54 - Kārlis Zutis 1903-1970

Kārlis Zutis

Kārlis Zutis piedzima 1903. gada 12. maijā Dubultos, toreiz diezgan pārtikuša vasarnīcu īpašnieka ģimenē. Tēvs namīpašnieka dēls Pauls Andrejs Zutis, māte  Nurmuižas pagasta “Trumaču” māju saimnieka meita Katrīne Zute. Ģimene dzīvoja Ceriņu ielā 36.

Skolas gaitas aizsāka F. Šmithena un L. Bērziņa ģimnāzijā Dubultos.  Labi apguva krievu un vācu valodu. Sākoties Pirmajam pasaules karam, tēvs iestājās Latviešu strēlnieku bataljonā un devās aizstāvēt dzimteni. Frontei pietuvojoties līdz Daugavai un Tīreļpurvam, skolu pārcēla uz Tērbatu (Tartu), kur Kārlis turpināja mācības vēl trīs gadus. 1916. gadā Lejasciemā viņu ģimene kļuva kuplāka - pasaulē nāca viņa brālis Jānis Reinholds. Pēc lielinieku apvērsuma Krievijā juku sākumā ģimene pārcēlās uz dzīvi Kurzemē pie vecvecākiem. 1918. gadā “Trumačās” piedzima jaunākais brālis Pauls[1].

1919. gada jukās Kārlis nemācījās, bet septembrī Talsu jaunieši Ķīvītes krogā dibināja skautu vienību un starp pirmajiem skautiem bija arī Kārlis. Tad sekoja trīs gadi Talsu vidusskolā, kur 1922. gadā viņš bija pirmā izlaiduma absolvents.

Pēc gada ilgām studijām Rīgas skolotāju institūtā viņš uzsāka darbu Bulduru pamatskolā, bet to nācās pārtraukt, jo viņu iesauca obligātajā dienestā Latvijas armijā. Pēc dienesta atsāka skolotāja darbu Mellužu skolā, kur 1932. gadā jau 29 gadu vecumā viņš sāka pildīt skolas pārziņa pienākumus. Būdams aktīvs sabiedriskajā dzīvē, Kārlis kandidēja vēlēšanās un kļuva par pilsētas domnieku un ieņēma budžeta komisijas priekšsēža amatu, bija arī laikraksta “Jūrmalas Vārds” redaktors un skolu valdes loceklis.

Kārļa Zuša lolojums bija Mellužu pamatskolas jaunās ēkas celtniecība. Pateicoties viņa iniciatīvai 1932. gadā to iesāka un 1934. gadā pabeidza. 1937. gadā pilsētas valde Rīgas Jūrmalas 3. pamatskolu pārdēvēja par Kronvalda pamatskolu, bet tagad mēs to pazīstam kā Pumpuru vidusskolu.

Ap šo laiku Zutis sāka literāro darbību. Tomēr publicēšanās ziņā bija kautrīgs, arī paškritika bija par bargu, turklāt radošo darbu kavēja pienākumi skolā un sabiedrībā. Ap 1926. un 1927. gadu Andrejs Upītis dažus viņa dzejoļus iespieda žurnālā “Domas”, un 1935. gadā arī Jānis Grīns publicēja kādu dzejoli žurnālā “Daugava”. Pametot Latviju, prāvu saini ar manuskriptiem viņš noslēpa zem kādas mājas “pasakņiem”, un tie nav saglabājušies.

1940. gadā padomju vara Kārli Zuti pārcēla no Mellužu skolas par skolas pārzini Asaros (pēc citām ziņām Majoros). Tomēr vācu okupācijas laikā viņš atguva amatu Mellužu skolā un, pilsētas valdes atbalstīts, kļuva par patērētāju biedrības direktoru un piensaimnieku nodaļas valdes priekšsēdi.

Laulībā ar sievu Olgu dzim. Platais, ģimeni papildināja dēli Ivars, Jānis un Andrejs. Pastarīti Juri piecarpus gadu vecumā notrieca vilciens. Gan šī traģēdija, gan hronisks iekaisums ciskā un gūžā Zutim lika piecas reizes ilgu laiku ārstēties slimnīcā. Turklāt viens dēls bez vēsts pazuda kara laikā.

1944. gada oktobrī tuvojoties frontei, Zušu ģimene pameta Latviju, dodoties uz Vāciju. Sākumā viņi dzīvoja kādā ciemā tuvāk Latvijai, tad devās tālāk uz rietumiem, nonākot latviešu bēgļu nometnē Lībekā. Strādāja Lībekas latviešu skolā un divas reizes bija nometņu komandants, jo pārvaldīja vācu un krievu valodu.

Viņa ierosmē un redakcijā nometne izdeva rotētu žurnālu “Tāli Taki” (1945-1947; Nr. 1-9). Lībekā viņš rotētā tehnikā publicēja divus aprakstus: Kanāda (1947. g. divos izdevumos) un Zviedrija (1948. g.). 1948. gadā tapa garš raksts ar atmiņām par Rīgas Jūrmalu "Kaija lido" rakstu krājumā “Lāpa”, Nr. 4-6.[2]

1950. gadā Zušu ģimene pārcēlās uz ASV, Ņujorku. Veselības un smagās darba slodzes dēļ nācās atteikties no latviešu skolas darba. Divus gadus Zutis strādāja gan par krāsotāju kādā sieviešu klosterī, gan par sētnieku, atkal par krāsotāju kādā ebreju organizācijā, tad atkal par kalpotāju tajā pašā sieviešu klosterī. Izmēģināja roku arī kā būvstrādnieks. Zutis rakstīja: „Ar manu aizlauzto veselību daudz kas bija par smagu, bez tam visi šie darbi mani kaut kā morāli iznīcināja, pazemoja." Pēdējos 16 1/2 gadus Zutis strādāja kādā Wall Street brokeru firmas pasta nodaļā. Pēc aiziešanas pelnītā atpūtā Kārlis dzīvoja Ņujorkas pavalstī Uniondeilā, Longailendā.

Tomēr literārā darbība turpinājās. Tapa dzejas cikls par Tolēnu tēvu Amerikā (“Vidzemes saimniekpapa piedzīvojumi taipus okeānam”), 1955. gadā viņš Ņujorkā izdeva brošētu darbu “Rīmju hronika”. Viņš ir daudzu dzejoļu, eseju un humoresku autors. Parakstot darbus, bieži izmantoja pseidonīmu K.P.Āls.

Skolas direktora, pedagoga, literāta sirds stāja pukstēt 1970. gada 8. oktobrī. Kārlis Zutis atdusas Grīnvudas kapos ASV.

Izmantots:

Kad emigranti atgriežas. Latvija Amerikā, Nr. 57. 16.08.1969.

N. Kalniņš. Kārlim Zutim Ņujorkā 65 gadi

Edmunds Zirnītis. Noklusējama dzejnieka pašatzīšanās mūža norietā Kārlis Zutis (1903-1970) - “Treji Vārti” 1988.09.01  

V. Irbe. Miris Kārlis Zutis. Latvija Amerikā, Nr. 73. 10.21.1970.