209 - Pirmais Dubultu kinoteātris

Pirmais Dubultu kinoteātris

Pirmā ziņa par kino Dubultos lasāma 1908. gadā: „Dubultos 13. augustā no I. kinematografa izzagts kinematogrāfa aparāts, 200 rbļ. vērtībā. Aizdomas tūliņ krita uz kinematogrāfa kalpotāju A. Jermoloviču, pie kura mātes Rīgā arī atrada nozagto aparātu. Par šo zādzību Dubultu miertiesnesis nosodījis Jermoloviču uz 6 mēnešiem, bet viņa līdzdalībnieku Johmani uz 4 mēnešiem cietuma.” (Dzimtenes Vēstnesis, 1908.18.08.)

Kinoteātris atradās uz bijušā tirgus laukuma t. s. „Mirbaha paviljonā”, kuru uzcēla pēc tam, kad 1899. gadā jūrmalas policijmeistars barons Alfrēds Mirbahs lika pārcelt tirgu uz nomali pie dzelzceļa pārbrauktuves.

 Tas piederēja Jurim Belogrudovam (1881-1942). Presē viņš pieminēts 1891. gadā kā ķīniešu tirdzniecības nama Tzin-Lun tējas pārdevējs uz Dubultu tirgus. (Baltijas Vēstnesis, 1891.15.06.). Krievijas 1. vispārējā tautas skaitīšanā 1895. gadā redzams, ka Bilogrudovu ģimene dzīvoja Karlsbādes ielā 2. – visi dzimuši un pierakstīti Rīgā. Dubultu luterāņu baznīcas grāmatā atrodams ieraksts, ka 1910. gada 3. oktobrī reģistrēta Georgija Belogrudova, Gavrila d. laulība ar Augusti Heleni Büške, Antona m. Bet 1912. gada 5. decembrī „vilcienā Nr. 21 kāds Dubultu iedzīvotājs Belogrudovs, būdams piedzēries, iesāka plātīties un trokšņot. Kad dauzoni izsēdināja no vilciena Bilderiņu stacijā, tas uzbruka žandarmam, mēģināja noraut tam revolveri un pārkoda roku. Sastādīts protokols.”

Šis kino pieminēts dubultnieka Kaspara Irbes atmiņās: Vācu rādio atgādināja, ka 12. aprīlī ir pagājuši 75 gadi, kopš grandiozā kuģa „Titāniks” bojā ejas savā pirmajā braucienā. Sadursme ar leduskalnu. Man toreiz bijuši 5 gadi, bet šo sensāciju atceros. To vasaru Belogrudova jaunceltajā „Grand Kino” kopā ar vecākiem  skatījāmies filmu par šā kuģa likteni. Atceros filmas dažas ainas. Kā šausmās uz  klāja lēkāja  kuģa pasažieri tā laika tērpos. Tad vēl skaisto, savā kajītē guļvietā atlaidušos freileni, kura jaunam aktierim mutē bāza vīnogas, speciālā trauciņā tās noskalodama. (7.4.87.) Kino atradās pretim Cielavu mājai pretim esošajā dārziņā – apstādījumos. Pretī bija arī vecā Dubultu stacija. Ēku noplēsa pēc 1. pasaules kara. Kā gan viss ir mainījies manos mūža gados! (2.12.85.)

Uznira atmiņā cilvēki no manas tālas pagātnes. Atcerējos Titāniku. Tā bija viņas iesauka. Bija laikam poliete, ar manu māti runāja vāciski. Bija no augstas cara laika ierēdņa ģimenes. Smalki audzināta. Beigusi ģimnāziju. Skaisti spēlēja klavieres. Spēlēja arī Belogrudova kino. Kad bija mēmais kino, tad izrāžu laikā spēlēja mūziku – klavieres. Bija sākusi dzert un vēlāk degradējās līdz bezpajumtniecei Rīgā. Sāka pavisam pagrimt, kad 1919. gadā no bada aizgāja bojā viņas civilvīrs Kronbergs. Vēlāk uzklīda noskrandusi kopā ar līdzīgu jaunu klaidonim – dzērāju. Gāja pa sētām pie vasarniekiem ubagot. Viņa dziedāja, bet klaidonis spēlēja vijoli. Ziemās viņu bija baigi vērot Rīgas stacijā. Kādi drausmi likteņi! (15.3.91.)

Kino darbojās arī 1918. gadā. “Rīgas Latviešu Avīzē” (1918.06.08.) lasāms, ka no 6. līdz 8. augustam demonstrēs interesantu programu ar publikas mīlules Astas Nīlsenas piedalīšanos “Dora Brandes” un joku divās daļās “Traģēdija uz jumta”.

1922. gada 12. maijā Augusts Šliskevics, Juris Belogrudovs un Vec-Dubultu dzimtsgruntsgabalu biedrība lūdza atļauju noplēst sabojātu paviljonu pretim Dubultu stacijai un 23. maijā dome izdeva Jurim Belogrudovam apliecību, ka no pilsētas valdes puses nav iebildumu pret sabojātā paviljona noplēšanu. Tomēr tas netika izdarīts un tikai uz policijas pavēli 1923. gadā kino paviljons, kas jau draudēja sagāzties, tika nojaukts.

Tagad pāri kinoteātra vietai izbūvēta iela.

Mg. hist. A. Radovics