219 - Līgotņu Jēkaba māja
Pamatdati
Statuss - Publicēts| Objekts | vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) |
| Objekta tips | Dzīvojamās ēkas |
| Nosaukums | Līgotņu Jēkaba māja |
| Atrašanās vieta | Kalnciema iela 10 |
| Īpašnieka veids | Privātpersona |
| Kadastrs |
Apraksts
Žurnālists, rakstnieks un literatūrvēsturnieks Līgotņu Jēkabs (īstajā vārdā Jēkabs Roze, 1874-1942). 1929. gadā uzcēla māju Kalēju ielā 10 (tag. Kalnciema iela 10) un no tā laika dzīvoja Rīgas Jūrmalā.
Dzimis 1874. gada 24. (12.) aprīlī Salgales pag. Dauknās saimnieka ģimenē. Mācījās Salgales pagastskolā un Jelgavas pilsētas skolā, strādāja par ierēdni Jelgavā, tad par žurnālistu. 1903. gadā dzejoļu krājums "Rozes un ērkšķi". 1905. gadā laikraksta "Spēks" redaktors, vēlāk strādāja "Dienas Lapas" un "Dzimtenes Vēstneša" redakcijās. No 1918. gada dzīvoja Rīgā, strādāja par skolotāju un žurnālistu. 1923. gadā apprecējās ar Almu Natāliju Vilhelmīni Grundberg. 1925. gadā grāmata "Latvijas valsts nodibināšanās". Sarakstījis daudzu izcilu latviešu sabiedrisko darbinieku biogrāfijas sērijā "Ievērojami vīri dzīvē un darbā". Apbalvots ar 3. pakāpes Triju zvaigžņu ordeni 1926. gadā un 4. pakāpes 1933. gadā.
Pēc Latvijas okupācijas, 1941. gada 14. jūnijā tika arestēts un izsūtīts uz Sibīriju, kur soda nometnē Usoļlagā 1942. gada 4. jūnijā mira. 1994. gadā pie ēkas atklāja piemiņas plāksni.
Mg. hist. A. Radovics
Žurnālists, rakstnieks un literatūrvēsturnieks Līgotņu Jēkabs (īstajā vārdā Jēkabs Roze, 1874-1942). 1929. gadā uzcēla māju Kalēju ielā 10 (tag. Kalnciema iela 10) un no tā laika dzīvoja Rīgas Jūrmalā.
Dzimis 1874. gada 24. (12.) aprīlī Salgales pag. Dauknās saimnieka ģimenē. Mācījās Salgales pagastskolā un Jelgavas pilsētas skolā, strādāja par ierēdni Jelgavā, tad par žurnālistu. 1903. gadā dzejoļu krājums "Rozes un ērkšķi". 1905. gadā laikraksta "Spēks" redaktors, vēlāk strādāja "Dienas Lapas" un "Dzimtenes Vēstneša" redakcijās. No 1918. gada dzīvoja Rīgā, strādāja par skolotāju un žurnālistu. 1923. gadā apprecējās ar Almu Natāliju Vilhelmīni Grundberg. 1925. gadā grāmata "Latvijas valsts nodibināšanās". Sarakstījis daudzu izcilu latviešu sabiedrisko darbinieku biogrāfijas sērijā "Ievērojami vīri dzīvē un darbā". Apbalvots ar 3. pakāpes Triju zvaigžņu ordeni 1926. gadā un 4. pakāpes 1933. gadā.
Pēc Latvijas okupācijas, 1941. gada 14. jūnijā tika arestēts un izsūtīts uz Sibīriju, kur soda nometnē Usoļlagā 1942. gada 4. jūnijā mira. 1994. gadā pie ēkas atklāja piemiņas plāksni.
Mg. hist. A. Radovics