159 - Bij. Radovica mājas
Pamatdati
Statuss - Publicēts| Objekts | vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) |
| Objekta tips | Dzīvojamās ēkas |
| Nosaukums | Bij. Radovica mājas |
| Atrašanās vieta | Baznīcas iela 30 |
| Īpašnieka veids | Privātpersona |
| Kadastrs |
Apraksts
Māja Baznīcas ielā 30 kādreiz piederēja kuģa kapteinim – tieši pretī kuģīša piestātnei. Kuģis kursēja starp Rīgu un Dubultiem, un tieši pretī mājai Lielupes krastā bija kuģīša piestātne. Laikrakstā "Лифляндские губернские ведомости = Livländische Gouvernements Zeitung" (30.08.1874.) rakstīts: 1874. gadā Rīgas Zemes tiesa izsludināja izsoli kapteiņa Georga fon Rīdermillera (Georg von Riedermüller) personīgajām mantām, ko veidoja seni mājsaimniecības piederumi un mēbeles. Iespējams, māja bija saglabājusies pat no 19. gs. vidus, par ko liecināja izmūrēts pavards virtuvē, sešrūšu logi un klasicisma posmam raksturīgas durvis. Arī plānojums atbilda šim laikam: vidū liela istaba, kurai vienā galā garena gala istaba, bet otrā pusē tāda paša izmēra garenas formas virtuve ar ieeju. Koka planku māja bija celta bez pamatiem – noklāta viena kārta ķieģeļu, un uz tiem tūliņ likts mājas vainags.
Senajos plānos šis gruntsgabals fiksēts kā Poseļa īpašums (1844., 1850. g.), bet šo māju Rūdolfs Poselis 1866. gada 15. aprīlī nopirka par 54 rubļiem un 50 kapeikām no kuģa kapteiņa Georga fon Rīdermillera. Pārējās mājas uz gruntsgabala bija cēlis Poselis (tagad visas nojauktas).
1906. gada 28. martā šo 428,54 kvadrātpēdu lielo nekustamo īpašumu ar 6 mājām par 4500 rubļiem nopirka Juris Radovics (1865-1945). Saskaņā ar tā laika likumdošanu tiesības uz VecDubultu kopīpašuma daļu varēja nostiprināt tikai pēc 10 gadiem. Tikmēr Rūdolfs Poselis 1909. gadā jau bija miris, un viņu pārstāvēja dēls Henrihs Poselis, ar kuru 1913. gada 15. martā Rīgas apgabaltiesā tika noformēts zemes piederības akts. Līdz ar īpašuma nopirkšanu vectēvs kļuva par VecDubultu komūnas locekli.
Vēlāk Juris Radovics piebūvēja lielu verandu un mājas aizmugurē – piebūvi ar divām istabām. Arī bēniņu stāvā bija izbūvētas divas istabas un virtuve.
Tā kā uz gruntsgabala Slokas ielā 30 atradās sešas mājas, J. Radovicam ieņēmumus deva 12 dzīvokļu izīrēšana. Te nepārtraukti mainījās īrnieki, par ko liecina saglabājusies mājas grāmata. Nevis vienkārša un plāna, bet bieza, ar reģistru pēc alfabēta burtiem. Arī Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabājas cita mājas grāmata, kurā ir 120 lapas ar alfabēta rādītāju uz 26 lapām. Tajā reģistrēti gan visi ģimenes locekļi, radinieki, gan daudz strādnieku no Latgales un Kurzemes vācu pagastiem. Izīrējamajos dzīvokļos elektrības nebija – 1937. gadā visā pilsētā tikai 53% dzīvokļu bija elektrība. Pagalmā viņam bija arī trīs šķūņi un stallis. Šķūnī glabājās daudz krāmu, dzelži, zirgu sakas un vajadzīgas lietas ēku remontam, un bija arī veļas rullis. 1937. gada 13. maijā pilsētas valde konstatēja, ka J. Radovica saimniecības ēka (5,2 x 3,4 x 2,6 m) ir nojaukta.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 9. novembrī visas ēkas tika nacionalizētas. Radovicu ģimene apdzīvoja pusi no bijušās saimnieka mājas. Daļa no pirmskara īrniekiem turpināja namā dzīvot vēl arī padomju laikos: Marija, Jēkaba m., Bodniece (6. dzīvoklī), Elizabete Joničenoks, dz. Tumulis, no Lielvārdes pag. ar meitu Līnu (pierakstījās 1942. gada 19. novembrī).
Visas ēkas komunisti nojauca 1987. gadā, jo līdzās cēla četrstāvu mājas. Bez vajadzības tika nozāģēti arī visi skaistie koki un krūmi. Protams, visiem lika pārcelties uz Kauguriem, jo vietējiem iedzīvotājiem jaunajās daudzdzīvokļu mājās dzīvokļi nepienācās.
Plašāk: A. Radovics. Dubultu vēsture. Jūrmalā, 2019, 260.-272. lpp.
Mg. hist. A. Radovics
Māja Baznīcas ielā 30 kādreiz piederēja kuģa kapteinim – tieši pretī kuģīša piestātnei. Kuģis kursēja starp Rīgu un Dubultiem, un tieši pretī mājai Lielupes krastā bija kuģīša piestātne. Laikrakstā "Лифляндские губернские ведомости = Livländische Gouvernements Zeitung" (30.08.1874.) rakstīts: 1874. gadā Rīgas Zemes tiesa izsludināja izsoli kapteiņa Georga fon Rīdermillera (Georg von Riedermüller) personīgajām mantām, ko veidoja seni mājsaimniecības piederumi un mēbeles. Iespējams, māja bija saglabājusies pat no 19. gs. vidus, par ko liecināja izmūrēts pavards virtuvē, sešrūšu logi un klasicisma posmam raksturīgas durvis. Arī plānojums atbilda šim laikam: vidū liela istaba, kurai vienā galā garena gala istaba, bet otrā pusē tāda paša izmēra garenas formas virtuve ar ieeju. Koka planku māja bija celta bez pamatiem – noklāta viena kārta ķieģeļu, un uz tiem tūliņ likts mājas vainags.
Senajos plānos šis gruntsgabals fiksēts kā Poseļa īpašums (1844., 1850. g.), bet šo māju Rūdolfs Poselis 1866. gada 15. aprīlī nopirka par 54 rubļiem un 50 kapeikām no kuģa kapteiņa Georga fon Rīdermillera. Pārējās mājas uz gruntsgabala bija cēlis Poselis (tagad visas nojauktas).
1906. gada 28. martā šo 428,54 kvadrātpēdu lielo nekustamo īpašumu ar 6 mājām par 4500 rubļiem nopirka Juris Radovics (1865-1945). Saskaņā ar tā laika likumdošanu tiesības uz VecDubultu kopīpašuma daļu varēja nostiprināt tikai pēc 10 gadiem. Tikmēr Rūdolfs Poselis 1909. gadā jau bija miris, un viņu pārstāvēja dēls Henrihs Poselis, ar kuru 1913. gada 15. martā Rīgas apgabaltiesā tika noformēts zemes piederības akts. Līdz ar īpašuma nopirkšanu vectēvs kļuva par VecDubultu komūnas locekli.
Vēlāk Juris Radovics piebūvēja lielu verandu un mājas aizmugurē – piebūvi ar divām istabām. Arī bēniņu stāvā bija izbūvētas divas istabas un virtuve.
Tā kā uz gruntsgabala Slokas ielā 30 atradās sešas mājas, J. Radovicam ieņēmumus deva 12 dzīvokļu izīrēšana. Te nepārtraukti mainījās īrnieki, par ko liecina saglabājusies mājas grāmata. Nevis vienkārša un plāna, bet bieza, ar reģistru pēc alfabēta burtiem. Arī Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabājas cita mājas grāmata, kurā ir 120 lapas ar alfabēta rādītāju uz 26 lapām. Tajā reģistrēti gan visi ģimenes locekļi, radinieki, gan daudz strādnieku no Latgales un Kurzemes vācu pagastiem. Izīrējamajos dzīvokļos elektrības nebija – 1937. gadā visā pilsētā tikai 53% dzīvokļu bija elektrība. Pagalmā viņam bija arī trīs šķūņi un stallis. Šķūnī glabājās daudz krāmu, dzelži, zirgu sakas un vajadzīgas lietas ēku remontam, un bija arī veļas rullis. 1937. gada 13. maijā pilsētas valde konstatēja, ka J. Radovica saimniecības ēka (5,2 x 3,4 x 2,6 m) ir nojaukta.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 9. novembrī visas ēkas tika nacionalizētas. Radovicu ģimene apdzīvoja pusi no bijušās saimnieka mājas. Daļa no pirmskara īrniekiem turpināja namā dzīvot vēl arī padomju laikos: Marija, Jēkaba m., Bodniece (6. dzīvoklī), Elizabete Joničenoks, dz. Tumulis, no Lielvārdes pag. ar meitu Līnu (pierakstījās 1942. gada 19. novembrī).
Visas ēkas komunisti nojauca 1987. gadā, jo līdzās cēla četrstāvu mājas. Bez vajadzības tika nozāģēti arī visi skaistie koki un krūmi. Protams, visiem lika pārcelties uz Kauguriem, jo vietējiem iedzīvotājiem jaunajās daudzdzīvokļu mājās dzīvokļi nepienācās.
Plašāk: A. Radovics. Dubultu vēsture. Jūrmalā, 2019, 260.-272. lpp.
Mg. hist. A. Radovics
Atsauces
Papildinājumi
