96 - Fridriha Šaara mājas vieta
Pamatdati
Statuss - PublicētsObjekts | vienstāvu (arī ar drempeli vai mezonīnu) |
Objekta tips | Dzīvojamās ēkas |
Nosaukums | Fridriha Šaara mājas vieta |
Atrašanās vieta | Jomas iela 17a, Majori |
Īpašnieka veids | Pašvaldība |
Kadastrs |
Apraksts
Latvijas Valsts Vēstures arhīvā glabājas Fridriha Šaara mantinieku koka mājas piebūves projekts. Arhitekts B. Bīlenšteins, 1909. gada 29. aprīlis. Tagad šajā vietā ūdensvada sūkņu stacija.
Arhitekts Bernhards Bīlenšteins (1877,Dobelē-1959,Heilbornā, Vācijā). Viņa tēvs – pazīstamais Baltijas vācu mācītājs Augusts Bīlenšteins (1826–1907), Krievijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis un Kēnigsbergas Universitātes goda doktors – bija ievērojams latviešu valodas, etnogrāfijas un vēsturiskās ģeogrāfijas pētnieks. B. Bīlenšteins 1904. gadā beidza RPI, vienu gadu papildinājis izglītību Šarlotenburgas Tehniskajā augstskolā Vācijā un 1905. gadā uzsāka arhitekta privātpraksi. Pēc viņa projektiem Rīgā uzcelts vairāk nekā 30 daudzstāvu dzīvojamo un sabiedrisko ēku. Dažās agrākajās pēc viņa projektiem celtajās ēkās (piemēram, Tērbatas ielā 6/8, 1908) atspoguļojas latviešu nacionālā romantisma izteiksme, bet lielākā daļa viņa darbu ir racionālistiski lietišķas stateniskā jūgendstila celtnes. Sarakstījis grāmatu “Bet mājas palika”, 1998.
Latvijas Valsts Vēstures arhīvā glabājas Fridriha Šaara mantinieku koka mājas piebūves projekts. Arhitekts B. Bīlenšteins, 1909. gada 29. aprīlis. Tagad šajā vietā ūdensvada sūkņu stacija.
Arhitekts Bernhards Bīlenšteins (1877,Dobelē-1959,Heilbornā, Vācijā). Viņa tēvs – pazīstamais Baltijas vācu mācītājs Augusts Bīlenšteins (1826–1907), Krievijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis un Kēnigsbergas Universitātes goda doktors – bija ievērojams latviešu valodas, etnogrāfijas un vēsturiskās ģeogrāfijas pētnieks. B. Bīlenšteins 1904. gadā beidza RPI, vienu gadu papildinājis izglītību Šarlotenburgas Tehniskajā augstskolā Vācijā un 1905. gadā uzsāka arhitekta privātpraksi. Pēc viņa projektiem Rīgā uzcelts vairāk nekā 30 daudzstāvu dzīvojamo un sabiedrisko ēku. Dažās agrākajās pēc viņa projektiem celtajās ēkās (piemēram, Tērbatas ielā 6/8, 1908) atspoguļojas latviešu nacionālā romantisma izteiksme, bet lielākā daļa viņa darbu ir racionālistiski lietišķas stateniskā jūgendstila celtnes. Sarakstījis grāmatu “Bet mājas palika”, 1998.