36 - Bebru Juris 1859–1951
Pamatdati
Statuss - Publicēts| Vārds Uzvārds | Bebru Juris |
| Dzīves dati | 1859–1951 |
Apraksts
Juris Bebris, arī Bebru Juris, (1859–1951) – skolotājs, publicists un rakstnieks, sabiedriskais darbinieks, kordiriģents. Bijis laikraksta "Kurzemes Vārds" un žurnāla "Jaunatnes Domas" redaktors (1919), Liepājas Latviešu biedrības priekšnieks (1919-1920). Nozīmīgākais devums literatūrā – divas bērnības atmiņu grāmatas par bērnu skološanu 19. gadsimta 60. gados un mācībām Baltijas Skolotāju seminārā. Rakstījis periodikā par pedagoģijas, valodniecības, dārzkopības un citiem jautājumiem. Sarakstījis pirmo dziedāšanas mācības metodiku latviešu valodā, piedalījies pirmās dziedāšanas programmas izstrādāšanā latviešu skolām. Rakstījis par bērnu audzināšanu laikrakstos "Liepājas Atbalss", "Latvija", "Kurzemes Vārds", "Latvietis", "Latvijas Vēstnesis", žurnālos "Austrums", "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" un citur. Strādājis par Rīgas apriņķa tautskolu inspektoru (1920-1926), dzīvojis un strādājis Rīgā (1926-1933), vēlāk Asaros Rīgas Jūrmalā, rakstījis atmiņu grāmatas. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa IV. šķiru (1926) un Tēvzemes balvu (1939). Miris 1951. gada 2. februārī Asaros, Jūrmalā. Atdusas Asaru kapos, kur 1994. gadā uzstādīta piemiņas plāksne.
Juris Bebris, arī Bebru Juris, (1859–1951) – skolotājs, publicists un rakstnieks, sabiedriskais darbinieks, kordiriģents. Bijis laikraksta "Kurzemes Vārds" un žurnāla "Jaunatnes Domas" redaktors (1919), Liepājas Latviešu biedrības priekšnieks (1919-1920). Nozīmīgākais devums literatūrā – divas bērnības atmiņu grāmatas par bērnu skološanu 19. gadsimta 60. gados un mācībām Baltijas Skolotāju seminārā. Rakstījis periodikā par pedagoģijas, valodniecības, dārzkopības un citiem jautājumiem. Sarakstījis pirmo dziedāšanas mācības metodiku latviešu valodā, piedalījies pirmās dziedāšanas programmas izstrādāšanā latviešu skolām. Rakstījis par bērnu audzināšanu laikrakstos "Liepājas Atbalss", "Latvija", "Kurzemes Vārds", "Latvietis", "Latvijas Vēstnesis", žurnālos "Austrums", "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" un citur. Strādājis par Rīgas apriņķa tautskolu inspektoru (1920-1926), dzīvojis un strādājis Rīgā (1926-1933), vēlāk Asaros Rīgas Jūrmalā, rakstījis atmiņu grāmatas. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa IV. šķiru (1926) un Tēvzemes balvu (1939). Miris 1951. gada 2. februārī Asaros, Jūrmalā. Atdusas Asaru kapos, kur 1994. gadā uzstādīta piemiņas plāksne.
Atsauces
Papildinājumi
