka baznīca ar niedru jumtu un mazu tornīti. Pēc kara un mēra laikiem 1737. gadā baznīca bija pilnīgi sabrukusi, tāpēc 1744. gadā uzcēla jaunu baznīcu.
1854. gadā uzcēla jaunu mūra baznīcas ēku, kuru paplašināja 1869. gadā. 1903. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta to pārbūvēja. 1911. gada 16. oktobrī iesvētīja Walker firmas ērģeles. Pirmā pasaules kara laikā baznīca ilgstoši atradās piefrontes zonā un cieta no sprādzieniem un krievu zaldātu marodierisma. Ar saziedotajiem līdzekļiem līdz 1926. gadam baznīcu izdevās atjaunot.
Pirmo Slokas baznīcu nolēma celt 1567. gada landtāga recess. Kopš 1643. gada Slokā bija patstāvīgs mācītājs. Kurzemes un Kurzemes hercogistes laikā 1678. gadā minēta koka baznīca ar niedru jumtu un mazu tornīti. Pēc kara un mēra laikiem 1737. gadā baznīca bija pilnīgi sabrukusi, tāpēc 1744. gadā uzcēla jaunu baznīcu.
1854. gadā uzcēla jaunu mūra baznīcas ēku, kuru paplašināja 1869. gadā. 1903. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta to pārbūvēja. 1911. gada 16. oktobrī iesvētīja Walker firmas ērģeles. Pirmā pasaules kara laikā baznīca ilgstoši atradās piefrontes zonā un cieta no sprādzieniem un krievu zaldātu marodierisma. Ar saziedotajiem līdzekļiem līdz 1926. gadam baznīcu izdevās atjaunot.