31 - Bijusī Dubultu pirts

Lielupes krastā, Klints ielā 1 atrodas stalta ķieģeļu ēka – Dubultu pirts. Celta laikaposmā starp 1909. un 1914. gadu. Pirms Pirmā pasaules kara pirts (toreiz Slokas ielā 19) piederēja Ūdra kungam. Kaspars Irbe dienasgrāmatā 1988. gada 5. novembrī rakstīja: ”Atceros laikus pirms 1. pasaules kara, kad atsevišķā numurā mazgājāmies kopā – tēvs, māte un es maziņš. Ilggadīgā pirtniece Terēze ienesa pasūtīto augļūdeni-limonādi. Numurā bija arī lāva un vecāki pērās. Atceros arī, ka kopā ar māti mazgājāmies kopējā sieviešu nodaļā. Māte runājās vāciski ar sirmu dāmu utt.”

1924. gadā pirts īpašniece Elīze Ūdere to par 10 000 latiem pārdeva Kārlim Eniņam. Pirkums tika noformēta kā kopīpašums un otra daļa piederēja Jānim Rudzītim. Rudzītis jaunībā bija izmācījies arodu un strādāja par elekromehāniķi uz kuģa. 1923. gadā Ņujorkā, Manhetenā viņš apprecējās ar Annu Šteinbergu. Uz kuģa nopelnīto naudu viņš pārsūtīja uz Rīgu māsas vīram Kārlim Eniņam, jo bija ieplānojis pirkt īpašumu.[1]

1924. gada 6. oktobrī pilsētas valde pirti atkal atļāva atvērt Kārlim Jāņa d. Eniņam.[2] Tā paša gada 24. septembrī Eniņš pilsētai lūdza gādāt par Slokas ielas pārbraucamas vietas ierīkošanu pār dzelzceļu. Dome nosūtīja Dzelzceļa Virsvaldei lūgumu atļaut ierīkot 10 pēdas platu pārbraukšanas vietu.[3] 1932. gadā pilsētas valde caurskatīja un apsprieda Dubultu iedzīvotāju kolektīvo lūgumu, pabalstīt materiālā ziņā Dubultu pirts īpašnieku pirts darbības atjaunošanai. Tika nolemts ievākt ziņas no pirts īpašnieka K. Eniņa. 7. martā valde lūgumu noraidīja, jo pie niecīga apmeklētāju skaita pirts kurināšana ir saistīta ar prāvām izmaksām (apm. Ls. 50 nedēļā).[4]

Pirtī bija pērtuve, vannas istabas, sieviešu un vīriešu pirts nodaļas. Pats Jānis Rudzītis tikai 1926. gadā sāka patstāvīgi dzīvot Latvijā. Otrajā stāvā bija divi dzīvokļi katra īpašnieka ģimenei. Citas kāpnes otrajā stāvā veda uz vannas istabām publikai. Diemžēl starp abiem līdzīpašniekiem radās domstarpības, kas noveda pat pie tiesas darbiem. J. Rudzītis pirtī strādāja gan par kurinātāju, gan mehāniķi. Darbs bija smags un nācās strādāt gan dienu, gan nakti.[5]

1939. gada 23. oktobrī vienīgās pilsētas privātās pirts līdzīpašnieki J. Rudzītis un K. Eniņš piedāvāja pirts ekspluatāciju uzņemties pilsētas pašvaldībai. Valdes loceklis V. Mellenbergs kopā ar pirts inženieri R. Borku-Putniņu pārbaudīja un atzina, ka ēka būvēta speciāli pirts vajadzībām, bet katls nav piemērots abām nodaļām – vīriešu un sieviešu. Piekrita pārņemt pirti līdz 1940. gada 31. maijam, kurinot reizi 2 nedēļās, nosakot laiku katram dzimumam.[6]

Kara laikā pirtī mazgājās gan vācu, gan krievu karavīri. Otrā pasaules kara laikā vāciešiem atkāpjoties, starp sliedēm virs Jaundubultu novadgrāvja cementa caurules vācu karavīri ieraka koka kasti, kurā bija ievietots dinamīts lai uzspridzinātu dzelzceļu.[7] Jānis Rudzītis sprāgstvielas atvienoja, jo baidījās, ka sprādzienā var iet bojā pirts ēka.[8]

1948. gadā Dubultu pirti nacionalizēja. Tā nonāca pilsētas pirts, veļas mazgātuves un frizētavas tresta valdījumā. Ar Komunālās ministrijas rīkojumu J. Rudzītis tika iecelts par pirts direktoru. 1949. gadā viņš pārtapa par pirtnieku, izvairoties no represijām. Tomēr viņam ar ģimeni tika palūgts atstāt pirts ēku un pārcelties uz Jaundubultiem – vasaras māju bez ērtībām.[9]

Un atkal Kaspara Irbes atmiņas: „Kapos atnāca arī Rudzīšu Gordija – bijušā pirts īpašnieka meita. Vai viņa dzimusi ASV? Tur R. sapelnīja naudu kā fabrikas strādnieks un atgriezās pēc 1. pasaules kara. ASV valūtai bija augsts kurss. Viņš nopirka pirti un krievi, meklēdami mīnas, atklāja 1944. gadā viņa iemūrēto dārgmetālu utt. krājumu, kuru atņēma. (7.5.88.)

 Ejot ārā, mani apstādināja iereibusī Elita. Aizdedzināja sev papirosu un stāstīja, ka Dubultu pirts tiks slēgta, jo sāks darboties jaunuzceltā pirts Bulduros. Lai gan Dubultu pirts stipri nolaista, žēl no tās šķirties, jo tajā esmu mazgājies kopā ar vecākiem kopš agras bērnības." (5.11.88.)

Dubultu pirts tika slēgta un stāvēja pamesta līdz kapitālremontam 1989. gadā. Tagad te iekārtota  A/s „Latvijas gāze” Jūrmalas iecirkņa pārvalde.