Jūrmalas kultūrvēstures krātuve apkopo nozīmīgāko ēku un vietu pārskatu, kā arī ar tiem saistīto cilvēku vizītkartes.

188 - Dzintaru koncertzāle

Objekts koncertzāles un brīvdabas estrādes
Objekta tips Kultūras objekti
Nosaukums Dzintaru koncertzāle
Atrašanās vieta Turaidas iela 1
Īpašnieka veids Pašvaldība
Kadastrs
Turaidas iela 1

Apraksts

     Latvijas arhitektu biedrība 1933. gada decembrī izsludināja Rīgas jūrmalas Dzintaru parka koncertdārza izbūves projekta sacensību. Tā «programmā» ietilpa mūzikas estrāde, laukums publikai un restorāna paviljons, izmantojot vecās kūrmājas un estrādes vietu. Pirmās godalgas ieguvējs saņemtu 600 latu. Atbilstošāko projekta variantu Būvniecības pārvalde izskatīja un pieņēma 1936. gada aprīlī, kad arī nekavējoties sākās celtniecība, lai paspētu koncert sezonu sākt vēl tajā pašā vasarā. Kopējo izbūves plānu, kā arī koncertdārzu ar estrādi veidoja Rīgas Jūrmalas pilsētas arhitekts Viktors Mellenbergs. Viņš arī uzņēmās būvdarbu vadīšanu. Koncertzāles arhitekts bija Aleksandrs Brrzenieks. 1960. gadā koncertdārzu pārveidoja, pārsedzot ar tagad redzamām metāla konstrukcijām. Koncertzāles taisnstūra trīsjomu celtne būvēta nacionālā romantisma garā. Centrālajā daļā ir skatītāju zāle ar 600 vietām nelabvēlīgiem laika apstākļiem, kad brīvdabas koncertdārza koncertzāles austrumu galā uzstāšanās nav iespējama. Divpusējā estrāde izmantojama dārzam vai zālei. Koncertzāles ēka iekļaujas Jūrmalas tradicionālajā mazstāvu arhitektūrā. Tā celta koka stāvbūvē un apšūta ar dēļiem, detaļās sasaucoties ar kūrvietas vasarnīcām (garenie logi ar šķērsrūtojumu un krāsai no stiklojumu, jumtgalu akcentējumi). Fasādes krāsoja nesedzošā krāsfonī, lai izceltu koka struktūru, bet jumtā ieklāja sarkano šīferi. lekštelpās zāles apeju veido sānu jomi. levērības cienīga ir centrālās ieejas vestibila telpa, kurā redzami izcilā lietišķi dekoratīvās mākslas meistara jūrmalnieka Anša Cīruļa sienu gleznojumi. Sev raksturīgā liriskā pacilātībā A. Cīrulis radījis alegorisku Lielupes tēlojumu. Edinburgas vecās estrādes vietā 1936. gadā iedēstīja liepu aleju. Dzintaru koncertdārzu ar koncertu atklāja 1936. gada 27. jūnijā. Jāņa Mediņa diriģētais Rīgas radiofona orķestris (46 mūziķi) atskaņoja divus jaunus skaņdarbus Jāzepa Mediņa un Jēkaba Graubiņa simfoniskos tēlojumus. Skanēja arī Emīla Dārziņa «Melanholiskais valsis» un Alfrēda Kalniņa skaņdarbi. Ādolfs Kaktiņš dziedāja Lūcijas Garūtas kompozīcijas un populāras tautasdziesmas.

R. Pētersons

     Laikr. Jūrmala, Nr.98-101 (29.06.1986)



Atsauces

Papildinājumi