205 - Izpriecu dārzs "Monplezir"

     Pirms vairāk kā simts gadiem – no 1903. līdz 1915. gadam publiku izklaidēja vasaras izpriecu dārzs Monplezīra (Mon plaisir franciski – mans prieks), kas atradās Dubultos, Baznīcas ielas galā, kur tagad ir auto stāvvietas laukums.

     Izpriecu dārza administrācija katru gadu slēdza kontraktus ar māksliniekiem, kuriem bija uzdevums rādīt publikai izklaidējošu programmu. Presē Monplezīra pieminēta vairākkārt. No 1904. gada maija beigām katru dienu uzstājās itāļu mākslinieku kapela Maestro Petručči (Maestro Petrucci). Sestdien, 31. jūlijā tika sarīkota otra lielā pludmales maskarāde ar konfeti un ziedu cīņu. Notika skaistākās dāmu maskas apbalvošana, bet 1. augustā apmeklētāji dārzā vēroja Nāves braucienu gaisā.

     Gaisa lidojumu apgūšanas rītausmā gan lidojumi, gan lēcieni ar izpletni bija līdzvērtīgi cirkus izrādēm, uz kuriem cilvēki devās nolūkoties par biļetēm. 1910. gadā Monplezīrā savu mākslu rādīja izpletņlēcējs Juzefs Drevņickis - kāda ievērojama Varšavas bagātnieka dēls. Lūk, ko toreiz par viņa lidojumu rakstīja jūrmalnieki: Vakar Dubultu „Monplezīrā” notika Drevņicka lidojums. Upē un jūrā bija sagatavotas laivas gadījumā, ja viņš nolaistos ūdenī. Taču aeronauts nolaidās ātrāk, nekā paredzēts, un ar savu izpletni iekārās kokā „Monplezīra” dārzā, no kura viņu laimīgi noņēma.

     1903. gadā notika nelaime: „Bauskas cunftes okladists Bernhards Staņke piepeši saslima 31. jūlija naktī Dubultos „Monplezirā” ar sirds trieku un nomira.”

     Neizpalika arī likumpārkāpumi. 1910. gada 29. jūlija naktī „Monplezira” telpās sāka trokšņot un plēsties ar diviem jauniem cilvēkiem piedzēries oficiers Bogatičoi. Oficiers bija pavisam nevaldāms — dauzīja logus, sita traukus un salauza pat savu zobenu. Ieradās Dubultu policijas gorodovojs Krišs Lindenbergs (30 gadus vecs) un sāka trakotāju „pārmācīt” pēc savas atziņas ar dūrēm, bet policijas telpās nogāza viņu uz sola un tad īsti apstrādāja. lzrādījās, oficiers ir garā nenormāls un ļoti histērisks. Vēlāk Viļņā viņš nošāvās. Par šo nodarījumu Rīgas apgabaltiesā 1912. gada 17. februārī Lindenbergam piesprieda 2 mēnešus aresta.

     1914. gadā jau bija sācies Pirmais pasaules karš. „Monplezir” teātrī bija nodomāts sarīkot ebreju trupas izrādes, bet tā kā tās netika atļautas, tad šeit sarīkoja varietē izrādes ar kabarē un dāmu orķestri.

     Pēdējā presē atrodamā ziņa ir skumja: "Dubultu gruntsgabalu īpašnieku biedrība pēdējā pilnā sapulcē šinīs dienās nolēma, pēc nomas kontrakta termiņa notecēšanas 1914. gadā, iznīcināt teātri „Monplaisir” un tanī vietā ierīkot publisku parku. Biedrība par šo teātri ieņēma 600 rubļu nomas gadā." Tomēr liekas, ka izpriecu vietu nopostīja kara laikā pēc 1915. gada vasaras krievu armija. Gluži kā Napoleona laikā tika pārsteidzīgi nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas, arī Dubultos armijnieki noplēsa visas ēkas, kokus un dārzus no Baznīcas līdz Kastaņolas ielai, veidojot lielgabalu apšaudei brīvu joslu.

     Dubultu iedzīvotāja Kaspara Irbes dienasgrāmatās minēts arī šāds gandrīz vai teikai līdzīgs gadījums:

„Satiku Jankovskeni. Tiem mājiņa pie Riekstiņiem. Tur agrāk bijusi katoļu kapela un seni kapi, kādēļ uzrok cilvēku kaulus. Teica, ka viņa uzrakusi jaunas sievietes kaulus. Vecais policijas priekšnieks Verigo teicis, ka tur priekš pirmā pasaules kara bijušajā izpriecu vietā „Monplezirā” kāds kņazs nožņaudzis seks. akta brīdī kādu prieka meitu un tā tur aprakta. Atklātībā policijai par to neesot bijis brīv ziņot.” (17.06.59)

     Mg. hist. A. Radovics