55 - Jānis Šķērstiņš 1879-1955

Dubultu policijas iecirkņa priekšnieks Jānis Šķērstiņš

Šis laikam ir vienīgais gadījums latviešu grāmatniecības vēsturē, kad tūrisma ceļveža autors dēļ savas grāmatas zaudē darbu. Kas tad bija Jānis Šķērstiņš (1879-1955)?

Dienestu policijā J. Šķērstiņš uzsāka jau 1897. gadā kā kancelejas ierēdnis, vēlāk pildīja Tallinas policijas pristava palīga, Tapses policijas uzrauga un Paides policijas pristava pienākumus. Pēc tam strādāja par vecāko rēķinvedi Rēzeknes patērētāju biedrībā[1]

Jau 1919.gadā Šķērstiņš sāka lasīt lekcijas Policijas skolā, kur darbojās 11 gadus, turklāt pirmos divus vai trīs gadus bez atlīdzības. Paralēli strādāja Rīgas policijas VI. iecirknī, no kura 1928. gadā viņu pārcēla par Rīgas Jūrmalas XIII. iecirkņa priekšnieku[2]. Šajā gadā viņš izdeva grāmatu "Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana un atklāšana". Sakarā ar Rīgas prefektūras 10 gadu jubileju 1929. gadā J. Šķērstiņu apbalvoja ar Triju zvaigžņu ordeņa 4. šķiru. Viņš apbalvots arī ar Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas medaļu.

1930. gadā Šķērstiņš izdeva savu grāmatu “Rīgas Jūrmala – Latvijas skaistākā peldvieta”, kas bija veltīta pilsētas 10 gadu jubilejai. Grāmatai bija 159 lappuses teksta ar ilustrācijām un pilsētas plānu un to iespieda 4200 eksemplāru lielā tirāžā. Papildus 43 lappuses aizņēma veikalu, viesnīcu un restorānu sludinājumi. Kad pēc gada bija realizēti 1200 eksemplāri, Šķērstiņš vēl neiesietajām 3000 grāmatām izlēma savākt vēl sludinājumus. To darīt viņš uzdeva policijas kārtībniekiem.

Protams, izcēlās liels tracis, kas 1931. gadā nonāca pat īdz Saeimai. Deputāts Bruno Kalniņš grāmatas autoru vainoja pretlikumīgā rīcībā, jo sludinājumus piespiedu kārtā vāca policijas kārtībnieki, izmantojot oficiālas policijas ierēdņu veidlapas. Tika pausts viedoklis, ka policijas ierēdņiem, kuru algošanai gadā iztērēti 9,5 miljoni latu, trūkst darba, tāpēc viņi sacerot šādus garadarbus. Citi sacīja, ka J. Šķērstiņa uzrakstītais uzskatāms par paraugu, kādai grāmatai nevajadzētu būt.

Pie darba ķērās Iekšlietu ministrijas administratīvā departamenta revidents Pauls Kūla Šķērstiņš skaidroja: grāmatas izdošana izmaksājusi vairāk par 1500 latiem, tāpēc ņēmis vērā ieteikumu savākt kādu lappusi ar sludinājumiem. Revidents secināja, ka Šķērstiņš izmantojis savu dienesta stāvokli materiālu labumu gūšanai, “mēģinājis padotos policijas darbiniekus nodarbināt pie sludinājumu vākšanas savai grāmatai”, piebilstot, ka sludinājumu vākšana privātam izdevumam kaitē policijas prestižam, jo veikalniekiem un uzņēmējiem ir neērti atteikties dot sludinājumus, ja tos vāc policijas darbinieki.[3]

1931. gada 14. aprīlī Jānis Šķērstiņš kļuva par Rīgas Jūrmalas pilsētas domnieku no 4. saraksta[4], bet jau 16. jūnijā viņu pārcēla uz Saldu par policijas iecirkņa priekšnieku. Šeit viņš strādāja līdz 1934. gada 1. februārim, pēc tam tika pārcelts par Liepājas policijas iecirkņa priekšnieku, līdz 1938. gada 1. februārī 50 gadu vecumā viņš devās pensijā ar 210,80 Ls mēnesī par Latvijas policijā nokalpotiem 18 ar pus gadiem un bij. Krievijas valsts dienestā nokalpotiem 17 gadiem.[5]