38 - Dubultu kūrmājas Bellevue ēka
Pamatdati
Statuss - PublicētsObjekts | administratīvas (pārvaldes) ēkas |
Objekta tips | Sabiedriskās ēkas |
Nosaukums | Dubultu kūrmājas Bellevue ēka |
Atrašanās vieta | Pils iela 1, Dubulti |
Īpašnieka veids | Pašvaldība |
Kadastrs | 13000101601-601 |
Apraksts
Kad 1877. gadā pēc arhitektu Gustava Rūdolfa Vinklera un Johana Daniela Felsko projekta tika uzcelta jaunā Dubultu kūrmāja, ap to tika paplašināts koncertdārzs un tam apkārt novietoja 4 ēkas: Bellevue, Elysium, Eremitage un La Trappe, kurām bija jāpalīdz koncertu akustikai. Līdz mūsdienām saglabājusies tikai viena ēka – Bellevue, Parka ielā 1.
Uz koncertdārzu no Dubultu dzelzceļa stacijas veda gara liepu aleja. Kūrmāja atradās ielas malā, bet estrāde - dārza dziļumā pie kāpām ar skatu uz kūrmāju. Dārzā bija ļoti daudz ziedu, zaļumu, ļoti skaisti stīgojoši augi ar violetiem ziediem un rožu grupējumi. Aculiecinieku atmiņās Dubultu kūrmāja un koncertdārzs palicis kā pasaka. Tur vienmēr notika ļoti skaisti koncerti, bet jo sevišķi skaisti bija sezonas noslēguma koncerti augusta beigās. Dārzs bija pārpildīts un vēl divreiz vairāk klausītāju pulcējās ārpusē. Toreiz uz koncertu bieži vien brauca ar ormaņiem, kuri dežūrēja pie stacijas. Braucēji bija ļoti labi ģērbti un dāmām bija pat briljanta rotas lietas. Pēc koncerta sākās uguņošana un pār Dubultiem lija raķešu lietus.[1]
Šī skaistā kūrmājas ēka 35 gadus bija vietējās un peldviesu sabiedriskās dzīves centrs. Jāatzīmē, ka ēkas celšanas laikā Dubulti bija aristokrātiskāko peldviesu uzturēšanās rajons un līdz ar to kūrmāja galvenā kārtā kalpoja viņu vajadzībām.
[1] Elizabetes Knobles, dz. Priede (1882. g.) no Ceriņu ielas 42-12 stāstījums 1974. gadā Jūrmalas vēstures un mākslas muzeja darbiniecei E. Bremanei. (JrNM, Nr. 4343)
[2] LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 245. lieta
[3] 19. gs. vidū visā Eiropā kļuva populāras Itālijas balti krāsotās villas, turklāt tik lielā mērā, ka veidojās reģionālie būvvarianti. Tā bija laikmeta tendence, ko Berlīnē izdotais respektablais paraugkrājums „Architektonische Skizzenbuch” popularizēja no 1850. līdz 1888. gadam. Arī šīs ēkas autorību var piedēvēt arhitektam J. D. Felsko. Viņš projektējis arī līdzīgu ēku pats sev Rīgā, Elizabetes ielā 49. (D. Lāce. Pirmais Rīgas pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko (1813-1902). R., 2012, 242.-243. lpp.
[4] LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 245. lieta
[5] Pēdējā Brīdī, Nr. 110. 1933. gada 18. maijs
[6] Jaunais Zemgalietis, Nr. 170, 1933, 3. augusts
Teksts un foto: Mg. hist. Ainārs Radovics
Kad 1877. gadā pēc arhitektu Gustava Rūdolfa Vinklera un Johana Daniela Felsko projekta tika uzcelta jaunā Dubultu kūrmāja, ap to tika paplašināts koncertdārzs un tam apkārt novietoja 4 ēkas: Bellevue, Elysium, Eremitage un La Trappe, kurām bija jāpalīdz koncertu akustikai. Līdz mūsdienām saglabājusies tikai viena ēka – Bellevue, Parka ielā 1.
Uz koncertdārzu no Dubultu dzelzceļa stacijas veda gara liepu aleja. Kūrmāja atradās ielas malā, bet estrāde - dārza dziļumā pie kāpām ar skatu uz kūrmāju. Dārzā bija ļoti daudz ziedu, zaļumu, ļoti skaisti stīgojoši augi ar violetiem ziediem un rožu grupējumi. Aculiecinieku atmiņās Dubultu kūrmāja un koncertdārzs palicis kā pasaka. Tur vienmēr notika ļoti skaisti koncerti, bet jo sevišķi skaisti bija sezonas noslēguma koncerti augusta beigās. Dārzs bija pārpildīts un vēl divreiz vairāk klausītāju pulcējās ārpusē. Toreiz uz koncertu bieži vien brauca ar ormaņiem, kuri dežūrēja pie stacijas. Braucēji bija ļoti labi ģērbti un dāmām bija pat briljanta rotas lietas. Pēc koncerta sākās uguņošana un pār Dubultiem lija raķešu lietus.[1]
Šī skaistā kūrmājas ēka 35 gadus bija vietējās un peldviesu sabiedriskās dzīves centrs. Jāatzīmē, ka ēkas celšanas laikā Dubulti bija aristokrātiskāko peldviesu uzturēšanās rajons un līdz ar to kūrmāja galvenā kārtā kalpoja viņu vajadzībām.
[1] Elizabetes Knobles, dz. Priede (1882. g.) no Ceriņu ielas 42-12 stāstījums 1974. gadā Jūrmalas vēstures un mākslas muzeja darbiniecei E. Bremanei. (JrNM, Nr. 4343)
[2] LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 245. lieta
[3] 19. gs. vidū visā Eiropā kļuva populāras Itālijas balti krāsotās villas, turklāt tik lielā mērā, ka veidojās reģionālie būvvarianti. Tā bija laikmeta tendence, ko Berlīnē izdotais respektablais paraugkrājums „Architektonische Skizzenbuch” popularizēja no 1850. līdz 1888. gadam. Arī šīs ēkas autorību var piedēvēt arhitektam J. D. Felsko. Viņš projektējis arī līdzīgu ēku pats sev Rīgā, Elizabetes ielā 49. (D. Lāce. Pirmais Rīgas pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko (1813-1902). R., 2012, 242.-243. lpp.
[4] LVVA 2997. fonds, 2. apraksts, 245. lieta
[5] Pēdējā Brīdī, Nr. 110. 1933. gada 18. maijs
[6] Jaunais Zemgalietis, Nr. 170, 1933, 3. augusts
Teksts un foto: Mg. hist. Ainārs Radovics