128 - Pirmā Dubultu tirgus vieta

Tirgu atļāva atvērt 1857. gadā Livonijas guberņas Kroņa palāta Dubultu kroga priekšpusē. Šajā laikā Dubultos dzīvoja ne vairāk kā 600 cilvēku. Tomēr lielajā ugunsgrēkā 1868. gada 28. maijā, kad nodega 24 mājas un vecais krogs, uguns nopostīja arī kādas 35 tirgus bodes.

 Elizabetes Knobles atmiņās[1] uzzinām, ka „Tirgus Dubultos bija pāri pretim Dubultu stacijai. Gar vienu malu bija vaļējas bodītes ar dažādiem saldumiem, starp citu Jāņu maizi – tumši brūnām, gareniskām, pacietām pākstīm. Tās bērni labprāt sūkāja. Netālu atradās krogs, kur sabraukušie laucinieki mēdza novietot savus zirgus, kamēr uz tirgus no vezumiem iztirgoja, ko bija atveduši: svaigu sviestu no maziem koka spainīšiem, kautus un dzīvus cāļus, lauku maizi, olas, krējumu, knapsieriņus (biezpiena sieriņi ar ķimenēm), ogas, saknes un vēl visu, ko var vēlēties.” Vecdubultu tirgus pirms Pirmā Pasaules kara bija visrosīgākais tirgus Rīgas jūrmalā.[2]

1887. gada P. P. kunga atmiņās arī pieminēts Dubultu tirgus: "Mēs bijām apmetušies namā pie paša tirgus plača. Mans brālēns domāja, ka tas esot derīgi – priekš labas ēstgribas modināšanas, ka katru rītu, vēl gultā gulēdams, varot noskatīties uz pārdodamiem cāļiem, pīlēm, olām, gaļu un augļiem. „Vaj redzi M. kungu?” viņš, kādu rītu pamodies, uz tirgu skatīdamies, jautāja. Es pacēlu galvu un ieraudzīju, ka minēts kungs vakardienas uzvalkā gāja dūšīgi no vezuma uz vezumu un nepalaida neko garām, iekam nebij noprasījis cenas un neizdiņģējies, un, kad mazais tirdziņš uz ilgu laiku nepietika, tad sāka otrreiz no gala. Tikai priekš pulksten deviņiem viņš pārnāca, bet, protams, tukšām rokām, nenieka nopircis. Bet par to viņš zināja, cik dārgi vēži katrā vezumā, cik maksāja plekstes un ka zaļu zirņu stops šodien par pus kap. lētāks kā vakar. Spēlējām atkal uz vēžiem un tā tas pēc tam vēl dažudien atgadījās. M. kungs katru rītu visumaz divi stundas ilgi staigāja pa tirgu, ja nebij vēss, tad arvien zināmā uzvalkā un katru rīt no tirgus pārnāca ar tukšām rokām. Pēcāk tas atkal rājās ar savu kundzi, ka tā tirgū par dārgi aizmaksājusi; viņš esot visu atradis daudz lētāku."[3]

Kārļa Zuša atmiņās lasāms, ka bij. kroga „ēkas priekšā atrodas mazs skvērs ar dažām puķu dobēm un trim jauniem ozoliem, kādreiz [tur] bija atrodams pirmais kino Rīgas Jūrmalā. Tur rādīja „miglas bildes” (tā tās toreiz sauca), un neērtajās telpās lasījās tauta, lai redzētu jaunos brīnumus.”[4]  Kino piederēja Jurim Belogrudovam. 1922. gada 12. maijā Augusts Šliskevics, Juris Belogrudovs un Vec-Dubultu dzimtsgruntsgabalu biedrība lūdza atļauju noplēst veco kino paviljonu Dubultu tirgus laukumā pretim stacijai, un 23. maijā dome izdeva Belogrudovam apliecību, ka no pilsētas valdes puses nav iebildumu pret sabojātā paviljona noplēšanu.[5] Tomēr paviljons, kas jau draudēja sagāzties, tika nojaukts tikai pēc policijas pavēles 1923. gadā.[6]

1891. gadā Belogrudovs pieminēts kā ķīniešu tirdzniecības nama „Tzin-Lun” tējas pārdevējs Dubultu tirgū.[7]

Dubultu tirgum beigas pienāca 1899. gadā, kad Rīgas jūrmalas policejmeistars barons Mirbahs lika pārcelt krogus priekšā esošo tirgu ar neglītajām būdām uz nomali pie dzelzceļa pārbrauktuves. Tirgus vietā tika uzbūvēts t.s. Mirbaha paviljons.

Tagad te nelieli apstādījumi un auto stāvvieta starp Baznīcas, Blaumaņa ielu un Dubultu prospektu.

Mg. hist. A. Radovics