Jūrmalas kultūrvēstures krātuve apkopo nozīmīgāko ēku un vietu pārskatu, kā arī ar tiem saistīto cilvēku vizītkartes.

72 - Kuģu būvētāja un rēderejas īpašnieka Jēkaba Putniņa māja

Objekts divstāvu (arī ar jumta stāvu)
Objekta tips Dzīvojamās ēkas
Nosaukums Kuģu būvētāja un rēderejas īpašnieka Jēkaba Putniņa māja
Atrašanās vieta Majori, Rīgas iela 4
Īpašnieka veids Privātpersona
Kadastrs 13000096603-603

Apraksts



     Grāmatā „Latvijas jūrniecības vēsture: 1850 – 1950” (R., 1998) viņam ir šķirklis (autors A.Miklāvs): Putniņš Jēkabs (1842-1908.15.11 Dubultos) - kuģu būvmeistars, kuģu īpašnieks. Ar kuģu būvēšanu sācis nodarboties ap 1885. gadu. Pirmais un vislielākais viņa būvētais kuģis bija kuģn. s-bas Austra trīsmastu barkentīna “Latawa”, kas nolaista ūdenī 1888. gadā. 1891. gadā uzbūvējis trīsmastu barkentīnu “Gubernator Sinowjew” un 1893. gadā - trīsmastu gafelšoneni “Baltija”. Bijis abu šo kuģu, arī burinieka “Puika” īpašnieks.

 

     Arī P. Belte grāmatā „Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni. Rīgas Jūrmalā, 1935, 220. lpp. raksta: „Vasarnīcu būvēm vajadzīgos koka materiālus pa Lielupi no „ugunsdzirnavām” Daugavas lejas galā piegādāja Dubultos un Majoros atsevišķi tirgotāji. Starp tiem lielāka vēriena uzņēmējs bija Jēkabs Putniņš, kas arī izdevīgākās vietās prata iegūt gruntsgabalus, būvēja, pirka un sūtīja pa jūrām kuģus. Ap 1880. g. tas uzbūvēja Lielupes krastā pie Majoriem trīsmastnieku „Latava”, pēc tam Baltajās lejās pie Dubultiem kuģi „Gubernator Zinovjev”.

 

     Dubultu iedzīvotājs Kaspars Irbe (1906-1996) savā dienasgrāmatā 1988. gada 12. janvārī rakstīja:Šodien “Cīņā” raksts par Latvijas burinieku laikmetu – daudz bojā gājušie kuģi utt. Minēts arī, ka 1903. gada pirmajos mēnešos liela traģēdija piemeklēja Majoru rēderi Jēkabu Putniņu. Aizgāja bojā visi trīs viņa tāljūras buru kuģi. Mans tēvs par to lietu stāstīja, ka sabiedrība – ļaudis Putniņam atklāti pārmetuši, ka viņš izdarījis neģēlību, jo viņš ļoti augstu apdrošinājis vecus-mazvērtīgus kuģus un licis tos ngremdēt, lai dabūtu lielo apdrošināšanas naudu. Viņš apvainots arī par to, ka aizgājuši bojā kuģa apkalpes locekļi. Viņš atteicis, ka tur jau igauņi vien esot bijuši. Viņu apvainoja arī ar to, ka viņš licis dedzināt savas mazvērtīgās, augsti apdrošinātās vasarnīcas. Kādā rudens naktī tās nodegušas. Viņš bija visā zemē pazīstams kā liels blēdis un tika izsmiets arī Alunāna populārajā zobgaļu kalendārā. Tur bija arī minēts, ka Putniņa dvēsele iegājusi Dubultu baznīcas torņa pulkstenī, jo tas nepareizi rādīja un sita stundas. Pulksteni Putniņš baznīcai bija dāvinājis. Citreiz bija pantiņš, ka viņa kapa uzraksts ir šāds:

 

Viņš mācītājam deva sievu un dievnamam pulksteni

Viņš rauga pielabināt Dievu, lai grēki tiktu piedoti.

     Putniņa meitu bagātības dēļ apprecēja jaunais, izskatīgais Dubultu draudzes mācītājs Opss. Viņš dzīvoja mums kaimiņos bagātnieka Dombrovska dāvinātajā mājā. Viņi visi bija manu vecāku laikabiedri. Vecāki daudz par viņiem zināja – stāstīja. Dombrovskis esot uzcēlis arī tagadējo Dubultu baznīcu. Putniņš bijis ārkārtēji skops. Mirstot vēl gulējis uz cukura kulīti un cukuru sievai ar vienīgo meitu katru dienu izsniedzis tikai noteiktā daudzumā. Viņam piederējis arī tirgus (vai nomājis peļņas nolūkā?) Vai tas bija Majoru? Tas varēja būt personīgs zemes gabals. Kad tirdzinieki redzējuši nākam Putniņu, tad seguši ciet labāko preci, jo viņš pie katra ar nagiem našķējies, lai visus apstaigājot, būtu par velti labi saaēdies.

     Ēka Rīgas ielā 4 piesaista ne tikai ar skaistu torni. Sēta un fasāde uz austrumu pusi rotāta ar interesantu mozaīku, kas gatavota no krāsainiem stikla gabaliņiem. Pagalma upes pusē ir samūrētas fantāzijas figūras - nāras, pūķi un konstrukcijas. To autors Olģerts Miķelsons reizēm tiek dēvēts par latviešu Antonio Gaudi.

     Jūrmalas Pilsētas muzeja galvenā fondu glabātāja I. Helviga 2001. gadā sarunā ar T. Golubevu pierakstīja viņas uzzinātās seno iedzīvotāju atmiņas. Nama Rīgas ielā 4 pirmajā stāvā atradies bārs un skatuve (1-2 logs no Majoru stacijas puses), bet otrajā stāvā gaišs gaitenis, kurā uz abām pusēm bijušas viesnīcas istabas. Šajā "Upes viesnīcā" bijusi arī meitu māja. (JPM25634)

Īss kuģu apraksts:

     "Baltija", būvēts 1893. g. Dubultos, kapteiņi J. Krūmiņš (mira ceļā Gothenburgā), M. Urdziņš un Martinsons. 1899. g. naktī noskalots 21 g. v. jūrnieks Jāzeps Fanins. 1903. g. 7. aprīlī kuģis nogrima pie Bornholmas, visus 7 vīrus izglāba.                                                                                          "Gubernator Sinowjew", būvēts 1891. g. Majoros, kapteiņi U. Mihelsons, J. Miķelsons, K. Vinks (mira 1897. g. sākumā Atlantijā, peldot uz Pētergurgu), Ziemelis, Verners. Kuģis pazuda bez vēsts 1903. g. 16. novembrī ceļā no Hamburgas uz Dahia.                                                                 "Latawa", būvēts 1886. g. Majoros, izmaksā 36 744 rbļ. 89 kap., kapteiņi B. Ozoliņš un E. Krautmanis. Kuģis sevi atpelnīja 5 gados. Smagi cieta ugunsgrēkā  1899. g. 9. janvārī Bahia - to līdz klājam nogremdēja. Strandējis, vraks 1899. g. 22. jūlijā Apalachicola orkāna laikā, ieņemot kravu. Līdz ar "Latawu" gāja bojā vēl 8 burinieki.                                                                                        Izmantots: J. Hartmanis "Latvijas piekrastē būvētie burinieki 1859-1929" Ogre, 1989.                 "Puika", būvēts 1883. g. Majoros, būvmeistars E. L. Gampers.

1898. gada 5. jūnija tautas skaitīšanā izlasāmas šādas ziņas:

Majoros, Rīgas ielā 38 (tagad Rīgas iela 2) dzīvoja

Jēkabs Putniņš, Miķeļa d., 54 g. v., luterānis, mācījies Dubultu (draudzes?) skolā,

Anna Putniņa, Jēkaba m., 41 g. v.,  luterāne, mācījusies Dubultu (draudzes?) skolā,   

Valdemārs Putniņš, Jēkaba d., 21 g. v., luterānis, mācās ģimnāzijā, visi pierakstīti Slokā,

Doroteja Putniņa, Miķeļa m., 43 g. v., luterāne, mācījusies Dubultu (draudzes?) skolā, pierakstīta Kauguros, visi dzimuši šeit,

Ansis Meišs, Anša d., 21 g. v., dzimis un pierakstīts Degolē, Tukuma apr., luterānis, (kučieris?),

Margarita Valdmane, Valdemāra m., 23 g. v., dzimusi Kurzemē, (kalpone?).

(LVVA, 2706. f., 35. apraksts, 1089. lapa)

Sastādīja: Mg. hist. Ainārs Radovics

 

Atsauces

Papildinājumi