6 - Pumpuru vidusskola

Par Pumpuru skolas sākumu jāuzskata 1903. gadā Jaundubultos, Aleksandra prospektā 3 (tagad Poruka prospekts 89) atvērto pirmmācības skolu ar nosaukumu: “Дубельнское правительственное начальное училище”. Skola šinīs telpās atradās līdz 1911. gadam un tajā strādāja 3 skolotāji ar 5 nodaļām. Pirmais skolas pārzinis bijis Jānis Bebris, tad P. Nāburgs. 1911. gadā pēc Nāburga nāves viņa vietu izpildīja J. Mālīts. Tai pašā gadā skola pārcēlās uz jaunceltām telpām 13. šķērsielā (tagad Kronvalda ielā 8) pie Mellužu 1 (tagad Pumpuru) stacijas, kur tagad atrodas Pumpuru vidusskola. Pie skolas atvēra arī bērnu dārzu, kuru vadīja Šurpes kundze. Skolā strādāja 4 skolotāji. Ar 1912./ 13. mācību gadu par skolas pārzini apstiprināja F. Jansonu. 1914. gadā skolas ēka nodega un 1915. gadā skolu evakuēja uz Maskavu.

1914. gada vasarā skolas ēka nodega. Pirmajam pasaules karam sākoties skolas pārzini F. Jansonu iesauca aktīvā karadienestā. Par viņa vietas izpildītāju iecēla R Baltiņu. Skolas telpas iekārtoja privātā ēkā Jaundubultos, Jaunā prospektā 12 (tagad Strēlnieku prospekts 78). Ar 1915. -16. mācību gadu skolas inventāru evakuēja uz Maskavas apvidu. Mācības skolā nenotika. 1916. gada 1. oktobrī mācības atjaunoja, pie kam skola zem vecā nosaukuma pārvietojās uz Asariem, kur bijušajās Valdības Asaru pirmmācības skolas telpās (Matildes ielā 2) uzsāka darbu Rīgas jūrmalas komandētā skolas pārziņa vietas izpildītāja A. Zinģa vadībā. Strādāja 5 nodaļas. Kā skolotāja darbojās E. Zalstere. Tajās pašās telpās atvēra «Severo pomošč» pirmmācības skolu bēgļu bērniem, kurai pārzinis arī skaitījās A Ziņģis, bet kā skolotājs darbojās L. Neiburgs un A. Vītiņš. Pirmajā skolā skaitījās ap 90, otrā ap 200 bērniem. 

Vācu okupācijas karaspēkam ienākot 1917. gada augusta beigās mācības gadu nevarēja uzsākt. Līdz ar to Valdības Dubultu pirmmācības skola beidza pastāvēt. Vācu okupācijas vara tajās pašās telpās atvēra skolu zem cita nosaukuma ar vācu mācības valodu un citiem skolotājiem. 

Kad 1919. gada janvārī Rīgas jūrmalu ieņēma lieliniek, tie atvēra skolu Mellužos, Peldu ielā 4/6, kur kā pārzine strādāja E. Heimane (dz. Zalstere) un kā skolotāji: Ziņģis Banka un Gailis. Šajās telpās Mellužu pamatskola darbojās līdz 1933./34. mācību gadam. 

Pēc lielinieku varas likvidācijas, rudenī, kad bija jāsāk skolas darbi, Rīgas Jūrmalā nodibinājās skolas vecāko padome. Tā Mellužu pamatskolai pieņēma par skolotājiem J Amolu, T. Skuju, M. Skuju, A Bergfeldi un par skolas pārzini iecēla A. Ziņģi. Mācības uzsāka 1919. gada 6. oktobrī, bet bermontiešu uzbrukuma dēļ tās jau 9 oktobrī pārtrauca. Darbus atjaunoja 25. novembrī J. Amols bija pārgājis uz Majoru pamatskolu un kā viņa vietas izpildītāju pieņēma A. Grēviņu. 1920 gadā arī  A. Bergfelde pārgāja uz Majoru pamatskolu. 1920./21. mācību gadā aizgāja M. Skuja un A. Grēviņa. Viņu vietā pieņēma M. Zalcmani, E. Pinkuli un O. Veilandi un atvēra 5. klasi. Ar 1921./22 mācību gadu atvēra atsevišķu pirmskolas klasi. Aizgāja M. Zalcmane un pieņēma skolotājas M. Sīli un E. Leki. 

1922./23. g. kā pasniedzēja vēl darbojas Z. Prince. 1923./24. mācību gadā skolotāja M. Sīle aizgāja uz Rīgu, viņas vietā pieņēma M. Graudiņu. 1924./ 25 gadā atvēra VI. klasi, skolu pārveidojot par pilnu sešklasīgu pamatskolu. Pieņēma skolotājus A. Vīgantu un A. Rutki. O. Veilande aizgāja un tās vietā skolu valde atsūtīja praktikanti E. Biju. Šajā mācību gadā skolu beidza pirmais izlaidums - 27 audzēkņi. 1925./26. mācību gadā par skolotāju pieņēma K. Zuti un A. Ramiņu. M. Graudiņa aizgāja uz Rīgu. 1927./28. mācību gadā skolotājs A. Rutkis aizgāja, viņa vietā atsūtīja rezerves skolotāju P. Kļaviņu. Bez tam kā skolotāji darbojušies Fr. Goldbergs, J. Apsīts, V. Šiliņa, O. Zute, N. Pinkule, A. Bija un M. Millere. 

1928./29. mācību gadā par pastāvīgu skolotāju ievēlēja P. Kļaviņu. Ar šo mācības gadu skolā iekārtoja ēdināšanu. 

1929./30. mācību gadā uz Rīgu aizgāja skolotājs J. Apsītis. Kādu laiku skolā strādāja arī Al. Bija. 1930. gada 26. decembrī no skolas padomes locekļu vidus uz mūžu šķīrās P. Āmis kundze. 

1931./32. mācību gadā P. Kļaviņš pārgāja uz Rīgu. Skolu valde viņa vietā atkomandēja skolotāju O. Zuti. Ar 1932. gada 1. aprīli par skolas priekšnieka vietas pagaidu izpildītāju skolu valde iecēla K. Zuti. 

1932./33. mācību gadā skolā sāka strādāt Valentīne Tropiņš (vēlāk Possele). 1932. gada 17. augustā pensijā aizgāja A. Ziņģis. Ar 1932. gada 19. oktobri skola pārcēlās uz citām pagaidu telpām — Skolotāju ielā 1, jo higiēniskie apstākļi vecajā īres ēkā bija kļuvuši pilnīgi neiespējami. Tomēr arī šīs pagaidu telpas bija samērā šauras. Šajā mācību gadā skolas audzēkņi stipri cieta no slimībām (difterijas un influences). Mira trīs audzēkņi : H Strauss, M. Lēmane, B. Zalstere. Lai apkarotu difteriju, Rīgas Jūrmalas pilsētas ārsts Aleksandrs Kreislers izmantodams atvaļinājumu, aizbrauca uz Parīzes Pastēra institūtu pie sava drauga un studiju biedra pētīt aktīvo imunizāciju pret difteriju un citām lipīgām slimībām.

Ar 1932. gada 8. oktobri iezīmējās skolu dzīvē svarīgs notikums — pilsētas valde organizēja izsoli jaunas skolas ēkas celšanai. 1932. gada 11. oktobrī būvuzņēmējs A. Kažoks ar Ls 94 970.— uzvarēja izsludinātajā celšanas konkursā un uzsāka darbu. 29. oktobrī notika svinīgs pamatakmeņa iemūrēšanas akts, kurā piedalījās izglītības ministrs A. Ķeniņš, skolu departamenta direktors K. Ozoliņš, tautskolu inspektors A. Breikšs, Rīgas prefekts Grīnvalds, Dubultu draudzes mācītājs Mārtiņš Eihe u. d. c. prominentas personas. Ēkas projektu izstrādāja arhitekts Indriķis Blankeburgs un to cēla viņa uzraudzībā. 1933. gada 1. janvārī tā jau bija zem jumta.

1932. gada 19. decembrī par skolas priekšnieku pilsētas valde ievēlēja K. Zuti. 1933. gada maija pēdējās dienās skola izvāca savu inventāru no pagaidu telpām un daļu novietoja jaunās skolas ēkas bēniņos, daļu Jūrmalas Kultūras biedrības telpās. Vasarā skola iegādājās klavieres. 

Ar 1933./34. mācību gada sākumu darbu skolā uzteica pagaidu darbvedim O. Zutim un V. Posselei, jo ar skolu valdes lēmumu pilsētas 5. pamatskolu likvidēja un 3. pamatskolos personālā ieskaitīja M. Veidi un M. Girgensoni. Ar ziedojumiem skolas inventāram savāca Ls 826.— naudā, kā arī vērtīgās mantās (piem. A. Kažoka ziedotais skatuves priekškars).

15. augustā jaunajā ēkā jau varēja ievākties un skola pārņēma arī 5. pamatskolas inventāru. 1. septembrī pilsētas galva Aleksandrs Jansons ēku nodeva skolai pagaidu lietošanā un ar 1934./35. mācību gadu skola sāka darbu jaunā ēkā. 30. oktobrī notika svinīga ēkas iesvētīšana, koncerts un goda mielasts. Stipri pieauga skolēnu skaits un pirmo reizi savā pastāvēšanas laikā skola pieredzēja parallēlklases, jo audzēkņu skaits jau pārsniedza 260.

Kārlis Zutis par skolas pārzini strādāja līdz 1936. gadam, tad vienu gadu pārziņa uzdevumu veica A. Vīgants, bet no 1937. līdz 1944. gadam atkal K. Zutis.

Trīsdesmitajos gados skola pieredzēja vairākas vēsturiskas vizītes: 1935. gada 6. februārī to apmeklēja viesis no Polijas – Viļņas apgabala pamatskolu daļas vadītājs Cistkovskis, 1935. gada 29. augustā – Ministru Prezidenta biedrs Marģers Skujenieks, 1936. gada 10. oktobrī Valsts prezidenta K. Ulmaņa uzticības persona pulkvežleitnants R. Bebris, vedot prezidenta novēlējumu pie skolas pastāvošajai 9. Jūras skautu vienībai.

Otrā pasaules kara laikā 1944.-46. gadā skolu pārdēvēja par Rīgas Jūrmalas 3. nepilno vidusskolu, to vadīja T. Skuja.

No 1946. līdz 1950. gadam tā skaitījās Rīgas pilsētas 74. pamatskola. No 1946. līdz 1948. gadam to vadīja skolas pārzinis T. Skuja, 1948.-50. gadā – skolas pārzine A. Ramiņa. 1950.-53. gadā skolas direktors bija Jānis Strautiņš, 1953.-54. – Ērika Vizina-Petrone, 1954.-57. – Ērika Štengele, līdz no 1957. gada – Miķelis Arājs. Viņu vadībā skolā strādāja izcili pedagogi: ķīmijas pasniedzēja Tatjana Priedniece, latviešu valodas – Dzidra Rinkule-Zemzare, Osvalds Pauliņš un Dāvids Bušs, bioloģijas pasniedzēja Dzidra Līvena-Indrāne, angļu valodas Vilma Vaļiniece, matemātikas Kārlis Siliņš, Eduards Urpens, Alvīne Rēce, Olga Miltiņa, fiziskās audzināšanas – Jēkabs Ķemers un Teodors Vilemsons, dziedāšanas – Jānis Holsts un Olga Grāvelsīna-Koha. Katru gadu kāds absolvēja skolu ar zelta medaļu. 1958. gadā skolu absolvēja Guntis Ulmanis, vēlākais Valsts prezidents.

Kad 1959. gadā Jūrmala atkal ieguva pilsētas statusu, kopš 1960. gada skola saucās Jūrmalas 4. vidusskola. Skolu vadīja M. Arājs, V. Brūvelis un A. Garance. Skolas Aktu zāle tika pārveidota sporta vajadzībām, skolēni regulāri guva panākumus mācību olimpiādēs un sportā – volejbolā un basketbolā. Pumpuros mācījušās izcilās mākslas vingrotājas Edīte Vitmane un Līga Kalniņa. Sešdesmito gadu beigās skolā mācījās tik daudz skolēnu, ka mācības  nācās organizēt divās maiņās. Tika uzsākta jauna korpusa projektēšana. 1969. gadā M. Arājs no skolas aizgāja.

1970. gadā par direktori sāka strādāt Mirdza Straume, pārliecināta komuniste. 1970. gadā sākās skolas piebūves celtniecība, un kad 1972./73. mācību gadā tā bija gatava, skola atkal varēja strādāt vienā maiņā. Tika aizbērts skolas dīķis, tā vietā ierīkojot sporta laukumu. Skolai piebūvēja arī sporta zāli ar balkonu un plašu ēdnīcu. Ar 1973./74. mācību gadu Pumpuros sāka mācīties skolēni no slēgtās Jūrmalas 2. astoņgadīgās skolas Asaros. 1974. gadā skolas komanda izcīnīja 1. vietu TV konkursā „Vai tu mīli jūru?“. Šajos gados tapa ansamblis „Menuets“. Skolu apmeklēja Jūrmalas sadraudzības pilsētas Pori delegācija no Somijas. Tomēr kāds okupācijas slepeno dienestu īstenots varas akts šo gadu audzēkņiem un pedagogiem palika neizdzēšamā atmiņā. Mācību stundas laikā tika arestēts visu iemīļotais darbmācības skolotājs Pekuss. It kā par sadarbību ar vācu okupācijas varu kara laikā…

1884. gadā autoritatīvā un skolēnu bieži vien izsmietā direktore M. Straume tika nomainīta ar jaunu direktori – Terēziju Mackari. Atmodas laikā skolā dibināja vienu no lielākajām pilsētā Tautas frontes atbalsta grupām, sāka darboties jauna demokrātiska institūcija Skolas padome, notika skolas konferences. Skolas kolektīvs 1989. gada janvārī par direktoru ievēlēja absolventu Edvīnu Vilku. Sākās lielas pārmaiņas: ieviesa 10 ballu vērtēšanas sistēmu, atteicās no militārās apmācības, atcēla skolēnu formas tērpus, atļāva brīvo stundu apmeklējumo, likvidēja kabinetu sistēmu, ieviesa Sestdienas skolu.

1990. gada 18. novembrī Dubultu luterāņu baznīcā tika iesvētīts absolventu dāvāts skolas karogs, kura metu izstrādāja skolotājs Andris Kušķis. 1991. gadā skola ieguva Pumpuru vidusskolas nosaukumu. No 1992. gada skolu sāka vadīt Irēna Kausiniece, kas strādāja kā skolotāja jau kopš 1970. gada. 1993. gada oktobrī notika skolas 60 gadadienai veltīts absolventu salidojums. Izveidoja skolas muzeju. 1998. gadā skolas komanda uzvarēja TV konkursā „Erudīts“.

2001. gadā uzsāka jaunā skolas korpusa renovācijas darbus. Tika iesvētīts jauns karogs, atbilstoši jaunajam skolas nosaukumam. 2012. gadā svinīgi atklāja renovēto skolu, tomēr nekvalitatīva darba rezultātā 2014. gada rudenī skolas gaitenī nokrita iekārtie griesti.

Kopš 2019. gada augusta skolu vada Ausma Bruņeniece.

Izmantots:

Materiāli par Valdības Dubultu pirmmācības un Rīgas Jūrmalas pilsētas 3. (Mellužu) pamatskolām//Jūrmalas Vārds, Nr. 42. 03.11.1934. un Nr. 43. 10.11.1934.

R. Kušķe, D. Janisela. Pumpuru vidusskola. Skolas vēsture no 19. gs. līdz mūsdienām. [Pumpuros], 2015.

www.pumpuri.lv

Teksts: Mg. hist. A. Radovics