152 - Bij. Vērmaņa vasarnīca

Šo divstāvu pansijas ēku uzcēla barons Johans Kristofs Aleksandrs (ģimenē saukts par Džonu) Vērmans (1863-1919). Norāde žurnālā “Latvijas Architektūra”  (1940. gada Nr. 4, 135. lpp.)
sniedz precīzu ēkas celtniecības datējumu: arhitekta Eižena Laubes projektētā divstāvu koka dzīvojamā ēka neoklasicisma stilā Dubultos tika uzcelta 1912. gadā. Laube jau 1907. gadā atvēra savu projektēšanas biroju, ko nosauca par “arhitektūras darbnīcu”. Viņš nodarbināja arī lielu skaitu palīgspēku – arhitektu Rozenbergu, P. Kundziņu, A. Koru, īsu laiku arī divus arhitektus no Prāgas. Birojs darbojās līdz Pirmajam pasaules karam. Diemžēl Laubes biroja arhīvs nav saglabājies un mums nav zināms ēkas sākotnējais plānojums.

Pārbaudot Vēstures arhīvā Pirmajā pasaules karā cietušo īpašumu sarakstus, redzams, ka Vērmans nav iesniedzis pieprasījumu kompensēt armijas nodarītos zaudējumus. Neizdevās atrast ziņas par īpašuma iemītniekiem arī 1895. gada Tautas skaitīšanā.

Džona priekšlaicīgā nāve 1919. gadā radīja problēmu Dubultu īpašuma mantošanai, jo viņa tēvs Kristiāns Heinrihs Vērmans (1826-1898) 1897. gada 6. jūlijā Stalbē mājas kārtībā taisītā testamentā bija noteicis ģimenes deikomisu – apgrūtinājumu nodot mantojumu kādam citam, kā tikai pirmdzimtajam dēlam, kāda Džonam nebija. Nespējot šo jautājumu desmit gadu laikā atrisināt, 1929. gadā ģimene vērsās pie Saeimas, lūdzot atcelt testamenta noteikumus. Savu lūgumu viņi pamatoja ar to, ka “ēku remontam un sētas taisīšanai viņiem trūkst līdzekļu. Baronam Vērmanam ir bijis brālis, bet tas miris bez mantiniekiem, un baronam Johanam Vērmanam ir divas meitas, kuras izteikušas piekrišanu šī testamenta noteikumu grozīšanai.” Saeima pieņēma testamenta grozīšanu “steidzamības kārtā”.1

Drīz pēc tam, 1930. gada sākumā, īpašumu no Džona brāļa Dr. Sidnija fon Vērmana (1862-1939) iegādājās Dzelzceļnieku slimo kase, lai šeit ierīkotu sanatoriju “Dzintarkalns” ar bērnu vasaras koloniju. Ēka tika pārbūvēta pēc arhitekta J. Vildaua projekta, Rīgas pilsētas arhitekta Gaiļa uzraudzībā, izmaksām sasniedzot ap 2000 000 latu. Pēc docenta arhitekta Skārda projekta dārzs un plašais rotaļlaukums tika drenēts, ierīkotas nosēd- un sifonakas. Sanatoriju atklāja jau 1931. gada 1. jūnijā.2

Attiecībā uz literatūrā bieži minēto staļļu ēkas (Baznīcas iela 2) pārbūvi jāatzīmē, ka te ilgi pārceļo sena kļūda, kurā minēti “kādreizējie kara laika zirgu staļļi”3. Pirmā pasaules kara laikā Dubultos nometinātie krievu armijas karavīri apmetās dzīvot iedzīvotāju atstātajās ēkās un tajās turēja arī zirgus. Šī būs bijusi dzīvojamā ēka. Izveidojot 1931. gadā sanatoriju, šajā ēkā iebūvēja kanalizācijas sistēmu, jaunu aku, ūdensvadu un elektrību. Vidusdaļu, kam bija tikai viens stāvs, paaugstināja vēl par vienu stāvu. Dienvidu fasādē ierīkoja verandas. Iekštelpās bērniem ierīkoja trīs lielas zāles.

Pašlaik abas ēkas ir privātīpašums.

Mg. hist. A. Radovics

1 Saeimas stenogrammas, Nr. 2., 1929. gada 16. aprīlis.


2 Jaunākās Ziņas, 1931. gada 1. jūnijs.


3 Atklāta dzelzceļnieku jaunā sanatorija “Dzintarkalns”. Sociāldemokrāts, 1931. gada 2. jūnijs.