133 - Dubultu kūrmāja

Dubultu kūrmāja

Vidzemes gubernators 1848. gada 25. martā piekrita Jūras ūdeņu apmeklētāju biedrībai (Общества посетителей морских вод) Dubultos atdot beztermiņa lietošanā 600 kvadrātsaženus neapbūvētu zemes gabalu, lai uzceltu sabiedrisku namu uz Dubultiem pie ūdeņiem atbraukušiem [viesiem]. “Tikko grāfs Kiseļevs pārliecināja mani, ka viņam ir laime kopā ar pārējiem septiņiem ziņojumiem pie Imperatora Kunga un Viņa Augstības, uzklausot Vidzemes Valsts īpašumu palātas infantērijas ģenerāli Golovinu, ka tādas iestādes iekārtošana Dubultos būs ne tikai lietderīga, bet arī nepieciešama lielam skaitam pie ūdeņiem atbraukušajiem cilvēkiem un tuvākajām valsts muižām. Maksa par zemi – kapeika par kvadrātsaženu, lai būtu nauda uzturēt šajā vietā kārtībā ceļus." Šo Dubultu vēsturei tik svarīgo dokumentu parakstījis ģenerāladjutants kņazs Itālijas grāfs Rimņiks Suvorovs[1]. Vēstures arhīvā glabājas šī dokumenta 1910. gada kopija.

1859. gada 20. aprīlī Vidzemes valsts īpašuma palāta piešķīra 500 kvadrātrūtis zemes parka ierīkošanai ar noteikumu, ka netiks izcirsti koki un celtas būves, ar samaksu 3 kapeikas sudrabā no kvadrātrūts, tomēr ne uz beztermiņa laiku, bet uz 24 gadiem. Lai ierīkotu parku, 1864. gada 7. janvārī Baltijas Domēņu valde neļāva izcirst kokus uz zemes gabala ziemeļos no kūrmājas. Valsts īpašuma Baltijas palāta 1866. gada 8. oktobrī piekrita arī turpmāk ļaut Dubultu akciju peldsabiedrībai izmantot kā publisku pastaigu vietu vairāk kā pirms 10 gadiem izveidoto skvēru starp kūrmāju un krogu.

Pievienots arī Baltijas pirmās kūrmājas zemes gabala plāns, kuru pēc Domeņu valdes dokumentiem sastādījis 1876. gada 26. maijā Domeņu pārvaldes civilinženieris Šipillo (Schipillo), ar izmaiņām 1847., 1849., 1850., 1859. gadā.

Vecdubultu kopīpašuma sadalīšana dokumentos glabājas Dubultu kūrmājas (zemes gabals IV-4-17, Pils ielā 1) arī citi dokumenti: Dubultu peldvietas uzņēmuma – Akciju sabiedrības dibināšanas dokumenti no 1876. gada, kurus parakstījuši dibinātāji Kaspars Biške, Teodors Šnesko, Miķelis Strauss, Jūlius Hess, Jēkabs Dumpe, Jēkabs Ūdre, V. Bīnemans un administrators uzņēmējs Reinholds Pihlavs. Pati akciju sabiedrība tika dibināta 1859. gada februārī un tajā piedalījās Jēkabs Rameika, Teodors Šnesko, Kaspars Biške, Jēkabs Dumpe, Jēkabs Ūdre un Miķelis Strauss. 1861. gada 9. novembrī Baltijas Domēņu valde atbildēja uz kādu Dubultu peldvietas administrācijas sūdzību, ka ir jāgriežas policijā sakarā ar Rūta smēdei (Schmied Ruth) piederošas ēkas iespējami ātrāku likvidēšanu.

Šis ir unikāls dokuments, kas ļauj uzzināt kūrmājas sākotnēji iecerēto telpu izmantošanu. Īpaši negaidīts ir projektam pievienotais parka plāns, kas nākotnē ļaus parku atjaunot sākotnējā, 1878. gada izskatā. Vēl 1923. gadā parks tika raksturots šādi: “Plaši pazīstamā Vec-Dubultu kūrmāja, pie kuras pirms pasaules kara pastāvēja visplašākais un skaistākais parks visā jūrmalā. Tagadējā kūrmājas ēka celta 1877. gadā un tā ir viena no visgrandiozākām būvēm visā jūrmalā.[2]”

Projekts ir tipogrāfiski iespiests, krievu valodā. Lūk, kas pie tā paskaidrots:

Lai īstenotu visas Dubultos iecerētās būves, pie jau esošā īrnieku nama, patiesībā diviem pēdējā laikā jau uzceltiem namiem un ceļamā sabiedriskā nama, pieskaitāms vēl ceturtais nams īrniekiem (tiks uzcelts tuvākajā laikā), kā arī mūzikas paviljons un jaunu parka celiņu radīšana – pēc tāmes tam būs nepieciešams, – ieskaitot sabiedriskās ēkas pilnu aprīkojumu un visu nepieciešamo izīrēšanai, – ap 120 000 rubļu liela summa.

Bet jau esošajiem īrnieku namiem un aprīkojumam, parka celiņiem un mūzikas estrādei ir izlietots apm. 112 000 rubļi.

Dubultu sabiedriskā nama celtniecībai, kas tiks veikta pēc Rīgas pilsētas arhitekta Felsko pievienotā rasējuma, saaskaņā ar tāmi prasīs apmēram 75 000 rubļu. Būve jau ir iesākta un ir gaidāma tās galveno daļu nobeigšana līdz nākošās sezonas sākumam.

Celtne sastāv no centrālā korpusa, kas iekļauj sevī divus stāvus, sabiedrisko telpu un diviem piekļaujošiem divstāvu spārniem, kuri ir mazāka augstuma un satur 38 atsevišķas istabas (numurus) īrēšanai.

Visas telpas ikdienas vajadzībām atrodas apakšstāvā, bet svētku telpas – augšējā stāvā.

Tā kā visas telpas ir izvietotas divos stāvos, no vienas puses izdevās salīdzinoši nelielā celtniecības iecirnī ierīkot lielāku skaitu telpu un radīt tās plašākas, bet no otras puses radīt iespēju saglabāt otrajā stāvā svētku telpas.

Vidējā korpusa pirmajā stāvā atrodas, kā tas redzams uz plāna, restorānam paredzētās telpas ar priekšnamu, šveicara telpa, izziņu un adresu kantoris, intendanta un ekonoma dzīvokļi, divas garderobes, vestibils, kāpņu telpa, zugaidāmā telpa un ēdnīcas zāle, biljarda telpa, spēļu un lasāmā istaba. bufete, pieliekamais un virtuve.

Piezīme. Tā kā Dubulti ir Rīgas piejūras peldvietu centrs, kas atrodas pie dzelzceļa, kurā mūsdienās vasarā mēdz būt 40 000 līdz 50 000 iedzīvotāju, tām personām, kas atbrauc uz Dubultiem ārus peldlaika, lai apskatītu savas vasarnīcas un izrīkotu darbus, kā arī baudai, kas pēdējā laikā notiek ļoti bieži, ir jūtama pienācīgu telpu ar labu restorānu vajadzība. Lai palielinātu Dubultu iestāžu ienākumus, visas telpas būs aprīkotas ar apkuri un tās varēs izmantot visu gadu.

Otrajā stāvā atrodas telpa ballēm, koncertiem un teātra uzvedumiem – liela zāle ar skatuvi, kopā 3600 kvadrātpēdas, bez tam šeit atrodas foajē, dāmu istaba, ēdamzāle ar sasildīšanas virtuvi un kāpnes.

No lielās zāles ved durvis uz lielu apjumtu balkonu un divām atvērtām platformām, kuras ir arī verandas jumts un kalpo atpūtai un iziešanai svaigā gaisā.

Sānu spārni, katrs divstāvu, ar 19 istabām īrniekiem, kopā 38 istabām, ar koridoru un kāpnēm.

Dārza pusē visā ēkas un spārnu garumā atrodas kolonāde brokastīm, pusdienām un vakariņām svaigā gaisā un pastaigām. Kolonāde veidota pusapaļa lai būtu labi dzirdama mūzika.

Pagraba stāvā atradīsies alus, vīna un saimnieciskie pagrabi, kā arī rezerves virtuve, ledus pagrabs un kalpotāju dzīvokļi.

Meža parkā, kas plešas līdz jūrai, paredzēts uzlikt jaunus un labākus, salīdzinot ar iepriekšējiem, celiņus pastaigām.

Jaunais mūzikas paviljons, kā redzams uz plāna, būs novietots tā, ka mūzika būs dzirdama kā sabiedriskā nama verandā, tās dārzā un meža parkā, kādēļ tas tiks celts vienā līmenī ar meža parku.

Sīkāk telpu izvietojumu var aplūkot pievienotajos rasējumos.

Rīga, 1878. gada novembris

Dubultu jūras ūdeņu apmeklētāju biedrības valde.

Vec-Dubultu kūrmājas lietus un kanalizācijas ūdens, kas uzkrājas pie virtuves un pašā virtuvē, novadīšanas projekts. Izskatīts Vidzemes guberņas valdes Celtniecības nodaļā 1893. gada 28. aprīlī. Attēlā kūrmājas dārza puses fasāde.

Pēc arhitekta J. D. Felsko celtā koka ēka bija īsts historisma stila šedevrs. Tas sasaucas ar Berlīnes arhitektu vēlā (19. gs. 50. gadi) klasicisma idejām[3]. Līdzīgi kā pirmajā viņa projektētajā kūrmājas celtnē, kas nodega 1877. gadā, ēkai uz abām pusēm bija liekta kolonāde. Izbūves slēgtajā daļā bija gaitenis, no kura veda durvis uz piecām viesu istabām katrā pusē. Kolonāde galā – divas ēkas ar trim viesu istabām. Vietā, kur kolonāde piekļāvās kūrmājai, otrā stāva līmenī atradās balkons ar divām grieķu tempļiem līdzīgām izbūvēm ar trijstūra frontoniem, kuras savā starpā savienoja jumts. Virs kolonādes bija iekārtota platforma ar balustrādi, plānā “m”. Tomēr, 1929. gada kūrmājas pārbūves projektā vaļējās piebūves vietā katrā pusē iezīmēti divi logi[4]. Iespējams, ka tā vēlāk tika pārbūvēta par slēgtu koridoru, kas pie mūsu klimatiskajiem apstākļiem ir daudz loģiskākas risinājums. Pazudušas arī balustrādes abos stāvos, tās saglabātas tikai izvirzītajai vidusdaļai.

1924. gada 1. decembrī kūrmājas ēku par 70 000 latiem no Dubultu peldēšanas biedrības nopirka Rīgas Jūrmalas pilsēta. Pirkšanas līgumu parakstījis Dubultu Akciju biedrības likvidācijas pilnvarotais zvērināts advokāts Vilhelms Rīdigers un no otras puses - pilsētas galva Oskars Jāņa d. Stanke (dzīv. Bulduros, Vidus prospektā 23), pilsētas galvas biedri Kristaps Jāņa d. Stepermans (dzīv. Valteros, Dārza ielā 17) un Artūrs Laura d. Platups (dzīv. Asaros, 10. līnijā 4).

Dubultu kūrmāja

Pirmo kūrmāju ar četrām blakus ēkām uzcēla 1847. gadā, kad pēc rātskunga un fabrikanta Pihlava (Pychlau) ierosinājuma nodibināja Dubultu akciju sabiedrību. Projektu neorenesanses stila ēkai izstrādāja Rīgas pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko. Kūrmājas (tolaik to dēvēja par Akciju namu) pamatakmeni lika 1847. gada 7. septembrī un jau 1848. gada 20. jūnijā ģenerālgubernatora klātbūtnē to atklāja.[1] Ēkas celšanas brīdi apliecināja skaitlis aiz karoga.[2] Vēstures arhīvā saglabājies situācijas un stāvu plāni.[3] Redzams, ka pirmajā stāvā arhitekts bija iecerējis lielu deju zāli, biljarda un spēļu telpas, otrajā stāvā – koncertzāli ar skatuvi, lielu ēdamzāli, foajē, smēķētāju telpu u.c. telpas.

Tomēr saglabājušies attēli un plāni liecina, ka kūrmāja tika uzcelta krietni mazāka apjoma.[4] Otrais stāvs bija uzcelts tikai sānu korpusiem, bet no projektā paredzētajām 23 logailām izbūvētas tikai 15. (18?) Nebija izbūvēti arī abi izliektie ēkas spārni. Tomēr arī bez tā celtne bija veidota tīkamā proporciju harmonijā ar trīs arku kolonādi pie centrālās ieejas. Namā bija liela zāle, ļoti liela spēļu un ēdamistaba un augšējā stāvā 10 dzīvojamās istabas. Viesiem un personālam bija paredzēti dzīvokļi četrās mazākās ēkās. Pagalma puses fasādes kolonāde bija pārsegta ar vieglu telts jumtu un abās pusēs draudzīgi piekļāvās dārzam un pastaigu celiņiem, kuri jūras pusē noveda ar soliem ieskautā meža uzkalnā (kāpās), kur katru dienu spēlēja mūzika.[5] Dārza apstādījumi un parks sniedzās līdz pat jūras krastam.

Ēku 1848. gadā pieminējis ievērojamais baltvācu gleznotājs Jūliuss Dērings: „Dubultos devāmies uz Biržas namu,[6] t.i galveno publikas saieta vietu, kur notiek arī balles un koncerti. Tā gan ir liela un diezgan glīta ēka, taču celta no koka. Kad bijām tur padzēruši tēju, devāmies atkal lejā pie jūras, lai pavērotu izklaides. Starp citu, tur notika jautras sacensības, proti, 10 zemnieku puiši sacentās jāšanā, izpelnoties lielas gaviles.”[7] Arī 1857. gadā: „devāmies uz Biržas namu, kur šodien notika spoža balle un parks bija skaisti iluminēts, bija arī neliela uguņošana. Tas viss izskatījās ļoti skaisti, un vakars pēc negaisiem pārpilnās dienas bija ļoti jauks.”[8]

Kūrmāju labi varēja saskatīt no Lielupes, ko apliecina Stefenhāgena 1867. gada gravīra. Abās pusēs parka ceļam bija uzceltas šveiciešu stila ģimenes mājas. Kūrmāja bija paredzēta kā 50-60 peldviesu apmešanās vieta, bet plašās telpas varēja uzņemt vairākus simtus Dubultu viesu.[9]

Atbilstoši laikmeta gaumei, kūrmāja bija ne tikai pulcēšanās vieta. 1850. gadā regulāri divas reizes dienā spēlēja mūziku - pusdienlaikā un vakarā no 7 līdz 9, atkarībā no tā, kādi bija laika apstākļi. Tikai trešdienās nespēlēja mūzika, jo šajā dienā jaunuzceltajā protestantu baznīcā sludinātājs no Slokas noturēja dievkalpojumu. Divas reizes nedēļā, ceturtdienās un sestdienās, Akciju nama zālē notika vakara balles, kur katrs peldviesis, kā arī katra ģimene, varēja saņemt tēju, mūziku un dejas. Ar mazo parku un dārzu bija notikušas lielas pārvērtības, jo visa Dubultu apkārtne bija aizaugusi tikai ar skujainu smilšainu augsni un likt šeit ziedēt puķēm nebija mazs uzdevums.[10]

Kā vēsta sludinājums avīzē „Rigasche Zeitung” 1853. gadā, Akciju namā darbojās arī muižniecības un publikas iecienīta konditoreja, kas piedāvāja svaigi gatavotas kūciņas un dažādus

konditorejas izstrādājumus, solot reālu un ātru apkalpošanu.[11]

Tomēr notika nelaime. Skaistais Dubultu Akciju nams 1877. gada 6. jūnijā gāja bojā lielajā ugunsgrēkā, kad nodega 15 ēkas. Lūk, „Mājas Viesa” korespondence:

„Dubultos šo mandagu (pirmdien) izcēlās uguns-grēks, caur kuru vairāk ēku nodega. Uguns izcēlies Dubultu viesnīcā „Actienhaus” un izplatīdamās, aizgrāba tuvumā būdamas un pie viesnīcas piederīgas četras ēkas. Šīs ēkas (pavisam 15) nodega maz stundu laikā, lai gan uguns-dzēsēji, kuriem par telegrāfu ziņas bija laistas, iz Tukumas, Slokas un Rīgas bija atsteigušies un dzēsa un glāba cik spēdami. 

Nodegušā viesnīca Dubultos ir pa tagadēju bādes-laiku, kur daudz kungi sanākuši jūrā peldēties, nepieciešami vajadzīga, tāpēc cerams, ka drīz pie darba ķersies jaunu viesnīcu uzbūvēt, visu mazāk vienu ēku uzcelt, kur viesi varētu sanākt.”[12]

Pamatakmeni jaunai Dubultu kūrmājai neorenesanses stilā lika 1877. gada 12. novembrī[17] un 1879. gadā tā jau bija uzcelta kā „Dubbelnsche Actien Gesellschaft” īpašums pēc arhitektu Gustava Rūdolfa Vinklera un Johana Daniela Felsko projekta. 

Par jaunās kūrmājas projektu 1878. gadā „Rigasche Zeitung” rakstīja:

„Pēc pilsētas arhitekta Felsko kunga izstrādāta plāna, galvenajai ēkai ir divi liekti spārni, kas otrā stāvā (Parterre) iekšpusē ir ar kolonām un veido dzīvokļus un istabas. Arī no pagalma puses sabiedrības māju ierobežo brīva kolonāde un veranda, kuras priekšā ir terase ar estrādi (Musikpavillon) un arī kolonāde, kuras garās malas robežojas ar viesu un kalpotāju mājām. Tas ir rotāts ar dārzu, tā projekts vēl nav fiksēts.

Ēkai ir cienīga un tajā pašā laikā saskaņā ar struktūru draudzīga fasāde. Projektētajā divstāvu centrālajā ēkā kāpnes ved uz verandu, virs kuras paceļas balkons. No ieejas zālē durvis noved durvju sarga telpā, adresu un biļešu birojā un plašā vestibilā, kas pa kreisi noved biljarda zālē, bet pa labi ir direktora dzīvoklis. Pretī ir liela pastaigu zāle, kura ir ievērojami augsta, 45 pēdas gara un 35 plataPa kreisi izvirzīta niša orķestrim. Pa labi ēdamistaba atvieto bufetes telpu, kurai abās pusēs divas pieliekamās istabas, papildus minētajai nišai plaša lasītava un liela spēļu zāle, no kuras, savukārt ir izeja uz kolonādi, garderobi u.c. Kā jau minēts, šeit ir septiņas viesu istabas - katra uz savu pusi. Šīs ir otrā stāva telpas. Virtuve, pagrabu telpas un kalpotāju dzīvokļi ir pirmajā stāvā.

Otrā stāva centrā ir plaša zāle, patiesībā svētku un balles zāle. Orķestra niša tiek gatavota pietiekami plaša, lai tā varētu kalpot arī kā skatuve teātra izrādēm, paredzot arī nepieciešamo ģērbtuvi. Ir arī dāmu un smēķēšanas istaba, ēdamistaba, foajē, pieliekamā telpa utt. Spārnos atkal viesu istabas, kuru kopskaits tas pats, kas apakšējā stāvā - 36, un gaidāms, no īrēm tās ieņems ap 1500 rubļu gadā.”[18]

Ap jauno kūrmāju tika paplašināts koncertdārzs un tam apkārt novietoja 4 ēkas: Bellevue, Elysium, Eremitage un La Trappe, kurām bija jāpalīdz koncertu akustikai. Kūrmāja izmaksāja 83 tūkstošus rubļu, bet kopā ar blakus ēkām, ierīcēm un mēbelēm 126 tūkstošus. Līdz mūsdienām saglabājusies tikai viena ēka – Bellevue, Parka ielā 1.

Uz koncertdārzu no Dubultu dzelzceļa stacijas veda gara liepu aleja. Kūrmāja atradās ielas malā, bet estrāde - dārza dziļumā pie kāpām ar skatu uz kūrmāju. Dārzā bija ļoti daudz ziedu, zaļumu, ļoti skaisti stīgojoši augi ar violetiem ziediem un rožu grupējumi. Aculiecinieku atmiņās Dubultu kūrmāja un koncertdārzs palicis kā pasaka. Tur vienmēr notika ļoti skaisti koncerti, bet jo sevišķi skaisti bija sezonas noslēguma koncerti augusta beigās. Dārzs bija pārpildīts un vēl divreiz vairāk klausītāju pulcējās ārpusē. Toreiz uz koncertu bieži vien brauca ar ormaņiem, kuri dežūrēja pie stacijas. Braucēji bija ļoti labi ģērbti un dāmām bija pat briljanta rotas lietas. Pēc koncerta sākās uguņošana un pār Dubultiem lija raķešu lietus.[19]

Šī skaistā kūrmājas ēka 35 gadus bija vietējās un peldviesu sabiedriskās dzīves centrs. Jāatzīmē, ka ēkas celšanas laikā Dubulti bija aristokrātiskāko peldviesu uzturēšanās rajons un līdz ar to kūrmāja galvenā kārtā kalpoja viņu vajadzībām. 

1901. gadā minēts, ka „namā ierīkota restorācija, dzīvojamās telpas priekš viesiem, lasāmā un spēlējamā istaba, zāle priekš teātra izrādēm un ballēm, kuras notur vairākas ikvasaras. Pie tā pieder arī vēl 4 savrupejas vasarnīcas. Pa peldu laiku dārza orķstris divreiz pa dienu dod koncertus.”[21] Iztēlojaties, kā tas bija: divas reizes dienā visi Dubulti baudīja koncertu! No 1901. līdz 1903. gadam kūrmājā darbojās diriģents un komponists Georgs Šnēfogts. 1903. gada vasaras mūzikas sezonu Šnēfogts uzsāka jaunā, plašā mūzikas estrādē, ko uzcēla agrākā paviljona vietā pēc pieredzējušā somu arhitekta Emila Fabriciusa projekta.

Dubultu kūrmāja iegājusi arī latviešu teātra vēsturē – Pirmā pasaules kara laikā te latviešu strēlnieki iestudēja daudzas teātra izrādes. Aktieris Ēvalds Valters (1894-1994) šeit nospēlēja savu pirmo lomu - krodzinieku brāļu Kaudzīšu „Mērnieku laiku” pirmajā cēlienā.[31] Jāatzīmē, ka pēc asiņainajām Ziemassvētku kaujām dzīvus palikušos strēlniekus aizsūtīja atpūtā uz jūrmalu un viņi ienāca Dubultos pa to prospektu, kuram tagad dots Strēlnieku vārds.[32]

Pirmā pasaules kara laikā ēku izpostīja. Lūk, kā to savās atmiņās apraksta kara kapelmeistars B. Valle:

„Jūrmalā mēs apmetāmies Dubultos. Vietējās kūrmājas skaistais dārzs bija nocirsts, jo taisni šai vietai gājuse pāri kāda mūsu stratēģiska līnija, vispirms, protams, uz papīra, tad ar zāģi un cirvi pa lapoto dārzu. Žēl bija redzēt tagad kailos dārza celiņus, un pussagāzto mūzikas gliemežnīcu, kur vēl vienpadsmitā gadā es kā orķestrants tiku spēlējis simfonisko koncertu sezonu ar mūsu pilsētas teātra vecā orķestra labo sastāvu. Ari pretim stacijai puslokā celtā, reiz lepnā kūrmāja atstāja postažas iespaidu: logus izbirdinājuse un vienu galu ēkas sagāzuse bija kāda vācu eskadre 1915. gadā, apšaudot no jūras smagiem lādiņiem visu kūrmājas tuvāko piekrasti.”[33]

1918. gadā Dubultos, kur sākās otra krievu ierakumu līnija, bija visbēdīgākā postīšanas aina visā jūrmalā, lai gan tas bija izdarīts stratēģiskā nolūkā. Vecākais un skaistākais Rīgas jūrmalas akciju biedrības nama dārzs bija galīgi izcirsts un izrakņāts ar ierakumiem, gaņgiem, un blindāžām ar dzeloņdrātīm. Šinī tuksnesī bija vēl palikušas tikai nedaudzas ēkas, to starpā pats akciju nams un zviedru stilā pēc somu arhitekta J. Fabriciusa 1903. gadā būvētā Šnēfogta orķestra estrāde.[34] Kūrmāja bija pilnīgi izpostīta un izlaupīta. Pretī dārzam vēl stāvēja no kara laika nenovākti krievu dzeloņdrāšu pinumi, no kuriem daļa bija pavisam apputināta ar smiltīm.[35]