69 - Dubultu krogs

Dubultu krogs senatnē bija ciema kodols. Tā kā tas atradās sena ceļa malā, šeit gadsimtiem ilgi apmetās ceļotāji un tā tuvumā dzīvoja zvejnieki. Tomēr kroga nozīme bija daudz plašāka un tas pildīja ne tikai ceļinieku apmešanās funkciju. Līdz pirmā lūgšanu nama uzcelšanai krogs iedzīvotājiem bija vienīgā sabiedriskā pulcēšanās vieta. Te varēja ne tikai atpūsties, iedzert, padziedāt un padejot, te tika paziņoti valdības lēmumi, slēgti darījumi un noturētas sapulces. Tomēr vēsturiskā ēka, kas atradās uz Blaumaņa un Baznīcas ielas stūra nav saglabājusies. Līdz mūsdienām nonākusi pēc 1868. gada celta ēka, kuru 1898. gadā pārbūvēja par policijas iecirkni. (Tagad Dubultu prospekts 1.)

Pirmais Dubultu kroga pieminējums: „1533. gadā ordeņa mestrs Pletenbergs atdeva lēņos Lambertam Starka zemes gabalu (Haken) otrā pusē Lielupei, kur mājo zemnieks Dubelt, kas tur var zvejot un kā līdz šim turēt brīvu krogu, pēc lēņu tiesībām uz mūžīgiem laikiem.”

Ielūkojoties Bulduru muižas XVII un XVIII gs. inventarizācijas dokumentos, vienmēr ir pieminēts Dubultu krogs: 1698. gadā kā „Dubbult Krüg”, 1742. gadā kā „Dubber Krüg”, 1746. gadā kā „Dubben Krug”, 1749. gadā kā „Duppels Krug” un „Duppel Krug”.

Slokas baznīcas grāmatās minēts, ka ap 1700. gadu mirušie ciema iedzīvotāji glabāti Dubultu kroga tuvumā.

Kad 1783. gadā Slokas apgabalu no Kurzemes un Zemgales hercogistes pievienoja pie Krievijas, Dubultu krogs (Dubbel Krug) skaitījās par nelielu Bulduru muižas starpgabalu, kura viena puse robežojās ar Lielupi, bet no pārējām trim pusēm to apņēma Kauguru ciema zemes, ko pārzināja pārvaldnieks Lapmežā.

Dubultu krogs pieminēts Napoleona karu laikā - 1812. gada 19. septembrī prūšu leitnants fon Hartvihs rakstīja: „ 19. septembrī bataljons maršēja uz Sloku, kur palika 2 nodaļas, bet 2 devās tālāk uz Kaugurciemu.(---) No Kauguriem cītīgi sūtīja patruļas uz Dubultu un Valtera krogiem.” Acīmredzot karaspēku vadība izmantoja krogu telpas ne tikai kā topogrāfisku punktu, bet arī kā virsnieku apmešanās un komandu centrus, ap kuriem bija koncentrētas karaspēka vienības.

Kopš Dubulti kļuva pazīstami kā kūrorts, jau 1824. gadā krogs bija Rīgas diližansu galapunkts un tie brauca turp sestdienās un atpakaļ pirmdienās. 1833. gadā uz kroga zemesgabala bija krogs ar 3 viesu un 1 kroga istabu, ledus pagrabs, klēts un stallis. Virtuve atradās stedelē un bija bez skursteņa.  Kroga darbība vēl vairāk uzplauka, kad 1844. gadā atklāja tvaikoņa satiksmi starp Rīgu un Dubultiem. 1844. gada kartē tas iezīmēts kā gara tipiska būve un nosaukts par „Neuer Krug”, acīmredzot tas ticis uzcelts no jauna. 1860. gados krogā bija četras lielas istabas, ledus pagrabs un stadula zirgiem.

Tomēr lielajā ugunsgrēkā 1868. gada 28. maijā, kad nodega 24 mājas un ap 35 tirgus bodes, uguns aprija arī veco krogu. Atkal tika uzcelts jauns krogs, uz kartēm tas redzams jau kā mazāka būve.

1892. gada adresu grāmatā kā Dubultu kroga turētājs (vai pat īpašnieks) minēts krodzinieks Kaspar Ertak. Tas ir manas vecmāmiņas Vilhelmīnes tēvs – dzimis 1842. gadā Džūkstes „Kočās”, miris 1898. gadā.

Kroga priekšpusē bija tirgus. 1899. gadā jūrmalas policijmeistars barons Alfrēds Mirbahs lika pārcelt krogus priekšā esošo Dubultu tirgu ar neglītajām būdām uz nomali pie dzelzceļa pārbrauktuves.

Sākot ar 1881. gadu Krievijā darbojās dažādas valdības un lietpratēju komisijas, kam bija uzdots ierobežot alkohola lietošanu. Galvenais priekšlikums – stipri samazināt dzērienu pārdotavu skaitu. Iespējams, arī Dubultu krogs tāpēc beidza savu eksistenci, jo 1900. gadā valstij ieviešot degvīna monopolu, slēdza daudzus krogus. Piemēram, Vidzemes guberņas valde Vidzemē slēdza 81% krogu. 1898. gadā uz Vidzemes gubernatora priekšlikuma Iekšlietu ministrija deva atļauju Vec-Dubultu kroga vietā būvēt  policijas valdes ēku.

1920. gada 25. septembrī pilsētas dome pieņēma Iekšlietu ministrijas priekšlikumu par bijušā Dubultu krogus ēku un zemes nodošanu pilsētas rīcībā. 1921. gada 5. februārī dome atļāva ņemt 7000 rubļu lielu kredītu krogus ēkas pārbūvei, lai „ieriktētu” tajā policijas valdes un miertiesas kameras telpas, policijas priekšnieka, iecirkņa uzrauga un 3 kārtībnieku dzīvokļus. 5. aprīlī valde nolēma pārdot liellaivu un pagrabu, pagrabu un šķūnīti, kuri atradās bij. krogus pagalmā. Šo liellaivu pilsēta ieguva no ceļu un būvju valdes. Acīmredzot krodzinieka blakus nodarbošanās bija jūras zveja, ko Vidzemes jūrmalas krogos konstatējis vēsturnieks, etnogrāfs Uģis Niedre. 7. jūnijā valde nolēma pārdot no bij. kroga katlus un sabojātu būdu. 18. jūnijā valde atvēlēja plankas no kroga būves Dubultu kuģu piestātnes remontam. 1927. gada 3. septembra sēdē pilsēta ierosināja  pie Dubultu vecā kroga pagraba mūra sienām ierīkot nespējnieku patversmes vajadzībām veļas mazgātuvi un malkas noliktavu, nojaucot veco, bojāto malkas šķūni.

Teksts: Mg. hist. A. Radovics