Jūrmalas kultūrvēstures krātuve apkopo nozīmīgāko ēku un vietu pārskatu, kā arī ar tiem saistīto cilvēku vizītkartes.
Autorizēties
Karte Mājas un vietas Cilvēki
Autorizēties

38 - Dubultu kūrmājas Bellevue ēka

Pamatdati

Statuss - Publicēts
Objekts administratīvas (pārvaldes) ēkas
Objekta tips Sabiedriskās ēkas
Nosaukums Dubultu kūrmājas Bellevue ēka
Atrašanās vieta Pils iela 1, Dubulti
Īpašnieka veids Pašvaldība
Kadastrs 13000101601-601
Dubultu kūrmājas Bellevue ēka
128
129
130
131
132
Pils iela 1, Dubulti

Apraksts



     Kad 1877. gadā pēc arhitektu Gustava Rūdolfa Vinklera un Johana Daniela Felsko projekta tika uzcelta jaunā Dubultu kūrmāja, ap to tika paplašināts koncertdārzs un tam apkārt novietoja 4 ēkas: Bellevue, Elysium, Eremitage un La Trappe, kurām bija jāpalīdz koncertu akustikai. Līdz mūsdienām saglabājusies tikai viena ēka – Bellevue, Parka ielā 1. 

Uz koncertdārzu no Dubultu dzelzceļa stacijas veda gara liepu aleja. Kūrmāja atradās ielas malā, bet estrāde - dārza dziļumā pie kāpām ar skatu uz kūrmāju. Dārzā bija ļoti daudz ziedu, zaļumu, ļoti skaisti stīgojoši augi ar violetiem ziediem un rožu grupējumi. Aculiecinieku atmiņās Dubultu kūrmāja un koncertdārzs palicis kā pasaka. Tur vienmēr notika ļoti skaisti koncerti, bet jo sevišķi skaisti bija sezonas noslēguma koncerti augusta beigās. Dārzs bija pārpildīts un vēl divreiz vairāk klausītāju pulcējās ārpusē. Toreiz uz koncertu bieži vien brauca ar ormaņiem, kuri dežūrēja pie stacijas. Braucēji bija ļoti labi ģērbti un dāmām bija pat briljanta rotas lietas. Pēc koncerta sākās uguņošana un pār Dubultiem lija raķešu lietus.[1]

Šī skaistā kūrmājas ēka 35 gadus bija vietējās un peldviesu sabiedriskās dzīves centrs. Jāatzīmē, ka ēkas celšanas laikā Dubulti bija aristokrātiskāko peldviesu uzturēšanās rajons un līdz ar to kūrmāja galvenā kārtā kalpoja viņu vajadzībām.

 

1933. gada 13. martā valde nolēma tūristu mītnes vajadzībām izremontēt vienu no kūrmājas sapostītajām ēkām, veicot darbus ar bezdarbnieku palīdzību.[2] Jau šajā gadā kūrmājas dārza ēkā „Bellevue”, tā saucamajās „ķeizara istabās”[3] atvēra tūristu mītni. Lai mītni apmēbelētu, 18. augustā pilsētas valde nolēma iegādāties no firmas J. Riekstiņš Rīgā 15 metāla gultas ar „stellējamiem tīkliem un 15 gultas ar vienkāršiem tīkliem” kopsummā par Ls. 924.-.[4] Kopumā divstāvu ēkā 16 ērtās un saulainās istabās novietoja 50 gultas tūristiem. Pēc jauniem apstiprinātiem tarifiem, tūristam par pirmo nakti bija jāmaksā Ls 0,80, bet par katru nākošo nakti Ls 0,50.[5] Noteikumi gan paredzēja, ka ilgāk par trim dienām mītnē nedrīkst uzturēties. Tad jāmaksā peldu nodoklis un jāpāriet dzīvot kādā istabiņā vai pansijā. Bet tūristi šos noteikumus prata apiet.[6]
     Padomju okupācijas laikā ēkā bija ierīkoti dzīvokļi un te dzīvoja skolotāju ģimenes. 21. gadsimtā ēkā darbojās pasaku nams Undīne, tad pēc kapitālremonta - Zaļās atmodas muzejs. Pašlaik te atrodas Jūrmalas kultūrtelpas un vides dizaina centrs.

[1] Elizabetes Knobles, dz. Priede (1882. g.) no Ceriņu ielas 42-12 stāstījums 1974. gadā Jūrmalas vēstures un mākslas muzeja darbiniecei E. Bremanei. (JrNM, Nr. 4343)

[2] LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 245. lieta

[3] 19. gs. vidū visā Eiropā kļuva populāras Itālijas balti krāsotās villas, turklāt tik lielā mērā, ka veidojās reģionālie būvvarianti. Tā bija laikmeta tendence, ko Berlīnē izdotais respektablais paraugkrājums „Architektonische Skizzenbuch” popularizēja no 1850. līdz 1888. gadam. Arī šīs ēkas autorību var piedēvēt arhitektam J. D. Felsko. Viņš projektējis arī līdzīgu ēku pats sev Rīgā, Elizabetes ielā 49. (D. Lāce. Pirmais Rīgas pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko (1813-1902). R., 2012, 242.-243. lpp.

[4] LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 245. lieta

[5] Pēdējā Brīdī, Nr. 110. 1933. gada 18. maijs

[6] Jaunais Zemgalietis, Nr. 170, 1933, 3. augusts

 

Teksts un foto: Mg. hist. Ainārs Radovics



     Kad 1877. gadā pēc arhitektu Gustava Rūdolfa Vinklera un Johana Daniela Felsko projekta tika uzcelta jaunā Dubultu kūrmāja, ap to tika paplašināts koncertdārzs un tam apkārt novietoja 4 ēkas: Bellevue, Elysium, Eremitage un La Trappe, kurām bija jāpalīdz koncertu akustikai. Līdz mūsdienām saglabājusies tikai viena ēka – Bellevue, Parka ielā 1. 

Uz koncertdārzu no Dubultu dzelzceļa stacijas veda gara liepu aleja. Kūrmāja atradās ielas malā, bet estrāde - dārza dziļumā pie kāpām ar skatu uz kūrmāju. Dārzā bija ļoti daudz ziedu, zaļumu, ļoti skaisti stīgojoši augi ar violetiem ziediem un rožu grupējumi. Aculiecinieku atmiņās Dubultu kūrmāja un koncertdārzs palicis kā pasaka. Tur vienmēr notika ļoti skaisti koncerti, bet jo sevišķi skaisti bija sezonas noslēguma koncerti augusta beigās. Dārzs bija pārpildīts un vēl divreiz vairāk klausītāju pulcējās ārpusē. Toreiz uz koncertu bieži vien brauca ar ormaņiem, kuri dežūrēja pie stacijas. Braucēji bija ļoti labi ģērbti un dāmām bija pat briljanta rotas lietas. Pēc koncerta sākās uguņošana un pār Dubultiem lija raķešu lietus.[1]

Šī skaistā kūrmājas ēka 35 gadus bija vietējās un peldviesu sabiedriskās dzīves centrs. Jāatzīmē, ka ēkas celšanas laikā Dubulti bija aristokrātiskāko peldviesu uzturēšanās rajons un līdz ar to kūrmāja galvenā kārtā kalpoja viņu vajadzībām.

 

1933. gada 13. martā valde nolēma tūristu mītnes vajadzībām izremontēt vienu no kūrmājas sapostītajām ēkām, veicot darbus ar bezdarbnieku palīdzību.[2] Jau šajā gadā kūrmājas dārza ēkā „Bellevue”, tā saucamajās „ķeizara istabās”[3] atvēra tūristu mītni. Lai mītni apmēbelētu, 18. augustā pilsētas valde nolēma iegādāties no firmas J. Riekstiņš Rīgā 15 metāla gultas ar „stellējamiem tīkliem un 15 gultas ar vienkāršiem tīkliem” kopsummā par Ls. 924.-.[4] Kopumā divstāvu ēkā 16 ērtās un saulainās istabās novietoja 50 gultas tūristiem. Pēc jauniem apstiprinātiem tarifiem, tūristam par pirmo nakti bija jāmaksā Ls 0,80, bet par katru nākošo nakti Ls 0,50.[5] Noteikumi gan paredzēja, ka ilgāk par trim dienām mītnē nedrīkst uzturēties. Tad jāmaksā peldu nodoklis un jāpāriet dzīvot kādā istabiņā vai pansijā. Bet tūristi šos noteikumus prata apiet.[6]
     Padomju okupācijas laikā ēkā bija ierīkoti dzīvokļi un te dzīvoja skolotāju ģimenes. 21. gadsimtā ēkā darbojās pasaku nams Undīne, tad pēc kapitālremonta - Zaļās atmodas muzejs. Pašlaik te atrodas Jūrmalas kultūrtelpas un vides dizaina centrs.

[1] Elizabetes Knobles, dz. Priede (1882. g.) no Ceriņu ielas 42-12 stāstījums 1974. gadā Jūrmalas vēstures un mākslas muzeja darbiniecei E. Bremanei. (JrNM, Nr. 4343)

[2] LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 245. lieta

[3] 19. gs. vidū visā Eiropā kļuva populāras Itālijas balti krāsotās villas, turklāt tik lielā mērā, ka veidojās reģionālie būvvarianti. Tā bija laikmeta tendence, ko Berlīnē izdotais respektablais paraugkrājums „Architektonische Skizzenbuch” popularizēja no 1850. līdz 1888. gadam. Arī šīs ēkas autorību var piedēvēt arhitektam J. D. Felsko. Viņš projektējis arī līdzīgu ēku pats sev Rīgā, Elizabetes ielā 49. (D. Lāce. Pirmais Rīgas pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko (1813-1902). R., 2012, 242.-243. lpp.

[4] LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 245. lieta

[5] Pēdējā Brīdī, Nr. 110. 1933. gada 18. maijs

[6] Jaunais Zemgalietis, Nr. 170, 1933, 3. augusts

 

Teksts un foto: Mg. hist. Ainārs Radovics

Atsauces

Papildinājumi

Dubultu kūrmājas Bellevue ēka
128
129
130
131
132
Pils iela 1, Dubulti

Pielikumi

Dubultu kūrmājas Bellevue ēka

Ienākt

Šis ir jāaizpilda
Šis ir jāaizpilda
Aizmirsu paroli

Atiestatīt paroli

Šis ir jāaizpilda