52 - Bijušā viesnīca "Eiropa"

    1877. gada 15. februārī zemes gabalu Karlsbādes ielā (kopš 1935. gada – Dubultu prosp.) no Vec-Dubultu komūnas nopirka Rīgas uzņēmējs Ludvigs Halbsgūts (Ludwig Halbsgut) līdz ar komūnai piederošā meža domājamo daļu. 1905. gada Heinrihs Kārļa d. Possel (Possels; Posel) (dzīv. Baznīcas ielā 17) šo nekustamo īpašumu par 2300 rubļiem pārdeva Rīgas tirgotājam1 Kārlim Bernhardam Ernestam Bernharda d. Zeberiņam (dzīv. Rīgā, Jaunā ielā 14). 1909. gada 23. augustā 2. šķiras traktieri un malkas šķūni Karlsbādes ielā 3 (tagad Dubultu prospekts 7) par 4000 rubļiem no Ernesta Seberiņa nopirka Juris Radovics, kur ierīkoja viesnīcu "Eiropa".

     Viesnīcas augšstāvā bija astoņas istabas, bet pirmajā stāvā restorāns jeb ēdamzāle un biljarda zāle. Restorānā atradās franču mūzikas skapis, kurš darbojās ar robotiem metāla diskiem. Ar laiku peļņa izsīka un 1931. gada 23. janvārī Juris Radovics viesnīcu ar gruntsgabalu pārdeva Aleksandram Rullim [1]

[1] LVVA glabājas Aleksandra Ruļļa pase: dzimis 1886. gada 4. decembrī Rīgā, 1927. gada 14. decembrī salaulāts ar Martu Rekšāns, dēls Gunārs Teodors Rullis, dz. 1927. gada 12. oktobrī. 1931. gada 30. septembrī adoptēja Veru Izoldi Rekšāns, dz. 1922. gada 11. februārī. Pierakstīts Rīgā, Krāsotāju ielā 6, dz. 10 (1920. gada 18. septembrī), Krāsotāju ielā 10, dz. 9 (1921. gada 31. decembrī), Melnsila ielā 19, dz. 1 (1927. gada 3. jūnijā), Brīvības ielā 127, dz. 2 (1926. gada
10. janvārī).
Arhīvā glabājas arī A. Ruļļa sievas Martas Emīlijas Rekšānes pase: dzimusi 1884. gada 27. janvārī (v. st.) Rīgā, pierakstīta Rīgā, Pēterpils ielā 4/6, dz. 2, Kalpaka ielā 8, dz. 3.

     Preses ziņas:

Dzērājs — dauzoņa

Dubultos, Mellužu prosp. 66 dzīvojošais Ernests Krastiņš, būdams galīgi piedzērušā stāvoklī, Dubultos, „Eiropas” viesnīcā un uz ielas sāka trokšņot un visādi ālēties. Dauzoņu policija nogādāja iecirkņa telpās dzēruma izgulēšanai, kur pēdejais, visu nakti dauzīdamies — trakodams, izdauzīja aresta telpām visus logus. Dauzoņam par šādu ālēšanos draud attiecīgs sods un materiāli izdevumi.

Jūrmala, Nr. 42. 1929. gada 19. oktobris

Gandrīz izdemolējis viesnīcu

„Eiropas" viesnīcā, Dubultos, Mellužu ielā 3, kāds Kristaps Zvirbulis, no Valtermuižas, Valtermuižas ielas 16-18, dzērumā sācis trokšņot, ālēties un draudēt apkārtējos nogalināt. Sviežot alus pudeli, ievainojis rokā kādu no viesnīcas apmeklētājiem. Tad sācis demolēt viesnīcas bufetes iekārtu, sadauzot pudeles ar dzērieniem, traukus un radio ierīci. Pēc viesnīcas īpašnieces Marijas Rullis norādījumiem, Z. nodarījis zaudējumus pāri par 250 ls.

Latvijas Kareivis, Nr. 55. 1931. gada 10. marts

Pēteris Tiltiņš no Dubultiem, Mellužu ielas 13, dzēris Dubultu viesnīcā „Eiropa”. Maksājot rēķinu, iedevis savu naudas maku ar naudu restorāna īpašniecei Martai Rullis, lai pēdējā izņemtu viņai pienākošos naudas summu. T. vēlāk atradis, ka viņam no maka izzuduši 170 lati. Zādzībā T. apvaino restorāna īpašnieci.

Pēdējā Brīdī, Nr. 98. 1934. gada 5. maijs

Čeku viltotāju prāva Rīgas apgabaltiesā

Bij. akc. sab. „Maļcevs” likvidācijas komisijas darbinieks 42 g. v. Ansis Gross ar savu sievu apmetušies Dubultu „Eiropas" viesnīcā, kur sākuši uzdzīvot. Pietrūka naudas; Gross viltojis likvidācijas komisijas noguldījumu čekus un ar tiem izkrāpis no Latvijas bankas naudu. Uzdzīve viesnīcā turpinājusies 4 mēnešus — no pag. gada februāra līdz jūnijam un šinī laikā uz viltotiem čekiem izkrāpti 28.100 Ls.

Pēc naudas gājuši — pats Gross, viņa 20 g. v. dēls Leonīds un viesnīcas īpašniece Marta Rullis. Pēdējo reiz ieradusies bankā Marta Rullis ar 15.000 ls viltotu čeku, bet „Maļceva” rēķinā vairs atradies tikai 9000 ls. Bankas ierēdnis zvanījis likvidācijas komisijas priekšsēdētājam J. Bensonam, ka esot izrakstīts lielāks čeks, nekā naudas, bet Bensons atbildējis, ka viņš neesot izrakstījis neviena čeka. Marta Rullis apcietināta bankā, bet Gross aizturēts uz ielas, kur viņš gaidījis Rulli, — 6000 ls atdabūti atpakaļ.

Šo lietu iztiesāja Rīgas apgabaltiesa vakar. Apsūdzēti — Ansis Gross, Leonīds Gross un Marta Rullis. Viņus aizstāvēja zv. adv. Ulinskis, Dāle un H. Rūsis.

Tiesā Gross saka, ka Marta Rullis zinājusi par viltotiem čekiem, bet dēls nē. Turpretim Rullis noliedza Grossa paskaidrojumus, bet dēls Leonīds saka, ka par blēdībām viņš bijis informēts.

Izsaukti 10 liecinieki. Prāva ilga 8 stundas. Par izkrāpto naudu Gross viesnīcā dzirdījis visus viesnīcas apmeklētājus. Ansi Grosu notiesāja uz 3 gadiem pārmācības nama, Martu Rulli — uz 1 g. 6 mēnešiem, bet Leonīdu Grossu — uz 8 mēnešiem cietumā.

Rīts, Nr. 39. 1935. gada 8. februāris

Tiesa

Dāma notiesāta par zādzību. Kāds kungs no Rīgas aizbraucis uz Jūrmalu uzdzīvot. Ar draugu iegriezies kādā Dubultu restorānā, kur bijusi ļoti „laipna” apkalpošana. Ķelneriene vēl neko, bet pati restorāna īpašniece — Marta Rullis — tikai runājusi par uzdzīvošanu kabinetā. Klāts galds kabinetā. Visi ēduši un dzēruši, bet kungs maksājis. Kad visi bijuši krietnā dūšā, tad Marta kungu uzaicinājusi uz „vienu vārdu” citā kabinetā. Nepagājis ilgs laiks, kad kungs iznācis no kabineta bāls kā krīts un sācis vaimanāt, ka viņam iztukšots maks — 180 ls pagalam gan... Kungs par zādzību ziņojis prefektūras iecirknim. Kad ieradies kārtībnieks, kundze jau saldi gulējusi savā istabā. Viņa bijusi izbrīnījusies, ka laupot viņas labo slavu. Marta nodota Jūrmalas miertiesai. Varbūt viņai būtu veicies labāk, ja ķelneriene nestāstītu šādas lietas: Pēc atklātas zādzības restorāna īpašniece centusies pierunāt apkalpotāju, lai policijai paskaidrojot, ka viņa, Marta, ar kungu neesot bijusi atsevišķā kabinetā, bet viņa paša draugs esot gramstījies pa kabatām. Par šādu liecību labi samaksāšot. Jaunava tiesā uztraukusies un sāk stostīties. Marta iesaucas: — Are, ka viņa nevar pateikt ne vārda! — nupat sāks melot. Bet es par sevi varu pateikt, ka mana sirds ir tīra kā dzintars ... Martu soda ar 6 mēnešiem cietuma. S.

Latvijas Kareivis Nr. 190. 1937. gada 25. augusts