131 - A. Tjugina māja
Pamatdati
Statuss - Publicēts| Objekts | divstāvu (arī ar jumta stāvu) |
| Objekta tips | Dzīvojamās ēkas |
| Nosaukums | A. Tjugina māja |
| Atrašanās vieta | Jūras iela 41/45 |
| Īpašnieka veids | Privātpersona |
| Kadastrs |
Apraksts
Projekts A. Tjugina koka dzīvojamai mājai Jūras ielā 45, arhitekts I. Baumans, 1908. gada 22. augusts. Plaša ēka ar verandu un izvirzītu divstāvu izbūvi ar vaļējiem lieveņiem, kas bagātīgi dekorēti ar līstīšu siluetgriezumiem. Dekorētas jumtmalas. Uz plāna kaimiņš pa labi – kņazs Gortšalovs. Šo arhitektu tomēr nevar jaukt ar slaveno latviešu arhitektu Jāni Fridrihu Baumani, kurš mira jau 1891. gadā. Pirms izceļošanas uz Vāciju 1939. gadā piederēja Šarlotei Vokrotai.
Mūsdienās neapbūvēta vieta teritorijā, kur komunisti uzcēla “Septiņi – luks”. Ēka celta pēc Maskavas projektēšanas institūta 1971. gadā izstrādātā projekta "Astoņu luksusa numuru pansionāts Jūrmalā". Tā autori: institūta direktors, galvenais arhitekts Rozanovs, 8. darbnīcas vadošais arhitekts Šestopalovs, arhitekti Šumovs, Veisbeins, Lavrova, galvenais inženieris Kričevskis. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas līdz 2008. gadam ēku komplekss atradās valsts īpašumā, bet kopš 2014. gada pieder SIA "Pillar 19". (Izmantots: Dāvias Gasuls. Architektura non grata, sk. https://satori.lv/article/architectura-non-grata)
Mg. hist. A. Radovics
Projekts A. Tjugina koka dzīvojamai mājai Jūras ielā 45, arhitekts I. Baumans, 1908. gada 22. augusts. Plaša ēka ar verandu un izvirzītu divstāvu izbūvi ar vaļējiem lieveņiem, kas bagātīgi dekorēti ar līstīšu siluetgriezumiem. Dekorētas jumtmalas. Uz plāna kaimiņš pa labi – kņazs Gortšalovs. Šo arhitektu tomēr nevar jaukt ar slaveno latviešu arhitektu Jāni Fridrihu Baumani, kurš mira jau 1891. gadā. Pirms izceļošanas uz Vāciju 1939. gadā piederēja Šarlotei Vokrotai.
Mūsdienās neapbūvēta vieta teritorijā, kur komunisti uzcēla “Septiņi – luks”. Ēka celta pēc Maskavas projektēšanas institūta 1971. gadā izstrādātā projekta "Astoņu luksusa numuru pansionāts Jūrmalā". Tā autori: institūta direktors, galvenais arhitekts Rozanovs, 8. darbnīcas vadošais arhitekts Šestopalovs, arhitekti Šumovs, Veisbeins, Lavrova, galvenais inženieris Kričevskis. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas līdz 2008. gadam ēku komplekss atradās valsts īpašumā, bet kopš 2014. gada pieder SIA "Pillar 19". (Izmantots: Dāvias Gasuls. Architektura non grata, sk. https://satori.lv/article/architectura-non-grata)
Mg. hist. A. Radovics