30 - Pauls Stradiņš 1896-1958
Pamatdati
Statuss - PublicētsVārds Uzvārds | Pauls Stradiņš |
Dzīves dati | 1896-1958 |
Apraksts
Pauls Stradiņš
Ķirurgs, onkologs, medicīnas vēsturnieks, medicīnas doktors un profesors, dzimis 1896. gada 17. janvārī Viesītē. Mācījās pagastskolā, Jēkabpils tirdzniecības skolā, Šmithena un Bērziņa ģimnāzijā, beidza ar zelta medaļu Rīgas Aleksandra ģimnāziju, 1914.-1919. gadā studēja Petrogradas Kara medicīnas akadēmijā, tad turpat 4 gadus papildinājās profesora Sergeja Fjodorova klīnikā. 1923. gadā aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju, salaulājās ar kolēģi ārsti Ņinu Mališevu un atgriezās Latvijā. 1924. gadā kļuva par docētāju Latvijas universitātes Medicīnas fakultātē. 1925. gadā kā pirmais Rokfellera fonda stipendiāts no Latvijas tika komandēts uz ASV. 1927. gadā aizstāvēja otro medicīnas doktora disertāciju, ko apbalvoja ar Latvijas Kultūras fonda prēmiju. Bija arī Rīgas 2. slimnīcas direktors (1931-1941). Pēckara gados bija Zinātņu akadēmijas Bioloģijas un eksperimentālās medicīnas institūta (1946-1951) vadītājs, Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūta Onkoloģijas sektora vadītājs (no 1951). 1957. gadā viņa redakcijā sāka iznākt rakstu krājums „Из истории медицины”. Mira 1958. gada 14. augustā, atdusas Rīgas 1. Meža kapos. Viņa vārdā nosaukta Republikas klīniskā slimnīca, Rīgas Stradiņa universitāte, Medicīnas vēstures muzejs, Rīgas 2. medicīnas skola, arī ielas Jūrmalā un Ventspilī.
Pauls Stradiņš
Ķirurgs, onkologs, medicīnas vēsturnieks, medicīnas doktors un profesors, dzimis 1896. gada 17. janvārī Viesītē. Mācījās pagastskolā, Jēkabpils tirdzniecības skolā, Šmithena un Bērziņa ģimnāzijā, beidza ar zelta medaļu Rīgas Aleksandra ģimnāziju, 1914.-1919. gadā studēja Petrogradas Kara medicīnas akadēmijā, tad turpat 4 gadus papildinājās profesora Sergeja Fjodorova klīnikā. 1923. gadā aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju, salaulājās ar kolēģi ārsti Ņinu Mališevu un atgriezās Latvijā. 1924. gadā kļuva par docētāju Latvijas universitātes Medicīnas fakultātē. 1925. gadā kā pirmais Rokfellera fonda stipendiāts no Latvijas tika komandēts uz ASV. 1927. gadā aizstāvēja otro medicīnas doktora disertāciju, ko apbalvoja ar Latvijas Kultūras fonda prēmiju. Bija arī Rīgas 2. slimnīcas direktors (1931-1941). Pēckara gados bija Zinātņu akadēmijas Bioloģijas un eksperimentālās medicīnas institūta (1946-1951) vadītājs, Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūta Onkoloģijas sektora vadītājs (no 1951). 1957. gadā viņa redakcijā sāka iznākt rakstu krājums „Из истории медицины”. Mira 1958. gada 14. augustā, atdusas Rīgas 1. Meža kapos. Viņa vārdā nosaukta Republikas klīniskā slimnīca, Rīgas Stradiņa universitāte, Medicīnas vēstures muzejs, Rīgas 2. medicīnas skola, arī ielas Jūrmalā un Ventspilī.