229 - Bij. Jāņa Zalcmaņa vasarnīca
Pamatdati
Statuss - Publicēts| Objekts | divstāvu (arī ar jumta stāvu) |
| Objekta tips | Dzīvojamās ēkas |
| Nosaukums | Bij. Jāņa Zalcmaņa vasarnīca |
| Atrašanās vieta | Mežotnes iela 7 |
| Īpašnieka veids | Privātpersona |
| Kadastrs |
Apraksts
Skaistās vasarnīcas Mežotnes ielā 7 un 9 brīvvalsts laikā piederēja latviešu rēderim, Latvijas kuģniecības sabiedrības direktoram Jānim Zalcmanim (1887-1971).
Latviešu rēderis, Latvijas kuģniecības sabiedrības "J. Zalcmanis, K. Jansons & J. Freimanis" līdzīpašnieks. Rīgas biržas Valdes dalībnieks un Latvijas kuģniecības savienības direktors. No 1928. gada Venecuēlas goda konsuls Latvijā. Latviešu Nacionālās Apvienības (LNA) Padomes dalībnieks (1931-1933). Rīgas tirgotāju biedrības valdes loceklis, vēlāk priekšsēdis (1936-1940), Rīgas Rotariešu kluba valdes loceklis (1939), Latvijas tirdzniecības rūpniecības kameras loceklis (1939-1940), Rīgas biržas valdes loceklis (1939-1940), Latviešu Akciju bankas direktors (1938).
Dzimis 1887. gada 18. novembrī Rīgā Jāņa Zalcmaņa un viņa sievas Margaretes piecu bērnu ģimenē. Mācījies praporščiku skolā. Pēc Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu beigām nodarbojās ar uzņēmējdarbību. Bija izdevniecības "Latvis" līdzīpašnieks (1927—1938), Paula Daneberga kuģniecības sabiedrības vadītājs (1928), vēlāk Latvijas kuģniecības sabiedrības „Zalcmanis, Jansons un Freimanis” līdzīpašnieks (1931-1940).
Kad pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā kuģniecību nacionalizēja, tai piederēja tvaikoņi "Apgara", "Tautmīla", "Ārija", "Gundega", "Valdona" un "Ciltvaira". 1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā Jānis Zalcmanis bija izsūtāmo sarakstā, bet spēja izbēgt no apcietināšanas. Deportāciju naktī viņš nebija mājās un aizveda tikai viņa sievu, savukārt meita nebija izsūtāmo sarakstā. Vācu okupācijas laikā viņš bija Latvijas saimniecības kameras vicedirektors un Satiksmes nozares vadītājs (1943). Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk uz ASV, kur miris 1971. gada 8. janvārī Ņujorkā.
Ziņas no preses un: https://timenote.info/lv/Janis-Zalcmanis-18.08.1887
Skaistās vasarnīcas Mežotnes ielā 7 un 9 brīvvalsts laikā piederēja latviešu rēderim, Latvijas kuģniecības sabiedrības direktoram Jānim Zalcmanim (1887-1971).
Latviešu rēderis, Latvijas kuģniecības sabiedrības "J. Zalcmanis, K. Jansons & J. Freimanis" līdzīpašnieks. Rīgas biržas Valdes dalībnieks un Latvijas kuģniecības savienības direktors. No 1928. gada Venecuēlas goda konsuls Latvijā. Latviešu Nacionālās Apvienības (LNA) Padomes dalībnieks (1931-1933). Rīgas tirgotāju biedrības valdes loceklis, vēlāk priekšsēdis (1936-1940), Rīgas Rotariešu kluba valdes loceklis (1939), Latvijas tirdzniecības rūpniecības kameras loceklis (1939-1940), Rīgas biržas valdes loceklis (1939-1940), Latviešu Akciju bankas direktors (1938).
Dzimis 1887. gada 18. novembrī Rīgā Jāņa Zalcmaņa un viņa sievas Margaretes piecu bērnu ģimenē. Mācījies praporščiku skolā. Pēc Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu beigām nodarbojās ar uzņēmējdarbību. Bija izdevniecības "Latvis" līdzīpašnieks (1927—1938), Paula Daneberga kuģniecības sabiedrības vadītājs (1928), vēlāk Latvijas kuģniecības sabiedrības „Zalcmanis, Jansons un Freimanis” līdzīpašnieks (1931-1940).
Kad pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā kuģniecību nacionalizēja, tai piederēja tvaikoņi "Apgara", "Tautmīla", "Ārija", "Gundega", "Valdona" un "Ciltvaira". 1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā Jānis Zalcmanis bija izsūtāmo sarakstā, bet spēja izbēgt no apcietināšanas. Deportāciju naktī viņš nebija mājās un aizveda tikai viņa sievu, savukārt meita nebija izsūtāmo sarakstā. Vācu okupācijas laikā viņš bija Latvijas saimniecības kameras vicedirektors un Satiksmes nozares vadītājs (1943). Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk uz ASV, kur miris 1971. gada 8. janvārī Ņujorkā.
Ziņas no preses un: https://timenote.info/lv/Janis-Zalcmanis-18.08.1887
Atsauces
Papildinājumi
