182 - Kinoteātris "Rialto"

Majoru kinoteātris “Rialto”

Grandiozs, īsti amerikānisks kinoteātris ar 1000 vietām 1925. gada 26. jūnijā tika atklāts Majoros, kāpās pret Tirgoņu ielu (tag. Tirgoņu iela), pretī virpuļdejas grīdai. To uzcēla Latvijas tuberkulozes apkarošanas biedrība. Ar apsveikšanas runām uzstājās tautas labklājības ministrs Salnajs un biedrības priekšniece Klaustiņas kundze. Atklāšanas dienā rādīja Doroteju Vernon ar Meriju Pikford un mazo Pegiju jautrā komēdijā. Kino izrādes notika pie pilnas dienas gaismas uz stikla ekrāna, kursš attēlu rādīja stereoskopiski.

Tas vēl bija mēmā kino laiks un filmu starplaikos skatītājus izklaidēja divertismenti. Piemēram, 1930. gada augustā pēc katra seansa publika varēja vērot, kā “laužas” divi “pasaulslaveni” cīkstoņi – bij. amatieris Krūmiņš, ebrejs Pasmans un daži citi. Lielā, ērtā un vēsā zāle starpbrīžos tika vēdināta, atverot durvis jūras pusē, kas ļāva publikai priecāties par skaisto skatu uz jūru. Apmeklētāji varēja arī iziet uz terases. Par svaigu gaisu gādāja arī moderna vēdināšanas ierīce. Bija nodrošināta arī laba mūzika. Kinoteātri pārsvarā apmeklēja iebraucēji, lielākoties bagāti ārzemnieki, nevis vietējie iedzīvotāji. Statistika rāda, ka kinozāļu aizpildītība tajos gados nebija liela un 30% apmeklējums pietika, lai kinoteātris neciestu zaudējumus. Vasara vispār bija kinoteātru tukšais laiks. Ceturtdienās notika bērnu kinoizrādes par pazeminātām cenām.

1925. gadā Latvijas tuberkulozes apkarošanas biedrība pie kinoteātra sarīkoja labi apmeklētus rudens ziedu svētkus. Biedrības dāmas no galdiņiem tirgoja loterijas, bērnu cepures un puķes, kas pievakarē beidzās ar uznākušu lietu.

Lielā kinoteātra telpa noderēja arī sporta inventāra nomai un nodarbībām. 1929. gada jūnijā Latvijas vingrošanas skolotāju asociācija organizēja treniņus volejbolā, basketbolā, vingrošanā u.t.t. A. Miezīša kunga, Nadeždas Mircevas un St. Burļeviča vadībā. Atsevišķās grupās visu dienu notika nodarbības dāmām, bērniem, kungiem.

“Rialto” bija sezonas kinoteātris un darbojās tikai vasaras mēnešos. Pēc pieciem gadiem tā darbība pēkšņi aprāvās. Pēc sezonas beigām 5. septembrī no rīta izcēlās liels ugunsgrēks. Ugunsliesmas pamanīja no rīta ēkas jūras pusē Rīgas jūrmalas kriminālpolicijas uzraugs Andrens, kas apstaigāja savu rajonu. Viņš tūlīt ziņoja ugunsdzēsējiem, un ap plkst. 4.30 pie “Rialto” sabrauca visas Rīgas jūrmalas ugunsdzēsēju nodaļas, arī jauniegādātais ugunsdzēsēju automobilis. Ugunsdzēsējiem tomēr nācās tikai aprobežoties ar to, ka aizsargāt no uguns blakus vasarnīcas, pretējā gadījumā ugunsgrēks varēja izplatīties veselā kvartālā. Dzēšanas darbi nepārtraukti turpinājās vairākas stundas, līdz beidzot plkst. 6 rītā jau nebij nekādu cerību glābt ēku, jo viss kinoteātra korpuss bij liesmu pārņemts. Tai pašā laikā aizdegās blakus vasarnīca. Tās iemītnieki uztraukumā naktsveļā atstāja savas istabas un mēģināja arī glābt mantas, kuras svieda laukā pa logiem. Tomēr ugunsdzēsēji, pielikdami ārkārtīgas pūles, nodzēsai uguni vasarnīcā, kurai tikai nedaudz apdega siena. Tikai plkst. 7 ugunsgrēks bija galīgi likvidēts.

Kinoteātris «Rialto» nodega līdz pamatiem. Zaudējumu kopvērtība pārsniedza 22.000 latu. Ugunsgrēka izcelšanās iemesli bija ļoti mīklaini, jo naktī ēkā neviens neatradās. Tika izteikts minējums, ka ēku aizdedzinājuši klaidoņi. Ēka bija apdrošināta apdrošināšanas sabiedrībā “Daugava” par apm. 40.000 latu. Iedzīvotāji pēc tam smējās, ka “ūdens trūkuma dēļ uguni nebij iespējams ierobežot, vaj apdzēst”. Vai, ka “nevarējuši apdzēst tādēļ, ka ūdens bijis par tuvu, un strūkla lijusi uz Jūras ielu, pāri jumtam, tāpēc bez kino izdegusi vēl blakus atrodošā vasarnīca. Nu, bet Majoru jūras paviljonu esot aizsargājis degošā kino mūris un labvēlīgais vējš.”

Tagad šajā vietā atrodas viesnīca "Baltic Beach".

Mg.hist. Ainārs Radovics